• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar sava profesora skolasmaizi un paša pētnieka brīvību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.07.2000., Nr. 266/268 https://www.vestnesis.lv/ta/id/9215

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar savu līdumnieka likteni un atvērtu sirdi pasaulē

Vēl šajā numurā

21.07.2000., Nr. 266/268

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar sava profesora skolasmaizi un paša pētnieka brīvību

Vakar pasniedza Arveda Švābes balvu Indriķim Šternam (ASV)

B2.JPG (18036 BYTES) Vakar, 20. jūlijā, Latvijas Zinātņu akadēmijā LZA ārzemju loceklim Indriķim Šternam (attēlā pa kreisi) pasniedza Arveda Švābes balvu.

Šo augsto atzinību laureāts izpelnījies par monogrāfiju "Latvijas vēsture 1290—1500", ko 1997. gadā Rīgā izdevis apgāds "Daugava". Sirmajam zinātniekam balvu pasniedza LZA prezidents Jānis Stradiņš, atgādinot, ka savulaik Indriķis Šterns ir skolojies Arveda Švābes vadībā, bet tagad saņem sava profesora vārdā nosaukto balvu. Kolēģi un viesi sirsnīgi sumināja vēsturnieki akadēmiķi Andris Caune un Ēvalds Mugurēvičs, uzsverot, ka veikts milzīgs darbs, kam autors bez atlīdzības veltījis desmit mūža gadus. Turklāt ceļasomā atvests vēl viens manuskripts — nupat pielikts punkts plašam pētījumam par Latvijas vēsturi 13. gadsimtā.

Atbildes runā Indriķis Šterns izteica pateicību par augsto atzinību savam veikumam un paziņoja, ka balvas materiālo daļu nodod Latvijas Vēstures institūta atbalstam.

Arveds Švābe savas grāmatas "Latvijas vēsture 1800—1914" priekšvārdā 1958. gadā rakstīja: "Latviešu vēsturniekiem dzimtenē ir pieejami daudz bagātāki dokumentu un citu avotu krājumi, bet viņiem trūkst pašas svarīgākās zinātnieku privilēģijas — pētniecības brīvības." Indriķim Šternam pētniecības brīvība nekad nav bijusi liegta. Viņš dzimis Liepājā 1918. gada 13. oktobrī. Studējis vēsturi Latvijas Universitātē, mācības pārtraucis karadienests. 1944. gadā izceļojis uz Vāciju, vēlāk uz Austrāliju. Studijas atjaunojis 1961. gadā Sidnejas universitātē, turpinājis izglītību Pensilvānijas universitātē Filadelfijā (ASV). 1965. gadā ieguvis vēstures maģistra grādu, bet 1969. gadā kļuvis par vēstures doktoru. Jau pirms tam strādājis par mācību spēku Līhaja universitātē, kopš 1981. gada profesors Mīlenberga koledžā Alentaunā (ASV). Indriķis Šterns kā viesprofesors lasījis lekcijas arī Latvijas Universitātes studentiem. Publicējis septiņus desmitus zinātnisku darbu, tostarp sešas monogrāfijas. Indriķis Šterns ir trešais vēsturnieks, kam piešķirta Arveda Švābes balva. Pirms tam to saņēmis Teodors Zeids (1996) un Jānis Bērziņš (1998).

B3.JPG (18901 BYTES)

B1.JPG (37822 BYTES)

B4.JPG (22763 BYTES)

Pēc balvas pasniegšanas: Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Tālis Millers, LZA prezidents Jānis Stradiņš, LZA viceprezidents Juris Ekmanis; LZA ārzemju loceklis, Arveda Švābes balvas laureāts Indriķis Šterns; Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi, vesturnieki Andris Caune un Ēvalds Mugurēvičs       Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

"LV" informācija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!