Lai stātos līdzās ārzemniekiem

Sabiedriskās politikas centrs (SPC) “Providus” izdevis pētījumu “Latvijas rūpniecības uzņēmumu internacionalizācija: politikas un ārvalstu investīciju ietekme”.

Pētījuma prezentācijā SPC “Providus” direktore Vita Tērauda uzsvēra: uzņēmumu internacionalizācijas faktora apzināšanās ļautu izvēlēties sevišķi atbalstāmās rūpniecības nozares, kā arī radīt metodes visas rūpniecības attīstības veicināšanai.
Pētījuma autore Jūlija Alašejeva pastāstīja, ka darbā galvenā uzmanība pievērsta rūpniecības attīstībai, ārvalstu investīciju lomai šajā procesā, valsts politikas lomai Eiropas Savienības (ES) kontekstā, kā arī vēlamajiem valsts industriālās politikas modeļiem.
J. Alašejeva norādīja: rūpniecībai ir mazs īpatsvars Latvijas ekonomikas struktūrā. 2001.gadā rūpniecība veidoja 14,9 procentus no valsts kopējās bruto pievienotās vērtības (bruto pievienotā vērtība – starpība starp produkcijas vērtību un izejvielu izmaksām jebkurā nozarē). Šis rādītājs bija zemākais toreizējo ES kandidātvalstu vidū. Salīdzinājumam jāpiebilst, ka Igaunijai šis rādītājs bija 18,4, bet Lietuvai – 20,5. Savukārt vislielāko daļu bruto pievienotās vērtības – 80,1 procentu – Latvijai veidoja pakalpojumi. Kā negatīvu un diemžēl noturīgu tendenci J.Alašejeva minēja arī mūsu valsts negatīvo tirdzniecības bilanci. Turklāt, kā norādīja pētījuma autore, arī ES struktūrfondu līdzekļu piesaiste tirdzniecības bilancē var radīt papildu spriedzi – no “ārpuses” ieplūdusī nauda liks augt pieprasījumam pēc patēriņa precēm, proti, importa produkcijas. Tāpēc, lai uzlabotu tirdzniecības bilances rādītājus, Latvijas uzdevums ir palielināt rūpniecības produkcijas apjomu.
Taču, atzina J. Alašejeva, eksistē būtiski šķēršļi Latvijas rūpniecības sekmīgai attīstībai. No vienas puses, šī tautsaimniecības sfēra aizvien vēl lielā mērā balstās uz lēta un mazkvalificēta darbaspēka izmantošanu. No otras puses, augsti kvalificētu speciālistu trūkst, jo Latvijas augstskolu dabas un tehnisko zinātņu fakultātēm ir raksturīgs neliels absolventu skaits.
Protams, daudzi negatīvi ekonomikas rādītāji ir raksturīgi ne tikai Latvijai vien: 2002.gada Pasaules ekonomikas forumam sagatavotajā salīdzinošo kritēriju pētījumā secināts, ka vidējai jaunajai ES dalībvalstij visās Lisabonas stratēģijas dimensijās ir daudz sliktāki rezultāti nekā vidējai ES dalībvalstij. Lisabonas stratēģija tika pieņemta 2001.gadā, un tās galvenais mērķis ir ES izvirzīšana pasaules konkurētspējīgāko ekonomisko struktūru priekšgalā. J. Alašejeva pētījumā uzsver, ka Lisabonas stratēģijas ietvaros izvirzītā prioritāte “Ceļā uz konkurētspējīgu un dinamisku, uz zināšanām balstītu ekonomiku un labākām darbavietām: veicinot ražīgumu un uzņēmējdarbību” ir tieši saistīta ar politikas veidošanu vietējās rūpniecības attīstībā.
Pētījumā minēti šādi, autoresprāt, noteicošie Latvijas ekonomiskās politikas attīstības virzieni: vienotā tirgus pabeigšana, uzņēmējdarbības un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstība, kā arī lielāks valsts sektora ieguldījums izaugsmē. Pētījuma autore atzīmēja, ka MVU bieži strādā inovatīvi, taču tiem ir apgrūtināta pieeja kredītiem, kas liedz iespējas šo uzņēmumu izaugsmei un internacionalizācijai. J.Alašejeva norāda, ka nepieciešams uzlabot un pilnveidot šo uzņēmumu kreditēšanas sistēmu. MVU nelielie apjomi traucē to paplašināšanās izmaksu segšanu, turklāt šiem uzņēmumiem ir īsāka kredītvēsture un mazāki pieejamie kredītu nodrošinājumi. Pēc pētījuma autores domām, būtu lietderīgi, pirmkārt, MVU kreditēšanu veicināt, izmantojot garantiju shēmas, nevis kredītu subsīdijas, bet, otrkārt, veicināt konkurenci banku pakalpojumu sniegšanā MVU. Šobrīd MVU finansēšanas programmā šīs funkcijas veic tikai Latvijas Zemes un hipotēku banka.
Ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) īpatsvars iekšzemes kopprodukta struktūrā Latvijā laikā no 1993. līdz 2001. gadam ir augstāks nekā vidēji Centrāleiropā: mūsu valstī ĀTI veido 28 procentus IKP, kamēr Centrāleiropas vidējais rādītājs ir tikai 19 procenti. Laikā līdz 2002. gadam Latvija investīcijās saņēmusi 1100 ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju, savukārt Lietuvā šis rādītājs ir 1000 dolāru, bet Igaunijā – 2800 dolāru.
Taču jāņem vērā, ka vislielākās ārvalstu investīcijas saņēmušas nozares, kuru produkciju patērē Latvijas iedzīvotāji, tātad nepalielinot valsts eksporta apjomu. Vislielākais investīciju apjoms vērojams tirdzniecībā, finansēs (bankās) un būvniecībā. Savukārt rūpniecībā veiktās ārvalstu investīcijas lielā mērā koncentrētas jomās, kurām raksturīgs vislielākais eksporta īpatsvars: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, metāla ražošanā, pārtikas rūpniecībā. J. Alašejeva savā darbā norāda, ka ārvalstu investīciju piesaistīšana ir viens no skaidriem Latvijas ekonomiskās politikas mērķiem. Lai to īstenotu, uzskata pētījuma autore, ir jāuzlabo attīstības aģentūru kapacitāte. Viņa uzsver: Latvija cīņā par starptautiskajām investīcijām konkurēs ar kaimiņvalstīm, un attīstības aģentūru uzdevums ir nodrošināt informācijas pieejamību potenciālajiem investoriem. J. Alašejeva arī atgādina, ka investīciju piesaistes politika uzskatāma par veiksmīgu, ja ĀTI veicināšanai izmantotie stimuli ir mazāki par investīciju rezultātā gūto labumu, un atzīst, ka šādu labumu apjomu paredzēt ir ļoti grūti. Tāpēc svarīgi nodrošināt vienādus nosacījumus visiem investoriem neatkarīgi no nozares vai investīciju izcelsmes valsts. J. Alašejeva uzsver, ka veicinoši pasākumi jāizmanto netiešas pozitīvas ietekmes īstenošanai izglītībā, apmācībā, kā arī izpētē un attīstībā. Pētījuma ievadā autore paskaidro, ka Latvijas uzdevums ir saprast, kas jādara, lai valsts ES sistēmas ietvaros kļūtu bagātāka. Investīcijām neapšaubāmi ir liela nozīme rūpniecības sektora modernizācijā un attīstībā. Kā valdība var ietekmēt Latvijas rūpniecības kapacitātes attīstību? Šim jautājumam pētījumā atbildi cenšas rast J. Alašejeva.
Pētījuma konsultants, Baltijas Starptautiskās ekonomiskās politikas studiju centra direktors Alfs Vanags norādīja, ka Latvijā ir ļoti maz kvalitatīvu un dziļu ekonomikas pētījumu, tāpēc jāveicina nopietna tautsaimniecības monitoringa attīstība. Arī profesors, firmas “Konsorts” direktors Uldis Osis atzina, ka nule publicētais pētījums ir vajadzīgs un aktuāls. Viņš uzsvēra ĀTI nepieciešamību ekonomikā un nepieciešamību rūpēties par MVU attīstību. U. Osis norādīja – eksistē vēl neapgūtas tirgus nišas, tās aizņemot un piesaistot investīcijas, Latvijas uzņēmumi varētu sekmīgi konkurēt ar ārvalstu gigantiem.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv