Par lauksaimniecības tiešajiem atbalsta maksājumiem 2005.gadā

Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātā un Ministru kabineta (MK) apstiprinātā koncepcija “Par lauksaimniecības tiešajiem atbalsta maksājumiem 2005.gadā” paredz, ka 2005.gadā tiešo lauksaimniecības maksājumu shēma ir turpinājums šā gada vienotā platības maksājuma shēmai.
Vienotā platības maksājuma shēmu 2005.gadam ZM izvēlējusies tālab, ka lauksaimnieki jau šogad ir iepazinušies un apguvuši ES tiešo maksājumu nosacījumus un nākamgad nav gaidāmas radikālas izmaiņas ES lauksaimniecības tiešo atbalsta maksājumu politikā. Lēmuma savlaicīga pieņemšana nepieciešama, lai nodrošinātu vienotās administrēšanas sistēmas (IAKS) pielāgošanu konkrētajai maksājumu shēmai.
Nākamgad vienoto platības maksājumu lauksaimnieki saņems par tādu pašu kopējo platību kā šogad – 1,475 miljoniem hektāru. Paredzams, ka 2005.gadā maksājuma likme par hektāru būs augstāka nekā šogad. 25% no maksājumu likmes šajā gadā veido ES līdzekļi, bet 2005.gadā tie sasniegs 30%, savukārt valsts tiešie maksājumi var sasniegt 60%. Likmes apjoms jāsaskaņo ar EK.
Lauksaimniekiem platības jādeklarē katru gadu no jauna, jo to paredz EK. Pieteikšanās kārtībā nākamajā gadā lielu izmaiņu nebūs, arī pieteikšanās termiņš jau noteikts – 2005.gada 15.maijs, bet sējplatību precizēšanai – 15.jūnijs.
Vienotā platības maksājuma shēma ietver vienotos platības maksājumus un papildu valsts tiešos maksājumus. Lauksaimniekam ir tiesības saņemt vienoto platības maksājumu par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas tiek uzturēta labā stāvoklī. Šos maksājumus izmaksā reizi gadā un aprēķina, kārtējā gada finanšu “aploksnē” esošos līdzekļus dalot ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību. Papildu valsts tiešie maksājumi ir maksājumi par laukaugiem un lopbarību, prēmijas par zīdītājgovīm, par kaušanu, maksājumi par aitu mātēm, par pienu, par sēklām, kā arī maksājumi ražotājiem par cietes kartupeļiem. Papildu valsts tiešo maksājumu shēmas un likmes jāsaskaņo ar EK.
Lielākā daļa veco ES valstu ar 2005.gadu pakāpeniski sāk piemērot otru koncepcijā piedāvāto variantu – Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas vienoto maksājumu, kurā paredzēti jauni tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas nosacījumi lauksaimniekiem. Vienotais maksājums no vienotā platības maksājuma atšķiras ar finanšu “aplokšņu” līdzekļu sadalīšanas principu pa lauksaimniecības tiešo maksājumu veidiem, kā arī paredz ieviest jaunus, stingrākus administrēšanas kontroles nosacījumus. Jaunajām dalībvalstīm vienotais maksājums jāpiemēro reģionālā līmenī, taču, ja dalībvalstī ir mazāk nekā 3 miljonu attaisnoto hektāru, tad jaunā dalībvalsts var tikt uzskatīta kā viens reģions, kā tas ir Latvijas gadījumā. Nākotnē arī Latvijai būs jāpiemēro šī vienoto maksājumu shēma, ko paredz gaidāmā ES Kopējās lauksaimniecības politikas reforma.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa