Ārzemju presē

ASV “New York Times” raksta: “Ir acīm redzamas kļūdas ASV koncepcijā par Irākas atjaunošanu. ASV sniegtā palīdzība nedod gaidītos rezultātus. Tikai neliela daļa no paredzētajiem līdzekļiem sasniedz mērķi vai arī vispār tiek realizēti... ASV neveiksme atjaunošanas projektu realizācijā ir arī viens no iemesliem, kāpēc to okupācijas varai trūka atbalsta.”
“New York Times” analizē pieļautās kļūdas un sniedz ieskatu risinājumos, uzsverot, ka Irākā joprojām ir viena no attīstītajām Tuvo Austrumu sabiedrībām, kuras potenciāls jāizmanto, tāpēc nepieciešama pašu irākiešu iesaiste valsts atjaunošanā.

•

ASV “In the National Interest” jautā: “Vai islāms ir savienojams ar demokrātiju? Ja atsaucamies uz “Freedom House” pētījumiem un ziņojumiem par pilsoniskajām un politiskajām brīvībām, atbilde ir “nē”. Taču Mali – valstī, kuras lielākā iedzīvotāju daļa ir musulmaņi, valdība mēģina realizēt izteikti demokrātisku politiku. Kamēr ASV sniedz milzīga apjoma palīdzību Tuvo Austrumu nedemokrātiskajiem režīmiem, demokrātijas atbalsts Mali, kur tas tiešām varētu nest augļus, ir stipri pieticīgs.”

•

Krievijas “Insosmi.ru”: “Krievija jūtas kā spēks, kas aicināts ieviest kārtību bijušajā PSRS teritorijā. Pēc tam, kad Baltijas valstis kļuva par NATO un ES dalībniecēm, par krievu interešu sfēru nākas uzskatīt NVS valstis. Maskava ir nobažījusies, ka ASV varētu izveidot priekšposteņus Vidusāzijā un Kaukāzā – reģionos ar ģeostratēģisku nozīmi. Arī Ķīna cenšas nostiprināt savu ietekmi Vidusāzijā. ASV Militārās koledžas profesors Stefans Blanks notiekošo sauc par “dramatisku sacensību par tiesībām reģionā īstenot militārās un ekonomiskās intereses”. “Ko Krievijas elite šodien var piedāvāt saviem kaimiņiem?” jautā politologs Andrejs Piont-kovskis un atbild: “Neko vairāk kā stāstus par savu lielumu, vēsturisko misiju un krievu tautas impērisko sūtību. [..] Tomēr ar spēku uzspiesta mīlestība visās tiesību sistēmās tiek uzskatīta par smagu noziegumu.”

•

ASV “New York Times” jautā: “Vai Kaukāza reģionā jebkad var izbeigties vardarbība un apvērsumi, kas to pārņēmuši kopš Padomju Savienības sabrukuma? Saakašvili politiskā retorika ir nopietns šķērslis.” “New York Times” pievēršas ASV attiecībām ar Gruziju kā šobrīd, tā Ševardnadzes laikā.
Laikraksts uzsver, ka ASV, kur uzmanības degpunktā šobrīd ir vēlēšanu kampaņa, “savs “aklums” pret patieso situāciju Kaukāzā varbūt būs jānožēlo”.

•

Polijas “Rzeczpospolita” uzsver: “Politiskie riski un fiskālās problēmas pasargā zlotu no radikāla vērtības pieauguma. No Polijas redzes viedokļa vislabāk būtu, ja eiro kurss atrastos nedaudz virs līdzsvara līmeņa, proti, būtu aptuveni tāds kā šodien. Tomēr, ja tas arī nokritīs mazliet zemāk, nekas ļauns nenotiks.”

•

ASV “The New York Times” no amerikāņu pozīcijām apskata demokrātijas problēmu aktualizēšanos arābu valstīs. Autors atzīmē, ka pagājušajā mēnesī Džons Kerijs darīja zināmas sabiedrībai savas paredzamās ārpolitikas prioritātes, skaidri parādot, ka demokrātijas veicināšana Tuvajos Austrumos nebūs to skaitā.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem