Dāliju krāšņums Salaspilī

Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī sāk ziedēt dālijas. Pavisam kolekcijā ir vairāk nekā 150 šķirņu. Lielākā daļa no tām šobrīd ir aplūkojamas pie botāniskā dārza galvenajiem vārtiem. Šo kolekciju aprūpē
agronome Velta Amatnieks.

“Rip City” “Jescot Juliet” Foto: Andrejs Svilāns

Savvaļā dālijas aug Centrāl- amerikas kalnos, kur var sasniegt pat 6m augstumu. Dzimtenē tās gadsimtiem ilgi izmantotas ne tik daudz kā dekoratīvas puķes, bet daudz praktiskākām vajadzībām. Dāliju gumi satur polisaharīdu – insulīnu, kas ir cietei līdzīga viela. Centrālamerikā dāliju gumus izmanto pārtikā un pat cukurrūpniecībā. Literatūrā sastopamas ziņas arī par dāliju ziedu izmantošanu salātiem. Dāliju garos dobos stublājus acteki esot lietojuši pat kā ūdensvada caurules.
Pirmo reizi Eiropā (Madrides botāniskajā dārzā Spānijā) dālijas ieveda 1789.gadā no Meksikas. Madrides botāniskā dārza direktors Kavaniljess, aprakstot jauno augu, to nosauca par Dahlia, tā godinot mirušo zviedru botāniķi un Kārla Linneja skolnieku Andersu Dālu (1751-1789). Pēc vairākiem gadiem vācu dabas pētnieks Vildenovs par godu 1802.gadā mirušajam Pēterburgas profesoram Dr. Georgam ģinti nosauca par Georgina. Tā puķe ieguva otru nosaukumu. Kopš tā laika ir divi vārdi. Latvijā dālijas (tā būtu pareizi jāsauc) tiek sauktas gan par dālijām, gan ģeorģīnēm, jorģīnēm un jurginēm. Lieli nopelni šīs kultūras popularizēšanā un ieviešanā Latvijā un savā laikā arī visā cariskajā Krievijā ir Rīgas dārzniekam Johanam Cigram.
Pēc ilgstošas selekcijas izveidoti vairāki tūkstoši dāliju šķirņu, un, lai viestu lielāku skaidrību šajā daudzveidībā, dālijas pēc ziedu formas iedala vairākās grupās: klajās (vienkāršās), puskuplās, kuplās, krizantēmu, šķeltziedu, pomponu, lodveida, platziedu, kaktusu un platziedu-kaktusu dālijas. Vairākus desmitus jaunu šķirņu ir izveidojuši arī Kārlis Ruks, Aivars Baroniņš un daudzi citi latviešu selekcionāri. Pašlaik Latvijas dārzos un parkos zied vairāk nekā 300 dažādu šķirņu dālijas.

“LV” informācija