Cerīga prognoze – dzimstība stabilizēsies

Tuvākajos gados dzimstības līmenis Latvijā varētu stabilizēties vai pat pieaugt, jo pēdējos gados lēnāk samazinās sieviešu skaits fertilajā vecumā – no 15 līdz 49 gadiem, tā prognozē Centrālā statistikas pārvalde (CSP), kas vakar publiskoja datus par demogrāfiskās situācijas izmaiņām šā gada pirmajā pusgadā.

Kopš 2000.gada kopējais sieviešu skaits samazinājies par 34 000 jeb par 2,6%, taču sieviešu skaits fertilajā vecumā – tikai par 300. CSP paredz, ka arī turpmāk sieviešu skaits šajā vecumā, tas ir, laikā, kamēr organisms spēj radīt pēcnācējus, nesamazināsies, jo šo vecumu jau sasniegušas astoņdesmito gadu vidū dzimušās sievietes, kad dzimstības līmenis bija vidēji 1,8 reizes augstāks nekā pēdējos gados.
Kopumā gan iedzīvotāju skaits turpina sarukt. 1.jūlijā Latvijā bija 2 312 200 iedzīvotāju. Tas ir par 7000 mazāk nekā gada sākumā. Iedzīvotāju skaits dabiskās kustības dēļ, tas ir, mirušo skaitam pārsniedzot jaundzimušo skaitu, saruka par 6500 cilvēkiem, savukārt emigrācijas pārsvars pār imigrāciju to samazināja par 500 cilvēkiem. Dzimušo skaits šā gada pirmajā pusgadā bija 10 200, kas ir par 104 jaundzimušajiem mazāk nekā 2003.gada pirmajos sešos mēnešos. Dzimstība, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, saglabājas pagājušā gada pirmā pusgada līmenī.
Kā atgādina CSP, kopš 1999.gada Latvijā pēc 11 gadus ilguša dzimstības krituma perioda iezīmējās neliela dzimstības pieauguma tendence.

1999.gadā uz 1000 iedzīvotājiem bija 8,1 jaundzimušais, bet 2003.gadā – 9. Arī šā gada pirmie seši mēneši liecina: lai gan absolūtais dzimušo skaits ir nedaudz mazāks, dzimstības relatīvie rādītāji saglabāsies pagājušā gada līmenī.
Šā gada sešos mēnešos miruši 16 700 cilvēki un mirstība uz 1000 iedzīvotājiem salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugusi par 1,4%. Diemžēl Latvijā joprojām ir ļoti augsta mirstība ārējo nāves cēloņu dēļ, tostarp transporta nelaimes gadījumos, uzsver CSP.
Iedzīvotāju mirstība jaunākās vecuma grupās ietekmē arī mūža ilguma raksturlielumi, kas mūsu valstī ir vieni no zemākajiem Eiropā – 2003.gadā 65,9 gadi vīriešiem un 76,9 gadi sievietēm. Attīstītajās Eiropas valstīs tie vidēji ir par augstāki desmit gadiem vīriešiem un par pieciem gadiem sievietēm.
Tomēr vērojama arī kāda pozitīva tendence: pērn bija zemākais mirušo zīdaiņu skaits uz 1000 dzīvi dzimušajiem – 9,4. Arī šogad zīdaiņu mirstība turpina samazināties – par 7% pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu periodu pagājušajā gadā.

“LV” informācija

Galvenie demogrāfijas rādītāji aizvadītā gada un šā gada pirmajos sešos mēnešos

Tabula: Avots: CSP