Krievijā pārsvarā ir slēptais lobisms

Valstīs, kurās lobiju darbība tiek reglamentēta ar īpašiem normatīviem aktiem, lobisms izpaužas ne tikai atklāti. Arī tur ir tā sauktais ēnu lobisms. Krievijas pieredze var būt interesanta ar to, ka tajā nav arī normatīvo aktu lobisma darbības regulācijai, taču izteikti dominē ēnu lobisma tips, t.i., zināms kļūst tikai lēmums un dažreiz tas, kurš to pieņem.

Tas, ka nav likumiskās bāzes, nepastāvīga, dažreiz pretrunīga likumdošana radījusi labvēlīgu augsni nelegālu lobēšanas līdzekļu izmantošanai. Neraugoties uz 20.gadsimta deviņdesmito gadu sākumā izsludināto ekonomikas debirokratizāciju, Krievijā joprojām saglabājusies sistēma, kad ierēdņu rokās koncentrējusies vara, kas ļauj valsts pārvaldes pārstāvjiem būt aktīviem tirgus dalībniekiem ar iespēju brīvi rīkoties ar dažādiem resursiem. Visi šie faktori ir iemesls plašai korupcijas izplatībai un dažādām lobistiskām shēmām, starp kurām var izdalīt divas lielas grupas: “pelēkās” un “melnās”.

Kā darbojas “pelēkā” lobēšana?

Atsevišķu privātā sektora struktūru individuālo interešu “pelēkās” lobēšanas shēmas balstītas uz iespēju izmantot to, ka nav likumu vai arī tie ir pretrunīgi un nepilnīgi. Šādas shēmas pašas par sevi nav saistītas ar likuma pārkāpumu. To realizēšanas iespēja pamatojas uz iepriekš izdarītiem pārkāpumiem. Pēdējos gados “pelēkās” shēmas no nekoordinētām akcijām pārvērtušās prasmīgi darinātos tīklos.
Mūsdienu “pelēkās” shēmas veidojas jau uz agrāk radītām saitēm, sakariem, kur tīkla vidū ir liela firma (holdings, banka u.c.). Tīkla izveidē varēja notikt likumu pārkāpšana, piemēram, amatu pirkšana sev tuviem cilvēkiem publiskās pārvaldes iestādēs, uzpirkšana vēlēšanu laikā u.tml. Taču pēc tam tīklā veiktās kombinācijas var būt tīras no pastāvošo tiesību aktu viedokļa.
Piemēram, kādai uzņēmēju grupai pieder daži pārstrādes nozares uzņēmumi dažādos valsts apgabalos. Uzņēmēju grupa pieņem lēmumu turpmāk izmantot importa, nevis vietējas izcelsmes izejvielas. Lai realizētu pieņemto lēmumu un iegūtu ekonomisku labumu, uzņēmēju grupa ir nolēmusi lobēt importa nodevas samazinājumu izmantojamajām izejvielām. Lobēšanas kombinācijas shēma ir aptuveni šāda:
1. Federācijas, kurā izvietota rūpnīca, kas pieder šai uzņēmēju grupai, gubernatori nosūta Federācijas padomes priekšsēdētājam vēstules, kurās izsaka uztraukumu par nozares bezcerīgo stāvokli. Tajās teikts, ka rūpnīcas nevar izlaist konkurētspējīgu produkciju, jo ir spiestas izmantot zemas kvalitātes vietējos izejmateriālus. Tiek piedāvāts samazināt nodevas šīm izejvielām, lai rūpnīcas spētu tās iegādāties ārvalstīs par pieņemamām cenām.
2. Federācijas padomes priekšsēdētājs nosūta vēstuli Valsts prezidentam, kurā tiek aprakstīts gubernatoru priekšlikums. Pielikumā tiek nosūtītas šīs vēstules.
3. Prezidents saņem šo vēstuli ar prezidenta administrācijas vadītāja vai kāda no vietniekiem pavadvēstuli, kurā tiek piedāvāts piestrādāt pie šā jautājuma kādam no valdības vicepremjeriem.
4. Prezidents paraksta Federācijas padomes priekšsēdētāja vēstulei pievienoto rīkojuma projektu, kas nokļūst valdībā pie vajadzīgā vicepremjera.
5. Vicepremjers sasauc ieinteresēto pušu sapulci. Pēc īsa strīda tiek pieņemts lēmums šo jautājumu izskatīt analītiskajā centrā.
6. Analītiskais centrs, kuru daļēji finansē zināmā uzņēmēju grupa, īstenojot nepieciešamo kombināciju, gatavo lēmumu, kurā tiek ieteikts samazināt izejvielu ievedmuitas tarifu. Dabiski, ka šī norma tiek pasniegta kā tirgus diktēta nepieciešamība, kas liek vietējiem piegādātājiem paaugstināt produkcijas kvalitāti.
7. Analītiskais slēdziens nokļūst valdībā, un, pamatojoties uz to, tiek pieņemts vajadzīgais lēmums.
Shēmas, protams, var atšķirties. Piemēram, kombinācijas iniciatori (shēmas 1.punkts) var būt deputātu grupa vai veselas frakcijas. Analītiskais centrs kā eksperts var tikt nomainīts pret ārzemju ekspertiem vai arī pret speciālas konferences sarīkošanu. Dažas kombinācijas ir vienkāršākas. Tomēr galvenais visās shēmās – iepriekš sagatavoti moduļi, kuri, kad nepieciešams, tiek iekļauti kombinācijā. Shēmā parasti ietilpst gubernatori, vietējās varas deputāti, Valsts domes deputāti (visi vai daži), augstu stāvoši ierēdņi valdībā un prezidenta administrācijā, “neatkarīgie” analītiskie centri, kā arī plašsaziņas līdzekļi.

“Melnās” shēmas darbojas ārpus likuma

Interešu lobēšanai darbojas arī citas, tā sauktās melnā lobisma shēmas, kuras var tikt pielīdzinātas kriminālajai sfērai, jo tiek izmantoti līdzekļi, kas atrodas ārpus likuma. Bet var arī tikt skatīti kā lobisma robežas forma, tāpēc ka šīs shēmas tiek izmantotas, lai iegūtu labumu legālās uzņēmējdarbības sfērā.
Parasti “melnā” lobisma rezultāts ir “brigāžu” izveide no dažādu spēka un tiesībsargājošo struktūru pārstāvjiem. Tajās piedalās dažādās proporcijās atkarībā no uzdevuma Centrālā drošības dienesta aģenti, nodokļu dienesti un nodokļu policija, Iekšlietu ministrija, prokuratūra, tiesas. Šādas brigādes tiek izmantotas kā kompleksa spiediena līdzeklis uz uzņēmējiem, akcionāriem, menedžeriem par labu “pasūtītājam” vai “partnerim” no uzņēmējdarbības sfēras. Likumdošanas pretrunīgums un nepilnīgums, kā arī ikvienas Krievijas kompānijas kapitāla uzkrāšanas grūtais sākuma periods padara par potenciālo upuri gandrīz vai katru.
“Melnais” lobisms visbiežāk tiek izmantots cīņā par īpašumiem. Par pamatu tiek izmantotas tādas procedūras kā bankrots, spēku nesamērība akcionāru sapulcēs, īpašnieku ierobežotā ietekme uz uzņēmējsabiedrības vadību.
Pēdējā laikā populāra ir šāda shēma. Pieņemsim, ka pastāv kāds veiksmīgs uzņēmums A. Kontroli pār to vēlas iegūt firma B. Lai sasniegtu mērķi, tā atrod iespēju izmantot “brigādes” pakalpojumus. Šie pakalpojumi izskatās šādi – vispirms tiek atrasta maza firma C, kura iegādājas nelielu firmas A akciju skaitu. Pēc kāda laika firmai C kā sniegs uz galvas uzkrīt kompleksa publiskās varas kontrolējošu institūciju pārbaude, kas, protams, atklāj dažus grēkus (bez grēka taču nav neviens!). Firma C tiek pakļauta visiem iespējamiem pārbaudījumiem. Tā sāk meklēt izeju no šīs situācijas, un tai palīdz to atrast. Firmas īpašniekiem paskaidro: ja viņi pārdos savas akcijas firmā A firmai B par zemāku nekā tirgus cenu, tad visas nepatikšanas beigsies. Pēc tam, kad šai apstrādei tiek pakļauts nepieciešamais firmu skaits – mazie firmas A akciju turētāji, firma B iegūst nepieciešamo akciju skaitu, lai iegūtu kontroli pār uzņēmumu.
“Melnā” lobisma shēmas negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības klimatu, traucē ekonomisko attīstību, kļūst par iemeslu kapitāla aizplūšanai. To saprot ne tikai uzņēmēji, bet arī daļa politiķu. Šobrīd ir normatīvo aktu projekti, kas varētu ierobežot “melno lobismu”. Tāpēc var gaidīt, ka tuvākajā laikā “melnais lobisms” tiks aizstāts ar “pelēko”.

Interešu grupu ietekme

Ja ar lobēšanu saprotam tikai legālās ietekmes metodes uz lēmumu pieņemšanu, nevis ierēdņu vai likumdevēju uzpirkšanu, tad galvenais iemesls tam, ka interešu grupas kļuvušas par svarīgu sabiedrības daļu lēmumu pieņemšanas procesā, ir to loma vēlētāju un politiķu nodrošināšanā ar informāciju.
Tā vēlāk tiek izmantota, lai atrisinātu neizlēmību, kas izraisījusies lēmuma pieņemšanas procesā un kas skar šā lēmuma rezultātus vai sekas. Parasti tiek izdalīti trīs galvenie veidi, kurus izmanto interešu grupas, lai nodrošinātu ar informāciju personas, kas pieņem lēmumus. Vispirms ar informāciju tiek nodrošināti izpildvaras un lēmējvaras pārstāvji.
Pirmkārt, grupas piegādā informāciju personai, kas pieņem lēmumus nepastarpināti.
Otrkārt, grupas var būt iemesls tam, lai vēlētāju viedoklis tiktu nodots ierēdņiem. Piemēram, aicinot vēlētājus rakstīt vēstules, telegrammas vai zvanīt saviem pārstāvjiem. Sabiedrības viedokļa veidošanās dod informāciju par to, cik veiksmīgi interešu grupa varēs mobilizēt balsis nākamajās vēlēšanās, kā arī par to, kādi finanšu un informācijas resursi ir tās rīcībā.
Treškārt, grupas izplata informāciju vēlētājiem, lai izveidotu sev labvēlīgu sabiedrības viedokli. Lobēšanas veiksme atkarīga no tā, cik grupas rīcībā ir plašsaziņas līdzekļu (avīzes, radio, televīzija). Redzot, cik daudz var panākt ar preses starpniecību, arī reģionos varas pārstāvji ņem savā paspārnē medijus.

 Aija Babre,

sociālo zinātņu maģistre sabiedrības vadībā

Uzziņai

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Starptautiskas profesionālas lobiju organizācijas pārstāvis par lobēšanu Krievijā saka (tēzes):
– Lobēšana Krievijā pastāv un tā ir dažāda.
– Krievijā nav likumīgas lobēšanas sistēmas.
– Visbiežāk uzņēmēji izmanto naudu, varu un ietekmi, lai valdība pieņemtu kādu lēmumu.
– Kopumā Krievijas lobēšanas sistēma nav nobriedusi, interešu grupas nav līdz galam noformējušās un nav adekvātu mehānismu, lai ieviestu pretkorupcijas likumdošanu.
– Manā skatījumā lobēšana Krievijā īpaši neatšķiras no lobēšanas citās valstīs. Ir valstis, kurās lobēšana notiek civilizētāk, bet ir arī valstis, kur mazāk civilizēti.
– Galvenā atšķirība, lobējot Krievijā un kādā Rietumu valstī, ir tā, ka Krievijā lobiju grupas resursi ir cieši sai-stīti ar konkrētās grupas finansiālo stabilitāti. Piemēram, Rietumos stipri ir ne tikai uzņēmēju pārstāvji, bet arī dažādu sociālo grupu interešu pārstāvētāji, piemēram, interešu grupas, kas cīnās pret AIDS izplatību.
– Krievijā lobēšana notiek slēpti, kamēr, piemēram, ASV – atklāti.

 Avots: wwwpbnco.com

Lobijs – indivīds vai personu grupa (lielu firmu, citu valstu dažādu politisku, ekonomisku un finansiālu grupējumu pārstāvji), kas mēģina pierunāt vēlētus politiķus (piemēram, deputātus) vai ieceltus ierēdņus atbalstīt vai kavēt kādus centienus.
Lobisms – lobistu darbība; šāda darbība kā sistēma.

Avots: Svešvārdu vārdnīca