Ministru kabineta noteikumi Nr.687
Rīgā 2004.gada 3.augustā (prot. Nr.46 21.§)
Bērnu un ģimenes lietu ministrijas nolikums
Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Bērnu un ģimenes lietu
ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes
iestāde bērnu tiesību aizsardzības jomā un bērnu un ģimenes
tiesību jomā.
2. Ministrija ir tieši pakļauta bērnu un ģimenes lietu ministram
(turpmāk – ministrs).
3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā
esošajām valsts pārvaldes iestādēm.
II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence
4. Ministrijas funkcijas:
4.1. izstrādāt valsts
politiku bērnu tiesību aizsardzības jomā un bērnu un ģimenes
tiesību jomā;
4.2. organizēt un koordinēt politikas īstenošanu bērnu tiesību
aizsardzības jomā un bērnu un ģimenes tiesību jomā;
4.3. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija:
5.1. organizē un koordinē
normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību bērnu tiesību aizsardzības
jomā;
5.2. sniedz metodisko palīdzību pašvaldību speciālistiem
bērnu tiesību aizsardzības un bērnu ārpusģimenes aprūpes
organizēšanas jomā;
5.3. nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darba
uzraudzību un metodisko vadību bērnu tiesību aizsardzības
jomā;
5.4. nodrošina bāriņtiesu (pagasttiesu) darba (izņemot
funkcijas, kas noteiktas likuma “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”
VII un VIII nodaļā) uzraudzību un metodisko vadību;
5.5. nodrošina adoptējamo bērnu un adoptētāju vienotu
uzskaiti adopcijas reģistrā un normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā izsniedz adoptētājiem norīkojumus uz bērnu ārpusģimenes
aprūpes iestādēm;
5.6. atbilstoši kompetencei organizē starptautisko sadarbību
bērnu tiesību aizsardzības un bērnu un ģimenes tiesību
jomā;
5.7. organizē pētījumus par bērnu tiesību aizsardzības un
ģimenes tiesību īstenošanas problēmām, analizē bērnu tiesību
aizsardzības procesa kvalitāti, sagatavo pārskatus, priekšlikumus
un ieteikumus par situāciju bērnu tiesību aizsardzības un bērnu
un ģimenes tiesību jomā;
5.8. reizi piecos gados sagatavo iesniegšanai Apvienoto
Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejā ziņojumu par bērnu
stāvokli Latvijā un bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanai
veiktajiem pasākumiem;
5.9. izstrādā tādus projektus sadarbībai ar ārvalstīm,
starptautiskajām institūcijām un apvienībām, kuri saistīti ar
bērnu tiesību aizsardzību un ģimenes tiesību jautājumiem,
koordinē minēto projektu izpildi, kā arī plāno dalību
starptautiskajās palīdzības programmās un piedalās tajās;
5.10. nodrošina ministrijai iedalīto valsts budžeta līdzekļu
izmantošanu paredzētajiem mērķiem;
5.11. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
6. Ministrija:
6.1. izstrādā nozari
reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu
projektus;
6.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību
aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem;
6.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod
administratīvos aktus;
6.4. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā
iesniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos
politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un
ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts
budžeta;
6.5. atbilstoši kompetencei pārstāv valsts intereses
starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības
institūcijās;
6.6. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas
nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai;
6.7. veic funkciju izpildes pārbaudes, kā arī citas
pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes
iestādēs;
6.8. nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi,
kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares
politikas izstrādē;
6.9. informē sabiedrību par valsts politiku ministrijas
kompetencē esošajās jomās un konsultējas ar nevalstiskajām
organizācijām lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī veicina sociālo
dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un
īstenošanu;
6.10. nodrošina Latvijai saistošu starp-tautisko līgumu
izpildi atbilstoši kompetencei.
7. Ministrijai ir tiesības:
7.1. iesaistīt nozares
politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes
iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus;
7.2. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos
pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt
starptautisko sadarbību;
7.3. saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma
65.1 pantu, pēc savas iniciatīvas vai
pamatojoties uz sūdzību, pārbaudīt jebkuras valsts vai pašvaldību
iestādes vai citu sociālo pakalpojumu sniedzēju darbību bērnu
tiesību aizsardzības jomā un pieprasīt no attiecīgajām
institūcijām informāciju šajā jomā;
7.4. pieprasīt un bez maksas saņemt no ministrijām, pašvaldībām
un citām valsts un nevalstiskajām institūcijām ministrijas
uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;
7.5. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.
III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence
8. Ministrijas darbu vada
ministrs.
9. Ministrs:
9.1. bez īpaša pilnvarojuma
pārstāv ministriju;
9.2. dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas
politiskajām amatpersonām;
9.3. dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un
darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu;
9.4. dod rīkojumus ministrijas amatpersonām un darbiniekiem
un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos
normatīvajos aktos nav noteikts citādi;
9.5. ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences
ietvaros uzrauga ministrijas darbību, kā arī amatpersonu darbību
vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu;
9.6. var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un
citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos
normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos
aktus;
9.7. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts
sekretāru;
9.8. nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā;
9.9. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz
starptautiskos līgumus;
9.10. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
10. Parlamentārais sekretārs
veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos
noteiktos pienākumus.
11. Valsts sekretārs:
11.1. organizē nozares
politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas
īstenošanu;
11.2. vada iestādes administratīvo darbu un organizē
ministrijas funkciju izpildi;
11.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu
izpildi;
11.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju
izpildei;
11.5. plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām
valsts pārvaldes iestādēm;
11.6. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos
aktus;
11.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;
11.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes
amatpersonām un darbiniekiem;
11.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja
notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa;
11.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās
tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos
normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
12. Valsts sekretāram var būt
vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci, kā arī
attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās
ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs.
13. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas
un patstāvīgās nodaļas.
14. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas
izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu, to
nodaļu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar
valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības
vadītājs.
15. Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts
sekretāram vai viņa vietniekam saskaņā ar valsts sekretāra
noteikto funkciju sadalījumu.
16. Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta
direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa
vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba
līgumā.
17. Nodaļu vada nodaļas vadītājs. Nodaļas vadītājam var būt
vietnieks. Nodaļas vadītāja un viņa vietnieka kompetenci nosaka
ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā.
18. Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot
padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var
iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī
privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi
ministrs vai valsts sekretārs.
IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un ministrijas darbības pārskati
19. Ministrijas darbības
tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir
atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un
darbību.
20. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas
pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.
21. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas
apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto
administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka
faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts
citādi.
22. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un
faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā.
23. Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram
pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju
izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos
aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par
nozares politikas īstenošanu.
24. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu
par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par
ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes
darbību.
V. Ministrijas padotībā esošā valsts pārvaldes iestāde
25. Ministrijas padotībā ir Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija.
VI. Noslēguma jautājums
26. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 4.februāra noteikumus Nr.57 “Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 21.nr.).
Ministru prezidents I.Emsis
Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 7.augustu.