Uz perona Jūrmalā sastrēgumstundā

Kas gan spētu palikt vienaldzīgs šās vasaras karstajā brīvdienā, ar biļeti rokās stāvot uz perona, piemēram, Jūrmalas pilsētas dzelzceļa stacijā Dzintari, Bulduri vai Lielupe, un pavadīt ar skatu kārtējo aizejošo pilno (četru vagonu) vilcienu uz Rīgu? Iespējas iekļūt satiksmes līdzeklī, sākot no pulksten 18 līdz 20 vakarā, šajā stacijā ir ļoti apšaubāmas.
Pat neilgā laikā proporcionāli pieaug uz perona stāvošo skaits. Vienlaikus vairojas cilvēku neapmierinātība un valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” meitaskompānijai a/s “Pasažieru vilciens” veltītie sašutumpilnie pārmetumi. Par nerēķināšanos ar cilvēku vajadzībām, par neelastīgo politiku, regulējot pieprasījuma un piedāvājuma attiecības, par kārtējo saimniecisko absurdu, ko nav iespēju ietekmēt. Vienīgi var izlādēt sakāpušās dusmas skaļā vārdu pārmaiņā ar citiem situācijas ķīlniekiem.
Var iedomāties arī, ko izjūt tie “laimīgie”, kas vagonā ir pūļa ienesti un vismaz 35 minūtes pavada stāvot bez iespējām pagriezties pārpildītā vagona ejā vai priekštelpā un baudot patīkamās sajūtas, kad nomīda kājas un trūkst skābekļa, kad velti cerēt, kā izkļūt no vagona mazāk pieprasītā stacijā.
Kā vieni, tā otri ir vienlīdz tiesīgi kritiski izvērtēt, vai turpmāk izmantot salīdzinoši lēto dzelzceļa “komfortu”, vai meklēt citus ceļus, kā nokļūt mājās.

Nav iespēju – nav variantu

Izrādās, ka pasažieru vēršanās ar ierosinājumu vai pretenziju izteikšana a/s “Pasažieru vilciens” ir tikai aprunāšanās vērts pasākums. Starp citu, piezvanīt uz jauno, aizvadītajā nedēļā Rīgas dzelzceļa stacijā atvērto informācijas punktu nav iespējams! Kā paskaidroja uzziņu dienesta 118 operatori – informāciju par vilcienu kustības grafiku sniedz dienests 118.
Uzņēmuma a/s “Pasažieru vilciens” sabiedrisko attiecību speciālists Ģirts Timrots “LV” paskaidroja, ka šogad nekādas izmaiņas pasažieru vilcienu kustības grafikā nenotiks.
“Mēs labprāt reaģētu uz vasarīgo laiku un atpūtnieku vēlmēm doties ar vilcienu uz Jūrmalu, īpaši brīvdienās palielinot gan vilcienu skaitu, gan vagonu skaitu vienīgajā rentablajā pasažieru pārvadājumu līnijā Rīga–Tukums. Diemžēl tas fiziski nav iespējams. Iemesls tam ir ne vien ritošā vilcienu sastāva, bet arī ekspluatācijai derīgu vagonu trūkums. Jā, vagoni stāv pie sētas, taču naudas summa to remontam ir nulle. Šogad mūsu rīcībā kopumā ir 23 elektrovilcienu sastāvi. Divi vilcienu sastāvi no aizvadītā gada ir gājuši mazumā.”
Šā gada valsts budžets dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem ir atvēlējis to pašu nulli latu. Pēdējās investīcijas vagonu un ritošā sastāva rekonstrukcijai uzņēmums ir saņēmis 2002.gadā, kad valsts patlaban lētākajam pasažieru pārvadājumu veidam piešķīra 3,1 miljonu latu. A/s “Pasažieru vilciens” Mārketinga un stratēģiskās attīstības daļas vadītājs Edgars Kreits stāsta, ka par šo naudu tika rekonstruēts 51 elektrovilciena vagons. Ar šā gada valsts budžeta grozījumiem uzņēmums cer saņemt 1,3 miljonus latu. Ja tā notiks, naudu plāno ieguldīt veco vagonu rekonstrukcijā.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Biļešu cenas kā sociālā palīdzība

