1949.gada izsūtīšanas atviļņi

JĀNIS RIEKSTIŅŠ, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents

Turpinājums. Sākums “LV”, 05.08.2004.

Irinas Ignatjevas saistību raksts

Irinas Ignatjevas parakstītā saistība par to, ka viņa
ir iepazīstināta ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija
1948.gada 26.novembra dekrētu

Saistība

Man, izsūtītajai Irinai Iļjas meitai Ignatjevai, dzimušai 1882.g., dzīvojošai Tomskas apgabala Tuganskas rajonā, ir paziņots PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1948.g. 26./XI dekrēts par to, ka es specnometinājumā esmu izsūtīta uz mūžīgiem laikiem bez tiesībām atgriezties agrākajā dzīvesvietā un par patvaļīgu izbraukšanu (bēgšanu) no obligātā nometinājuma vietas es tikšu notiesāta uz 20 gadiem katorgas darbos.
Pēc Ignatjevas personīgā lūguma parakstījās Seņkova. (I.Ignatjeva bija analfabēte – J.R.)

Paraksts: J.Seņkova

1949.gada 8.aprīlī
(..) Milicijas vecākais leitnants Usoličevs

LVA, 1894.f., 1.apr., 10417.l., 199.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Kapteiņa V.Ivaškina ziņojums

Tuganskas rajona IeM daļas Aleksandrovas
speckomandantūras komandanta kapteiņa Ivaškina raports
par Irinas Ignatjevas bēgšanu

No Tuganskas rajona IeM daļas Aleksandrovas speckomandantūras komandanta kapteiņa Ivaškina 1949.g. 29.10.

Tuganskas rajona IeM daļas priekšniekam majoram b.Zinovjevam

Raports

Ziņoju, ka 1949.gada 21.oktobrī no L.Goršku sādžas aizbēga izsūtītā – latviete (tā tekstā – J.R.) Irina Iļjas meita Ignatjeva, dzimusi 1882.gadā, pēc tautības krieviete.

Man tas kļuva zināms, kad 1949.gada 29.oktobrī veicu reģistrāciju.
Veicot vietējo izmeklēšanu, viņas atrašanās vieta nav konstatēta. Veikta iepriekšējā vietējā izmeklēšana. Par bēgšanu veikti meklēšanas un turpmākās izmeklēšanas pasākumi.

V.Ivaškins

LVA, 1894.f., 1.apr., 10417.l., 20.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

“Izsūtītais – latvietis” – tā bija 1949.gada 25.martā izsūtīto uzskaites kategorija.

Lēmums par I.Ignatjevas Vissavienības meklēšanas
un aresta izsludināšanu

“Apstiprinu”

Tuganskas rajona IeM daļas priekšnieks majors Zinovjevs
1949.g. 3.novembrī
“Arestu sankcionēju”
Tuganskas rajona prokurors Meļehins
1949.gada 7.novembrī

Lēmums

(par Vissavienības meklēšanas un aresta izsludināšanu)

1949.gada 3.novembrī Aleksandrovkā

Es, Tomskas apgabala Tuganskas rajona IeM daļas operatīvais pilnvarotais leitnants Strižkovs, izskatījis meklēšanas un izmeklēšanas materiālu par no obligātā nometinājuma vietas – Tomskas apgabala Tuganskas rajona Boļšije Gorški sādžas aizbēgušo Irinu Iļjas meitu Ignatjevu, dzimušu 1882.gadā,
konstatēju:
ka Irina Iļjas meita Ignatjeva, dzimusi 1882.gadā, 1949.gada martā tika izsūtīta no Latvijas PSR kā kulaka ģimenes locekle un nometināta uz mūžu Tomskas apgabala Tuganskas rajona Boļšije Gorški sādžā. 1949.gada 21.oktobrī Irina Iļjas meita Ignatjeva no obligātā nometinājuma vietas Tuganskas rajonā izbēga, t.i., izdarīja noziegumu, kurš paredzēts PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1948.gada 26.novembra dekrētā.
Ar vietējās izmeklēšanas pasākumiem Ignatjeva nav atrasta, un tamdēļ, vadoties no PSRS IeM 1949.gada 5.aprīļa pavēles Nr.00305,
nolēmu:
Par Irinu Iļjas meitu Ignatjevu izsludināt Vissavienības meklēšanu un aizturēšanas gadījumā arestēt, aizturēšanas vietā saukt pie kriminālatbildības, izmeklēšanas materiālu nosūtīt izskatīšanai PSRS IeM Sevišķajā apspriedē.

