Ārzemju presē

Austrijas “Der Standard”: “Žozē Manuels Barrozu ES parlamentam jūlijā apsolīja tieši 24 “superkomisārus”. Tagad saraksts ir gatavs, taču, pirms salīdzina ar realitāti, jānogaida, līdz būs sadalīti resori. Astoņiem no jaunajiem komisāriem ir ārpolitiskā pieredze, septiņi sevi ir apliecinājuši finanšu vai ekonomikas jomā. Savukārt starp nominētajām personām nav tādu, kas būtu kompetenti lauksaimniecībā.”

•

Franču “La Liberation”: “Izvēloties jauno eirokomisāru, Žakam Širakam nav traucējis ne viņa vecums, ne vājā svešvalodu prasme, kas varētu būt svarīgs priekšnoteikums franču kārotajiem amatiem.”

•

Vācu “Die Welt” publicēta Eiropas Parlamenta zaļo frakcijas vadītāja Daniela Kona-Bendita intervija. “Ja balsojums par ES konstitūciju nenotiks vienlaikus, referendumos atsevišķās valstīs dominēs nacionālie temati. Piemēram, Francijā balsotu par prezidenta Širaka politiku. Vācijā būtu līdzīgi,” domā Eiropas Parlamenta zaļo frakcijas vadītājs. Viņš arī uzskata, ka tad, ja kāda valsts nobalsos pret ES konstitūciju, tai gada laikā būtu jānobalso par to, vai tā vēlas palikt ES.

•

Franču “Le Monde”: “2004.gadā eirozona varētu pieredzēt vēl nozīmīgāku pieaugumu, nekā tas bija iepriekš paredzēts, taču tai ar steigu ir jāķeras klāt nozīmīgām reformām, kuras ir cieši saistītas ar strauju Eiropas valstu iedzīvotāju vecuma palielināšanos, tā paziņojis Starptautiskais valūtas fonds.”

•

Vācu “Die Welt”: “NATO pazaudējusi dvēseli, jo, lai gan alianse ir guvusi panākumus, tā nav izturējusi galveno pārbaudījumu: nav nodrošinājusi, ka tās dalībvalstis savas intereses identificē ar NATO interesēm... Eiropas valdībām neatkarīgi no vēlēšanu iznākuma ASV alianses labklājība ir jāsaprot kā pašu lieta. Taču tas nekādā gadījumā nenozīmē izpildīt visas amerikāņu vēlmes vai arī atteikties no centieniem uzlabot Eiropas valstu sadarbību aizsardzības jomā.”

•

Krievijas “The Moscow Times” autors sniedz izsmeļošu Krievijas ekonomiskās situācijas analīzi, fokusējoties uz paradoksālo faktisko ienākumu kritumu trešajā dārgākajā pilsētā pasaulē, kurā patērēšanas bums, šķiet, aizstāj citas atkarības, un tā cēloņiem.

•

Arī angļu “Financial Times” autors analizē situāciju Krievijas ekonomikā, energoresursu tirgū un ārvalstu investīcijās, vērtē prezidenta Putina ekonomikas politiku, palielinot kontroli, un izmanto plašu piemēru klāstu, demonstrējot visai izvērstu skatījumu.

•

ASV “Christian Science Monitor”: “Vai terorisms var eksistēt bez masu informācijas līdzekļiem? Vai ziņas par terora aktiem palielina aiz tiem stāvošo cilvēku ietekmi un iedrošina tos? Ja terorisms ir vairāk orientēts uz publiku, nevis upuriem, vai žurnālistiem nevajadzētu pārtraukt sniegt teroristiem to kāroto forumu? Vai tas ir iespējams?” “Christian Science Monitor” autors izsaka viedokli, ka šobrīd ASV pasludinātais karš pret terorismu ir iegājis jaunā fāzē, ko viņš nodēvē par vizuālo karu.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem