Skaidras jaunās Eiropas Komisijas aprises

Ingrīda Ūdre Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Saeimas priekšsēdētāja un topošā Eiropas komisāre Ingrīda Ūdre vakar preses konferencē teica, ka ir pagodināta, jo tikusi izvirzīta tik augstam amatam. “Esmu pateicīga Ministru kabinetam, premjeram un cilvēkiem, kas man sūta apsveikumus,” uzsvēra I.Ūdre. Viņa arī atzina, ka izvirzīšana komisāra amatam ir liels izaicinājums. “Tas ir izaicinājums manām zināšanām un profesionalitātei.” Viņa arī piebilda, ka savu izvirzīšanu eirokomisāra amatam uzskata par demokrātisku, jo katrai partijai bijusi iespēja virzīt savu kandidātu.
Kā ziņojuši dažādi informācijas avoti, Saeimas priekšsēdētāja bija devusies uz Briseli, vēl pirms valdības vadītājs Indulis Emsis oficiāli paziņoja, ka viņa izvirzīta darbam Eiropas Komisijā (EK). Otrdien pievakarē I.Ūdre jau tikās ar topošo EK prezidentu Žozē Manuelu Durau-Barrozu. Sarunā ar žurnālistiem arī I.Ūdre apliecināja, ka ceļā uz Briseli devusies jau otrdien no rīta, lai gan I.Emsis viņas vārdu nosauca vēlāk. Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka uz Briseli devusies satikt savu vīru un par braucienu maksājusi pati. Tā kā bijusi izdevība satikties ar nākamo EK prezidentu, viņa to izmantojusi.
Sabiedrības par atklātību “Delna” vadītājs Roberts Putnis gan uzskata, ka I.Emša un I.Ūdres “informācijas politika sai-stībā ar kandidātu izvirzīšanu ES komisāra amatam vairo aizdomas par politiskās korupcijas jeb “valsts nozagšanas” patiesu pastāvēšanu Latvijā. Saeimas priekšsēdētājas nievājošā attieksme pret pamatoto sabiedrības interesi par viņas nominēšanu Eiropas Savienības komisāres amatam neatbilst parlamenta vadītāja amata atbildībai un pienākumiem. Otras augstākās valsts amatpersonas uzsvērti “nejauša” tikšanās ar kontinenta tuvākās nākotnes ietekmīgāko politiķi ir pilnīgā pretrunā ar Saeimas priekšsēdētājam Satversmes uzlikto īpaši atbildīgā informācijas darba pienākumu.”
Komisāra amatu kandidātus nu izvirzījušas jau visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis. Septiņas tā sauktās vecās dalībvalstis izvirzījušas tos pašus cilvēkus darbam EK, kas darbojas pašreizējā sasaukumā. Lielākā daļa jauno ES dalībvalstu darbam nākamajā EK izvirzījušas tos pašus cilvēkus, kas pašreizējā Komisijā strādā kā ēnas kopā ar kādu komisāru, tādējādi iepazīstot, kā strādā EK. Tikai Latvija, Čehija un Ungārija darbam jaunajā Komisijā izvirzījusi jaunus cilvēkus. Čehija komisāra krēslā grib redzēt sēžam bijušo premjerministru Vladimiru Špidlu, savukārt Ungārija – ārlietu ministru Lāslo Kovāču.
Ja visu dalībvalstu izvirzītie komisāra amatu kandidāti tiks apstiprināti Eiropas Parlamentā, nākamajā Komisijā darbosies pavisam astoņas sievietes, kas ir vairāk nekā jebkad iepriekš.
Prognozēts, ka jaunais Komisijas prezidents tuvāko divu nedēļu laikā tiks skaidrībā, kuram komisāram kuru portfeli uzticēt.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Uzziņai

Nākamās EK sastāvs (kursīva salikumā komisāri, kas jau darbojas pašreizējā komisijā):
Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Durau Barrozu (Portugāle);
Benita Ferrero-Valdnere (ārlietu ministre, Austrija);
Čārlijs Makrīvijs (finanšu ministrs, Īrija);
Daļa Gribauskaite (bijusī finanšu ministre, Lietuva);
Danuta Hūbnere (bijusī iestāšanās sarunu vadītāja, Polija);
Ginters Ferheigens (paplašināšanās komisārs, Vācija);
Hoakins Almunja (ekonomisko un monetāro lietu komisārs, Spānija)
Ingrīda Ūdre (Saeimas priekšsēdētāja, Latvija);
Janežs Potočniks (bijušais Eiropas lietu ministrs, Slovēnija);
Jans Figels (bijušais iestāšanās sarunu vadītājs, Slovākija);
Lāslo Kovāčs (ārlietu ministrs, Ungārija);
Luī Mišels (ārlietu ministrs, Beļģija);
Nēlī Krusa (bijusī satiksmes ministre, Nīderlande);
Margota Valstroma (vides komisāre, Zviedrija);
Marianna Fišere-Bēla (zivsaimniecības ministre, Dānija);
Markoss Kiprijanu (bijušais finanšu ministrs, Kipra);
Olli Rēns (komisārs informācijas sabiedrības lietās, Somija);
Pīters Mendelsons (bijušais tirdzniecības ministrs, Lielbritānija);
Roko Botiljone (Eiropas lietu ministrs, Itālija);
Sīms Kallass (bijušais premjers, Igaunija);
Stavross Dims (nodarbinātības komisārs, Grieķija);
Vivjena Redinga (kultūras komisāre, Luksemburga);
Vladimirs Špidla (bijušais premjers, Čehija);
Žaks Baro (reģionālās politikas komisārs, Francija);
Žo Borgs (bijušais ārlietu ministrs, Malta).