Kur gan skatās viens no bagātākajiem valsts uzņēmumiem – valsts a/s “Latvijas dzelzceļš”, ja meitasuzņēmumam klājas tik grūti? Tā nākotnes aina zīmējas ne tikai tumšās, pat drūmi bezcerīgās krāsās. Biļešu demokrātiskās cenas ekspluatācijas izdevumus segt nespēj. Ģ. Timrots biļešu cenas labvēlīgi dēvē par “Pasažieru vilciena” sociālo palīdzību iedzīvotājiem. Rentabla ir vienīgi elektrolīnija Rīga–Tukums, pārējās dzīvo “pa nullēm”. Pavisam neizdevīgi ir dīzeļvilcienu pasažieru pārvadājumi uz attālākajām Latvijas vietām – Valku, Gulbeni, arī uz Siguldu.
Ģ.Timrots neslēpj, ka mātes-uzņēmums, kas vairākus gadus ir dotējis meitasuzņēmumu, līdz ar iestāšanos ES to darīt vairs nedrīkst.
Tātad valsts nevēlēšanās uzklausīt dzelzceļa pasažieru pārvadātāju samilzušās problēmas pēc četriem gadiem var beigties ar šā transporta veida izzušanu. “Kādi būs sastrēgumi darbadienu rīta stundās, iebraucot Rīgā no tuvējām piepilsētām, ja vēl apmēram 20 tūkstoši cilvēku to darīs ar personīgo vai citu autotransportu! Dzelzceļa pasažieru pārvadājumi nekur Eiropā nestrādā ar peļņu. Šī ir dotējamā nozare,” apgalvo a/s ”Pasažieru vilciens” pārstāvis.

Kategoriskie biznesa nākotnes plāni

Lai pievērstu māteskompānijas uzmanību, a/s “Pasažieru vilciens” uzņēmuma padomē vērsās ar izstrādātu attīstības koncepciju. Tā ietver situācijas analīzi un četrus attīstības redzējumus. Padome uzdeva izstrādāt divus biznesa plānus. Edgars Kreits komentē abus kā cerīgus.
Tā sauktais optimistiskais plāns ir vērsts uz esošā sastāva rekonstrukciju un pakāpenisku jauna ritošā sastāva iegādi, nākotnē piesaistot ES fondu līdzekļus. Naudas trūkums nav vienīgā problēma. Kā stāsta E.Kreits, nav ražotnes, kas izgatavotu uzņēmuma iecerēm atbilstošus vilcienus. To nespēj arī Rīgas Vagonu rūpnīca. Latvijas dzelzceļa sliežu platums ir atšķirīgs no Eiropas valstīm, tādēļ vērsties ar pasūtījumu šo valstu ražošanas uzņēmumos ir problemātiski.
“Ja domājam par nākotni, vai būtu lietderīgi turpināt būvēt padomju sistēmai ierastos vilcienu vagonus ar augsto un stāvo iekāpšanas slieksni?” retoriski jautā E.Kreits. Tas nozīmē, ka uzņēmums būtu ieinteresēts nākotnē pa Latvijas sliežu ceļiem norīkot modernus, Eiropas līmenim atbilstošus vilcienus ar iespēju vagonā iekāpt no perona.
Otrs biznesa plāns pēc amatpersonas stāstītā ir radikālāks. “Domāju, ka mūsu uzņēmums varētu uzņemties atbildību un izvēlēties apkalpot vienīgi tos vilcienu maršrutus, kas nerada zaudējumus. Tas nozīmē atteikšanos no nerentablajiem maršrutiem,” norāda E.Kreits.
Kā pirmais, tā otrais plāns ir tikai nākotne.
Šā gada un šā brīža problēmas tie nerisina.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv