Peldsezonas ēnas puse

Puisēna drēbītes dīķmalā. No paša bērna ne vēsts. Tuviniekiem šoks. Izsauktajiem glābējiem viņu darba melnākā stunda – ar smagu sirdi meklēt noslīkušu mazuli. Trīs vīri hidrotērpos, izmantojot tīklu, pārmeklēja tumšo dīķa ūdeni. Nekā. Un te pēkšņi pārsteidzoša vēsts, ka zēns atrasts mājās. Sveiks un vesels. Kā, tuviniekiem nemanot, aizklīdis uz dīķi, tā tikpat nemanāmi pārnācis. Šis notikums, kas 15.jūlijā norisinājās Latgalē, ir ar laimīgām beigām. Taču tas daiļrunīgi ilustrē problēmu – nepieskatīti bērni un pusaudži ik uz soļa var nonākt briesmās. Latvijā ik gadu noslīkst pārdesmit bērnu. Pieaugušo upuru skaits mērāms simtos.

Ļaudis peldas visur. Peldas ne tikai nepiemērotās, bet pat aizliegtās vietās. Un parasti tieši tur, kad dažādu iemeslu dēļ gadās nelaime, nav neviena, kas varētu sniegt palīdzību. Šogad par zaļo ziemu nodēvētie laika apstākļi krietni attālināja brīdi, kad Latvijā ar pilnu sparu sākās peldsezona. Nu glābējiem darba pārpārēm.

Darbs ciešanu pavadījumā

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki, kurus bieži lūdz palīgā meklēt tieši noslīkušos, vien šogad līdz 8.augustam dažādās Latvijas ūdenstilpēs atraduši 97 ūdens upurus, tostarp desmit bērnus. Šajā drūmajā statistikā gan iekļauti arī ziemas upuri. Tomēr, kā teic VUGD referente Dace Studente, visbiežāk meklēt slīkušos aicina jūlijā un augustā. Tā, piemēram, šomēnes VUGD darbinieki atraduši divpadsmit noslīkušos, no tiem trīs bijuši bērni.
45 reizes (no tām 23 reizes Rīgā) profesionāļi piedalījušies arī glābšanas darbos uz ūdens. Tajos izdevies izglābt 39 cilvēkus. D.Studente uzsver – ja redzat cilvēku nelaimē, nekavējoties zvaniet pa tālruni 112. Galvenā kļūme – notiekošā aculiecinieki satraukumā un steigā tā apjūk, ka nomet klausuli, tā arī nereti operatoriem nepasakot ne konkrētu vietu, kur notiek nelaime, ne arī kas īsti notiek.
Situācijas, kādās vasarā nākas strādāt, glābjot cilvēkus uz ūdens, ir visdažādākās, skaidro D.Studente, kā piemēru minot gadījumus Rīgā, kad no tiltiem cilvēki lec Daugavā. Tā 19.jūlijā vīrietis, būdams alkohola reibumā, no Vanšu tilta ielēca upē, gribēdams izdarīt pašnāvību. Viņu izdevās glābt. Līdzīgi gadījumi katru gadu ir vairāki, tiesa, ne vienmēr ar laimīgām beigām. Citviet Latvijā VUGD darbiniekus biežāk lūdz palīgā, ja, piemēram, apgāzusies laiva. Ilustrācijai gadījums Balvu rajonā. 11.jūlija nakts. Tumsā bija dzirdami cilvēku kliedzieni. Paspīdinot lukturi, glābēji ieraudzījuši, ka ezerā apgāzusies laiva. Ezermala bija aizaugusi, tādēļ, lai piekļūtu diviem nelaimē nonākušajiem, izmantots glābšanas dēlis. Taču izrādījies, ka tajā pašā laikā ezera pretējā krastā apgāzusies cita laiva ar pieciem cilvēkiem. Tos izglābuši vietējie iedzīvotāji.
Vissmagāk profesionāļiem tad, ja nākas meklēt noslīkušu bērnu. VUGD pārstāve atzīst, ka bieži bērns vai pusaudzis nelaimē iekļuvis brīdī, kad līdzās nav pieaugušā. Šādas reizēs nereti bērns vai bērni nezina, kā rīkoties, apjūk vai aizbēg. Vai arī gluži pretēji – metas draugam palīgā. Un noslīkst abi. Tas, ka mazgadīgie bez pieaugušajiem nedrīkst vieni iet peldēties, ir aksioma, diemžēl dzīves nežēlība izspēlē vēl virkni citu situāciju. Tā šovasar Latgalē sešgadīgs puisēns devies pie tēva uz darbu, kas atrodas turpat netālu no mājas. Zēns nav laikus ieradies, un tēvs satraukts zvanījis uz mājām. Pēc apstiprinājuma, ka bērns ir izgājis, sacelta trauksme. Bērnu atrada noslīkušu dīķī. Kā zēns tur iekritis, nav zināms.

Veiksmes atslēga – profilakse

Īpaši iecienītas Latvijas peldvietas ir Jūrmalā. Visas sešas Jūrmalas pludmales glābšanas stacijas – Bulduros, Majoros, Mellužos, Kauguros, Jaunķemeros, kā arī viena pie Lielupes – vasarā strādā paaugstinātā modrības režīmā. Profesionāļu gadu gadiem ieguldītais profilakses darbs un prasme laikus sniegt palīdzību dažādās krīzes situācijās nesusi augļus. Proti, šī jau ir ceturtā sezona, kad glābšanas staciju zonās nav reģistrēts neviens nelaimes gadījums. Tiesa, viens iedzēris vīrietis noslīcis Lielupē, taču tas noticis ārpus glābšanas stacijas teritorijas. Pirms katras peldsezonas tiek arī pārbaudīts akvatorijs, vai tajā nav kādu priekšmetu, kas apdraudētu peldētājus.
Līdz 1.augustam sniegta palīdzība 157 peldētājiem. Starp tiem 12 bijuši alkohola reibumā, bet 61 bija bērns vecumā līdz 12 gadiem. Sevišķi neuzmanīgi atpūtnieki ir, vizinoties ar piepūšamajiem matračiem, riņķiem un citiem peldlīdzekļiem. Palīdzība sniegta 78 “laivotājiem”, starp kuriem gandrīz puse bija bērni līdz 12 gadu vecumam.
Aizvadītajā nedēļā, kad saule karsēja kā vēl nekad šovasar un atpūtnieku bija ļoti daudz, bijuši arī divi slīkšanas gadījumi, stāsta Jūrmalas pilsētas ātrās medicīniskās palīdzības vadītājs Imants Ostrovskis. Abi slīkstošie izglābti. Pavisam šovasar šādu nelaimju bijušas trīs – iepriekš kāda meitene nonākusi bīstamā situācijā, neuzmanīgi vizinoties ar katamarānu.
“Kopumā vērtējot, situācija uzlabojas. Atpūtnieki kļuvuši disciplinētāki, piemēram, mazāk ir gadījumu, kad mēģina aizpeldēt aiz bojām. Tas panākts, pateicoties profilakses pasākumiem. Nepārtraukti aicinām ievērot drošības normas, informējam, brīdinām, dažkārt pat nonāk līdz konfliktam, taču tas viss dod rezultātu – atpūtnieki zina, ka visu kontrolējam un, nevēloties sabojāt sev atpūtu, vairumā gadījumu ievēro prasības,” atzīst I.Ostrovskis. Viņš arī brīdina, ka augustā pludmali iecienījušas lapsenes, kas sakodušas ne vienu vien. Īpaši tās pievilina saldējums un saldinātie dzērieni, tādēļ atpūtniekiem derētu uzmanīties.
Joprojām raizes vecākiem un apjomīgu darbu glābējiem sagādā noklīdušie bērni. Kā spilgtu piemēru Jūrmalas pilsētas ātrās medicīniskās palīdzības vadītājs min reizi, kad piecgadīga meitenīte no Bulduriem viena pati aizklīdusi līdz pat Majoriem. Dažkārt mazuļus nākas meklēt pat vairākas stundas. Ar pavisam maziem atpūtniekiem – līdz aptuveni piecu gadu vecumam – ir tā, ka bērns, noklīdis no vecākiem, uzreiz nesāk uztraukties. Viņš klimst savā nodabā, jo apkārt viss ir tik interesanti un viņš neizjūt baiļu. Traģiskākais, ka mazulis var iebrist arī ūdenī un citi pieaugušie pat neapjautīs, ka bērns ir viens pats, teic I.Ostrovskis. Tāda situācija ir labvēlīga augsne nelaimei. Nedaudz vecāki bērni, apjaušot, ka vecāku nav tuvumā, satraucas ātri. Tas pat palīdz atrisināt situāciju, jo bērnam sāk pievērst uzmanību.
Līdz 1.augustam Jūrmalas pludmalēs fiksēti 67 gadījumi, kad mazuļi noklīduši no vecākiem. Par laimi, ūdenī tie nav pārāk draiskojušies un nekāda nelaime nav notikusi.
Kā vēl vienu problēmu I.Ostrovskis min to, ka bērni bez pieaugušo uzraudzības iet jūrā. Konstatēts, ka līdz 1.augustam bez vecāku uzraudzības peldējušies 24 bērni, starp tiem astoņi vecumā no trim līdz pieciem gadiem. Šosezon, par laimi, bērni nav slīkuši. Taču glābēji lieku reizi atgādina – bērni nepieskatīti nedrīkst atrasties ūdenī.

Cilvēkbērns savā vaļā

Arī Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) Ūdenslīdēju un glābšanas dienesta darbiniekiem darba pilnas rokas. Kā skaidro RPP preses sekretāre Inese Tīmane, šo profesionāļu darbalauks ir Ķīšezers, Bābelītes ezers un Vecāķu pludmale. Visur sava specifika. Piemēram, Vecāķos glābējiem visbiežāk ir jāpalīdz, kad atpūtniekiem radušās medicīniska rakstura problēmas. Sagrieztas pēdas, saulesdūrieni un citas nelaimes. Otra iezīme – šajā pludmalē arī no pieaugušo redzesloka pazūd bērni un tie jāmeklē. Ķīšezerā, kur daudz bīstamu vietu milzīgo bedru dēļ, un Bābelītes ezerā, kur ir ļoti, ļoti liels atpūtnieku pieplūdums, raksturīgi nelaimes gadījumi. Bieži sevi apdraud paši atpūtnieki, dodoties peldēties reibumā. Kopumā RPP Ūdenslīdēju un glābšanas dienesta darbinieki šosezon līdz 10.augustam medicīnisko palīdzību snieguši 136 reizes (pārsvarā Vecāķos), atraduši 29 pazudušus bērnus un izglābuši 22 peldētājus. Meklēšanas darbos atrasti pieci noslīkušie.
Arī I.Tīmane uzsver, ka prakse liecina – pārāk bieži bērni ūdenī atrodas bez vecāku uzraudzības. Turklāt, kas jo bīstamāk, kur ir bērnu bariņš, tur – rotaļas un sacensību gars.
Aizraujoties var pārvērtēt savus spēkus, un nelaime klāt.
RPP pārstāve teic, ka glābēji veic plašu preventīvo darbu, lai novērstu varbūtējās nelaimes. Piemēram, ik stundu apsekojot Ķīšezeru un redzot bērnus darām pārgalvības, profesionāļi tiem izskaidro situācijas bīstamību un varbūtējās sekas. Jāpiebilst, ka RPP galvaspilsētas mācību iestādēm jau četrus gadus piedāvā šo profesionāļu sagatavoto lekciju par negadījumiem uz ūdens un profilaksi. Atbilstoši sezonai tiek stāstīts gan par drošību uz ledus, gan uz ūdens. Skolu atsaucība ir jūtama un, kā teic I.Tīmane, varbūt tāpēc mazinājies nelaimes gadījumu skaits. Bērniem jāzina, kādos apstākļos un ar kādiem nosacījumiem iespējams izdzīvot uz ūdens.

***

Peldsezona šogad sākās vēlu, un, kas zina, varbūt tieši tas glābis ne vienu vien dzīvību. Arī bērnu. Jo, kā redzams no speciālistu teiktā, Latvijā visur iezīmējas viena un tā pati problēma – bērni pie ūdens un uz ūdens ļoti bieži atrodas bez pieaugušo uzraudzības. Taču peldsezona vēl nav galā, un cerams, ka glābēju brīdinājumi atradīs dzirdīgas ausis.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv

Ainars Baštiks Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Viedoklis

Bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika redzējums:
– Galvenā problēma ir atbildības trūkums. Salīdzinājumam alegorija. Ja uzdāvinām bērnam plastmasas gredzentiņu, īpaši nepiekodinām to sargāt. Bet, ja iedodam zelta gredzenu, kurš turklāt ir dzimtas relikvija, nobrīdinām un sekojam līdzi, lai ar to, kas nenotiek. Un nosargājam. To palīdz izdarīt vērtības izjūta. Visdārgākā vērtība pasaulē ir bērns, bet to dažkārt aizmirstam.
Manā skatījumā atbildība ir jāpaaugstina četros līmeņos. Pirmkārt, vecāku atbildība. Viņiem jāzina un jākontrolē, kas ar atvasīti notiek. Vecāku atbildība ir informēt, izskaidrot bērniem dažādās dzīves situācijas, lai tās iegultu cilvēkbērna zemapziņā un uzpeldētu krīzes brīžos.
Protams, pats galvenais ir vispār nepieļaut tādas situācijas. Pirmais priekšnoteikums – zināt, kas ar bērnu notiek ik dienu, ko viņš dara. Bet par viņa gaitām nevar zināt, ja ar bērnu nerunā. Tādēļ ik rītu vai ja uz darbu dodas agri, iepriekšējā vakarā ar atvasi jāizrunā ieceres brīvajai dienai.
Jā, vasarā daudziem bērniem, it īpaši pilsētā, nav ko darīt. Vecākiem nav kam uzticēt viņus pieskatīt. Te atkārtošos – bērns ir vērtība, un tātad nevar būt bezizejas situācija. Mazākos var paņemt līdzi uz darbu. Mums ministrijā dažkārt tā darbinieki dara. Daudzi iebildīs – bērni garlaikosies, mātes vai tēva darba ražīgums kritīsies! Bet kā pieaugušais var strādāt, visu laiku raizējoties, ko dara savā vaļā atstāts mazulis? Turklāt iespējas, kā aizpildīt viņa laiku, var atrast.
Par plaši diskutētajiem grozījumiem Bērnu aizsardzības likumā, kurus Saeima skatīs rudenī. Tas ir viens no soļiem, kā paaugstināt vecāku atbildību. Ir pretargumenti, ka tad, kad notikusi nelaime, tas jau pats par sevi ir sods vecākiem, tādēļ viņus sodīt nebūtu pareizi. Tā nav pareizi izprasta ieceres būtība. Ar izmaiņām likumdošanā gribam panākt, lai nelaime vispār nenotiek. Proti, pirmo reizi, kad, piemēram, mazgadīgs bērns bijis bez pieskatīšanas, vecākiem izteiks brīdinājumu. Ja tas atkārtosies, tiks piemērotas stingrākas sankcijas. Tas sekmēs to, ka vecāki vairāk pieskatīs savas atvases.
Otrkārt, atbildības izjūta jāpaaugstina pašos bērnos. Vienkārši sakot, viņi jāpieradina pie kārtības. Galvenais, vienmēr pavēstīt par savām gaitām, kad un kur viņi atradīsies.
Gribu uzsvērt, ka bērna rīcību nosaka ne tik daudz zināšanas, cik ieaudzinātā vērtību sistēma. Piemērs. Bērns zina, ka smēķēt ir slikti. Taču vai šīs zināšanas pašas par sevi viņu atturēs no uzsmēķēšanas, ja to piedāvās līdzaudži? Izdarīt izvēli, pat ja līdzbiedri viņu nosauks par lūzeri, palīdz vērtību sistēma.
Treškārt, atbildības līmenis jāpaaugstina valsts un pašvaldību sektoram. Dienestiem, kas tieši vai netieši saistīti ar bērnu drošību. Ja pareizi koordinētu darbu, balstoties uz situācijas analīzi, varētu panākt daudz.
Bet galvenais – izsvērt svarīgāko. Piemērs ar peldvietām. Tajās, kas nav oficiālas, arī peldas, īpaši šajās karstajās dienās. Bet kāda aina paveras? Pie šīm peldvietām stāvgrūdām pilns ar mašīnām. Policisti redzami līmējam soda kvītis par pārkāpumiem. Tajā pašā laikā neviens nerūpējās par atpūtnieku drošību. Jā, tas ir viņu tiešais darbs – fiksēt attiecīgā rakstura pārkāpumus. Taču kas konkrētajā brīdī svarīgāks: auto vai bērni, no kuriem daļa peldvietā ir bez pieaugušajiem?
Ar šo piemēru gribēju uzsvērt, ka dienesti, ja tie koordinētu pūliņus īstajā vietā un laikā, gūtu lielākus panākumus.
Ceturtkārt, sabiedrības atbildība kopumā. Tā ir ļoti svarīga. Negadījumi nenotiek uz vientuļas salas. Mēs kā ziemeļnieki varbūt nevietā esam individuālisti, kas ieņem neitrālu pozīciju tad, kad jāiejaucas. Nevajag gaidīt, kad notiks nelaime, vajag reaģēt potenciāli bīstamā situācijā. Taču to nedarām.
Tie ir četri atbildības līmeņi, un visi vienlīdz svarīgi.
 

Fakti

2.augusts. Daugavpils rajonā kādā dīķī noslīka piecus gadus vecs bērns. Iespējams, ka spēlējies ar bumbu, bet tad iekritis ūdenī.
3.augusts. Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuvē – vietā, kur aizliegts peldēties, noslīka divi piecus un septiņus gadus veci bērni. Notikuma vietā bijusi arī četrgadīga meitenīte, kura ar pārējiem peldēt nebija gājusi.
4.augusts. Daugavpils Stropu ezera ūdenssūkņu stacijas pievadkanālā – vietā, kur nav atļauts peldēties, noslīka 17 gadu vecs puisis. Jaunietis ūdenī ielēcis no divstāvu ķieģeļu ēkas jumta. Pirms dažām nedēļām šajā pašā vietā noslīka 34 gadus vecs vīrietis. Arī viņš bija lēcis ūdenī no minētās ēkas.
4.augusts. Gaujā pie Siguldas noslīka desmit gadus veca meitene.
4.augusts. Pēcpusdienā Dreiliņos kanālā ar pašizgatavotu plostu vizinājies kāds puisēns. Bērns ievēlies ūdenī un sācis slīkt. Viņu mēģinājuši glābt atpūtnieki, bet nesekmīgi.

Noslīkušie (jebkādā ūdenstilpnē)

Tīšs paškaitējums, noslīcinoties

*) pagaidu dati; informācija par laika posmu janvāris – maijs

Avots: Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūras Veselības statistikas departaments