Par priekšlikumu izstrādāt mazākumtautību izglītības iestāžu likumu

Izglītības un zinātnes ministrijas Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos šā gada 9.augusta sēdē balsojot noraidīja Latvijas Krievu mācībvalodas skolu asociācijas (LAŠOR) priekšlikumu par izglītības reformas moratoriju. Ar balsu vairākumu pieņemts lēmums atbalstīt konsultatīvās padomes priekšsēdētājas L.Kravčenko (Rīgas Ukraiņu vidusskolas direktore) priekšlikumu par mazākumtautību izglītības iestāžu likuma izstrādāšanu.
Pretstatā moratorijam jaunais priekšlikums guva atzinību, jo paredz jaunu pavērsienu dialogā par mazākumtautību izglītības attīstību Latvijā, garantējot mazākumtautības kultūras, tradīciju un etniskās piederības saglabāšanu, veicinot vecāku, nacionālo kultūras biedrību, pašvaldības un valsts sadarbību izglītības jomā, atbalstot individuālu pieeju.
Izglītības likums un Vispārējās izglītības likums nosaka jautājumus, kas reglamentē mazākumtautību izglītības programmu izstrādi, licencēšanu, īstenošanu valsts, pašvaldību vai privātās izglītības iestādēs, bet nenosaka mazākumtautības izglītības iestādes statusu.
Likuma būtība:
1) definēt mazākumtautību izglītības iestādes jēdzienu;
2) noteikt, ka par mazākumtautību izglītības iestādes dibināšanas ierosinātāju var būt pašvaldība kopīgi ar Latvijas Republikā reģistrētu mazākumtautību nacionālo biedrību un/vai paredzētais starpvalstu (atbilstīgās mazākumtautības mītnes zemes un Latvijas Republikas) līgumā;
3) noteikt, ka lēmumu par mazākumtautību izglītības iestādes atvēršanu pieņem Ministru kabinets;
4) paredzēt, ka mazākumtautību izglītības iestādēs īsteno atbilstīgās pakāpes valsts standartu;
5) paredzēt, ka mazākumtautību izglītības iestāde īsteno pasākumus, kas ir saistīti ar atbilstošās nacionālās mazākumtautības kultūras, tradīciju un etniskās piederības saglabāšanu. Paredzēt noteikt atbilstīgās nacionālās biedrības(u), pašvaldību un valsts finansiālu atbalstu iepriekš minētajiem pasākumiem;
6) noteikt, ka izglītības iestādes darbības pamatprincipi ir atbilstoši Izglītības likumam un Vispārējās izglītības likumam, akcentējot Izglītības iestādes padomes tiesības un pienākumus jautājumos, kas saistīti ar atbilstīgās nacionālās mazākumtautības kultūras, tradīciju un etniskās piederības saglabāšanas jautājumiem;
7) iekļaut jautājumus par mazākumtautību izglītības iestāžu pedagogu sagatavošanu un profesionālās kvalifikācijas pilnveidi.
Valsts un pašvaldību izglītības iestādes pamatā ir licencējušas gan pamat-izglītības mazākumtautību programmas, gan vidējās izglītības mazākumtautību programmas, kas ir saskaņā ar Izglītības likumā noteiktajām prasībām, un var turpināt šo programmu īstenošanu. Tajā pašā laikā ir vairākas skolas, kuras kopā ar nacionālajām biedrībām vēlētos nostiprināt mazākumtautību skolas statusu. Tas nodrošina iespēju likumdošanā noteiktajā kārtībā īstenot skolas attīstības individuālu modeli.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa