Saeima parīt sāks izskatīt budžeta grozījumus

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers vakar, 9.augustā, notikušajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē neslēpa sarūgtinājumu, ka šā gada valsts budžeta grozījumi izstrādāti bez konsultēšanās ar sociālajiem partneriem, proti, bez arodbiedrību un darba devēju pārstāvjiem. Tā kā viņi nav varējuši paust savu viedokli Finanšu ministrijas speciālistiem, tas tagad būs jāskaidro Saeimas komisijām, ar nožēlu secināja P.Krīgers.
Kā “Latvijas Vēstnesis” jau rakstīja, Ministru kabinets pirms nedēļas savā sēdē akceptēja grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”, kas Saeimā pirmajā lasījumā tiks izskatīti šajā ceturtdienā. Šādu lēmumu vakar pieņēma Saeimas Prezidijs, kas paredzējis 12.augustā sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, lai nodotu komisijām izskatīšanai šā gada valsts budžeta grozījumus.
Ar 2004.gada valsts budžeta grozījumiem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ārkārtas sēdes dalībniekus vakar iepazīstināja finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, sniedzot informatīvu ieskatu plānotajās izmaiņās. Kā zināms, sociālie partneri trīspusējā sadarbībā paredzējuši pievērsties tādu mūsu sabiedrībai vitāli svarīgu jautājumu risināšanai kā nabadzības un sociālās atstumtības izskaušana, minimālās mēnešalgas un ar ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana, nelegālās nodarbinātības un bezdarba samazināšana.
Jau vēstīts, ka likumprojektā par šā gada valsts budžeta grozījumiem paredzētas vairākas izmaiņas, ar kurām papildu līdzekļus plānots piešķirt visām nozarēm, tai skaitā atsevišķiem neatliekamiem pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt iepriekš pieņemto tiesību aktu un saistību izpildi, – pedagogu, kā arī veselības un sociālās aprūpes jomas darbinieku algu paaugstināšanai, kompensējamiem medikamentiem, subsīdiju piešķiršanai zemniekiem utt. Lai tas būtu iespējams, veikta līdzekļu pārdale starp vienas ministrijas un vairāku ministriju programmām un apakšprogrammām, kā arī līdzekļu pārdale starp atsevišķiem izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem. Finanšu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace “Latvijas Vēstnesi” informēja, ka visu šo izdevumu finansēšanai paredzēts izmantot virsplāna ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus un līdz šā gada 1.janvārim neizlietotos šo līdzekļu atlikumus.
Grozījumos likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam” paredzēts, ka valsts pamatbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šogad par 57,7 miljoniem latu pārsniegs sākotnēji plānoto. Valsts speciālā budžeta nodokļu ieņēmumi tiek plānoti par 23 miljoniem latu lielāki, nekā paredzēts jau apstiprinātajā budžetā. Savukārt valsts pamatbudžeta izdevumi iecerēti par 85,3 miljoniem latu lielāki nekā šobrīd apstiprinātajā budžetā.
Plānots, ka pēc grozījumu apstiprināšanas kopējie valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi sasniegs 2,017 miljardus latu, bet izdevumi – 2,182 miljardus latu. Valsts budžeta fiskālais deficīts atbilstoši Latvijas Bankas ieteikumam nepārsniegs 2% no iekšzemes kopprodukta un tiek plānots 156,1 miljona latu apmērā.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv