Ministru kabineta 2004.gada 10.augusta sēdē

Akceptēts likumprojekts “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums”.
Likumprojekta mērķis ir laikus nodrošināt, vispusīgu un objektīvu disciplinārpārkāpumu noskaidrošanu un taisnīga lēmuma pieņemšanu.
Likumprojekts nodrošina vispārējā civildienesta ierēdņu saukšanu pie disciplinārās atbildības atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pamatprincipiem.
Likumprojektā tiek noteikti konkrēti pārkāpumi un tiem piemērojamās sankcijas. Tiek noteikts princips, ka ierēdņa disciplinārpārkāpums ir tiesību normu un dienesta rīkojumu nepildīšana vai nepienācīga pildīšana un par disciplinārpārkāpumu piemērojamais sods tiek uzlikts, ņemot vērā izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Likumprojektā noteikta vispusīga, objektīva un pamatota disciplinārlietas izmeklēšana un tās kontrole. Tiesiskuma un objektivitātes nodrošināšanai kā obligāts nosacījums ietverts iestādes vadītāja pienākums, ierosinot disciplinārlietu, veidot komisiju ne mazāk kā trīs cilvēku sastāvā. Disciplinārlietas izskatīšanas procesā komisijai ir pienākums vispusīgi noskaidrot disciplinārlietas apstākļus, konstatēt disciplinārpārkāpuma esamību vai neesamību, noskaidrot disciplinārpārkāpuma izdarīšanā vainīgā ierēdņa atbildības pakāpi. Komisijas sastāvā neiekļauj personu, pēc kuras iniciatīvas ierosināta disciplinārlieta. Tādējādi iestādes vadītājam, no vienas puses, noteikta rīcības brīvība, ko un kādus speciālistus iekļaut attiecīgās komisijas sastāvā, no otras puses, likums, paredzot minētos nosacījumus komisijas sastāvam, nodrošina objektivitāti disciplinārlietas izskatīšanas procesā.
Ierēdņa saukšanas pie disciplinārās atbildības tiesiskumu un pamatotību kontrolē iestāde, augstāka iestāde un Valsts civildienesta pārvalde. Turklāt augstāka iestāde vai Valsts civildienesta pārvalde pēc savas iniciatīvas ir tiesīga veikt lēmuma par ierēdņa saukšanas pie disciplinārās atbildības tiesiskuma iepriekšēju pārbaudi.
Likumprojekts paplašina personu loku, kurām ir tiesības ierosināt disciplinārlietas, un paredz lietu pārņemšanu no zemākas iestādes augstākas iestādes lietvedībā. Augstākai iestādei pēc savas iniciatīvas jebkurā disciplinārlietas izskatīšanas stadijā ir tiesības pārņemt disciplinārlietu. Tādas tiesības tiek piešķirtas arī Ministru kabineta loceklim attiecībā uz viņu padotībā esošo iestāžu ierēdņiem. Ministru kabineta loceklis pārņemto lietu ir tiesīgs nodot izskatīšanai Valsts civildienesta pārvaldei.
Atšķirībā no Administratīvā procesa likumā noteiktā vispārīgā regulējuma likumprojektā noteikts, ka lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības var apstrīdēt Valsts civildienesta pārvaldē.
Ir samazināti disciplinārsodu veidi. Atšķirībā no esošā regulējuma likumprojektā nav paredzēta piezīme atlaišana no valsts civildienesta – taču ir paredzēts tāds sods kā atbrīvošana no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.
Likumprojekta mērķis ir saskaņot likumā esošo regulējumu ar izmaiņām valsts pārvaldes, administratīvā procesa un uzņēmējdarbības tiesiskajā regulējumā, kā arī atrisināt sabiedrisko pakalpojumu regulatoru atbildības par prettiesiskiem lēmumiem jautājumu.
Likumprojekts paredz: saskaņot likumu ar Administratīvā procesa likumu tiktāl, ciktāl nav nepieciešams speciāls regulējums. Grozījumi saskaņo likumu ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Komerclikumu.
Grozījums aizstāj esošo, bet praksē nedarbojošos sabiedrisko pakalpojumu regulatoru atbildības regulējumu, nosakot, ka zaudējumus, kas radušies regulatora prettiesiska lēmuma vai prettiesiska administratīvā akta rezultātā, atlīdzina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Grozījums paredz deleģēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai tiesības noteikt kvalitātes prasības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai.
Ministru kabinetam tiek deleģētas tiesības noteikt stabilu valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu likmi un kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.
Akceptēts likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”.
Likumprojekts paredz noteikt Saeimas tiesības uzaicināt ārvalstu un starptautisko karaspēku valsts drošības pastiprināšanai, ja plānotais ārvalstu militārpersonu skaits pārsniedz 100 un uzturēšanās ilgums pārsniedz 6 mēnešus, kā arī deleģē Ministru kabinetam tiesības pieņemt lēmumu par ārvalstu un starptautisko organizāciju bruņoto spēku atbalsta nepieciešamību miera laikā valsts drošības pastiprināšanas nolūkā, kā arī izņēmuma stāvokļa un ārkārtējās situācijas laikā.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”.
Kibernoziegumi šodien ir kļuvuši par realitāti arī Latvijā. Šobrīd vēl plašā mērogā nesaskaramies ar tādiem izplatītiem kibernoziegumiem kā noziegumi pret informāciju sistēmu drošību, kur ietilpst dažādu kaitīgu programmu izgatavošana un izplatīšana, kuru mērķis ir bojāt vai iznīcināt elektroniskās informācijas sistēmas, patvaļīga piekļūšana šādām sistēmām, toties jau šodien plaši saskaramies ar tādu noziegumu veidu kā krāpšana elektroniskā datu apstrādes sistēmā, piemēram, telekomunikāciju pakalpojumu izkrāpšana, kas katru gadu nodara tūkstošiem latu zaudējumu “Lattelekom”.
Konvencija par kibernoziegumiem un tās Papildu protokols par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās, ir ietverti Eiropas Savienības acquis communautaire tiesību kopumā, kas Latvijas Republikai ir jāievieš līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā.
Konvencija paplašinās starptautiskās sadarbības jomu krimināllietās attiecībā uz cīņu pret kibernoziegumiem, bet Protokols starptautiskajā līmenī nodrošinās piemērotus juridiskos pasākumus, kas attiecas uz rasisma un ksenofobijas rakstura propagandu un tās apkarošanu.
Krimināllikums (1998.gada 17.jūnija redakcijā) pašlaik paredz kriminālatbildību par tādām darbībām kā patvaļīga piekļūšana datorsistēmai, datortehnikas programmatūras neatļauta iegūšana, programmatūras bojāšana, datora vīrusa izplatīšana. Šobrīd šīs kriminalizētās darbības neatbilst mūsdienu tehnikas sasniegumiem, līdz ar to iespējas saukt pie atbildības personas par noziedzīgiem nodarījumiem elektroniskās datu apstrādes jomā ir samērā niecīgas. Turklāt par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem kā krāpšana vai bērnu pornogrāfija nevar saukt pie atbildības personas, ja šīs darbības izdarītas, izmantojot automātisko datu apstrādes sistēmu.
Pašreiz Krimināllikums paredz atbildību par Konvencijas pārkāpumiem tikai daļēji, līdz ar to ir nepieciešams pilnveidot Krimināllikumu, nosakot kriminālatbildību par kibernoziegumiem, t.i., noziegumiem pret informāciju sistēmu drošību, kur ietilpst dažādu ierīču, t.i., līdzekļu un programmu, izgatavošana un izplatīšana, kuru mērķis ir bojāt vai iznīcināt datorsistēmas, patvaļīga piekļūšana datorsistēmām, krāpšana datorsistēmā, piemēram, telekomunikāciju pakalpojumu izkrāpšana, bērnu pornogrāfijas apkarošana, kas izpaužas pornogrāfiska rakstura materiālu izplatīšanā, izgatavošanā utt.
Akceptēts rīkojums “Par Genoma izpētes padomi”.
Saskaņā ar Cilvēka genoma izpētes likumu apstiprināta Genoma izpētes padome, par Genoma izpētes padomes priekšsēdētāju iecelts Andis Viļums – Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Veselības aprūpes resursu nodaļas vadītājs.
Pieņemti Ministru kabineta noteikumi “Genoma izpētes padomes nolikums”. Genoma izpētes padome ir koleģiāla institūcija, kas veic Cilvēka genoma izpētes likumā noteiktos uzdevumus. Padomei ir šādas tiesības: uzaicināt uz padomes sēdi ārstniecības personas un citas kompetentas personas un saņemt no tām nepieciešamo informāciju; pieaicināt jautājumu sagatavošanai un izskatīšanai ekspertus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus; pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts, pašvaldību un citām institūcijām padomes darbam nepieciešamo informāciju. Padomes darbu vada un organizē padomes priekšsēdētājs vai – viņa prombūtnes laikā – padomes priekšsēdētāja vietnieks. Padomes priekšsēdētājs vai – viņa prombūtnes laikā – padomes priekšsēdētāja vietnieks: bez īpaša pilnvarojuma pārstāv padomi; sasauc un vada padomes sēdes; paraksta padomes lēmumus; ir atbildīgs par padomes darbu kopumā, padomes darba tiesiskumu un lietderību, kā arī par padomes uzdevumu izpildi. Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi ceturksnī, tās ir atklātas. Padome var pasludināt sēdi par slēgtu, ja tas nepieciešams, lai ievērotu normatīvo aktu prasības par personas datu aizsardzību. Padomes ārkārtas sēdi var sasaukt, ja to pieprasa genoma datu bāzes galvenais apstrādātājs, padomes priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai vismaz trešā daļa padomes locekļu.

Pieņemti “Noteikumi par genoma datu bāzē uzglabāto gēnu donora personas datu, audu paraugu, DNS aprakstu un veselības stāvokļa aprakstu iznīcināšanas kārtību, iznīcināšanas akta veidlapas paraugu un tās aizpildīšanas un uzglabāšanas kārtību”.
Noteikumi nosaka genoma datu bāzē uzglabāto gēnu donora personas datu, audu paraugu, DNS aprakstu un veselības stāvokļa aprakstu iznīcināšanas kārtību, kā arī iznīcināšanas akta veidlapas paraugu un tās aizpildīšanas un uzglabāšanas kārtību.
Gēnu donora personas datu, audu paraugu, DNS aprakstu un veselības stāvokļa aprakstu iznīcināšanu organizē genoma datu bāzes galvenais apstrādātājs. Pirms gēnu donora personas datu, audu paraugu, DNS aprakstu un veselības stāvokļa aprakstu iznīcināšanas Iedzīvotāju genoma valsts reģistrs tos atkodē, pamatojoties uz galvenā apstrādātāja rakstisku iesniegumu.
Gēnu donora personas datus, audu paraugus, DNS aprakstus un veselības stāvokļa aprakstus iznīcina galvenā apstrādātāja izveidota komisija. Komisijas sastāvā ir: galvenā apstrādātāja pilnvarota amatpersona; Iedzīvotāju genoma valsts reģistra pārstāvis; Valsts datu inspekcijas pārstāvis.
Par gēnu donora personas datu, audu paraugu, DNS aprakstu un veselības stāvokļa aprakstu iznīcināšanu komisija sastāda iznīcināšanas aktu (pielikums) divos eksemplāros. Iznīcināšanas aktu paraksta visi komisijas locekļi.
Iznīcināšanas aktā norāda iznīcināmo gēnu donora personas datu, audu paraugu, DNS aprakstu un veselības stāvokļa aprakstu kodu, ko piešķīris galvenais apstrādātājs, iznīcināšanas vietu, veidu, iemeslu un datumu, kā arī komisijas locekļu vārdu, uzvārdu un amatu.
Vienu iznīcināšanas akta eksemplāru pastāvīgi glabā galvenais apstrādātājs, otru eksemplāru – Iedzīvotāju genoma valsts reģistrs. Komisijas darbību ne retāk kā divas reizes gadā pārbauda Datu valsts inspekcija.
Pieņemti noteikumi “Prasības genoma datu bāzes galvenajam apstrādātājam un genoma datu bāzes autorizētajam apstrādātājam”.
