Uz Latvijas eiru monētām būs tautai tuvi simboli

Tautumeitas portrets, kas attēlots uz sudraba piecu latu monētas, Brīvības piemineklis un Latvijas Republikas valsts ģerbonis – šie tautai būtiskie simboli pēc mūsu valsts pievienošanās Eiropas Monetārajai savienībai rotās Latvijas eiru monētas. Šādu lēmumu pieņēmusi žūrijas komisija, kas kopš 1.aprīļa vērtēja Latvijas Bankas (LB) izsludinātajam visas tautas ideju konkursam iesūtītos darbus.

Kā “Latvijas Vēstnesi” informēja LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis, pirmā prēmija 1000 latu vērtībā piešķirta Ilzei Kalniņai no Jēkabpils, kas iesniegusi darbu ar devīzi “Brīvība – Eiropas vērtība!” Uz divu eiru monētas autore ierosina attēlot tautumeitas portretu, kas redzams uz pirmās Latvijas brīvvalsts laikā apgrozībā bijušā pieclatnieka, uz vienas eiras monētas – Brīvības pieminekli, bet uz eirocentu monētām – Latvijas valsts ģerboni. Lai arī žūrijas komisija nolēmusi šo ieteikumu īstenot, M.Grāvītis piebilst, ka sižeti un to izkārtojums uz monētām var nedaudz mainīties gan dizaina izstrādes gaitā, gan arī pēc sarunām ar kaltuvēm, kurās tiks precizētas dažādas tehnisko un tehnoloģisko iespēju nianses.
Trīs minētie sižeti bija starp pieciem konkursa dalībnieku visbiežāk nosauktajiem ierosinājumiem. Pēc žūrijas komisijas domām, tie vispilnīgāk simbolizē Latviju un tās pamatvērtības – mūsu tautas tēvzemes mīlestību, brīvības alkas un cīņu par neatkarību, lepnumu par savu zemi un cilvēkiem. Tā kā eiru monētas neatkarīgi no to “nacionālās piederības” ir maksāšanas līdzeklis visā eirozonā un arī Latvijas monētas lietosim ne tikai mēs paši, šie viegli iegaumējamie un skaidrie tēli palīdzēs veidot Latvijas seju Eiropā un pasaulē, uzsver LB pārstāvis.
Lai gan otro un trešo prēmiju žūrijas komisija nolēmusi nepiešķirt, tā augstu novērtējusi triju konkursa dalībnieku radošo un netradicionālo pieeju, piešķirot viņiem īpašu balvu 300 latu vērtībā. To saņems Helēna Šakina no Balvu rajona Šķilbēniem un rīdzinieki Ilona Vorkale un Rūdolfs Treilis. Savukārt veicināšanas prēmijas 200 latu vērtībā piešķirtas 34 konkursa dalībniekiem, kuru darbi tika izvirzīti vērtēšanas finālā.
Konkursa laikā no 21.janvāra līdz 1.aprīlim LB saņēma vairāk nekā tūkstoš darbu, kuros paustās idejas lielākoties saistītas ar latviskās vides un garīgās kultūras simboliem, arī ar tiem, kas jau redzami lata banknotēs un monētās. Konkursa dalībnieki idejas smēlušies tautas folklorā, vēsturē, mākslā un dabā. M.Grāvītis īpaši atzīmē konkursa dalībnieku godprātīgo attieksmi pret veicamo uzdevumu. Daudzi no viņiem šajā darbā ieguldījuši ne mazumu laika un izdomas. Kā piemēru viņš min septiņgadīga bērna sūtījumu, ko pavada mātes stāsts par ideju meklēšanas ceļiem šai ģimenē. Mazais konkursants katrai monētai izvēlējies latviešu pasaku tēlus – Lāčplēsi, Sprīdīti, balto kaķīti, garo pupu un citus – ar skaidru pamatojumu katrai izvēlei.
LB varēs kalt Latvijas eiru monētas tikai pēc tam, kad mūsu valsts būs saņēmusi Eiropas institūciju novērtējumu attiecībā uz mūsu gatavību pievienoties Eiropas Monetārajai savienībai. Šāds novērtējums varētu tikt dots apmēram 2007.gada vidū, kad līdz plānotajam eiras ieviešanas laikam – 2008. gada janvārim – atliktu aptuveni pusgads monētu kalšanai un piegādei. Kā norāda M.Grāvītis, LB kopīgi ar māksliniekiem izstrādās mūsu monētu dizaina vizuālo koncepciju, ņemot vērā eiru monētu dizaina kopējos nosacījumus un naudas kaltuvju tehniskās prasības. Pēc tam tiks sagatavoti monētu grafiskie projekti un ģipša modeļi.
Kā zināms, eiru banknotes un eiru monētu aversi ir vienādi visām Eiropas Savienības valstīm, taču par eiru monētu otrās puses jeb reversa sižetiem un dizainu katra valsts lemj pati. Visas eiru monētas ir maksāšanas līdzeklis jebkurā eirozonas valstī – pašlaik divpadsmit, bet ar laiku vairāk nekā divdesmit valstīs.
Konkursa žūrijas komisiju vadīja LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs, tās locekļi bija mākslinieks Ilmārs Blumbergs, LB Monētu daļas vadītāja Maruta Brūkle, LB Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāja Veneranda Kausa, mākslas zinātnieks Imants Lancmanis, LB valdes priekšsēdētāja Māra Raubiško, LB padomnieks Bruno R. Rubess, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, LB mākslinieciskais konsultants Laimonis Šēnbergs, mākslas zinātniece Ramona Umblija un dzejnieks Imants Ziedonis.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv