Ārzemju presē

Vācu “Tagesspiegel”: “Pagājušas 100 dienas pēc ES paplašināšanas. Vai piepildījušās ar to saistītās bažas un cerības? Latvijā cerēja, ka līdz ar iestāšanos ES varēs atlikt malā svarīgākos ārpolitiskos tematus un pievērsties iekšpolitiskām problēmām. Taču spriedze attiecībās ar Krieviju nav mazinājusies. Maskava, kā uzskata Rīgā, pret Latviju joprojām vairāk izturas kā pret bijušo padomju republiku un mazāk kā pret daļu no ES. Premjeram Emsim iedzīvotājiem jāizskaidro arī cenu paaugstināšanās cēloņi. Inflācija īsā laikā sasniegusi vairāk nekā 6%.”

•

Austrijas “Die Presse”: “ASV Demokrātu kongress eiropiešiem deva cerības, ka līdz ar izmaiņām Baltajā namā varētu beigties arī transatlantiskais ledus laikmets: demokrātu kandidāts Džons Kerijs izteicās, ka grib veidot alianses un veicināt sadarbību. Atliek vienīgi cerēt, ka Eiropā klausītāju lielākā daļa apzinās šādu izteikumu retorisko raksturu. Skaidrs, ka transatlantiskās asimetrijas problēmu var atrisināt vien eiropieši. Bet atrisinājums nozīmē gatavību ar militāriem līdzekļiem nodrošināt to lomu pasaulē, kādā eiropieši sevi labprāt redzētu.”

•

Poļu “Rzeczpospolita”: “Ieradies savā pirmajā oficiālajā ārvalstu vizītē tieši Polijā, Lietuvas prezidents Valds Adamkus Gdaņskā paziņoja vēlmi ātri atrisināt poļu minoritātes problēmas Lietuvā. Jau gadiem ilgi Lietuvā poļu un lietuviešu attiecības sarežģī poļu minoritātes neatrisinātās problēmas, īpaši jautājums par ielu un apvidvārdu apzīmējumiem poļu valodā, kā arī jautājums par poļu zemes īpašumu atdošanu poļiem, kas dzīvo Viļņas apkaimē.”

•

Vācu “Die Welt”: “Ukraina baidās, ka to var norobežot no Eiropas. NATO augstākā līmeņa sanāksme Stambulā Ukrainai nenodrošināja cerēto tuvināšanos Rietumu aizsardzības aliansei. Enerģijas avotu dēļ ar Krieviju izveidotajā aliansē Ukraina var zaudēt līdzšinējo tranzītvalsts lomu. ES jaunajā kaimiņattiecību stratēģijā iepretī tiešajām kaimiņvalstīm Austrumeiropā, kas ir sava veida paplašinātās ES ārpolitiskā doktrīna, Ukrainai nav pievērsta gandrīz nekāda uzmanība. Neraugoties uz samērā straujo ekonomikas attīstību, tai nav perspektīvu iestāties ES, jo Ukraina vēl nav kļuvusi par tiesisku valsti.”

•

Pleskavas informācijas aģentūra Krievijā publicējusi plašu interviju ar Krievijas Federācijas Federālās sapulces Federācijas padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētāju Mihailu Margelovu, kurš apgalvo, ka Krievija esot gatava dialogam un cenšoties “lauzt ledu” abu valstu savstarpējās attiecībās, taču Latvija sarunas nevēloties un esot vainojama neizpratnē pret “dialogam atvērtu partneri”. Margelovs pats, izmantodams tradicionālo Krievijas retorikas objektu – it kā Latvijā pastāvošos cilvēktiesību pārkāpumus, norāda arī uz Latvijas attieksmi pret kara laika noziegumiem, kā arī deklarē, ka neviena valsts nekādos apstākļos nevar gaidīt komunisma noziegumu atzīšanu no Krievijas puses.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem

Lappusi sagatavojis
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv