Tā kā ar Pievienošanās akta 34. pantu tika izveidota Pārejas programma¹ kā pagaidu instruments laika posmam no pievienošanās dienas līdz 2006. gada beigām;

tā kā Pārejas programmas mērķis ir palīdzēt jaunajām dalībvalstīm stiprināt to administratīvo spēju ieviest Kopienas tiesību aktus, turpinot līdzīgu atbalstu, kas tika finansēts ar pirmsiestāšanās programmām;

tā kā ir svarīgi saglabāt stabilitāti, nepārtrauktību un vienkāršību ieviešanas struktūrās un sistēmās;

tādēļ

Eiropas Kopiena, ko pārstāv Eiropas Komisija, turpmāk “Komisija”, no vienas puses, un

Latvijas Republikas valdība, turpmāk “Saņēmējs”, no otras puses,

ir vienojušās par turpmāko.

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

1. Nacionālais Fonds

Nacionālais Fonds ir centrālā finanšu vienība Finanšu ministrijā, ar kuras starpniecību Pārejas programmas līdzekļi nokļūst pie Saņēmēja.

2. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir valsts aģentūra, kas atbild par konkursu organizēšanu, līgumu slēgšanu un maksājumiem institūciju stiprināšanas projektos un citos projektos, ja tas īpaši paredzēts. Vecākā nozares amatpersona ir atbildīga par projektu tehniskās īstenošanas vadību.

3. Ieviešanas institūcija

Ieviešanas institūcija ir valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par konkursu organizēšanu, līgumu slēgšanu un projektu tehniskās īstenošanas vadību, ja tas īpaši paredzēts. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra var veikt ieviešanas institūcijas pienākumus, piemēram, mērķsadarbības (twinning) projektos.

4. Nacionālais koordinators

Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos (turpmāk – Nacionālais koordinators) ir valsts pārvaldes pārstāvis (ministru vai valsts sekretāru līmenī), kas atbild par programmdokumentu izstrādi Saņēmēja valstī. Nacionālais koordinators arī nodrošina koordināciju ar citu Eiropas Kopienas (turpmāk – Kopienas) finanšu palīdzību un atbild par Pārejas programmas uzraudzību un novērtēšanu.

5. Nacionālā atbildīgā amatpersona

Nacionālā atbildīgā amatpersona ir valsts pārvaldes pārstāvis (ministru vai valsts sekretāru līmenī), kas kopumā atbild par Pārejas programmas ieviešanu un kam ir attiecīgs pilnvarojums. Nacionālā atbildīgā amatpersona var deleģēt savus pienākumus, ne vairāk kā divām citām amatpersonām, bet Nacionālā atbildīgā amatpersona saglabā atbildību par to pienākumu izpildi, kas tai paredzēti šajā saprašanās memorandā un citos nolīgumos.

Nacionālais koordinators nevar vienlaikus būt arī Nacionālā atbildīgā amatpersona.

6. Programmas atbildīgā amatpersona

Programmas atbildīgā amatpersona ir valsts pārvaldes pārstāvis, kas pārrauga vai vada Centrālo finanšu un līgumu aģentūru vai ieviešanas institūciju. Programmas atbildīgo amatpersonu nozīmē Nacionālā atbildīgā amatpersona, pēc saskaņošanas ar Nacionālo koordinatoru, un Programmas atbildīgā amatpersona tieši atbild Nacionālajai atbildīgajai amatpersonai par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras/ieviešanas institūcijas darbību un par īstenojamo projektu pareizu finanšu vadību.

7. Vecākā nozares amatpersona

Vecākā nozares amatpersona ir valsts pārvaldes (ministrijas/aģentūras) amatpersona ieviešanas institūcijas vadībā, kas atbild Programmas atbildīgajai amatpersonai par projektu tehnisko īstenošanu gadījumos, kad Centrālā finanšu un līgumu aģentūra atbild par projektu administratīvo un finanšu vadību.

8. Vienotā uzraudzības komiteja

Vienotā uzraudzības komiteja ir komiteja, kurā piedalās Nacionālais koordinators, Nacionālā atbildīgā amatpersona un Komisijas pārstāvji un kas atbild par Pārejas programmas līdzekļu izmantošanas uzraudzību.

9. Perseus

Perseus ir Eiropas Komisijas pašreizējā finanšu pārskatu sniegšanas sistēma.

10. Finanšu regula

Finanšu regula attiecas uz Eiropas Kopienu kopbudžetu. Padomes (EK, Euratom) 2002. gada 25. jūnija Regula Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam; OJ L 248,16.9.2002, p.1.

2. pants

Nacionālās atbildīgās amatpersonas pienākumi

§1

Nacionālā atbildīgā amatpersona atbild par Pārejas programmas īstenošanu.

Nacionālā atbildīgā amatpersona ir pilnībā atbildīga par Pārejas programmas līdzekļu izmantošanu līdz programmas slēgšanai. Nacionālā atbildīgā amatpersona nodrošina, ka tiek ievēroti Kopienas noteikumi un procedūras, kas attiecas uz pārskatu sniegšanu un finanšu vadību, uz sabiedrisko iepirkumu, konkurenci un valsts atbalstu, un ka pārskatu sniegšanas un projektu informācijas sistēma darbojas. Tas ietver pienākumu nodrošināt, lai Komisija saņemtu informāciju par visiem iespējamiem un faktiskiem krāpšanas un neatbilstību gadījumiem.

§2

Nacionālā atbildīgā amatpersona uztur finanšu pārskatu sistēmu visiem Pārejas programmas līdzekļiem. Nacionālās atbildīgās amatpersonas pienākums ir veikt visus uzdevumus, kas nepieciešami pienākumu izpildei, tostarp:

i) pieprasīt un pārvaldīt Komisijas līdzekļus;

ii) iecelt un pārraudzīt Programmas atbildīgās amatpersonas Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā un katrā ieviešanas institūcijā, saskaņojot ar Nacionālo koordinatoru;

iii) parakstīt finanšu līgumus ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un katru ieviešanas institūciju, ja tas paredzēts;

iv) veikt maksājumus Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai un ieviešanas institūcijām, ievērojot finanšu līgumā noteikto kārtību;

v) nodrošināt valsts un citu līdzfinansējuma līdzekļu plūsmu, kā noteikts Pārejas programmas līdzekļu nacionālajās programmās;

vi) nodrošināt, ka tiek regulāri atjaunota Pārejas programmas līdzekļu finanšu pārskatu sistēma (Perseus) un ka Nacionālais fonds un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra vai ieviešanas institūcija ievēro pārskatu sniegšanas procedūras;

vii) programmai beidzoties, atgūt no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras vai ieviešanas institūcijas neizmantotos līdzekļus;

viii) kopā ar Komisiju un Nacionālo koordinatoru piedalīties Vienotās uzraudzības komitejas darbā.

§3

Ja kāds no Saprašanās memorandā noteiktajiem pienākumiem netiek izpildīts, Pārejas programmas līdzekļi ir jāatmaksā Komisijai.

3. pants

Ieviešanas institūcijas

§1

Pārejas programmas īstenošanu Nacionālā atbildīgā amatpersona uztic Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai un Sabiedrības integrācijas fondam, kam Komisija ir apstiprinājusi atbilstību Finanšu regulas 164. pantā noteiktajām prasībām.

§2

Komisija jebkurā laikā var anulēt Centrālā finanšu un līgumu aģentūras un Sabiedrības integrācijas fonda apstiprinājumu, ja tā konstatē neatbilstību Finanšu regulas 164. pantam.

IEPIRKUMS

4. pants

Iepirkums

§1

Iepirkumu veic, nodrošinot brīvu piekļuvi, godīgu konkurenci un pārredzamību saskaņā ar attiecīgajām Kopienas direktīvām.

§2

Tāpat kā Phare programmas ietvaros, mērķsadarbības projektos turpina piemērot Mērķsadarbības projektu rokasgrāmatu (Twinning Manual), ievērojot Pievienošanās akta 34. panta 4. punktu.

§3

Grantu shēmas jāievieš saskaņā ar Komisijas izdotajiem standarta dokumentiem un procedūrām, kas nosaka Phare programmas ieviešanu pēc pievienošanās Eiropas Savienībai, kā arī ievērojot jebkādus īpašus noteikumus, ko nosaka Finanšu lēmums.

5. pants

Nodokļu uzlikšana

§1

Projektos, kurus finansē no Pārejas programmas līdzekļiem, piemēro nacionālos normatīvos aktus nodokļu jomā.

§2

Pārejas programmas līdzekļus nevar izmantot nodokļu, muitas un citu nodevu segšanai. Pievienotās vērtības nodoklis nav attaisnotie izdevumi, izņemot gadījumus, ja to pilnībā maksā gala saņēmējs. Par attaisnotu nevar uzskatīt pievienotās vērtības nodokli, kas jebkādā veidā ir atgūstams, pat tad, ja gala saņēmējs faktiski to nav atguvis.

FINANŠU PLŪSMA

6. pants

Bankas konti

§1

Nacionālais fonds katrai nacionālajai programmai, ko finansē Pārejas programma, atver bankas kontu centrālajā bankā vai izmanto banku, par kuru Nacionālais fonds ir vienojies ar Komisiju.

Bankas kontam ir subkonti, no kuriem Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds ir pilnvaroti veikt maksājumus. Ja šādu sistēmu nevar ieviest, Komisija un Nacionālais fonds var vienoties par citu kārtību.

§2

Par bankas kontā noguldītajiem līdzekļiem jāsaņem ienākumu procenti. Par noguldījumu procentos uzkrāto summu jāziņo Komisijai.

§3

Darījumi bankas kontā notiek pēc divu parakstu sistēmas, parakstoties Nacionālajai atbildīgajai amatpersonai un galvenajam grāmatvedim.

§4

Nacionālais fonds Komisijai sniedz pilnīgu nepieciešamo informāciju par visiem bankas kontiem, uz kuriem ir pārskaitīti Pārejas programmas līdzekļi. Nepieciešamā informācija nozīmē bankas nosaukumu un adresi, konta numuru, konta īpašnieku vārdus/nosaukumus, procentu likmes un citu informāciju, kuru Komisija uzskata par nepieciešamu.

7. pants

Komisijas līdzekļu pieprasījums

§1

Pēc Komisijas paziņojuma par Finanšu lēmuma pieņemšanu, ar kuru piešķir finansējumu nacionālajām programmām un finanšu līgumu parakstīšanas starp Nacionālo fondu un ieviešanas institūcijām (Sabiedrības integrācijas fondu un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru), Nacionālais fonds saņem pirmo maksājumu līdz 20% apmērā no paredzētajiem līdzekļiem – avansa maksājumu². Papildus Nacionālā atbildīgā amatpersona Komisijai iesniedz informāciju par ieceltajām Programmas atbildīgajām amatpersonām un ieviesto vadības un kontroles sistēmas aprakstu, sīki aprakstot informācijas plūsmu starp Nacionālo fondu, Sabiedrības integrācijas fondu un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un maksājumu veikšanas kārtību.

§2

Nākamie divi maksājumi ir starpposma maksājums³ un avansa atjaunošana – katrs līdz 30% apmērā no paredzētajiem līdzekļiem. Otro pārskaitījumu veic tad, kad Sabiedrības integrācijas fonds un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir izmaksājušas 5% no budžeta. Trešo maksājumu var pieprasīt, kad ir izmaksāti 35% no apstiprinātā kopējā budžeta.

Ceturto maksājumu veic tad, kad ir izmaksāti 70% no apstiprinātā kopējā budžeta un kad ir parakstīti visi līgumi.

Izņēmuma kārtā Nacionālā atbildīgā amatpersona var pieprasīt vairāk par noteikto procentuālo daudzumu, ja Centrālā finanšu un līgumu aģentūra vai Sabiedrības integrācijas fonds ar naudas plūsmas pārskatu var pierādīt, ka nepieciešamā naudas plūsma nākamajā periodā pārsniegs noteikto procentuālo daudzumu.

§3

Gadījumos, kad Nacionālā fonda, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un Sabiedrības integrācijas fonda līdzekļi kopā pārsniedz 15% no kopējā apstiprinātā programmas budžeta, Komisija var izņēmuma kārtā atļaut veikt maksājumu, ja Nacionālā atbildīgā amatpersona var sniegt atbilstošu pamatojumu, ka ar pieejamiem līdzekļiem nevar izpildīt līgumsaistības.

§4

Maksājumu pieprasījumu, ko apstiprina Nacionālā atbildīgā amatpersona, iesniedz Komisijai apstiprināšanai un pārskaitījumu veikšanai.

Maksājumu pieprasījumam pievieno:

i) izdevumu deklarāciju, kurā uzrāda valsts (līdzfinansējuma) un Pārejas programmas līdzekļu kopējo summu, par kuru noslēgti līgumi un kura izmaksāta, atsevišķi izdalot katru apakšprogrammu un projektu, un apakšprojektu (attiecīgā gadījumā), tādējādi parādot saistību starp paredzamo budžetu (t.i. nacionālo programmu) un faktiskajiem izdevumiem un veiktajiem maksājumiem atbilstoši Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un Sabiedrības integrācijas fonda sniegtajiem finanšu pārskatiem. Deklarācijai pievieno tabulu, kurā parāda ieviešanas institūcijas, to pārraudzībā esošās apakšprogrammas/projektus un attiecīgos līgumus un maksājumus;

ii) attiecīgos regulāros finanšu pārskatus (Perseus), kur norādīti parakstītie līgumi un veiktie maksājumi;

iii) bankas konta atlikuma salīdzinājumu, norādot uzkrāto procentu summu par noguldītajiem līdzekļiem, atbilstoši Nacionālā fonda, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un Sabiedrības integrācijas fonda atvērtajiem bankas kontiem;

iv) 12. panta 4.paragrāfā noteiktos progresa pārskatus;

v) Nacionālās atbildīgās amatpersonas rakstisku apliecinājumu, ka maksājuma pieprasījumā sniegtā informācija ir pareiza un ka Pārejas programmas īstenošana notiek sekmīgi un atbilstoši valsts programmā noteiktajiem mērķiem.

Komisija patur tiesības pieprasīt papildu pamatojošu informāciju līdzekļu pārskaitījumam.

§5

Nacionālais fonds detalizēti veic uzskaiti par visiem maksājumiem, kas saņemti, lai īstenotu atsevišķas programmas, apakšprogrammas, projektus un apakšprojektus (attiecīgā gadījumā), ko finansē no Pārejas programmas līdzekļiem.

§6

Ja no Komisijas saņemtie maksājumi pārsniedz kopējo apstiprināto izdevumu summu, Nacionālais fonds starpību atmaksā Komisijai, iesnie

dzot noslēguma deklarāciju.

Ja ir vēl neveikti maksājumi (izņemot līgumā paredzētās garantijas summas), Nacionālais fonds sniedz paskaidrojumu un prognozi, kad šie maksājumi tiks veikti. Nacionālais fonds katru ceturksni ziņo par situāciju ar garantijas summām un neveiktiem maksājumiem. Ja šīs summas nesamaksā līgumslēdzējam, tās jāatmaksā Komisijai.

8. pants

Kontu atlikumu salīdzināšana

§1

Ne vēlāk kā astoņus mēnešus pēc līguma izpildes Nacionālais fonds iesniedz noslēguma izdevumu deklarāciju un apliecinājumu par pārskatu pareizību, precizitāti un patiesumu. Šajā brīdī kopējiem apstiprinātajiem izdevumiem jābūt vienādiem ar līgumu sākotnējo vērtību, atņemot atskaitījumus un ietaupījumus, par kuriem notikusi vienošanās ar līgumslēdzējiem līguma īstenošanas laikā. Šai summai jāsakrīt ar veiktajiem maksājumiem, pieskaitot neizmaksātās garantijas summas.

§2

Pēc galīgās deklarācijas izvērtēšanas Komisija sniedz viedokli par tiem izdevumiem, kas netiks finansēti no Kopienas līdzekļiem, ja Komisija secina, ka izdevumi neatbilst Kopienas noteikumiem.

Komisijas pārbaužu rezultātus un secinājumus par izdevumu nefinansēšanu rakstiski paziņo Nacionālajam fondam, un tam mēneša laikā jāsniedz rakstiska atbilde.

Ja mēneša laikā pēc Nacionālā fonda rakstiskas atbildes saņemšanas nav panākta vienošanās, Komisija nolemj un nosaka summas, kuras nevar tikt finansētas no Kopienas līdzekļiem, īpaši ņemot vērā konstatēto neatbilstību noteikumiem pakāpi un noteikumu pārkāpumu būtību un pakāpi, kā arī Kopienas finansiālos zaudējumus.

§3

Pēc šī panta 2. paragrāfā minētā lēmuma pieņemšanas tiek atgūti visi neattaisnotie izdevumi, neierobežojot 18. panta 2.paragrāfā minēto pārkāpumu novēršanu un turpmākās korekcijas finansējumā.

Līdzekļus atgūst, Nacionālajam fondam tos tieši atmaksājot vai kompensācijas veidā saskaņā ar Kopienas noteikumiem.

9. pants

Projektu izmaiņas

§1

Nacionālais koordinators un Nacionālā atbildīgā amatpersona var pieprasīt tehniskas izmaiņas vai līdzekļu pārdali no viena projekta citam vienas Nacionālās programmas ietvaros (programmas korekcija).

§2

Ja izmaiņas ir tehniskas vai kopējie pārdalītie līdzekļi veido mazāk nekā 15% no attiecīgā projekta kopējās summas un izmaiņas neskar projektu mērķus/rezultātus, Komisiju rakstiski informē (ar Nacionālā koordinatora un Nacionālās atbildīgās amatpersonas parakstu). Komisija var izteikt iebildumus 10 darbdienu laikā no paziņojuma saņemšanas. Ja Komisija nav sniegusi atbildi noteiktajā termiņā, tas uzskatāms par apstiprinātu.

§3

Ja projektu izmaiņas paredz:

– līdzekļu pārdali, kas skar mazāk nekā 15% (kopā) no attiecīgo projektu budžeta, bet maina mērķus/rezultātus kādam no projektiem, vai

– līdzekļu pārdali, kas pārsniedz 15% (kopā) no attiecīgo projektu budžeta, vai

– tehniskas izmaiņas, kas maina mērķus/rezultātus kādam no projektiem, vai

– esošo projektu atcelšanu vai jaunu projektu izveidošanu,

pieprasījumu rakstiski (ar Nacionālā koordinatora un Nacionālās atbildīgās amatpersonas parakstu) iesniedz Komisijai apstiprināšanai.

§4

Ja līdzekļu pārdale nacionālajā programmā pārsniedz 15% no kopējā budžeta vai ja tiek mainīti programmas mērķi/rezultāti, jāpieņem jauns Komisijas lēmums.

10. pants

Nesadalītie līdzekļi

Lai izmantotu Pārejas līdzekļu nacionālās programmas nesadalītos līdzekļus, Nacionālajam koordinatoram jāsaņem rakstisks Komisijas apstiprinājums.

11. pants

Līdzekļu pārskaitījums ieviešanas institūcijām

§1

Nacionālais fonds paraksta finanšu līgumus ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Sabiedrības integrācijas fondu. Finanšu līgumiem jāatbilst prasībām, kas noteiktas Komisijas 2001.gada 2.marta Regulas Nr. 438/2001, kas reglamentē Padomes Regulas Nr.1260/1999 izpildi attiecībā uz vadības un kontroles sistēmām, ko piemēro no struktūrfondiem piešķirtajai palīdzībai (turpmāk – Regula 438/2001) 5. pantā un jāparedz detalizēti līdzekļu pārskaitīšanas noteikumi.

§2

Nacionālais fonds pārskaita līdzekļus Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai un Sabiedrības integrācijas fondam, pamatojoties uz naudas plūsmas aprēķinu.

§3

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds iesniedz Nacionālajam fondam pārskaitījuma pieprasījumus saskaņā ar to vajadzībām atbilstoši finanšu līgumam.

§4

Pamatojoties uz pieprasījumu un pamatojošiem dokumentiem, Nacionālā atbildīgā amatpersona pārbauda, kādu daļu no iepriekšējā piešķīruma Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds ir izmantojuši, un, ja pieprasījums ir pamatots, Nacionālā atbildīgā amatpersona apstiprina nākamā līdzekļu piešķīruma pārskaitīšanu. Centrālā un finanšu līgumu aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds veic tikai tādus maksājumus, kas attiecas uz parakstītajiem līgumiem.

§5

Nacionālais fonds un Nacionālā atbildīgā amatpersona atbild Komisijai par to, lai maksājumi būtu veikti pareizi un pamatojoties uz pareizu informāciju.

§6

(attiecīgā gadījumā) Ja Nacionālais fonds ir projekta pilnvarotais maksātājs, tas veic maksājumus līgumslēdzējiem pēc Ieviešanas institūcijas (Centrālās finanšu un līgumu aģentūras vai Sabiedrības integrācijas fonda) pieprasījuma. Nacionālais fonds ziņo par maksājumiem Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai un Sabiedrības integrācijas fondam, lai datus nekavējoties ievadītu Perseus sistēmā.

ZIŅOŠANA, FINANŠU KONTROLE UN REVĪZIJA

12. pants

Ziņošana

§1

Ik pēc 6 mēnešiem Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds Komisijai noteiktā formā ziņo par to pārraudzībā eso

šo projektu īstenošanu. Nacionālais koordinators Komisijai sniedz vispārēju pārskatu par projektu īstenošanu vismaz divas reizes gadā, gatavojot Vienotās uzraudzības komitejas sanāksmes; pārskatu gatavo biežāk, ja Vienotā uzraudzības komiteja sanāk biežāk.

§2

Nacionālais fonds izmanto piemērotu analītisku grāmatvedības sistēmu, kura ietver visas līgumu slēgšanas un citas finanšu operācijas, kas attiecas uz programmām, kuras finansētas no Pārejas programmas līdzekļiem.

§3

Nacionālā atbildīgā amatpersona nodrošina, ka Nacionālais fonds (attiecīgā gadījumā), Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds izmanto atbilstošu tehnisko un finanšu atskaites sistēmu (Perseus, t.sk. iepriekšējas kvalifikācijas un konkursu informācija) par visiem Pārejas programmas līdzekļiem, tostarp līdzekļiem, kas attiecīgā gadījumā pārskaitīti Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai un Sabiedrības integrācijas fondam.

§4

Nacionālais fonds gatavo ceturkšņa pārskatus par programmas finansiālo situāciju, plānoto konkursu grafiku, notikušo konkursu izvērtējumu un noslēgtajiem līgumiem, par to, kā īstenoti projekti, kādas problēmas radušās (ja tādas ir), nākotnes prognozēm un citu nepieciešamo informāciju, ko Komisija pieprasa. Vajadzības gadījumā Komisija var pieprasīt papildu citus pārskatus.

§5

Dokumentus par visu finanšu vadību, konkursiem un līgumu slēgšanu glabā vismaz piecus gadus no dienas, kurā Eiropas Parlaments pieņem lēmumu par pēdējā budžeta gada izpildi, kas attiecas uz Pārejas līdzekļu programmas īstenošanu.

Dokumentus, kas attiecas uz darbībām, kuras vēl nav pilnībā pabeigtas vai par kurām notiek tiesvedība, glabā ilgāk par pirmajā daļā noteikto termiņu, t.i., attiecīgā gadījumā līdz tā gada beigām, kas seko tam, kurā darbību pabeidz vai kurā pieņemts tiesvedības galīgais lēmums.

13. pants

Vadības un kontroles sistēmas

§1

Lai nodrošinātu Pārejas programmas līdzekļu pareizu finanšu vadību saskaņā ar vispāratzītiem principiem un standartiem, Saņēmējs ievieš finansējuma vadības un kontroles sistēmu. Sistēmai jāatbilst prasībām, kas noteiktas Finanšu regulas⁴ 164. pantā, un jo īpaši jānodrošina Kopienas finansējuma pieprasījuma pareizība, regularitāte un likumība.

§2

Saņēmēja vadības un kontroles sistēmām jānodrošina Komisijas Regulas 438/2001 7.panta 2.punktā noteiktajām prasībām atbilstošas plūsmas shēmas.

§3

Kompetenta valsts finanšu kontroles iestāde veic atbilstošu finanšu kontroli visās iestādēs, kas iesaistītas programmas īstenošanā.

14. pants

Audits

§1

Katru gadu auditu plānu un veikto auditu konstatējumu kopsavilkumu nosūta Komisijai. Audita ziņojumiem jābūt pieejamiem Komisijai.

2§

Nacionālā fonda grāmatvedības datus un darījumus un attiecīgā gadījumā Centrālās finanšu līgumu aģentūras un Sabiedrības integrācijas fonda grāmatvedības datus un darījumus pēc Komisijas izvēles var pārbaudīt pati Komisija vai ārējs revidents, ar ko Komisija noslēdz līgumu, neierobežojot Komisijas un Eiropas Savienības Revīzijas palātas tiesības un pienākumus. Nacionālais fonds, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds nodrošina savu grāmatvedības datu un darījumu pieejamību šīm pārbaudēm.

PASĀKUMI NEATBILSTĪBU UN KRĀPŠANAS NOVĒRŠANAI

15. pants

Definīcijas

1§

Neatbilstība ir jebkurš Kopienas tiesību⁵ (tostarp šā saprašanās memoranda), Komisijas lēmumu par Pārejas programmas līdzekļu Nacionālajām programmām un attiecīgo līgumu pārkāpums, ko radījusi institūcijas darbība vai bezdarbība, kā rezultātā izveidojusies vai varēja izveidoties nepamatota izdevumu pozīcija Eiropas Kopienu kopbudžetā vai budžetos, ko pārvalda Kopiena.

2§

Krāpšana ir tīša darbība vai bezdarbība, kas ir saistīta ar:

i) kļūdainu, neprecīzu vai nepilnīgu paziņojumu vai dokumentu iesniegšanu vai izmantošanu, kas izraisa nelikumīgu līdzekļu piesavināšanos vai nelikumīgu līdzekļu aizturēšanu no Eiropas Kopienu kopbudžeta vai budžetiem, ko pārvalda Kopiena, vai kas tiek pārvaldīti Kopienas vārdā;

ii) informācijas neizpaušanu, ar ko tiek pārkāptas īpašas saistības, kas rada tādas pašas sekas;

iii) līdzekļu nepareizu izmantošanu mērķiem, kuriem šādi līdzekļi sākotnēji nav piešķirti.

§3

Aktīva korupcija ir kādas personas tīša rīcība, kas sola vai sniedz tieši vai pastarpināti jebkura veida labumu amatpersonai savās vai kādas trešās personas interesēs, lai šī amatpersona rīkotos vai atturētos no saviem pienākumiem atbilstošas rīcības, vai arī īstenotu savas funkcijas, pārkāpjot dienesta pienākumus, nodarot vai, iespējams, nodarot kaitējumu Eiropas Kopienu finanšu interesēm.

Pasīva korupcija ir kādas amatpersonas tīša rīcība, kas tieši vai pastarpināti pieprasa vai saņem jebkāda veida labumu sev vai kādai trešajai personai, vai akceptē šāda labuma apsolījumu, lai rīkotos vai atturētos no saviem pienākumiem atbilstošas rīcības, vai arī īstenotu savas funkcijas, pārkāpjot dienesta pienākumus, nodarot vai, iespējams, nodarot kaitējumu Eiropas Kopienu finanšu interesēm.

16. pants

Saņēmēja veicamie pasākumi

§1

Saņēmējs nodrošina iespējamo un faktisko krāpšanas un neatbilstību gadījumu izmeklēšanu un atbilstošas turpmākas darbības pēc valsts vai Kopienas pārbaudes un izveido kontroles un pārskatu sniegšanas mehānismu, kas atbilst Komisijas 1994.gada 11.jūlija Regulai Nr. 1681/94 par pārkāpumiem struktūrpolitikas finansēšanā un nepareizi izmaksātu līdzekļu atgūšanu un par informācijas sistēmas izveidi šajā jomā⁶.

Komisijas dienesti ir nekavējoties jāinformē par visiem iespējamiem un faktiskiem krāpšanas un pārkāpumu gadījumiem, kā arī pasākumiem, ko valsts iestāde šajā sakarā veikusi. Ja ir iespējami vai faktiski krāpšanas un pārkāpumu gadījumi, par kuriem jāziņo, Saņēmējs Komisiju par šo faktu informē divu mēnešu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

§2

Saņēmējs veic visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu un apkarotu pasīvo un aktīvo korupciju visos iepirkumu procedūras vai līdzekļu piešķiršanas procedūras posmos vai attiecīgo līgumu īstenošanas laikā.

17. pants

Komisijas pasākumi

§1

Uz visiem Finanšu lēmumiem, kā arī no tiem izrietošajiem līgumiem attiecas Komisijas (tostarp Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai) uzraudzība un finanšu kontrole un Eiropas Revīzijas palātas audits.

§2

Lai nodrošinātu Kopienas finansiālo interešu efektīvu aizsardzību, Komisija var veikt pārbaudi uz vietas un pārbaudes saskaņā ar Padomes 1996.gada 11.novembra Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96⁷ par revīzijām un pārbaudēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām, paredzētajām procedūrām.

§3

Minētās kontroles un audits attiecas uz visiem līgumslēdzējiem un apakšlīgumslēdzējiem, kas saņēmuši Kopienas finansējumu.

18. pants

Līdzekļu atgūšana krāpšanas vai neatbilstības gadījumā

§1

Ja programmas īstenošanas laikā vai audita rezultātā tiek konstatēta neatbilstība vai krāpšana⁸, Komisija atgūst līdzekļus.

§2

Saņēmējs pirmām kārtām ir atbildīgs par neatbilstību izmeklēšanu.

Veicamie pasākumi ietver neatbilstību nepieļaušanu, konstatēšanu un labošanu, un par tiem ziņo Komisijai. Saņēmējs pastāvīgi informē Komisiju par administratīvo procedūru un tiesvedību gaitu.

Saņēmējs veic vajadzīgās finanšu korekcijas saistībā ar atsevišķām neatbilstībām. Saņēmēja veiktās korekcijas paredz pilnībā vai daļēji atcelt Kopienas ieguldījumu. Nacionālais fonds var atkārtoti izmantot šādi atbrīvotos Kopienas līdzekļus Pārejas programmā saskaņā ar šā saprašanās memoranda 9. pantu.

§3

Ja pēc nepieciešamo pārbaužu pabeigšanas Komisija secina, ka

a) Saņēmējs nav izpildījis saistības, ko paredz šī saprašanās memoranda 18. panta 2.paragrāfs, vai

b) ir aizdomas, ka projekta īstenošana neatbilst piešķirtajam finansējumam vai tā daļai, vai

c) vadības un kontroles sistēmās ir nopietnas nepilnības, kas var radīt neatbilstības,

Komisija var apturēt attiecīgās pro-grammas turpmāku finansēšanu un, norādot pamatojumu, pieprasīt Saņēmējam iesniegt komentārus un, ja nepieciešams, veikt korekcijas noteiktā termiņā.

§4

Beidzoties Komisijas noteiktajam termiņam, ja nav panākta vienošanās un ja dalībvalsts nav veikusi korekcijas, Komisija, ņemot vērā dalībvalsts komentārus, trīs mēnešu laikā var pieņemt lēmumu

a) samazināt vai atcelt jebkuru attiecīgās programmas maksājumu vai

b) veikt vajadzīgās finanšu korekcijas, atceļot visu programmai piešķirto atbalstu vai tā daļu.

Komisija, lemjot par korekcijas summu, saskaņā ar proporcionalitātes principu ņem vērā pārkāpuma vai izmaiņu veidu un pakāpi un finansiālās sekas, ko rada trūkumi, kas konstatēti Saņēmēja vadības un kontroles sistēmās.

Ja nav pieņemts lēmums par a) vai b) apakšpunkta paredzēto darbību veikšanu, programmas finansējuma apturēšana uzreiz zaudē spēku.

§5

Nacionālā atbildīgā amatpersona nodrošina neizmantoto līdzekļu vai nepareizi izmaksāto līdzekļu atmaksu sešdesmit kalendāro dienu laikā pēc paziņošanas dienas. Ja Nacionālā atbildīgā amatpersona neatmaksā līdzekļus, ko tai pieprasa Kopiena, šo summu Komisijai atmaksā Saņēmēja valsts. Par summām, kas nav atmaksātas, iekasē kavējuma naudu, piemērojot noteikumus, ko paredz Finanšu regula.

UZRAUDZĪBA UN VĒRTĒŠANA

19. pants

Uzraudzība un vērtēšana

§1

Pārejas līdzekļu programmu ieviešanu uzrauga Vienotā uzraudzības komiteja. Vienotajā uzraudzības komitejā piedalās Nacionālā atbildīgā amatpersona, Nacionālais koordinators un Komisijas pārstāvji. Tā sanāk vismaz divas reizes gadā, lai pārskatītu visas programmas, ko finansē no Pārejas programmas līdzekļiem, un novērtētu panākumus to mērķu izpildē, kas noteikti Finanšu lēmumā. Vienotā uzraudzības komiteja var ieteikt prioritāšu maiņu un/vai Pārejas programmas līdzekļu pārdali.

§2

Pārejas programmā Vienotajai uzraudzības komitejai palīdzību sniedz nozaru uzraudzības apakškomitejas, kurās piedalās Nacionālais koordinators, katras Ieviešanas institūcijas Programmas atbildīgā amatpersona un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Komisijas pārstāvjus uzaicina ka novērotājus. Nozaru uzraudzības apakškomitejas detalizēti izskata katras programmas ieviešanas statusu, tostarp tās sastāvdaļas un līgumus, ko Vienotā uzraudzības komiteja sadala pa attiecīgajām uzraudzības nozarēm. Katru nozari uzrauga viena nozaru uzraudzības apakškomiteja, pamatojoties uz Ieviešanas institūcijas sagatavotiem regulāriem uzraudzības pārskatiem un starpposma izvērtējumiem, ko sagatavojuši neatkarīgi izvērtētāji. Nozaru uzraudzības apakškomiteja sniedz ieteikumus par vadību un struktūru un nodrošina to izpildi. Nozaru uzraudzības apakškomiteja ziņo Vienotajai uzraudzības komitejai un sniedz tai vispārēju detalizēti izstrādātu atzinumu par visām savas nozares programmām, ko finansē no Pārejas programmas līdzekļiem.

§3

Komisijas dienesti nodrošina, ka pēc programmas pabeigšanas tiek veikta programmas gala izvērtēšana.

DAŽĀDI

20. pants

Vizuālā identitāte/publicitāte

Attiecīgās Programmas atbildīgās amatpersonas pienākums ir nodrošināt, lai tiktu veikti vajadzīgie pasākumi atbilstošas publicitātes panākšanai visām darbībām, ko finansē no Pārejas programmas līdzekļiem.

21. pants

Nobeiguma noteikumi

Ārkārtējos un attiecīgi pamatotos gadījumos atsevišķos Finanšu lēmumos var paredzēt īpašus noteikumus Pārejas pro-grammas nacionālo programmu īstenošanai, aizstājot šo saprašanās memorandu.

Šo saprašanās memorandu var grozīt rakstveidā pēc pušu abpusējas piekrišanas.

Šis saprašanās memorands stājas spēkā dienā, kad to paraksta abas puses.

¹ ES 2003. gada Pievienošanās akts, OJ L 236, 23.9.2003

² kā noteikts Komisijas Regulas 2342/2002 105. panta 1. punktā

³ kā noteikts Komisijas Regulas 2342/2002 105. panta 1. punktā

⁴ Padomes (EK, Euratom) 2002. gada 25. jūnija Regula 1605/2002; OJ L 248, 16.9.2000, p. 1

⁵ Kopienas tiesību kopums, kas attiecas uz saņēmēju dalībvalsti

⁶ Komisijas 1994. gada 11. jūlija Regula (EK) 1681/94; OJ L 178; 12.7.94; p. 43-46

⁷ Padomes (EK, Euratom) 1996. gada 11. novembra Regula 2185/1996; OJ L 292; 15.11.1996; p. 2-5

⁸ Saskaņā ar šā dokumenta 15. panta definīciju