Par kultūras daļu Eiropas finansistu sanāksmei

Birojs 2000, kas izveidots sakarā ar gatavošanos maijā gaidāmajam Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pilnvarnieku sanāksmei Rīgā, 4.februārī Melngalvju nama skanīgajā zālē prezentēja kompaktdisku ar XX gadsimta Latvijas profesionālās mūzikas izlasi. To kā suvenīru saņems visi foruma dalībnieki, kā arī ārvalstu diplomāti.

Kompaktdiska veidošanas koncepciju un programmu raksturoja Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Jānis Torgāns, kam kopā ar mūzikas zinātnieci Inesi Lūsiņu bija uzticēts sarežģītais uzdevums izraudzīties tos komponistus, skaņdarbus un izpildītājus, kas pasaulei vislabāk varētu liecināt par Latvijas mūzikas mākslu.

— Mums, protams, bija jāsaduras ar mūžīgo problēmu, ka nevar aptvert neaptveramo, sapratām, ka nepieciešams abstrahēties no konkrētiem cilvēkiem un darbiem. Jāmēģina atklāt Latvijas profesionālās mūzikas kopainu — gan tās nacionālromantiskajā sākotnē, gan aktuālajā mūsdienu domāšanā un izteiksmē. Reizē jāparāda izcilākie izpildītāji un kora kultūras tradīcijas, ar kurām Latvija pamatoti lepojas. Orientējāmies nevis uz mākslas kritiķiem un snobiem, bet uz cilvēkiem, kas mūziku klausās ar atvērtu sirdi un nāk tai pretim.

Pirmie četri skaņdarbi klausītājus ieved latviešu mūzikas klasikā. Skan Alfrēda Kalniņa gaiši liriskā simfoniskā idille "Mana dzimtene", kas tiek atzīta par Latvijas tēlu mūzikā. Tai seko Emiļa Melngaiļa "Jāņuvakars" kā apbrīnojams tautas un autora meldiju apvienojums un Dziesmu svētku vitālās tradīcijas simbols, Emīla Dārziņa "Melanholiskais valsis" kā latviešu kautrīgās un sirsnīgās dvēseles izteicējs un visu laiku populārākais simfoniskais skaņdarbs un Jurjānu Andreja "Barkarola" jeb latviešu laivinieku dziesma mežragam ar orķestri, kas nāk no latviešu simfoniskās mūzikas sākumiem.

Mūsdienu mūzikas dažādību pārstāv Jura Karlsona filigrāni veidotais dziesmu cikls "neslēgtais gredzens" ar Raiņa vārdiem, Pētera Plakida, Imanta Zemzara un Romualda Kalsona instrumentālie skaņdarbi, pasaulē visplašāk pazīstamā latviešu komponista Pētera Vaska aizraujošais solo flautai "Ainava ar putniem" un meditatīvais skaņdarbs stīgām "Cantabile per archi" un Maijas Einfeldes "Maija balāde" — kā liecība autores sevišķajai prasmei izmantot visas cilvēka balss iespējas, ko parādīja arī viņas uzvara Bārlova fonda (ASV) rīkotajā kompozīciju konkursā.

Līdzās ieskatam latviešu mūzikā izlase ļauj iepazīt arī labāko mūziķu un mūzikas kolektīvu sniegumu. Kopā ar saviem izcilajiem diriģentiem Leonīdu Vīgneru un Vasiliju Sinaiski muzicē Nacionālais simfoniskais orķestris, kopā ar savu vadītāju Normundu Šnē — kamerorķestris "Rīgas kamermūziķi". Dzied Imanta Kokara kamerkoris "Ave Sol" un Latvijas radio koris Kaspara Putniņa vadībā, muzicē mežradznieks Arvīds Klišāns, flautiste Dita Krenberga un ērģelnieks Tālivaldis Deksnis.

Novēlot atsaucīgus klausītājus balti sudrabotajam kompaktdiskam, kuru kā mazu zvaigznīti paņems līdzi no Latvijas visi Eiropas foruma dalībnieki, Melngalvju namā skanēja Emīla Dārziņa "Melanholiskais valsis" Mūzikas akadēmijas studentu simfoniskā orķestra priekšnesumā.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore