Ministru kabineta noteikumi Nr.687

Rīgā 2004.gada 3.augustā (prot. Nr.46 21.§)

Bērnu un ģimenes lietu ministrijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Bērnu un ģimenes lietu ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde bērnu tiesību aizsardzības jomā un bērnu un ģimenes tiesību jomā. 
2. Ministrija ir tieši pakļauta bērnu un ģimenes lietu ministram (turpmāk – ministrs).
3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm.

II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence

4. Ministrijas funkcijas:

4.1.  izstrādāt valsts politiku bērnu tiesību aizsardzības jomā un bērnu un ģimenes tiesību jomā;
4.2. organizēt un koordinēt politikas īstenošanu bērnu tiesību aizsardzības jomā un bērnu un ģimenes tiesību jomā;
4.3. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija:

5.1. organizē un koordinē normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību bērnu tiesību aizsardzības jomā;
5.2. sniedz metodisko palīdzību pašvaldību speciālistiem bērnu tiesību aizsardzības un bērnu ārpusģimenes aprūpes organizēšanas jomā;
5.3. nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darba uzraudzību un metodisko vadību bērnu tiesību aizsardzības jomā;
5.4. nodrošina bāriņtiesu (pagasttiesu) darba (izņemot funkcijas, kas noteiktas likuma “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” VII un VIII nodaļā) uzraudzību un metodisko vadību;
5.5. nodrošina adoptējamo bērnu un adoptētāju vienotu uzskaiti adopcijas reģistrā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniedz adoptētājiem norīkojumus uz bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēm;
5.6. atbilstoši kompetencei organizē starptautisko sadarbību bērnu tiesību aizsardzības un bērnu un ģimenes tiesību jomā;
5.7. organizē pētījumus par bērnu tiesību aizsardzības un ģimenes tiesību īstenošanas problēmām, analizē bērnu tiesību aizsardzības procesa kvalitāti, sagatavo pārskatus, priekšlikumus un ieteikumus par situāciju bērnu tiesību aizsardzības un bērnu un ģimenes tiesību jomā;
5.8. reizi piecos gados sagatavo iesniegšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejā ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanai veiktajiem pasākumiem;
5.9. izstrādā tādus projektus sadarbībai ar ārvalstīm, starptautiskajām institūcijām un apvienībām, kuri saistīti ar bērnu tiesību aizsardzību un ģimenes tiesību jautājumiem, koordinē minēto projektu izpildi, kā arī plāno dalību starptautiskajās palīdzības programmās un piedalās tajās;
5.10. nodrošina ministrijai iedalīto valsts budžeta līdzekļu izmantošanu paredzētajiem mērķiem;
5.11. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

6. Ministrija:

6.1. izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus;
6.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem;
6.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus;
6.4. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;
6.5. atbilstoši kompetencei pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās;
6.6. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai;
6.7. veic funkciju izpildes pārbaudes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;
6.8. nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē;
6.9. informē sabiedrību par valsts politiku ministrijas kompetencē esošajās jomās un konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu;
6.10. nodrošina Latvijai saistošu starp-tautisko līgumu izpildi atbilstoši kompetencei.

7. Ministrijai ir tiesības:

7.1. iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus;
7.2. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību;
7.3. saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 65.¹ pantu, pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz sūdzību, pārbaudīt jebkuras valsts vai pašvaldību iestādes vai citu sociālo pakalpojumu sniedzēju darbību bērnu tiesību aizsardzības jomā un pieprasīt no attiecīgajām institūcijām informāciju šajā jomā;
7.4. pieprasīt un bez maksas saņemt no ministrijām, pašvaldībām un citām valsts un nevalstiskajām institūcijām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;
7.5. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.
 

III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence

8. Ministrijas darbu vada ministrs.
9. Ministrs:

9.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;
9.2. dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām;
9.3. dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu;
9.4. dod rīkojumus ministrijas amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos  nav noteikts citādi;
9.5. ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministrijas darbību, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu;
9.6. var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus;
9.7. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru;
9.8. nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā;
9.9. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus;
9.10. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

10. Parlamentārais sekretārs veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.
11. Valsts sekretārs:

11.1. organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu;
11.2. vada iestādes administratīvo darbu un organizē ministrijas funkciju izpildi;
11.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi;
11.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei;
11.5. plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm;
11.6. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus;
11.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;
11.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem;
11.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa;
11.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

12. Valsts sekretāram var būt vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs.
13. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. 
14. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu, to nodaļu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs.
15. Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts sekretāram vai viņa vietniekam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu.
16. Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. 
17. Nodaļu vada nodaļas vadītājs. Nodaļas vadītājam var būt vietnieks. Nodaļas vadītāja un viņa vietnieka kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. 
18. Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs.

IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un ministrijas darbības pārskati

19. Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.
20. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.
21. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
22. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā.
23. Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu.  
24. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību.

V. Ministrijas padotībā esošā valsts pārvaldes iestāde

25. Ministrijas padotībā ir Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija.

VI. Noslēguma jautājums

26. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 4.februāra noteikumus Nr.57 “Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 21.nr.).

Ministru prezidents I.Emsis

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 7.augustu.