Par augstskolu un studiju programmu akreditāciju

1. Augstskolu tiesības izsniegt valstiski atzītus diplomus

Tikai valstiski atzīts diploms dod pilnas tiesības pretendēt uz Latvijā iegūtā diploma atzīšanu jebkurā pasaules valstī. Nepieciešamie noteikumi valsts atzīta diploma iegūšanai ir aprakstīti 1995. gada 2. novembrī Saeimā pieņemtajā un Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa 1995.gada 17. novembrī izsludinātajā Augstskolu likumā un precizēti 28.11.1995. LR MK pieņemtajos Augstskolu akreditācijas noteikumos (AAN).

Augstskolu likuma 9.pantā ir teikts:

"9.pants. Augstskolu akreditācija

(1) Izsniegt absolventiem valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu drīkst tikai tās augstskolas, kuras ir akreditētas un kurās apgūst valsts akreditētu studiju programmu. Akreditācija notiek saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem akreditācijas noteikumiem, to organizē Izglītības un zinātnes ministrija. Studiju programmas akreditē ne retāk kā reizi sešos gados.

(2) Juridisko personu dibināto augstskolu diplomi tiek valstiski atzīti un tajos atļauts izmantot Latvijas Republikas valsts ģerboni pēc attiecīgās augstskolas un studiju programmas akreditācijas un augstskolas satversmes apstiprināšanas Ministru kabinetā.

(3) Kad saņemts Augstākās izglītības padomes atzinums par akreditāciju, izglītības un zinātnes ministrs izsniedz attiecīgu akreditācijas dokumentu.

(4) Izglītības un zinātnes ministrija katra mācību gada beigās laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē to augstskolu sarakstu, kurām ir tiesības izsniegt valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu, kā arī šajās augstskolās akreditēto studiju programmu nosaukumus."

Saskaņā ar 28.11.1995. LR Ministru kabineta pieņemto Augstskolu akreditācijas noteikumu (AAN) 50. punktu:

"50. Pēc akreditācijas lapas saņemšanas un augstskolas satversmes un rektora apstiprināšanas Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā augstskolai tiek piešķirtas tiesības izsniegt valsts atzītus diplomus."

Saskaņā ar Augstskolu likuma "Pārejas noteikumu" 4. punktu:

"Augstskolām, kurām Latvijas Republikas Izglītības likumā noteiktajā kārtībā ir apstiprinātas satversmes, līdz akreditācijai ir tiesības izsniegt izglītības dokumentu atbilstoši šā likuma 7. panta otrās daļas nosacījumiem, kā arī piedalīties Rektoru padomes darbā", tādēļ šobrīd visas valsts augstskolas vēl ir tiesīgas izsniegt valsts atzītus diplomus arī bez akreditācijas.

Saskaņā ar Augstskolu akreditācijas noteikumu 5. punktu paredzētais termiņš valsts augstskolu studiju programmu akreditācijas pieteikumu un pašnovērtēšanas ziņojumu iesniegšanai beidzās 2000. gada 1. janvārī, kad vajadzēja iesniegt dokumentus studiju programmu dabas zinātnēs akreditācijai. Atbildot uz Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra 24.03.2000. izsūtīto vēstuli, par saviem plāniem iesniegt dokumentus studiju programmu akreditācijai ir iesniegušas informāciju 11 augstskolas. Izmantojot šo informāciju, Izglītības un zinātnes ministrija gatavojas izskatīt valsts augstskolu akreditācijas gaitu un pabeigt pārejas periodu. Pēc pārejas perioda arī uz valsts augstskolām pilnībā attieksies Augstskolu likuma 9.pants.

Privāto (juridisko personu dibināto) augstskolu akreditācijas termiņus plāno pašas augstskolas, bet ievērojot AAN minētos ierobežojumus:

"4. Pirms akreditācijas augstskolai, kuras dibinātājs ir juridiska persona, jāsaņem izglītības un zinātnes ministra apstiprināta licence. Divu gadu laikā no minētās licences saņemšanas dienas augstskola jāizvirza akreditācijai."

Ministru kabinetā savas satversmes ir apstiprinājušas trīs juridisko personu dibinātas augstskolas: Baltijas Krievu institūts, Biznesa institūts "RIMPAK Livonija", Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola "Attīstība". Savas satversmes ir sagatavojušas apstiprināšanai un iesniegušas Ministru kabinetā vēl divas juridisko personu dibinātas augstskolas: Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola un Sociālo tehnoloģiju augstskola. Šo augstskolu satversmes tiek plānots apstiprināt 25.07.2000. Savu satversmi Ministru kabinetā ir iesniegusi arī Biznesa augstskola "Turība".

2. Augstskolu

akreditācijas process

Latvijā pieņemta akreditācijas procedūra, kas pilnībā saskan ar Eiropas valstīs pieņemtajiem augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas principiem un Eiropas Savienības ieteikto augstskolu un to studiju programmu novērtēšanas kārtību, kura vai nu jau darbojas, vai pakāpeniski tiek ieviesta praktiski visās pasaules valstīs.

Akreditācijas pamatprincipi ir noteikti Augstskolu akreditācijas noteikumos. Galvenie punkti, kas attiecas uz akreditācijas organizēšanu:

"6. Lēmumu par augstskolas akreditāciju pieņem Augstākās izglītības padome un apstiprina augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs.

7. Augstskolas akreditācijai nepieciešamo studiju programmu un augstskolas novērtēšanu veic sabiedrība ar ierobežotu atbildību bezpeļņas organizācija "Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs" (turpmāk tekstā — "Centrs"), kas nodrošina un konsultē augstskolas vai studiju programmas pašnovērtēšanu, nodrošina ārējo ekspertīzi un apkopo attiecīgās augstskolas vai studiju programmas akreditācijai nepieciešamo informāciju.

39. Lēmumu par studiju programmas akreditāciju vai par motivētu atteikumu akreditēt studiju programmu pieņem Akreditācijas komisija atklātā sēdē.

46. Ja, novērtējot augstskolu, Augstākās izglītības padome atzīst, ka augstskola atbilst augstākās profesionālās vai akadēmiskās izglītības mācību iestādei izvirzītajām prasībām, un Akreditācijas komisija ir pozitīvi novērtējusi vismaz vienu no augstskolas studiju programmām, Augstākās izglītības padome un Akreditācijas komisija iesniedz akreditācijas lapu ar pielikumu augstākās izglītības un zinātnes valsts ministram apstiprināšanai.

47. Akreditācijas lapas pielikumā tiek dots to studiju programmu saraksts, kuras īstenojot, augstskola ir tiesīga izsniegt valsts atzītus diplomus vai piešķirt akadēmiskos grādus par šo studiju programmu apgūšanu.

51. Ja augstskolas novērtēšanas procesā tiek konstatēti būtiski trūkumi, augstskola tiek nosacīti akreditēta uz diviem gadiem. Pēc tam tiek izdarīta otrreizēja akreditācija, kura vairs nevar būt nosacīta. Nosacīti akreditētai augstskolai akreditācijas lapas derīguma laikā tiek piešķirtas visas tās pašas tiesības, kuras ir akreditētai augstskolai.

54. Ja novērtējums atkārtoti bijis negatīvs, akreditācijas atteikums ir galīgs un Augstākās izglītības padome vai Akreditācijas komisija iesniedz augstākās izglītības un zinātnes valsts ministram ieteikumu attiecīgo augstskolu vai studiju programmu reorganizēt vai likvidēt.

55. Visas pozitīvi novērtētās studiju programmas tiek ierakstītas akreditācijas lapas pielikumā un atkārtoti novērtētas ne retāk kā reizi sešos gados.

56. Ja studiju programmas novērtēšanas procesā tiek konstatēti būtiski trūkumi, studiju programma tiek nosacīti akreditēta uz diviem gadiem. Pēc tam tiek izdarīta otrreizēja akreditācija, kura vairs nevar būt nosacīta. Nosacīti akreditētai studiju programmai akreditācijas lapas derīguma laikā tiek piešķirtas visas tās pašas tiesības, kuras ir akreditētai studiju programmai."

AAN daži formulējumi ir neprecīzi. Piemēram, pašlaik par augstāko izglītību atbild un visus atbilstošos lēmumus pieņem izglītības un zinātnes ministrs, jo augstākās izglītības un zinātnes valsts ministra amats vairs nepastāv. AAN precizēšana un saskaņošana ar notikušajām izmaiņām likumdošanas aktos acīmredzot notiks pēc Augstskolu likuma grozījumu pieņemšanas.

Sniedzam kārtējo pārskatu par līdz šim notikušo Latvijas augstskolu un to studiju programmu novērtēšanu un akreditāciju. Visi novērtēšanas komisiju ziņojumi par akreditētajām augstskolām un studiju programmām ir publicēti laikrakstā "Izglītība un Kultūra". Visu līdz 22.06.2000. licencēto Latvijas augstskolu un studiju programmu saraksts ir publicēts laikrakstā "Izglītība un Kultūra" 22.06.2000.

Augstākās izglītības kvalitātes

novērtēšanas centra direktors Dr.J.Dzelme