Tuganskas rajona IeM daļa
Leitnants Strižkovs
“Piekrītu”
Tuganskas rajona IeM daļas priekšnieka vietnieks vecākais
leitnants Kuzevanovs

LVA, 1894.f., 1.apr., 10417.l., 200.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Apsūdzības slēdziens Irinas Ignatjevas apsūdzības lietā

“Apstiprinu”
Latv. PSR iekšlietu ministrs ģenerālmajors Eglītis
1950.g. 19.maijā
Latv. PSR prokurora vietnieks Sokolovs
1950.g. 22.maijā

Apsūdzības slēdziens

(Izmeklēšanas lietā Nr.74)
Par Irinas Iļjas meitas Ignatjevas apsūdzību
pēc PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1948.gada 26.novembra

dekrēta

Latvijas PSR IeM saņēma materiālu par I.I.Ignatjevas bēgšanu no obligātā nometinājuma vietas.
Lietā veiktajā izmeklēšanā ir noskaidrots: I.I.Ignatjevu Latv. PSR VDM orgāni 1949.gada martā kā kulaka ģimenes locekli no Latv. PSR izsūtīja uz Tomskas apgabala Turganskas rajonu, no kurienes viņa 1949.gada oktobrī aizbēga un, atgriezusies Latv. PSR, slēpās līdz viņas aresta dienai, t.i., 1950.gada 14./II.
Kā apsūdzētā nopratināta, Ignatjeva atzina sevi par vainīgu pilnīgi.
Pamatojoties uz teikto, tiek apsūdzēta – Irina Iļjas meita Ignatjeva, dzimusi 1884.g., Pleskavas guberņas Opočkas apriņķa Svobodinskas pagastā, cēlusies no zemniekiem, krieviete, bezpartijiska, PSRS pilsone, analfabēte, agrāk nesodīta,
par to, ka 1949.gada oktobrī aizbēga no obligātā nometinājuma vietas Tomskas apgabala Tuganskas rajona, t.i., noziegumā, kurš paredzēts PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1948.gada 26.novembra dekrētā.
Pamatojoties uz PSRS IeM 1947.g. 18./II pavēli Nr.00159, izmeklēšanas lietu Nr.74 par I.I.Ignatjevas apsūdzību nosūtīt izskatīšanai Sevišķajā apspriedē pie PSR Savienības iekšlietu ministra.
Apsūdzības slēdziens sastādīts 1950.gada 15.maijā.

LPSR IeM operatīvās meklēšanas daļas 2.nodaļas

izmeklētājs leitnants Evels
“Piekrītu” Latv. PSR IeM operatīvās meklēšanas daļas
priekšnieks majors Gricmanis

LVA, 1894.f., 1.apr., 10417.l., 178.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Izraksts no Sevišķās apspriedes protokola
par I.Ignatjevas notiesāšanu

Izraksts

no Sevišķās apspriedes pie PSRS iekšlietu ministra
1950.gada 16.jūnija protokola Nr.141

Klausījās

35. Latv. PSR IeM lietu Nr.74 par Irinas Iļjas meitas Ignatjevas, dzimušas 1884.g. Pleskavas apgab. Opočkas apriņķa Svobodinskas pagasta Ļipiču sādžā, no zemniekiem, krievietes, PSRS pilsones, bezpartijiskas, analfabētes, apsūdzību.
1949.gada 25.martā kā kulaka ģimenes locekle no Latvijas PSR izsūtīta uz Tomskas apgabala Tuganskas rajona Boļšije Gorški sādžu beztermiņa nometinājumā, kur dzīvoja līdz bēgšanai.
Apsūdzēta pēc PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1948.gada 26.XI dekrēta.
Nolēma
Irinu Iļjas meitu Ignatjevu par bēgšanu no obligātā nometinājuma vietas ieslodzīt nometnē uz divdesmit gadiem katorgas darbos, bet, ņemot vērā vecumu un veselības stāvokli, vadoties no KPFSR KK 51. un 53.panta, sodu samazināt līdz pieciem gadiem labošanas darbu nometnē nosacīti, termiņu skaitot no 1950.gada 14.februāra, nosūtot atpakaļ uz obligāto nometinājuma vietu.

Sevišķās apspriedes pie PSRS iekšlietu ministra

Sekretariāta priekšnieks (paraksts – nesalasāms – J.R.)

LVA, 1894.f., 1.apr., 10417.l., 179.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Turpinājums sekos