Par izvēles priekšrocībām un iespējām

Pēteris Vilks, Konkurences padomes priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Aktīvas diskusijas izraisījis jautājums par centralizētās siltumapgādes sistēmu Rīgā, par tās saglabāšanas un attīstības perspektīvām. Šķiet, arī patērētāji sāk izjust centralizētās siltumapgādes sistēmas uzlabojumus, tāpēc pieļauju, ka nākotnē centralizētā siltumapgāde spēs efektīvi konkurēt ar lokālajiem siltuma avotiem, nodrošinot augstu pakalpojumu kvalitāti un patērētājiem pievilcīgas cenas. Diemžēl notiek strīds par metodēm, ar kādām ir palielināma a/s "Rīgas siltums" konkurētspēja siltumapgādes pakalpojumu tirgū. Visasāko kritiku izpelnījušās administratīvās metodes, kas patērētājiem uzspiež centralizētās siltumapgādes sistēmas pakalpojumu izmantošanu un liedz pretēji Enerģētikas likumā noteiktajam izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu.

Rīgas domes apstiprinātā Rīgas siltumapgādes attīstības koncepcija sākas ar konstatāciju: "Klasiskā centralizētā siltumapgāde ir vislabākais līdz šim zināmais siltumapgādes veids, kura priekšrocības nav vairs jāpierāda." Acīmredzot šis formulējums kļuvis par pamatu virknei normatīvo dokumentu, kas aizliedz siltumenerģijas lietotājiem izveidot autonomos siltumenerģijas avotus un pat paredz ar administratīvām metodēm piespiest likvidēt jau eksistējošos autonomos siltuma avotus un objektus pieslēgt centralizētai siltumapgādes sistēmai. Atliek secināt, ka koncepcijā minētais apgalvojums ir īstenojams tikai pilnīga siltumapgādes monopola apstākļos, kad centralizētās siltumapgādes priekšrocības nebūs iespējams izvērtēt, jo nebūs nekādas izvēles iespējas.

Koncepcijā gan ir minēts, ka Rīgā siltumapgādes sistēma ir nepilnīga un darbojas kā deformēts klasiskās centralizētās siltumapgādes sistēmas modelis. Tomēr apgalvojums, ka centralizētas siltumapgādes priekšrocības vairs nav jāpierāda, manuprāt, ir apstrīdams, ņemot vērā esošo tirgus struktūru un pakalpojumu cenas, attīstības tendences un pieprasījuma apjomu pēc alternatīviem siltumenerģijas avotiem.

Pieprasījuma obligāts priekšnoteikums ir patērētāja vajadzība. Sabiedrisko pakalpojumu tirgos, pie kura var pieskaitīt arī centralizēto siltumapgādi, vajadzība pēc konkrētā pakalpojuma ir tikai ierobežoti aizvietojama ar kādu citu pakalpojumu, un tāpēc patērētājs ir relatīvi ierobežots savā izvēlē. Tomēr, ja patērētājs varēs atteikties no sabiedriskā pakalpojuma un, izdarot zināmus ieguldījumus, aizstās šo it kā neaizvietojamo pakalpojumu ar kādu citu, tiks nodrošināta sabiedrības aizsardzība pret pilnīgu tirgus monopolizāciju. Savukārt sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam būs ekonomiska motivācija nodrošināt konkurētspējīgu cenu un atbilstošu pakalpojuma kvalitāti. Šie divi faktori arī nosaka patērētāja izvēli par labu konkurētspējīgākajam piedāvājumam. Taču tas attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad piedāvājuma pusē darbojas vismaz divi tirgus dalībnieki, kuri piedāvā viena veida vai savstarpēji aizvietojamus pakalpojumus.

Diemžēl Rīgas dome cenšas nostiprināt a/s "Rīgas siltums" dominējošo stāvokli Rīgā un radīt siltumapgādes monopolu. Kamēr tirgū bija lai arī ne pietiekami efektīva konkurence, tomēr alternatīva a/s "Rīgas siltums" pakalpojumiem, bija ekonomiska motivācija siltumenerģijas pakalpojumu sniedzējiem uzlabot pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt konkurētspējīgu cenu. Izveidojot siltumapgādes monopolu un ierobežojot citu tirgus dalībnieku tiesības veikt ekonomisko darbību siltumapgādes tirgū, jārēķinās ar siltumapgādes monopola vēlmi un arī iespēju gūt monopolpeļņu un motivācijas trūkumu izmaksu samazināšanai.

Protams, ir virkne priekšnoteikumu, lai siltumapgādes sistēmā ieviestu efektīvu un vienlīdzīgu konkurenci, kas, iespējams, arī nākotnē pierādītu centralizētās siltumapgādes priekšrocības. Tas saistīts gan ar dabasgāzes tarifu iespējamām izmaiņām, ieviešot uz pārdošanas izmaksām balstītu tarifu diferenci starp dažādām patērētāju kategorijām, gan ar dažādām vides aizsardzības prasībām, kam jābūt pārskatāmām un vienādi piemērojamām visiem tirgus dalībniekiem un kas nevarētu kļūt par formālu iemeslu tirgus ierobežošanai.

Jāteic, ka arī dabasgāzes piegāde patērētajiem ir sabiedriskais pakalpojums, kura sniegšanu licences darbības zonā nevar nepamatoti ierobežot. Līdz ar to patērētājs izvēlētos no alternatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem un tirgū rastos konkurence, kas tirgū ir visefektīvākā pakalpojumu attīstības un uz izmaksām balstītu tarifu veidošanai.

Apstākļos, kad tehnoloģiskās iespējas ļauj izmantot dažādus siltumapgādes avotus, tādējādi nodrošinot konkurenci starp enerģijas piegādātājiem, nebūtu lietderīgi ar administratīvām metodēm aizliegt potenciāli progresīvu un tirgus attīstību veicinošu siltumapgādes veidu — autonomo siltumapgādi. Ekonomiskai motivācijai, nevis administratīvam lēmumam ir jākļūst par pamatu patērētāja izvēlei par labu kāda pakalpojuma sniedzējam.