Noteikumi nosaka genoma datu bāzes galvenajam apstrādātājam un genoma datu bāzes autorizētajam apstrādātājam izvirzāmās prasības.
Par galveno apstrādātāju var pilnvarot valsts zinātnisko institūciju, ja tā spēj veikt Cilvēka genoma izpētes likumā noteiktos uzdevumus un atbilst šādām prasībām: institūcijai ir genoma datu bāzes veidošanai un papildināšanai atbilstoša pētnieciskā aparatūra un datu apstrādes tehnika: vismaz 1000 parau-giem paredzētas slēgtas saldēšanas iekārtas audu paraugu uzglabāšanai mīnus 70 °C līdz mīnus 180 °C temperatūrā; automātiska DNS nukleotīdu secības noteikšanas iekārta ar datu apstrādi un jaudu, kas nav mazāka par 100 analīzēm dienā; automātiska genotipēšanas (DNS polimorfisma vai mutāciju noteikšanas) iekārta ar atbilstošu programmno- drošinājumu; DNS fragmentu ķīmiskās sintēzes un produktu attīrīšanas iekārta nukleotīdu secības noteikšanas un genotipēšanas nodrošināšanai. Personālam ir genoma datu bāzes veidošanai un papildināšanai nepieciešamā zinātniskā kvalifikācija un pieredze ģenētiskajā izpētē: vismaz pusei pētnieciskā personāla ir zinātņu doktora grāds bioloģijā, ķīmijā vai medicīnā; vismaz 60 % pētnieciskā personāla ir ne mazāk piecu gadu pieredze DNS struktūras un molekulārās ģenētikas pētījumos, arī darbā ar rekombinantām DNS; personālam ir genoma datu bāzes veidošanai un papildināšanai nepieciešamā pieredze zinātnisko pētījumu vadībā un koordinēšanā (arī starptautiskajā sadarbībā): pieredze Latvijas Zinātnes padomes zinātniskās sadarbības projektu vadīšanā un koordinēšanā; līdzdalība Eiropas Savienības zinātnes un tehnoloģiskās attīstības ietvarprogrammas projektos un citos starptautiskos pētnieciskās sadarbības projektos molekulārajā ģenētikā, gēnu inženierijā un biomedicīnā; telpas atbilst drošības apsvērumiem (piemēram, iespējams iekārtot atsevišķas laboratoriju telpas, kuru kopējā platība ir vismaz 200 m², atsevišķas telpas audu paraugu, veselības stāvokļa aprakstu, pētījumu rezultātu un citas dokumentācijas glabāšanai, kas aprīkotas ar drošības līdzekļiem, ugunsdrošības un apsardzes signalizāciju), un to apliecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinums; genoma datu bāzē ir nodrošināta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par personas datu aizsardzību, arī obligātajām personas datu apstrādes sistēmu tehniskajām un organizatoriskajām prasībām, un to apliecina Datu valsts inspekcijas atzinums.
Galvenais apstrādātājs var pilnvarot fizisko vai juridisko personu būt par autorizēto apstrādātāju, ja tiek nodrošināta šādu prasību izpilde: asins paraugu ņemšanai, veselības stāvokļa aprakstu un ģenealoģisko datu sastādīšanai: telpa asins paraugu ņemšanai atbilst Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra noteikumos Nr.77 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” noteiktajām prasībām; ārstniecības personas ir sertificētas un reģistrētas ārstniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; audu paraugu un ar ģenētisko izpēti saistīto dokumentu un informācijas materiālu īslaicīgai uzglabāšanai ir atsevišķa telpa, un to apliecina Latvijas nacionālā arhīva fonda uzraudzības iestādes atzinums.
Pieņemti noteikumui “Ģenētiskās izpētes kārtība”.
Noteikumi nosaka ģenētiskās izpētes kārtību. Ģenētisko izpēti atļauts uzsākt, ja par konkrēto ģenētiskās izpētes programmu vai projektu ir saņemti šādi dokumenti: Genoma izpētes padomes pozitīvs atzinums; Centrālās medicīnas ētikas komitejas pozitīvs vērtējums attiecībā uz ētikas principu ievērošanu.
Iesniedzot Genoma izpētes padomē un Centrālajā medicīnas ētikas komitejā izvērtēšanai ģenētiskās izpētes programmu vai projektu, pieteikumā norāda: pētījuma mērķus, uzdevumus un sagaidāmos rezultātus; pētījuma apjomu; pētījuma izpildītājus un finanšu avotus; pētījumā iesaistāmo gēnu donoru loku un to atlases principus.
Ģenētiskajā izpētē atļauts izmantot tikai kodētus audu paraugus, DNS aprakstus, veselības stāvokļa aprakstus un ģenealoģijas. Audu paraugus ņem un veselības stāvokļa aprakstu sastāda genoma datu bāzes galvenais apstrādātājs, genoma datu bāzes autorizētais apstrādātājs vai gēnu pētnieks, ievērojot konfidencialitāti attiecībā uz gēnu donora identitāti, viņa audu paraugiem, veselības stāvokļa aprakstu un ģenealoģiju.
Veselības stāvokļa aprakstu sastāda un papildina galvenais apstrādātājs vai autorizētais apstrādātājs, pamatojoties uz ziņām, kuras sniedzis gēnu donors un kuras par gēnu donoru saņemtas no ārstniecības iestādēm.
Ģenētiskajā izpētē iegūtos ģenētiskos datus saņem galvenais apstrādātājs un glabā vienotajā valsts iedzīvotāju genoma datu bāzē. Genoma datu bāzē digitālā veidā glabā gēnu donoru kodētos DNS aprakstus, to salīdzinošajā ģenētiskajā izpētē iegūtos Latvijas populācijas ģenētiskos datus, apkopoto informāciju par atsevišķām veselības riska grupām un informāciju par savstarpējo sakarību starp gēnu struktūru, gēnu produktiem un iedzimtajām īpašībām.
Ģenētiskos datus, kas attiecas uz konkrētu gēnu donoru, galvenais apstrādātājs nodod Iedzīvotāju genoma valsts reģistram, lai tos izmantotu gēnu donoru slimību diagnostikai, ārstēšanai un profilaksei, kā arī epidemioloģiskiem pētījumiem.
Ģenētisko izpēti var veikt patstāvīgi un neatkarīgi no genoma datu bāzes tikai tad, ja gēnu pētnieks ir saņēmis šo noteikumu 3.punktā minēto atzinumu un vērtējumu par konkrētā ģenētiskās izpētes projekta uzsākšanu un ar galveno apstrādātāju saskaņojis kārtību, kādā genoma datu bāzē iekļaus informāciju par gēnu donora veselības stāvokli, audu paraugus un DNS aprakstus un kādā tie pieejami ģenētiskajai izpētei.
Genoma datu bāzē anonīmi, nekodētā veidā atļauts glabāt šādus ar ģenētisko izpēti saistītus datus: vispārīgu zinātnisko informāciju, kas nosaka sakarību starp gēniem, gēnu produktiem un iedzimtajām īpašībām; audu paraugus un veselības stāvokļa aprakstus kā datu kopumu, ja tajā ir vismaz piecu gēnu donoru audu paraugi un veselības stāvokļa apraksti.
Galvenais apstrādātājs un autorizētais apstrādātājs vai gēnu pētnieks kopīgi izstrādā ģenētiskās izpētes programmas vai projekta īstenošanas plānu. Plānā nosaka pētījuma uzdevumus katram tā dalībniekam, dalībnieku finansiālo vai cita veida ieguldījumu, tiesības uz informāciju un intelektuālo īpašumu, kas rodas pētījuma gaitā, arī katra dalībnieka tiesības un pienākumus pētījuma rezultātu izmantošanā un izplatīšanā (arī publicēšanā).
Galvenajam apstrādātājam, autorizētajam apstrādātājam un gēnu pētniekam ir pienākums nodrošināt kopīgas programmas vai projekta ietvaros radīto autortiesību sadali un aizsardzību saskaņā ar autortiesības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Kopīgā programmā vai projektā rūpnieciskā īpašuma tiesības aizsargā Patentu likumā noteiktajā kārtībā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments