Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.40/1096–5852

Rīgā 2004.gada 28.jūlijā

Par Konvenciju par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem

Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai 1972.gada 20.oktobra Konvenciju par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem.
Konvencija stājās spēkā Latvijas Republikā 1992.gada 20.maijā, informācija par spēkā stāšanos publicēta laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 1999.gada 30.jūlijā, Nr.243(1703).

Juridiskā departamenta direktora p.i. J.Dūrīte

 

1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem

Priekšvārds^*
1972.gada Konvenciju par starptautiskiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem kopš tās pieņemšanas dienas 1972.gada 20.oktobrī un stāšanās spēkā 1977.gada 15.jūlijā akceptēja daudzas valstis. Tā tika papildināta 1981., 1987., 1989. un 1993. gadā. Pēdējo reizi Konvencija tika papildināta ar rezolūciju A.910(22), ko pieņēma Asamblejas divdesmit otrajā sesijā 2001.gada 29.novembrī un kura stājās spēkā 2003.gada 29.novembrī. Šī publikācija ietver 1972.gada konvencijas un 1981., 1987., 1989., 1993. un 2001.gada papildinājumu apvienoto tekstu.

SATURS
1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem, ar grozījumiem
1972.gada Starptautiskie noteikumi kuģu sadursmju novēršanai jūrā, ar grozījumiem
A daļa – Vispārīgie noteikumi
B daļa – Kuģošanas un manevrēšanas noteikumi
C daļa – Uguņi un zīmes
D daļa – Skaņas un gaismas signāli
E daļa – Izņēmumi
I pielikums – Uguņu un zīmju izvietojums un tehniskie raksturojumi
II pielikums – Papildus signāli zvejas kuģiem, kas nodarbojas ar zveju cits cita tuvumā
III pielikums – Skaņas signālu ierīču tehniskie raksturlielumi
IV pielikums – Avārijas signāli

 

1972.GADA KONVENCIJA
PAR STARPTAUTISKAJIEM KUĢU SADURSMJU NOVĒRŠANAS
NOTEIKUMIEM, AR GROZĪJUMIEM

Konvencijas puses,

VĒLOTIES nodrošināt augstu drošības līmeni jūrā,
APZINOTIES nepieciešamību izskatīt un papildināt Starptautiskos noteikumus kuģu sadursmju novēršanai jūrā kā pielikumu 1960.gada Starptautiskās konferences par dzīvības drošību jūrā Nobeiguma aktam,
IZSKATĪJUSI šos noteikumus, ievērojot kopš to apstiprināšanas sasniegto progresu,
VIENOJĀS par sekojošo:

I pants
Vispārējās saistības

Šīs Konvencijas Dalībvalstis apņemas ieviest Konvencijai pievienotos noteikumus un citus pielikumus, kas veido 1972.gada Starptautiskos noteikumus kuģu sadursmju novēršanai jūrā (turpmāk tekstā – Noteikumi).

II pants
Parakstīšana, ratifikācija, akceptēšana, apstiprināšana un atzīšana

1. Konvencijai jābūt atvērtai parakstīšanai līdz 1973.gada 1.jūnijam un pievienošanai pēc šī datuma.
2. Apvienoto Nāciju Organizācijas vai jebkuru specializēto aģentūru, vai starptautiskās atomenerģijas aģentūras Dalībvalstis vai Starptautiskās tiesas statūtu Dalībvalstis var kļūt par Konvencijas Dalībvalsti veicot:
a) parakstīšanu bez piebildes par ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu;
b) parakstīšanu ar piebildi par ratifikāciju, akceptēšanu vai atzīšanu un ar turpmāko ratifikāciju, akceptēšanu vai atzīšanu;
c) pievienošanos.
3. Ratifikācija, akceptēšana, atzīšana vai pievienošanās notiek, deponējot attiecīgo aktu Starpvalstu jūras konsultatīvajā organizācijā^** (turpmāk tekstā – Organizācija), kura informē valstu valdības, kas parakstījušas Konvenciju vai pievienojušās tai, par katra tāda akta deponēšanu un tā deponēšanas datumu.

III pants
Teritoriālais pielietojums

1. Apvienoto Nāciju Organizācija, gadījumos, kad tai ir uzticēta kādas teritorijas administratīvā vara, vai jebkura Dalībvalsts, kura atbild par kādas teritorijas starptautiskajām attiecībām, var jebkurā brīdī rakstiski paziņot Organizācijas Ģenerālsekretāram (turpmāk tekstā – Ģenerālsekretārs) par dotās Konvencijas pielietojumu šajā teritorijā.
2. Pašreizējā Konvencija attiecas uz rakstiskajā paziņojumā minēto teritoriju kopš paziņojuma saņemšanas dienas vai kopš cita tajā minētā datuma.
3. Jebkuru paziņojumu, kas ir veikts saskaņā ar šī panta 1.punktu, var atsaukt attiecībā uz jebkuru tajā minēto teritoriju, un pašreizējās Konvencijas pielietojums šādā teritorijā izbeidzas pēc viena gada vai tāda ilgāka laika perioda, kāds tas var tikt noteikts paziņojuma atsaukumā.
4. Ģenerālsekretārs informē visas Dalībvalstis par jebkuru saskaņā ar šo pantu veikto paziņojumu attiecībā uz piemērošanu vai piemērošanas atsaukšanu.

IV pants
Stāšanās spēkā

1. (a) Konvencija stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem, sākot ar brīdi, kad tai ir pievienojušās vismaz 15 valstis, kuru tirdzniecības flote pēc tilpības vai skaita sastāda ne mazāk kā 65% no pasaules flotes kuģiem, ar tilpību 100 un vairāk bruto tonnas, atkarībā no tā, kurš no nosacījumiem sasniegts pirmais.
(b) Neatkarīgi no šī punkta (a) apakšpunkta nosacījumiem, esošā Konvencija nestājas spēkā pirms 1976.gada 1.janvāra.
2. Valstīs, kuras saskaņā ar II pantu ir ratificējušas, akceptējušas, atzinušas vai pievienojušās Konvencijai pēc tam, kad tika izpildīti apakšpunktā 1(a) noteiktie nosacījumi un pirms Konvencijas spēkā stāšanās, Konvencija stājas spēkā tās spēkā stāšanās datumā.
3. Valstīs, kuras ratificēja, akceptēja, apstiprināja šo Konvenciju vai pievienojās tai pēc tās spēkā stāšanās datuma, Konvencija stājas spēkā attiecīgā akta deponēšanas dienā, saskaņā ar II pantu.
4. Pēc jebkura šīs Konvencijas grozījuma stāšanās spēkā datuma, saskaņā ar VI panta 4.punktu, tās ratifikācija, akceptēšana, atzīšana vai pievienošanās tai attiecas uz Konvenciju ar veikto grozījumu.
5. Šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumā Noteikumi aizvieto un atceļ 1960.gada Starptautiskos noteikumus kuģu sadursmju novēršanai jūrā.
6. Ģenerālsekretārs informē valstu valdības, kas parakstījušas vai pievienojušās Konvencijai, par tās spēkā stāšanās datumu.

V pants
Konvencijas pārskatīšana

1. Šīs Konvencijas, Noteikumu vai arī abu šo dokumentu pārskatīšanai Organizācija var sasaukt konferenci.
2. Organizācija sasauc Dalībvalstu konferenci ar mērķi veikt Konvencijas, Noteikumu vai arī abu šo dokumentu pārskatīšanu, ja to lūdz ne mazāk kā viena trešdaļa no Dalībvalstīm.

VI pants
Noteikumu grozījumi

1. Jebkurš noteikumu grozījums, ko ierosina Dalībvalsts, jāizskata Organizācijā pēc Dalībvalsts pieprasījuma.
2. Šāds Noteikumu grozījums pēc tam, kad to apstiprina divas trešdaļas vairākuma klātesošo un balsstiesīgo Organizācijas Jūras drošības komitejas locekļu, tiek nosūtīts visām Konvencijas un Organizācijas Dalībvalstīm vismaz sešus mēnešus pirms tā izskatīšanas Asamblejā.
3. Asamblejas Ģenerālsekretārs nosūta grozījumu visām Dalībvalstīm pieņemšanai pēc tam, kad to ir pieņēmušas divas trešdaļas vairākuma Asamblejas klātesošo un balsstiesīgo.
4. Šāds grozījums stājas spēkā datumā, ko nosaka Asambleja, veicot tā apstiprināšanu, ja uz Asamblejas iepriekš noteikto datumu vairāk kā viena trešdaļa Konvencijas Dalībvalstu nav paziņojusi Organizācijai savus iebildumus pret grozījumu. Šajā punktā minētos datumus nosaka un pieņem divas trešdaļas vairākuma Asamblejas klātesošo un balsstiesīgo.
5. Jebkurš grozījums pēc tā stāšanās spēkā aizvieto iepriekšējo noteikumu, kuru tas groza, visās Dalībvalstīs, kuras neiebilda pret grozījumu veikšanu.
6. Ģenerālsekretārs informē visas Konvencijas un Organizācijas Dalībvalstis par jebkuru prasību vai paziņojumu, kas veikts saskaņā ar šo pantu, un par datumiem, kad jebkurš grozījums stājas spēkā.

VII pants
Denonsēšana

1. Konvencijas Dalībvalsts drīkst veikt Konvencijas denonsēšanu pēc tam, kad ir pagājuši pieci gadi kopš Konvencijas stāšanās spēkā šajā Dalībvalstī.
2. Denonsēšana notiek, deponējot Organizācijai denonsēšanas aktu. Ģenerālsekretārs informē visas citas Konvencijas Dalībvalstis par denonsēšanas akta saņemšanu un tā deponēšanas datumu.
3. Denonsēšana stājas spēkā pēc viena gada kopš denonsēšanas akta deponēšanas vai arī pēc ilgāka laika perioda, kas var būt norādīts denonsēšanas aktā.

VIII pants
Deponējums un reģistrācija

1. Organizācija deponē esošo Konvenciju un Noteikumus. Pēc tam Ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātās oriģinālu kopijas visu valstu valdībām, kuras ir parakstījušas Konvenciju un pievienojušās tai.
2. Pēc Konvencijas stāšanās spēkā Ģenerālsekretārs nosūta tās tekstu Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam reģistrēšanai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.

IX pants
Valodas

Esošā Konvencija kopā ar Noteikumiem ir sastādīta vienā eksemplārā angļu un franču valodā, turklāt abi teksti ir vienādi autentiski. Oficiālos tulkojumus krievu un spāņu valodā sagatavo un deponē kopā ar parakstīto oriģinālu.
KĀ APLIECINĀJUMS TAM zemāk parakstījušies, attiecīgo valdību pilnvarotie pārstāvji, parakstīja doto Konvenciju.
VEIKTS LONDONĀ tūkstoš deviņi simti septiņdesmit otrā gada divdesmitajā oktobrī.

1972.GADA STARPTAUTISKIE
NOTEIKUMI KUĢU SADURSMJU NOVĒRŠANAI JŪRĀ, AR GROZĪJUMIEM

A DAĻA – VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1.noteikums
Pielietošana

(a) Šie Noteikumi attiecas uz visiem kuģiem atklātajā jūrā un ar to savienotos ūdeņos, pa kuriem var braukt jūras kuģi.
(b) Nekas šajos Noteikumos nedrīkst būt pretrunā ar atbilstošās institūcijas sagatavotajiem īpašiem noteikumiem par kuģošanu reidos, ostu ūdeņos, upēs, ezeros vai iekšējos ūdensceļos, kas savienoti ar atklāto jūru un pa kuriem var braukt jūras kuģi. Šādiem īpašiem noteikumiem, cik vien iespējams, jāatbilst šiem noteikumiem.
(c) Nekas šajos Noteikumos nedrīkst būt pretrunā jebkuras valsts valdības izdotajiem īpašajiem noteikumiem attiecībā uz papildu stacionārām vai signālugunīm, zīmēm vai skaņu signāliem uz kara kuģiem un kuģiem, kas brauc konvoja sastāvā, kā arī attiecībā uz papildu stacionārām vai signālugunīm, vai zīmēm uz zvejas kuģiem, kas zvejo flotiles sastāvā. Šiem papildus stacionāriem vai signālugunīm, zīmēm vai skaņu signāliem, cik tas vien iespējams, jābūt tādiem, lai tos kļūdaini nevarētu uzskatīt par kādu uguni, zīmi vai signālu, kas noteikti šajos Noteikumos.
(d) Šo Noteikumu mērķiem Organizācija var pieņemt satiksmes sadales sistēmas.
(e) Kad ieinteresētā valdība nolemj, ka kuģis savas konstrukcijas vai uzdevuma dēļ nevar pilnībā izpildīt kādu šo noteikumu prasību attiecībā uz uguņu un zīmju skaitu, izvietojumu, redzamības attālumu vai sektoru, kā arī skaņu signālu ierīču izvietojumu un raksturlielumiem, tad tādam kuģim jāizpilda citas prasības attiecībā uz uguņu vai zīmju skaitu, to izvietojumu, redzamības attālumu vai sektoru, kā arī skaņu signālu ierīču izvietojumu un raksturlielumiem, kas pēc šīs valdības noteiktā ir iespējami tuvi šiem Noteikumiem attiecībā uz šādu kuģi.

2.noteikums
Atbildība

(a) Nekas šajos Noteikumos neatbrīvo ne kuģi, ne tā īpašnieku, ne kapteini, ne apkalpi no atbildības par sekām, kas rodas, neizpildot šos Noteikumus vai neievērojot jebkuru piesardzību, kuras ievērošanu prasa parastā jūras prakse vai konkrētā gadījuma īpašie apstākļi.
(b) Skaidrojot un piemērojot šos Noteikumus, jāpievērš nepieciešamā uzmanība visa veida kuģošanas briesmām un sadursmju iespējamības draudiem un visiem īpašajiem apstākļiem, ieskaitot iesaistīto kuģu ierobežojumus, kas var radīt nepieciešamību atkāpties no šiem Noteikumiem, lai izvairītos no tiešām briesmām.

3.noteikums
Vispārējās definīcijas

Šo Noteikumu mērķim, izņemot, ja pēc konteksta ir nepieciešams cits skaidrojums:
(a) Vārds kuģis nozīmē visa veida peldošos līdzekļus, ieskaitot kuģus ar dinamisko cēlējspēku, ekranoplānus un hidroplānus, kas tiek izmantoti vai varētu tikt izmantoti kā pārvietošanās līdzeklis pa ūdeni.
(b) Termins kuģis ar mehānisku dzinēju nozīmē jebkuru kuģi, kas tiek virzīts mehāniskās ierīces darbības rezultātā.
(c) Termins buru kuģis nozīmē jebkuru kuģi ar paceltām burām, ieskaitot apgādātus ar mehānisko iekārtu, ar nosacījumu, ka tā netiek izmantota.
(d) Termins kuģis, kas nodarbināts zvejā nozīmē jebkuru kuģi, kas zvejo ar tīkliem, vairākstāvu āķu jedām, traļiem vai citiem zvejas rīkiem, kas ierobežo tā manevrēšanas spējas, bet neattiecas uz kuģi, kas zvejo ar velkamām āķu jedām vai citiem zvejas rīkiem, kas neierobežo kuģa manevrēšanas spējas.
(e) Vārds hidroplāns nozīmē jebkuru lidaparātu, kas spēj manevrēt uz ūdens.
(f) Termins kuģis, kas zaudējis vadības spēju nozīmē kuģi, kas kaut kādu ārkārtēju apstākļu dēļ nav spējīgs manevrēt tā, kā to prasa šie Noteikumi, un tādēļ nevar dot ceļu citam kuģim.
(g) Termins kuģis ar ierobežotu manevrēšanas spēju nozīmē kuģi, kas izpildāmā darba rakstura dēļ nevar manevrēt tā, kā prasa šie Noteikumi un tādēļ nevar dot ceļu citam kuģim. Terminā kuģis ar ierobežotu manevrēšanas spēju iekļauj (bet neierobežojas) šādus kuģus:
(i) kuģi, kas uzstāda, apkalpo vai izceļ navigācijas zīmes, ieliek, apskata vai izceļ zemūdens kabeli vai cauruļvadu;
(ii) kuģi, kas veic bagarēšanas, okeānogrāfiskos, hidrogrāfiskos vai zemūdens darbus;
(iii) kuģi, kas gaitā veic cilvēku, pārtikas, kravas papildināšanu vai nodošanu citam kuģim;
(iv) kuģi, kas nodarbināts lidaparātu pacelšanās vai nolaišanās nodrošināšanā;
(v) kuģi, kas nodarbināts mīnu neitralizēšanas darbos;
(vi) kuģi, kas veic tādu vilkšanas operāciju, kas ievērojami ierobežo vilcēja un velkamā kuģa iespēju novirzīties no sava kursa.
(h) Termins kuģis, kura manevrēšanu ierobežo tā iegrime nozīmē kuģi ar mehānisko dzinēju, kuram tā iegrimes un pieejamā kuģojamā ceļa dziļuma un platuma dēļ būtiski ierobežota iespēja novirzīties no kursa, kādu tas ietur.
(i) Termins gaitā nozīmē, ka kuģis nav noenkurojies, nav pietauvots krastam un neatrodas uz sēkļa.
(j) Vārdi kuģa garums un platums nozīmē tā vislielāko garumu un platumu.
(k) Kuģi skaitās savstarpēji redzami tikai tad, kad katru no tiem var vizuāli novērot no otra.
(I) Termins ierobežota redzamība apzīmē jebkurus apstākļus, kuros redzamība ir ierobežota dūmakas, miglas, sniega, stipra lietus, smilšu vētras vai kāda cita līdzīga iemesla dēļ.
(m) Termins ekranoplāns apzīmē multimodālu kuģi, kas tā galvenajā darbības režīmā lido tuvu virsmai, izmantojot virsmas efekta iedarbību.

B DAĻA – KUĢOŠANAS UN
MANEVRĒŠANAS NOTEIKUMI

I NODAĻA – Kuģa vadīšana jebkuros redzamības apstākļos

4.noteikums
Pielietošana

Šīs nodaļas Noteikumi pielietojami jebkādos redzamības apstākļos.

5.noteikums
Novērošana

Katram kuģim pastāvīgi jāveic pienācīga vizuālā un audio novērošana, kā arī novērošana, izmantojot visus esošos līdzekļus atbilstoši esošajiem apstākļiem un nosacījumiem, tā, lai pilnībā varētu novērtēt situāciju un sadursmes draudus.

6.noteikums
Drošs ātrums

Katram kuģim vienmēr ir jāiet ar drošu ātrumu tā, lai tas varētu veikt pienācīgus un efektīgus pasākumus sadursmju novēršanai un to varētu apturēt attālumā, kāds ir piemērots esošajos apstākļos un nosacījumos.
Izvēloties drošu ātrumu, starp vērā ņemamiem faktoriem ir jābūt sekojošiem:
(a) Visiem kuģiem:
(i) redzamības apstākļi;
(ii) satiksmes blīvums, ieskaitot zvejas kuģu vai jebkuru citu kuģu koncentrāciju;
(iii) kuģa manevrēšanas spēja un it īpaši attālums, kas nepieciešams pilnīgai kuģa apstādināšanai, kā arī kuģa pagriešanas spēja dominējošos apstākļos;
(iv) apgaismojuma fons naktī no krasta ugunīm un arī no paša kuģa uguņu gaismas izkliedes;
(v) vēja, jūras un straumes stāvoklis un navigācijas ziņā bīstamu vietu tuvums;
(vi) attiecība starp iegrimi un pieejamajiem dziļumiem.
(b) Papildus, kuģiem, kas izmanto radiolokatorus:
(i) radiolokācijas iekārtas raksturlielumi, efektivitāte un ierobežojumi;
(ii) jebkuri ierobežojumi, ko nosaka izmantojamās radiolokācijas iekārtas darbības skala;
(iii) jūras stāvokļa, meteoroloģisko faktoru, kā arī citu traucējumu avotu iespaids uz radiolokācijas iekārtas darbību;
(iv) iespējamība, ka radiolokators var neatklāt pietiekamā attālumā mazus kuģus, ledus gabalus vai citus peldošus objektus;
(v) radiolokatora atklāto kuģu skaits, vieta un pārvietošanās;
(vi) iespējami precīzāks redzamības novērtējums, kāds var būt iespējams, kad attālumu līdz kuģiem vai citiem tuvumā esošiem objektiem nosaka ar radiolokatoru.

7.noteikums
Sadursmes draudi

(a) Katram kuģim, lai noteiktu, vai ir sadursmes draudi, jāizmanto visi iespējamie līdzekļi atbilstoši esošajiem apstākļiem un nosacījumiem. Ja rodas šaubas par sadursmes draudu esamību, tad jāuzskata, ka tādi pastāv.
(b) Radiolokācijas iekārta, ja tā uzstādīta un darbojas, pareizi jālieto, ieskaitot novērošanu uz tālās novērošanas skalas, ar mērķi saņemt savlaicīgu brīdinājumu par sadursmes draudiem, kā arī novēroto objektu radiolokācijas kursa nolikšanu vai līdzvērtīgu sistemātisku to novērošanu.
(c) Pieņēmumus nedrīkst izdarīt, balstoties uz nepilnīgu informāciju, it īpaši uz nepilnīgu radiolokatora informāciju.
(d) Nosakot, vai pastāv sadursmes draudi, vērā ņemamajos apsvērumos jāiekļauj sekojošais:
(i) šādi draudi jāuzskata par esošiem, ja ievērojami neizmainās tā kuģa, kas tuvojas, kompasa peilējums;
(ii) šādi draudi dažreiz var pastāvēt pat pie ievērojamām peilējuma izmaiņām, īpaši gadījumos, kad tuvojas ļoti liels kuģis vai velkonis vai arī tuvojas kuģis nelielā attālumā.

8.noteikums
Rīcība sadursmju novēršanai

(a) Jebkurai darbībai, ko uzsāk ar nolūku novērst sadursmi, jāatbilst šīs daļas Noteikumiem, ja to atļauj apstākļi, un tai jābūt noteiktai, savlaicīgai un jāatbilst labai jūras praksei.
(b) Jebkurām kursa un/vai ātruma izmaiņām, kas tiek veiktas, lai novērstu sadursmi, ja to atļauj apstākļi, jābūt pietiekami lielām, lai tās būtu viegli pamanāmas no otra kuģa, kas to novēro vizuāli vai ar radiolokatora palīdzību; jāizvairās no vienas otrai sekojošām nelielām kursa un/vai ātruma izmaiņām.
(c) Ja ir pietiekama ūdens platība, tad kursa izmaiņa vien var būt visefektīvākā rīcība, lai novērstu pārmērīgu tuvošanos, ar noteikumu, ka tā izdarīta savlaicīgi, ir ievērojama un nenoved pie citas pārliekas satuvināšanās.
(d) Rīcībai, kas tiek veikta, lai izvairītos no sadursmes ar citu kuģi, jānodrošina kuģu paiešana garām drošā attālumā. Šīs rīcības efektivitāte rūpīgi jākontrolē tik ilgi, kamēr šis kuģis nebūs pilnīgi pagājis garām un atstāts aizmugurē.
(e) Ja nepieciešams izvairīties no sadursmes vai iegūt vairāk laika situācijas novērtēšanai, kuģim jāsamazina ātrums vai jāapstājas, apturot savus dzinējus vai dodot atpakaļgaitu.
(f) (i) Kuģis, kurš atbilstoši kādam no šiem Noteikumiem nedrīkst traucēt citu kuģu kustību vai drošu garāmiešanu, kad to prasa apstākļi, sāk savlaicīgi rīkoties, lai atstātu pietiekošu ūdens platību cita kuģa drošai garāmiešanai.
(ii) Kuģis, kurš nedrīkst apgrūtināt citu kuģu kustību vai drošu garāmiešanu, netiek atbrīvots no šī pienākuma, ja tas pietuvojas citam kuģim tā, ka rodas sadursmes draudi, tam pilnībā jāņem vērā rīcība, kāda tā var tikt prasīta atbilstoši šīs daļas Noteikumiem.
(iii) Kad divi kuģi tuvojas viens otram tā, ka rodas sadursmes draudi, kuģim, kura kustību nedrīkst apgrūtināt, pilnībā jāievēro šīs daļas Noteikumi.

9.noteikums
Kuģošana šauros ūdensceļos

(a) Kuģim, kas ietur kursu pa šauru kanālu vai kuģa ceļu, jāturas kanāla vai kuģu ceļa ārējās robežas tuvumā, kas no kuģa labā borta atrodas tik tuvu, cik vien tas ir droši un praktiski iespējams.
(b) Kuģis, kura garums mazāks par 20 m, vai buru kuģis, nedrīkst traucēt tāda kuģa kustību, kas var droši kuģot tikai pa šauru kanālu vai kuģu ceļu.
(c) Kuģis, kas nodarbināts zvejā, nedrīkst traucēt jebkura cita kuģa kustību pa šauru kanālu vai kuģu ceļu.
(d) Kuģis nedrīkst šķērsot šauru kanālu vai kuģu ceļu, ja tāda šķērsošana traucē tāda kuģa kustību, kas droši var kuģot tikai pa tādu kanālu vai kuģu ceļu. Šis pēdējais kuģis var izmantot skaņu signālu, kas paredzēts 34. (d) noteikumā, ja tam ir šaubas par šķērsojošā kuģa nodomu.
(e) (i) Ja apdzīšana šaurā kanālā vai kuģu ceļā iespējama tikai tad, ja apdzenamais kuģis ar savu rīcību pieļauj drošu apdzīšanu, tad kuģim, kas gatavojas apdzīt, jāpaziņo par savu nodomu, dodot atbilstošu skaņu signālu, kā tas noteikts 34. (c)(i) noteikumā. Ja apdzenamais kuģis piekrīt apdzīšanai, tad tam jādod atbilstošs signāls, kas noteikts 34. (c)(ii) noteikumā, un jāveic pasākumi, kas atļauj drošu apdzīšanu. Ja apdzenamais kuģis šaubās par apdzīšanas drošību, tad tas var dot 34. (d) noteikumā noteiktos skaņu signālus.
(ii) Šis noteikums neatbrīvo apdzenošo kuģi no 13. noteikuma prasību izpildes.
(f) Kuģim, kas tuvojas līkumam vai šauram kanālam, vai kuģu ceļam, vai tādam posmam, kur citi kuģi var nebūt redzami šķēršļu dēļ, jāiet īpaši uzmanīgi un piesardzīgi un jādod 34. (e) noteikumā noteiktais atbilstošais skaņas signāls.
(g) Jebkuram kuģim, ja attiecīgie apstākļi to atļauj, jāizvairās no noenkurošanās šaurā kanālā.

10.noteikums
Satiksmes sadales sistēmas

(a) Šis noteikums attiecas uz Organizācijas pieņemtajām satiksmes sadales sistēmām un neatbrīvo nevienu kuģi no tā pienākumiem, kurus nosaka jebkuri citi noteikumi.
(b) Kuģim, kas izmanto satiksmes sadales sistēmas:
(i) jāpārvietojas atbilstošajā satiksmes joslā satiksmes plūsmas galvenajā virzienā;
(ii) praktisko iespēju robežās jāturas sāņus no satiksmes sadales līnijas vai satiksmes sadales joslas;
(iii) normālos apstākļos jāieiet un jāiziet no satiksmes sadales joslas tās galējos posmos, bet, ja kuģis atstāj satiksmes joslu vai ieiet tajā no malas, tam jāizdara šis manevrs iespējami šaurākā leņķī attiecībā pret satiksmes plūsmas galveno virzienu.
(c) Kuģim, cik tas praktiski iespējams, jāizvairās no satiksmes joslu šķērsošanas, bet, ja tas spiests to darīt, tad iespēju robežās tas jādara taisnā leņķī pret satiksmes plūsmas vispārpieņemto virzienu.
(d) (i) Kuģis nedrīkst izmantot piekrastes kuģošanas zonu, ja tas var droši izmantot atbilstošo satiksmes joslu blakus esošajā satiksmes sadales sistēmā, taču kuģi, kuru garums mazāks par 20 m, buru kuģi un kuģi, kas nodarbināti zvejā, drīkst izmantot piekrastes kuģošanas zonu.
(ii) Neatkarīgi no tā, kas noteikts (d)(i) apakšpunktā, kuģis drīkst izmantot piekrastes kuģošanas zonu, kad tas iet uz ostu, pie jūras iekārtas vai būves, uz loču staciju vai kādu citu vietu, kas atrodas piekrastes satiksmes zonā, vai lai izvairītos no tiešām briesmām.
(e) Kuģis, kas nešķērso satiksmes sadales sistēmu, neieiet tajā vai neiziet no tās, normālos apstākļos nedrīkst ieiet satiksmes sadales zonā vai šķērsot sadales līniju, izņemot:
(i) ārkārtējas nepieciešamības gadījumos, lai izvairītos no tiešām briesmām;
(ii) gadījumos, kas saistīti ar zivju zveju satiksmes sadales zonā.
(f) Kuģim, kas pārvietojas satiksmes sadales sistēmas galējo posmu tuvumā, jāievēro īpaša piesardzība.
(g) Kuģim, cik tas praktiski iespējams, jāizvairās no enkurošanās satiksmes sadales sistēmas robežās vai tās galējo posmu tuvumā.
(h) Kuģim, kas neizmanto satiksmes sadales sistēmu, jāturas no tās pietiekoši lielā attālumā.
(i) Kuģis, kas nodarbojas ar zivju zveju, nedrīkst traucēt jebkura cita kuģa kustību, kas kuģo pa satiksmes joslu.
(j) Kuģis, kura garums mazāks par 20 m, vai buru kuģis nedrīkst traucēt kuģa ar mehānisku dzinēju kustību, kas kuģo pa kustības joslu.
(k) Kuģis ar ierobežotu manevrēšanas spēju, kad tas iesaistīts kuģošanas drošības uzturēšanas darbos satiksmes sadales sistēmā, tiek atbrīvots no šī noteikuma izpildīšanas tādā pakāpē, kādā tas nepieciešams šī darba veikšanai.
(l) Kuģis ar ierobežotu manevrēšanas spēju, kad tas aizņemts zemūdens kabeļa ieguldīšanas, apskates vai pacelšanas darbā satiksmes sadales sistēmas robežās, tiek atbrīvots no šī Noteikuma izpildīšanas tādā mērā, kādā tas nepieciešams šī darba veikšanai.

II NODAĻA – Savstarpēji redzamu
kuģu vadīšana

11.noteikums
Pielietošana

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz kuģiem, kas ir savstarpēji redzami.

12.noteikums
Buru kuģi

(a) Kad divi buru kuģi tuvojas viens otram tā, ka rodas sadursmes draudi, tad vienam no tiem jādod ceļš otram sekojošā veidā:
(i) kad kuģi iet ar dažādām halzēm, tad kuģim, kas iet ar kreiso halzi, jādod ceļš otram kuģim;
(ii) ja abi kuģi iet ar vienu un to pašu halzi, tad kuģis, kas atrodas vēja pusē, dod ceļu kuģim, kas atrodas aizvēja pusē;
(iii) ja kuģis, kas iet ar kreiso halzi, redz vēja pusē otru kuģi un nevar precīzi noteikt, vai tas iet ar kreiso vai labo halzi, tad tam jādod ceļš šim otram kuģim.
(b) Šī noteikuma mērķim par vēja pusi uzskata pusi, kas ir pretēja tai, kurā atrodas grotbura, bet kuģim ar taisnām burām – pusi, pretēju tai, kurā atrodas vislielākā slīpā bura.

13.noteikums
Apdzīšana

(a) Neatkarīgi no B daļas I un II nodaļas noteikumiem, katram kuģim, kas apdzen jebkuru citu, jāturas sāņus no apdzenamā kuģa ceļa.
(b) Par apdzenošu kuģi jāuzskata katrs kuģis, kas tuvojas citam kuģim no virziena vairāk nekā 22,5° aiz tā dvarsa, t.i., ja apdzenošais kuģis attiecībā pret apdzenamo atrodas tādā stāvoklī, ka naktī apdzenošais kuģis var redzēt tikai apdzenamā kuģa pakaļgala uguni un nevar redzēt nevienu no tā bortu ugunīm.
(c) Ja rodas šaubas, vai kuģis ir apdzenošais, tad jāuzskata, ka tas ir tieši tā, un atbilstoši jārīkojas.
(d) Nekādas pēc tam sekojošas divu kuģu atrašanās vietu izmaiņas nevar būt par iemeslu uzskatam, ka apdzenošais kuģis pēc šo Noteikumu būtības ir kuģis, kas gatavojas šķērsot kursu, vai atbrīvot apdzenošo kuģi no pienākuma turēties sāņus no apdzenamā kuģa tik ilgi, kamēr tas nav pilnīgi apdzīts un atstāts aizmugurē.

14.noteikums
Situācija, kad divi kuģi virzās tieši viens otram pretī

(a) Kad divi kuģi ar mehāniskiem dzinējiem, ejot ar pretējiem vai gandrīz pretējiem kursiem, tuvojas tā, ka rodas sadursmes draudi, tiem abiem jāizmaina savs kurss pa labi tā, lai kuģi viens otram paietu garām ar kreisajiem bortiem.
(b) Tāda situācija jāuzskata par esošu, ja kuģis redz otru kuģi taisni priekšā vai gandrīz priekšā, pie tam naktī tas var redzēt otra kuģa topugunis uz vienas vertikāles vai gandrīz uz vienas vertikāles un/vai abas borta ugunis, bet dienā novēro tā atbilstošu rakursu.
(c) Ja rodas šaubas, vai tāda situācija pastāv, tad jāuzskata, ka tā pastāv, un atbilstoši jārīkojas.

15.noteikums
Kuģu kursu krustošanās situācija

Kad divi kuģi ar mehāniskiem dzinējiem iet pa kursiem, kas krustojas tā, ka rodas sadursmes draudi, tad kuģim, no kura pa labi atrodas otrs kuģis, jādod ceļš šim kuģim, turklāt, ja apstākļi atļauj, tam jāizvairās šķērsot otra kuģa kurss gar tā priekšgalu.

16.noteikums
Kuģa, kas dod ceļu, rīcība

Katram kuģim, kuram, vadoties no šiem Noteikumiem, jādod ceļš citam kuģim, iespēju robežās jāuzsāk savlaicīga un vērā ņemama rīcība, lai kuģi varētu brīvi paiet garām viens otram.

17.noteikums
Kuģa, kuram dod ceļu, rīcība

(a) (i) Kad viens no diviem kuģiem dod ceļu otram, tad otram kuģim jāsaglabā savs kurss un ātrums.
(ii) Tomēr, tiklīdz šim otram kuģim kļūst acīmredzams, ka kuģis, kura pienākums ir dot ceļu, nerīkojas tā, kā to prasa šie Noteikumi, lai izvairītos no sadursmes, tas var izdarīt savu manevru viens pats.
(b) Ja kaut kāda iemesla dēļ kuģis, kuram tiek prasīts saglabāt savu kursu un ātrumu, pamana, ka tas atrodas tik tuvu otram kuģim, ka no sadursmes nevar izvairīties tikai ar tā kuģa rīcību, kas dod ceļu, tam pašam jārīkojas tā, lai vislabāk palīdzētu novērst sadursmi.
(c) Kuģis ar mehānisku dzinēju, kas kursu krustošanās situācijā, saskaņā ar šī noteikuma (a) (ii) apakšpunktu, uzsāk rīkoties, lai izvairītos no sadursmes ar otru kuģi ar mehānisku dzinēju, ja apstākļi to atļauj, nemaina kursu pa kreisi, ja otrs kuģis atrodas pa kreisi no tā.
(d) Šis noteikums neatbrīvo kuģi, kura pienākums ir dot ceļu, no šī pienākuma izpildīšanas.

18.noteikums
Kuģu savstarpējie pienākumi

Izņemot gadījumus, kad 9., 10. un 13.noteikums prasa citu rīcību:
(a) Kuģim ar mehānisku dzinēju gaitā jādod ceļš:
(i) kuģim, kas zaudējis vadības spējas;
(ii) kuģim ar ierobežotu manevrēšanas spēju;
(iii) kuģim, kas nodarbināts zvejā;
(iv) buru kuģim.
(b) Buru kuģim gaitā jādod ceļš:
(i) kuģim, kas zaudējis vadības spējas;
(ii) kuģim ar ierobežotu manevrēšanas spēju;
(iii) kuģim, kas nodarbināts zvejā.
(c) Zvejā nodarbinātam kuģim gaitā, cik tas iespējams, jādod ceļš:
(i) kuģim, kas zaudējis vadības spējas;
(ii) kuģim ar ierobežotu manevrēšanas spēju.
(d) (i) Jebkurš kuģis, izņemot kuģi, kas zaudējis vadības spējas, un kuģi ar ierobežotu manevrēšanas spēju, ja apstākļi atļauj, nedrīkst traucēt tāda kuģa drošu kuģošanu, kura manevrēšanu ierobežo tā iegrime un kurš izlicis signālus, ko nosaka 28. noteikums.
(ii) Kuģim, kura manevrēšanu ierobežo tā iegrime, jāpārvietojas īpaši piesardzīgi, pilnīgi ņemot vērā savu īpašo stāvokli.
(e) Hidroplānam, atrodoties uz ūdens, vispārējā gadījumā jāturas sāņus no visiem kuģiem un tam jāizvairās traucēt to kuģošanu. Tomēr gadījumos, kad pastāv sadursmes draudi, tam jāizpilda šīs daļas noteikumi.
(f) (i) Ekranoplānam, paceļoties, nolaižoties un lidojot virsmas tuvumā, jāturas sāņus no visiem kuģiem, un tas nedrīkst traucēt to kuģošanu;
(ii) Ekranoplānam, operējot uz ūdens virsmas, jāpilda šīs daļas noteikumi kā kuģim ar mehānisko dzinēju.

II NODAĻA – Kuģu vadīšana
ierobežotas redzamības apstākļos

19.noteikums
Kuģu vadīšana ierobežotas redzamības apstākļos

(a) Šis noteikums attiecas uz kuģiem, kas neatrodas cits cita redzamības robežās, kuģojot ierobežotas redzamības rajonos vai šādu rajonu tuvumā.
(b) Katram kuģim jākuģo ar drošu ātrumu, ko nosaka atbilstoši esošajiem apstākļiem un ierobežotai redzamībai. Kuģiem ar mehānisku dzinēju jātur savas mašīnas gatavībā izdarīt tūlītēju manevru.
(c) Izpildot šīs daļas I nodaļas noteikumus, katram kuģim pienācīgi jāpielāgo sava rīcība dominējošiem apstākļiem un ierobežotai redzamībai.
(d) Kuģim, kas pamanījis otra kuģa klātbūtni tikai ar radiolokatora palīdzību, jānosaka, vai nerodas pārliekas satuvināšanās situācija un/vai nepastāv sadursmes draudi. Ja tas tā ir, tad tam savlaicīgi jārīkojas, lai izvairītos no sadursmes, turklāt, ja kuģim šai nolūkā jāmaina kurss, tad iespēju robežās tam jāizvairās no:
(i) kursa izmaiņas pa kreisi, ja otrs kuģis atrodas priekšā dvarsam un tas netiek apdzīts;
(ii) kursa izmaiņas uz tāda kuģa pusi, kas atrodas dvarsā vai aiz dvarsa.
(e) Izņemot gadījumus, kad ir noskaidrots, ka sadursme nedraud, katram kuģim, kas izdzird nepārprotami priekšā savam dvarsam otra kuģa miglas signālu vai kurš nevar novērst bīstamu satuvināšanos ar otru kuģi, kas atrodas priekšā dvarsam, jāsamazina gaita līdz minimālai, kas ir pietiekama, lai noturētu kuģi kursā. Ja tas nepieciešams, kuģim jāaptur kustība un jebkurā gadījumā jāvirzās ārkārtīgi piesardzīgi līdz pat brīdim, kad sadursmes draudi vairs nepastāv.

C DAĻA – UGUNIS UN ZĪMES

20.noteikums
Pielietošana

(a) Šīs nodaļas noteikumi jāievēro jebkādos laika apstākļos.
(b) Noteikumi, kas attiecas uz ugunīm, jāievēro no saules rieta līdz saules lēktam un šai laikā nedrīkst izlikt citas ugunis, izņemot tādas ugunis, kuras kļūdas dēļ nevar tikt pieņemtas par kādu no ugunīm, ko paredz šie Noteikumi, vai pasliktināt to redzamību un atšķirīgās īpašības, vai arī būt par traucēkli pienācīgai novērošanai.
(c) Ugunis, ko paredz šie Noteikumi, ja tādas uz kuģa atrodas, arī jāizliek no saules lēkta līdz saules rietam ierobežotas redzamības apstākļos un var tikt izliktas jebkuros citos apstākļos, kad to uzskata par nepieciešamu.
(d) Noteikumi, kas attiecas uz zīmēm, jāievēro dienā.
(e) Ugunīm un zīmēm, ko paredz šie Noteikumi, jāatbilst šo Noteikumu I pielikuma prasībām.

21.noteikums
Definīcijas

(a) Topuguns ir balta uguns, kas izvietota kuģa garenvirziena simetrijas plaknē, apgaismo ar nepārtrauktu gaismu 225° lielu horizonta loku un ir novietota tā, lai gaisma kristu taisni uz kuģa priekšgalu līdz 22,5° aiz katra borta dvarsa.
(b) Bortu ugunis ir zaļa uguns labajā un sarkana kreisajā bortā, katra no šīm ugunīm apgaismo ar nepārtrauktu gaismu 112,5° lielu horizonta loku un ir novietota tā, lai gaisma kristu virzienā taisni uz kuģa priekšgalu līdz 22,5° aiz atbilstošā borta dvarsa. Uz kuģa, kura garums mazāks par 20 m, bortu ugunis var būt apvienotas vienā laternā, kas novietota kuģa garenvirziena simetrijas plaknē.
(c) Pakaļgala uguns ir balta uguns, kas praktisko iespēju robežās novietota tuvāk kuģa pakaļgalam, apgaismo ar nepārtrauktu gaismu 135° lielu horizonta loku un novietota tā, lai gaisma kristu virzienā taisni uz kuģa pakaļgalu līdz 67,5° uz katra borta pusi.
(d) Vilkšanas uguns ir dzeltena uguns ar tādām pašām raksturīgām īpašībām kā pakaļgala ugunij, kas aprakstītas šī noteikuma (c) punktā.
(e) Riņķuguns ir uguns, kas ar nepārtrauktu gaismu apgaismo 360° lielu horizonta loku.
(f) Zibšņu uguns ir uguns, kas uzzibsnī ar regulāriem intervāliem 120 vai vairāk reižu minūtē.

22.noteikums
Uguņu redzamība

Šajos Noteikumos norādīto uguņu intensitātei jābūt tādai, kāda aprakstīta šo Noteikumu I pielikuma 8.nodaļā, un tām jābūt redzamām no šādiem minimāliem attālumiem:
(a) Uz kuģiem, kas ir 50 m gari un garāki:
– topuguns – 6 jūdzes;
– bortu ugunis – 3 jūdzes;
– pakaļgala uguns – 3 jūdzes;
– vilkšanas uguns – 3 jūdzes;
– baltā, sarkanā, zaļā vai dzeltenā riņķuguns – 3 jūdzes.
(b) Uz kuģiem, kas ir 12 m gari un garāki, bet īsāki par 50 m:
– topuguns – 5 jūdzes, bet, ja kuģa garums mazāks par 20 m, – 3 jūdzes;
– bortu ugunis – 2 jūdzes;
– pakaļgala uguns – 2 jūdzes;
– vilkšanas uguns – 2 jūdzes;
– baltā, sarkanā, zaļā vai dzeltenā riņķuguns – 2 jūdzes.
(c) Uz kuģiem, kas īsāki par 12 m:
– topuguns – 2 jūdzes;
– bortu uguns – 1 jūdze;
– pakaļgala uguns – 2 jūdzes;
– vilkšanas uguns – 2 jūdzes;
– baltā, sarkanā, zaļā vai dzeltenā riņķuguns – 2 jūdzes.
(d) Uz grūti saredzamiem, daļēji iegremdētiem velkamajiem kuģiem vai velkamajiem objektiem:
– balta riņķuguns – 3 jūdzes.

23.noteikums
Kuģi ar mehānisko dzinēju gaitā

(a) Kuģiem ar mehānisku dzinēju gaitā jāizliek:
(i) topuguns kuģa priekšgalā;
(ii) otra topuguns aizmugurē un augstāk par pirmo topuguni, taču kuģim, kura garums mazāks par 50 m, šī uguns nav obligāta, bet tas var to izlikt;
(iii) bortu ugunis;
(iv) pakaļgala uguns.
(b) Kuģiem uz gaisa spilvena, kas gaitas režīmā atrodas neiegremdētā stāvoklī, papildus ugunīm, ko paredz šī noteikuma (a) punkts, jāizliek dzeltena zibšņu riņķuguns.
(c) Ekranoplāniem, papildus šo noteikumu (a) punktā noteiktiem uguņiem, jāizliek lielas intensitātes sarkana zibšņu riņķuguns tikai tad, kad tie paceļas, nolaižas vai lido tuvu virsmai.
(d) (i) Kuģim ar mehānisku dzinēju, kura garums mazāks par 12 m, var šī noteikuma (a) punktā noteikto uguņu vietā izlikt baltu riņķuguni un bortu ugunis;
(ii) kuģim ar mehānisku dzinēju, kura garums mazāks par 7 m un maksimālais ātrums nepārsniedz 7 mezglus, var šī noteikumu (a) punktā noteikto uguņu vietā izlikt baltu riņķuguni un tam, ja tas praktiski iespējams, jāizliek arī bortu ugunis;
(iii) uz kuģa ar mehānisku dzinēju, kura garums mazāks par 12 m, topuguns vai baltā riņķuguns drīkst būt nobīdīta attiecībā pret kuģa garenvirziena simetrijas plakni, ja tā uzstādīšana garenvirziena simetrijas plaknē praktiski nav iespējama; šajā gadījumā bortu ugunīm ir jābūt apvienotām vienā laternā, kas uzstādīta kuģa garenvirziena simetrijas plaknē vai, cik vien tas praktiski iespējams, tuvu garenvirziena simetrijas plaknei, kurā uzstādīta topuguns vai baltā riņķuguns.

24.noteikums
Vilkšana un stumšana

(a) Kuģim ar mehānisku dzinēju, kas nodarbināts vilkšanā, jāizliek:
(i) 23.noteikuma (a) (i) punktā norādītās uguns vietā divas vertikālā līnijā izvietotas topugunis. Ja tauvas garums, mērot no velkošā kuģa pakaļgala līdz velkamā kuģa pakaļgalam, pārsniedz 200 m, vertikālā līnijā jāizliek 3 šādas ugunis;
(ii) bortu ugunis;
(iii) pakaļgala uguns;
(iv) vilkšanas uguns, kas novietota vertikālā līnijā virs pakaļgala uguns;
(v) rombveida zīme vislabāk redzamā vietā, ja tauvas garums pārsniedz 200 metrus.
(b) Ja stumjošais kuģis un kuģis kuru stumj uz priekšu, nekustīgi savienoti vienā veselā, tie jāuzskata par kuģi ar mehānisku dzinēju un jāizliek 23. noteikumā norādītās ugunis.
(c) Kuģim ar mehānisku dzinēju, kas stumj pa priekšu vai velk otru kuģi pēc metodes “pie borta”, ja tas nav uzskatāms par daļu no nekustīgi savienotiem kuģiem, jāizliek šādas ugunis:
(i) 23. (a) (i) vai (a) (ii) noteikumā norādītās uguns vietā divas vertikālā līnijā izvietotas topugunis;
(ii) borta ugunis;
(iii) pakaļgala uguns.
(d) Kuģiem ar mehānisku dzinēju, kuriem piemērojams šī noteikuma (a) vai (c) punkts, jāievēro arī 23. (a) (ii) noteikums.
(e) Velkamajam kuģim vai objektam papildus šī noteikuma (g) punktā norādītajām ugunīm jāizliek:
(i) bortu ugunis;
(ii) pakaļgala uguns;
(iii) rombveida zīme vislabāk redzamā vietā, ja tauvas un velkamo kuģu garums pārsniedz 200 metrus.
(f) Jebkurš daudzums kuģu, kuri tiek vilkti pēc metodes “pie borta”, vai stumjamu kuģu grupa jāapgaismo kā viens kuģis:
(i) kuģim, ko stumj pa priekšu, ja tas nav daļa no nekustīgi savienotiem kuģiem, priekšējā daļā jāizliek bortu ugunis;
(ii) kuģim, kuru velk pēc metodes “pie borta”, jāizliek pakaļgala uguns un priekšējā daļā – bortu ugunis.
(g) Grūti saredzamiem, daļēji iegremdētiem velkamajiem kuģiem vai velkamajam objektam, vai tādu velkamo kuģu vai velkamo objektu kombinācijai ir jāizliek:
(i) ja to platums mazāks par 25 m – viena balta riņķuguns kuģa priekšgalā vai tā tuvumā un tāda pati uguns pakaļgalā vai tā tuvumā, izņemot “drakonus”, kuri drīkst neizlikt uguni priekšgalā vai tā tuvumā;
(ii) ja to platums ir 25 m un vairāk – divas papildus baltas riņķugunis uz sānu galiem vai to tuvumā;
(iii) ja to garums lielāks par 100 m – papildus baltas riņķugunis starp ugunīm, ko nosaka apakšpunkti (i) un (ii), tā, lai attālums starp ugunīm nebūtu lielāks par 100 m;
(iv) rombveida zīme pēdējā velkamā objekta pakaļgalā vai tā tuvumā un, ja velkamās tauvas garums pārsniedz 200 m – papildus rombveida zīme, kas uzstādīta vislabāk redzamā vietā tik tālu uz priekšgalu, cik tas praktiski iespējams.
(h) Ja kaut kāda būtiska iemesla dēļ velkamais kuģis vai velkamais objekts nevar izlikt šī noteikuma (e) un (g) punktos noteiktās ugunis un zīmes, ir jādara viss iespējamais, lai apgaismotu velkamo kuģi vai velkamo objektu vai vismaz norādītu par tāda kuģa vai objekta esamību.
(i) Ja kaut kāda būtiska iemesla dēļ kuģis, kurš parasti nenodarbojas ar vilkšanas operācijām, nevar izlikt šī noteikuma (a) vai (c) punktā noteiktās ugunis, tad, ja tas velk avarējošu kuģi, kuram nepieciešama palīdzība, tam nav jāizliek šīs ugunis. Ir jāveic visi iespējamie pasākumi, lai parādītu saites veidu starp velkošo un velkamo kuģiem, kā tas noteikts 36. noteikumā, it īpaši apgaismojot velkamo trosi.

25.noteikums
Buru kuģi gaitā un kuģi, kas pārvietojas ar airu palīdzību

(a) Buru kuģim gaitā jāizliek:
(i) bortu ugunis;
(ii) pakaļgala uguns.
(b) Ja buru kuģa garums mazāks par 20 m, ugunis, kas norādītas šī noteikuma (a) punktā, var tikt apvienotas vienā laternā, kas izliekama masta augšgalā vai tā tuvumā vislabāk redzamā vietā.
(c) Buru kuģis gaitā var papildus šī noteikuma (a) punktā norādītām ugunīm izlikt divas vertikālā līnijā izvietotas riņķ-ugunis, masta augšgalā vai tā tuvumā, vislabāk redzamā vietā, no kurām augšējai jābūt sarkanai, bet apakšējai – zaļai, taču šīs ugunis nedrīkst būt novietotas kopā ar kombinēto laternu, kas atļauta atbilstoši šī noteikuma (b) punktam.
(d) (i) Buru kuģim, kura garums mazāks par 7 m, ja tas praktiski iespējams, jāizliek ugunis, ko paredz šī noteikuma (a) vai (b) punkts; ja kuģis tās neizliek, tam jāsagatavo elektriskais lukturis vai iedegta laterna ar baltu uguni, kas jāizliek savlaicīgi, lai novērstu sadursmi.
(ii) Kuģis, kas pārvietojas ar airu palīdzību, var izlikt ugunis, ko šis noteikums nosaka buru kuģiem, bet, ja kuģis tās neizliek, tam jāsagatavo elektriskais lukturis vai iedegta laterna ar baltu uguni, kas jāizliek savlaicīgi, lai novērstu sadursmi.
(e) Kuģim, kas iet ar burām, bet tai pašā laikā tiek virzīts ar mehānisku iekārtu, priekšgalā vislabāk redzamā vietā jāuzstāda konusveida zīme ar virsotni uz leju.

26.noteikums
Zvejas kuģi

(a) Kuģim, kurš nodarbināts zvejā, kad tas ir gaitā vai noenkurojies, jāizliek tikai tās ugunis un zīmes, ko paredz šis noteikums.
(b) Kuģim, kas nodarbināts tralēšanā, t.i., velk ūdenī dragu vai citu zvejas rīku, jāizliek:
(i) divas vertikālā līnijā izvietotas riņķugunis, no kurām augšējai jābūt zaļai, bet apakšējai baltai, vai zīme, kas sastāv no diviem ar virsotnēm kopā savienotiem konusiem, kas vertikālā līnijā novietoti viens virs otra;
(ii) topuguns aiz un virs zaļās riņķ-uguns; kuģim, kura garums mazāks par 50 m, šī uguns nav obligāta, bet tas to var izlikt;
(iii) ja kuģis pārvietojas ūdenī, tad papildus šajā punktā paredzētajām ugunīm jāizliek bortu ugunis un pakaļgala uguns.

(c) Kuģim, kas nodarbināts zvejā, izņemot kuģus, kas nodarbināti tralēšanā, jāizliek:
(i) divas vertikālā līnijā izvietotas riņķ-ugunis, no kurām augšējai jābūt sarkanai, bet apakšējai – baltai, vai zīme, kas sastāv no diviem ar virsotnēm kopā savienotiem konusiem, kas novietoti vertikālā līnijā viens virs otra;
(ii) ja izmestie zvejas rīki izstiepjas jūrā horizontālā virzienā tālāk par 150 m no kuģa, tad šo rīku virzienā jāizliek balta riņķuguns vai konusveida zīme ar virsotni uz augšu;
(iii) ja kuģis pārvietojas ūdenī, tad papildus šajā punktā paredzētajām ugunīm jāizliek bortu ugunis un pakaļgala uguns.
(d) Šī noteikuma II pielikumā minētie papildus signāli ir jālieto kuģim, kas nodarbināts zvejā citu kuģu tuvumā, kas arī ir nodarbināti zvejā.
(e) Kuģis, kas nav nodarbināts zvejā, nedrīkst izlikt ugunis un zīmes, ko paredz šis noteikums; tam jāizliek tikai tās ugunis un zīmes, kas paredzētas atbilstoša garuma kuģiem.

27.noteikums
Kuģi, kas zaudējuši vadības spējas vai kuru manevrēšanas spēja ir ierobežota

(a) Kuģim, kas zaudējis vadības spējas, jāizliek:
(i) vislabāk redzamā vietā divas sarkanas vertikālā līnijā izvietotas riņķugunis;
(ii) vislabāk redzamā vietā divas bumbas vai līdzīgas zīmes, kas novietotas vertikālā līnijā;
(iii) ja kuģis pārvietojas ūdenī, tad papildus šajā punktā paredzētajām ugunīm – bortu ugunis un pakaļgala uguns.
(b) Kuģim ar ierobežotu manevrēšanas spēju, izņemot kuģus, kas nodarbināti mīnu neitralizēšanas darbā, jāizliek:
(i) vislabāk redzamā vietā trīs vertikālā līnijā izvietotas riņķugunis. Augšējai un apakšējai no šīm ugunīm jābūt sarkanām, vidējai – baltai;
(ii) vislabāk redzamā vietā trīs vertikālā līnijā izvietotas zīmes. Augšējai un apakšējai no šīm zīmēm jābūt bumbām, bet vidējai – rombam;
(iii) ja kuģis pārvietojas attiecībā pret ūdeni, tad papildus (i) apakšpunktā paredzētajām ugunīm – topuguns vai topugunis, bortu ugunis un pakaļgala uguns;

(iv) ja kuģis ir noenkurojies, tad papildus (i) un (ii) apakšpunktā paredzētajām ugunīm vai zīmēm, 30. noteikumā norādīto uguni, ugunis vai zīmi.
(c) Kuģim ar mehānisku dzinēju, kas veic tādu vilkšanas operāciju, kas ievērojami ierobežo velkošā un velkamā kuģa iespēju novirzīties no sava kursa, papildus ugunīm vai zīmēm, ko nosaka 24. (a) noteikums, jāizliek ugunis vai zīmes, ko nosaka šī noteikuma (b) punkta (i) un (ii) apakšpunkts.
(d) Kuģim, kas veic bagarēšanas darbus vai zemūdens operācijas, kad tā manevrēšanas spējas ir ierobežotas, jāizliek ugunis un zīmes, kas norādītas šī noteikuma (b) punkta (i), (ii) un (iii) apakšpunktā, un, ja radušies šķēršļi cita kuģa paiešanai garām, papildus jāizliek:
(i) divas sarkanas riņķugunis vai divas bumbas, novietotas vertikālā līnijā, lai norādītu to pusi, kurā atrodas šķērslis;
(ii) divas zaļas riņķugunis vai divi rombi, kas novietoti vertikālā līnijā, lai norādītu to pusi, pa kuru var paiet garām otrs kuģis;
(iii) ja tas ir noenkurojies – šajā punktā noteiktās ugunis vai zīmes, 30. noteikumā noteikto uguņu vai zīmju vietā.
(e) Ja zemūdens darbos nodarbināta kuģa izmēri praktiski neatļauj izlikt visas šī noteikuma (d) punktā norādītās ugunis un zīmes, tam jāizliek:
(i) vislabāk redzamā vietā trīs vertikālā līnijā izvietotas riņķugunis. Augšējai un apakšējai ugunīm ir jābūt sarkanām, bet vidējai ugunij – baltai;
(ii) starptautiskā signāla koda “A” zīmi, kas izgatavota vismaz 1 m augsta, cieta vairoga veidā. Jānodrošina šīs zīmes redzamība no visām pusēm.
(f) Kuģim, kas nodarbināts mīnu neitralizēšanas darbos, papildus 23. noteikumā norādītajām ugunīm kuģim ar mehānisku dzinēju vai ugunīm, vai zīmei, ko nosaka 30. noteikums kuģim uz enkura, jāizliek trīs zaļas riņķugunis vai trīs bumbas. Viena no šīm ugunīm vai zīmēm jāizliek fokmasta augšgala tuvumā, bet abas pārējās – uz fokrājas galiem. Šīs ugunis vai zīmes norāda, ka citam kuģim ir bīstami tuvoties kuģim, kas nodarbināts mīnu neitralizēšanas darbos, tuvāk par 1000 m.
(g) Kuģiem, kuru garums mazāks par 12 m, izņemot kuģus, kas nodarbināti zemūdens darbos, nav jāizliek ugunis un zīmes, ko paredz šis noteikums.
(h) Šajā noteikumā norādītie signāli nav uzskatāmi par avarējošu un palīdzību lūdzošu kuģu signāliem. Tāda veida signāli uzskaitīti šo Noteikumu IV pielikumā.

28.noteikums
Kuģi, kuru manevrēšanu ierobežo
to iegrime

Kuģis, kura manevrēšanu ierobežo tā iegrime, papildus 23. noteikumā paredzētajām ugunīm kuģiem ar mehānisku dzinēju, var izlikt vislabāk redzamā vietā trīs sarkanas vertikālā līnijā izvietotas riņķugunis vai cilindru.

29.noteikums
Loču kuģi

(a) Izpildot loča funkcijas, kuģim jāizliek:
(i) masta topā vai tā tuvumā divas vertikālā līnijā izvietotas riņķugunis; augšējai ugunij jābūt baltai, bet apakšējai – sarkanai;
(ii) ja kuģis atrodas gaitā, papildus jāizliek bortu ugunis un pakaļgala uguns;
(iii) ja kuģis ir noenkurojies, tad papildus (i) apakšpunktā paredzētajām ugunīm – uguns, uguņi vai zīme, ko nosaka 30. noteikums kuģiem uz enkura.
(b) Loču kuģim, kas nepilda loča funkcijas, jāizliek ugunis vai zīmes, kas paredzētas atbilstoša garuma kuģim.

30.noteikums
Noenkurojušies kuģi un kuģi uz sēkļa

(a) Kuģim, kas noenkurojies, vislabāk redzamā vietā jāizliek:
(i) kuģa priekšgalā – balta riņķuguns vai bumba;
(ii) pakaļgalā vai tā tuvumā un zemāk par (i) apakšpunktā noteikto uguni – balta riņķuguns.
(b) Kuģis, kura garums mazāks par 50 m, var izlikt vislabāk redzamā vietā baltu riņķuguni to uguņu vietā, kas norādītas šī noteikuma (a) punktā.
(c) Noenkurojies kuģis var izmantot, bet kuģim, garākam par 100 m, obligāti jāizmanto arī esošās darba vai citas līdzvērtīgas ugunis savu klāju apgaismošanai.
(d) Kuģim uz sēkļa jāizliek šī noteikuma (a) un (b) punktā norādītās ugunis un papildus vislabāk redzamā vietā:
(i) divas vertikālā līnijā izvietotas sarkanas riņķugunis;
(ii) trīs vertikālā līnijā izvietotas bumbas.
(e) Noenkurotam kuģim, kura garums mazāks par 7 m, ja tas neatrodas šaurumā, kuģu ceļā, enkurvietās vai to tuvumā, kā arī rajonos, kur parasti notiek citu kuģu kustība, nav obligāti jāizliek šī noteikuma (a) un (b) punktā norādītās ugunis un zīmes.
(f) Kuģim uz sēkļa, kura garums mazāks par 12 m, nav obligāti jāizliek ugunis un zīmes, ko paredz šī noteikuma (d) punkta (i) un (ii) apakšpunkts.

31.noteikums
Hidroplāni

Ja hidroplāns vai ekranoplāns praktiski nevar izlikt ugunis vai zīmes, kas pēc sava rakstura vai izvietojuma atbilstu šīs daļas noteikumu prasībām, tam jāizliek tādas ugunis un zīmes, kas pēc sava rakstura un izvietojuma būtu iespējami tuvākas šo noteikumu prasībām.

D DAĻA – SKAŅU UN
GAISMAS SIGNĀLI

32.noteikums
Definīcijas

(a) Vārds svilpe nozīmē jebkuru skaņu signālu ierīci, kas var radīt vajadzīgas skaņas un atbilst šo Noteikumu III pielikuma prasībām.
(b) Termins īsa skaņa nozīmē skaņu, kas ilgst apmēram 1 sek.
(c) Termins ilgstoša skaņa nozīmē skaņu, kas ilgst no 4 līdz 6 sek.

33.noteikums
Iekārtas skaņu signālu padošanai

(a) Kuģim, kura garums ir 12 m vai lielāks, jābūt apgādātam ar svilpi, kuģim, kura garums ir 20 m vai lielāks, jābūt apgādātam ar svilpi un papildus arī ar zvanu, un kuģim, kura garums 100 m vai lielāks, turklāt jābūt apgādātam arī ar gongu, kura toni un skanējumu nevarētu sajaukt ar zvana skaņu. Svilpei, zvanam un gongam jāatbilst šo Noteikumu III pielikuma prasībām. Zvans un/vai gongs var tikt aizvietoti ar citām ierīcēm, kurām ir tādas pašas skanējuma pazīmes, turklāt arvien jābūt paredzētai iespējai vajadzīgos signālus padot ar roku.
(b) Kuģim, kura garums mazāks par 12 m, šo noteikumu (a) punktā paredzētās skaņas signālu ierīces nav obligātas, bet, ja tādam kuģim to nav, tam jābūt apgādātam ar citiem efektīga skaņas signāla padošanas līdzekļiem.

34.noteikums
Manevrēšanas un brīdinājuma signāli

(a) Kad kuģi ir savstarpēji redzami, tad kuģim ar mehānisku dzinēju gaitā, manevrējot tā, kā to atļauj vai prasa šie Noteikumi, jāparāda savs manevrs ar svilpes signāliem šādi:
– viena īsa skaņa nozīmē “Es mainu savu kursu pa labi”;
– divas īsas skaņas nozīme “Es mainu savu kursu pa kreisi”;
– trīs īsas skaņas nozīmē “Mani dzinēji strādā atpakaļgaitā”.
(b) Kuģis var šī noteikuma (a) punktā norādītos skaņu signālus papildināt ar gaismas signāliem, ko atkārto visā manevra laikā;
(i) šiem gaismas signāliem jābūt ar šādu nozīmi:
– viens zibsnis nozīmē “Es mainu savu kursu pa labi”;
– divi zibšņi nozīmē “Es mainu savu kursu pa kreisi”;
– trīs zibšņi nozīmē “Mani dzinēji strādā atpakaļgaitā”;
(ii) katra zibšņa ilgumam jābūt apmēram 1 sek., intervālam starp zibšņiem – apmēram 1 sek., intervālam starp viens otram sekojošiem signāliem – ne mazāk kā 10 sek.;
(iii) šāda signāla raidīšanai izmantojamai ugunij, ja tāda uzstādīta, jābūt baltai riņķugunij, kas redzama ne mazāk kā 5 jūdžu attālumā, un jāatbilst šo Noteikumu I pielikuma prasībām.
(c) Kad kuģi ir savstarpēji redzami šaurā kanālā vai kuģu ceļā, tad:
(i) kuģim, kas gatavojas apdzīt otru kuģi saskaņā ar 9.(e)(i) noteikumu, savs nolūks jāparāda ar šādiem svilpes signāliem:
– divas ilgstošas skaņas un tām sekojoša viena īsa skaņa, kas nozīmē “Es gatavojos jūs apdzīt gar jūsu labo bortu”;
– divas ilgstošas skaņas un tām sekojošas divas īsas skaņas, kas nozīmē “Es gatavojos jūs apdzīt gar jūsu kreiso bortu’’;
(ii) kuģim, kuru gatavojas apdzīt, saskaņā ar 9.(e)(i) noteikumu, jāapstiprina sava piekrišana ar sekojošu signālu, ko padod ar svilpi norādītā secībā:
– viena ilgstoša, viena īsa, viena ilgstoša un viena īsa skaņa.
(d) Kad kuģi, kas ir savstarpēji redzami, tuvojas un kaut kāda iemesla dēļ viens no tiem nevar izprast otra kuģa nodomus vai rīcību vai arī šaubās par to, vai šis otrs kuģis veic pietiekamu rīcību sadursmes novēršanai, tam nekavējoties par to jāpaziņo, padodot ar svilpi vismaz piecas īsas skaņas ar maziem intervāliem. Šādu signālu var pavadīt gaismas signāli, kas sastāv no vismaz pieciem īsiem zibšņiem.
(e) Kuģim, kas tuvojas līkumam vai šauram kanālam, vai kuģu ceļa posmam, kur citi kuģi var nebūt redzami šķēršļu dēļ, jādod viena ilgstoša skaņa. Jebkuram kuģim, kas tuvojas un atrodas dzirdamības robežās aiz līkuma vai šķēršļa, uz šādu signālu jāatbild ar vienu ilgstošu skaņu.
(f) Ja svilpes uz kuģa novietotas vairāk kā 100 m attālumā viena no otras, tad manevrēšanas un brīdinājuma signāla noraidīšanai jāizmanto tikai viena svilpe.

35.noteikums
Skaņu signāli ierobežotas redzamības apstākļos

Rajonos ar ierobežotu redzamību vai to tuvumā, dienā vai naktī, signāli, kuri norādīti šajā noteikumā, noraidāmi šādā veidā:
(a) Kuģim ar mehānisku dzinēju, kas pārvietojas ūdenī, ne retāk kā ik pēc 2 minūtēm jāpadod viena ilgstoša skaņa.
(b) Kuģim ar mehānisku dzinēju gaitā, bet kurš ir apstājies un nepārvietojas ūdenī, ne retāk kā ik pēc 2 minūtēm jāpadod divas ilgstošas skaņas, intervāls starp kurām ir apmēram 2 sek.
(c) Kuģim, kas zaudējis vadības spējas, vai kuģim ar ierobežotu manevrēšanas spēju, kuģim, kura manevrēšanu ierobežo tā iegrime, buru kuģim, kuģim, kas nodarbināts zvejā, un kuģim, kas velk vai stumj otru kuģi, šī noteikuma (a) un (b) punktā noteikto signālu vietā ne retāk kā ik pēc 2 minūtēm jāpadod trīs cita citai sekojošas skaņas, proti, viena ilgstoša un aiz tās divas īsas.
(d) Kuģim, kas nodarbināts zvejā un ir noenkurojies, un kuģim ar ierobežotu manevrēšanas spēju, kas veic savu darbu uz enkura, šī noteikuma (g) punktā noteikto signālu vietā jādod signāli, ko nosaka šī noteikuma (c) punkts.
(e) Velkamajam kuģim, bet, ja tiek vilkti vairāki kuģi, tad pēdējam no tiem, ja uz tā atrodas komanda, ne retāk kā ik pēc 2 minūtēm jāpadod četras cita citai sekojošas skaņas, proti, viena ilgstoša un aiz tās trīs īsas. Iespēju robežās šis signāls jāpadod nekavējoties pēc velkošā kuģa signāla.
(f) Ja stumjošais kuģis un stumjamais kuģis nekustīgi savienoti vienā veselā, tie uzskatāmi par kuģi ar mehānisku dzinēju, kam jāpadod šī noteikuma (a) un (b) punktā norādītie signāli.
(g) Noenkurotam kuģim, ne retāk kā ik pēc 1 minūtes, apmēram 5 sekundes ilgi jāzvana ātrs zvans. Uz kuģa, kura garums ir 100 m vai vairāk, šis signāls ar zvanu jādod priekšgalā un nekavējoties pēc tam pakaļgalā – paātrināts signāls ar gongu apmēram 5 sekundes ilgi. Kuģis, kas noenkurojies, lai brīdinātu par savu atrašanās vietu un par sadursmes draudiem tuvojošos kuģus, var papildus padot trīs citu citai sekojošas skaņas ar svilpi, proti, vienu īsu, vienu ilgstošu un vienu īsu.
(h) Kuģim, kas atrodas uz sēkļa, jāsignalizē ar zvanu un, ja tas nepieciešams, ar gongu, kā to nosaka šī noteikuma (g) punkts, un papildus jāzvana trīs atsevišķi skaidri zvana sitieni tieši pirms katras paātrinātas zvanīšanas ar zvanu un pēc tās. Kuģis, kas atrodas uz sēkļa, papildus var signalizēt ar atbilstošu signālu ar svilpi.
(i) Kuģim, kura garums lielāks par 12 m, bet mazāks par 20 m, nav obligāti jādod šī noteikuma (g) un (h) punktā minētie signāli. Tomēr, ja tas to nedara, tad jādod citi efektīgi skaņas signāli ar intervālu ne retāk kā ik pēc 2 minūtēm.
(j) Kuģim, kura garums mazāks par 12 m, nav obligāti jādod iepriekš minētie signāli, bet, ja tas to nedara, tad tam jāsignalizē ar citu efektīgu skaņu signālu ne retāk kā ik pēc 2 minūtēm.
(k) Loču kuģis, kad tas izpilda savas funkcijas, papildus signāliem, kas norādīti šī noteikuma (a), (b) vai (g) punktā, var dot pazīšanās signālu, kas sastāv no četrām īsām skaņām.

36.noteikums
Signāli uzmanības pievēršanai

Jebkurš kuģis, ja rodas nepieciešamība pievērst cita kuģa uzmanību, var raidīt gaismas vai skaņu signālus, bet tikai tādus, kas kļūdas dēļ nevarētu tikt noturēti par šajos Noteikumos norādītajiem signāliem vai vērst prožektora staru bīstamās vietas virzienā veidā, kas netraucē citiem kuģiem. Jebkurai ugunij, kuru izmanto cita kuģa uzmanības pievēršanai, jābūt tādai, lai to kļūdas dēļ nevarētu uzskatīt par kādu navigācijas līdzekli. Lai izpildītu šo noteikumu, jācenšas nelietot lielas intensitātes mirgojošas vai rotējošas ugunis, tādas kā impulsa ugunis.

37.noteikums
Avārijas signāli

Kad kuģis avarē un lūdz palīdzību, tam jāizmanto vai jāizliek signāli, kas norādīti šo Noteikumu IV pielikumā.

E DAĻA – IZŅĒMUMI

38.noteikums
Izņēmumi

Katrs kuģis (vai kuģu tips), kura būve uzsākta vai kurš atrodas attiecīgā būves stadijā, nodrošinot, ka tas izpildīs 1960.gada Starptautisko Noteikumu kuģu sadursmju novēršanai jūrā prasības līdz brīdim, kad šie Noteikumi stājas spēkā, var tikt atbrīvots no:
(a) Uguņu uzstādīšanas ar 22. noteikumā noteikto redzamības attālumu, uz laiku līdz četriem gadiem, skaitot no šo Noteikumu spēkā stāšanās datuma.
(b) Uguņu uzstādīšanas ar I pielikuma 7.punktā minētajiem krāsu raksturīgajiem raksturlielumiem, uz laiku līdz četriem gadiem, skaitot no šo Noteikumu stāšanās spēkā datuma.
(c) Uguņu pārvietošanu sakarā ar pāreju no angļu mērvienību standarta uz metrisko un mērāmo lielumu noapaļošanu – uz visu laiku.
(d) (i) topuguņu pārvietošanu uz kuģiem, kuru garums mazāks par 150 m, atbilstoši šo Noteikumu I pielikuma 3(a) punktam – uz visu laiku.
(ii) topuguņu pārvietošanu uz kuģiem, kuru garums 150 m vai lielāks, atbilstoši šo Noteikumu I pielikuma 3(a) punktam, uz laiku līdz deviņiem gadiem, skaitot no šo Noteikumu stāšanās spēkā datuma.
(e) Topuguņu pārvietošanu atbilstoši šo Noteikumu I pielikuma 2(b) punktam uz laiku līdz deviņiem gadiem, skaitot no šo Noteikumu stāšanās spēkā datuma.
(f) Bortuguņu pārvietošanu atbilstoši šo Noteikumu I pielikuma 2(g) un 3(b) punktam uz laiku līdz deviņiem gadiem, skaitot no šo Noteikumu stāšanās spēkā datuma.
(g) Skaņas signālu iekārtu prasībām, kas minētas šo Noteikumu III pielikumā, uz laiku līdz deviņiem gadiem, skaitot no šo Noteikumu stāšanās spēkā datuma.
(h) Riņķuguņu pārvietošanu atbilstoši šo Noteikumu I pielikuma 9(b) punktam – uz visu laiku.

 

I pielikums

UGUŅU UN ZĪMJU IZVIETOJUMS UN TEHNISKIE RAKSTUROJUMI

1. Definīcija

Termins augstums virs korpusa nozīmē augstumu virs visaugstākā vienlaidus klāja. Šis augstums ir jāmēra no punkta uz vertikāles zem uguns uzstādīšanas vietas.

2. Uguņu vertikālais izvietojums un attālums starp tām

(a) Uz kuģa ar mehānisku dzinēju, kura garums 20 m vai lielāks, topugunīm jābūt izvietotām sekojošā veidā:
(i) priekšējā topuguns, vai, ja ir tikai viena topuguns, tad šī uguns – augstumā ne mazāk par 6 m virs korpusa, bet, ja kuģa platums pārsniedz 6 m, tad tādā augstumā virs korpusa, kas nav mazāks par šo platumu, taču nav nepieciešams, lai šī uguns atrastos vairāk kā 12 m augstumā virs korpusa;
(ii) ja kuģim ir divas topugunis, tad aizmugurējai no tām jābūt vismaz 4,5 m augstāk pa vertikāli nekā priekšējai.
(b) Vertikālajam attālumam starp topugunīm kuģim ar mehānisko dzinēju jābūt tādam, lai pie visiem normāliem kuģa diferenta stāvokļiem aizmugurējā uguns būtu redzama augstāk par priekšējo un atsevišķi no tās 1000 m attālumā no priekšvadņa, raugoties no jūras līmeņa.
(c) Topugunij, kuģim ar mehānisku dzinēju, kura garums 12 m un vairāk, bet mazāks par 20 m, jābūt novietotai ne mazāk kā 2,5 m augstumā virs margapmales.
(d) Kuģim ar mehānisku dzinēju, kura garums mazāks par 12 m, visaugstākā uguns var atrasties zemāk par 2,5 m virs margapmales. Taču, ja papildus borta ugunīm un pakaļgala ugunij ir topuguns vai papildus bortu ugunīm riņķuguns, ko nosaka 23 (c) (i) noteikums, tad tādai topugunij vai riņķugunij jābūt novietotai vismaz 1 m augstāk par bortu ugunīm.
(e) Vienai no divām vai trijām ugunīm, kas paredzētas kuģim ar mehānisku dzinēju, kad kuģis velk vai stumj citu kuģi, jābūt novietotai tai pašā vietā, kur ir priekšējā vai pakaļējā topuguns; gadījumā, ja tā uzstādīta pie pakaļējā masta, viszemākajai no pakaļējām topugunīm jābūt vismaz 4,5 m augstāk pa vertikāli kā priekšējai topugunij.
(f) (i) Topugunij vai ugunīm, ko nosaka 23 (a) noteikums, ir jābūt izvietotām tā, lai tās būtu skaidri redzamas virs visām citām ugunīm un konstrukcijām, izņemot gadījumus, kas aprakstīti (ii) apakšpunktā;
(ii) ja riņķugunis, ko nosaka 27 (b) (i) vai 28. noteikums, praktiski nevar uzstādīt zem topugunīm, tās var uzstādīt virs pakaļējās topuguns (ugunīm) vai augstumā starp priekšējo topuguni (ugunīm) un pakaļējo topuguni (ugunīm); šajā gadījumā jānodrošina šo Noteikumu 3 (c) punkta prasību izpilde.
(g) Bortu ugunīm, kuģim ar mehānisku dzinēju, jābūt novietotām tādā augstumā virs korpusa, kas būtu ne vairāk kā trīs ceturtdaļas no priekšējās topuguns augstuma. Tās nedrīkst atrasties tik zemu, ka klāja ugunis traucētu to redzamību.
(h) Bortu ugunīm, ja tās apvienotas laternā un atrodas uz kuģa ar mehānisku dzinēju, kura garums mazāks par 20 m, jābūt novietotām ne mazāk kā 1 m zemāk par topuguni.
(i) Tajos gadījumos, kad Noteikumi prasa, lai uz kuģa būtu divas vai trīs ugunis vertikālā līnijā, attālumiem starp ugunīm jābūt šādām:
(i) uz kuģa, kura garums 20 m vai lielāks, attālumam starp šādām ugunīm jābūt ne mazākam kā 2 m un zemākai no tām jāatrodas ne mazāk par 4 m virs korpusa; šī pēdējā prasība neattiecas uz pakaļgala uguni, kad vienlaicīgi ar pakaļgala uguni ir izlikta vilkšanas uguns;
(ii) uz kuģa, kura garums mazāks par 20 m, attālumam starp šādām ugunīm jābūt ne mazākam par 1 m un zemākai no tām jāatrodas ne mazāk par 2 m virs marg-apmales; šī pēdējā prasība neattiecas uz pakaļgala uguni, kad vienlaicīgi ar pakaļgala uguni ir nepieciešama vilkšanas uguns;
(iii) ja uz kuģa ir trīs ugunis, tām jāatrodas vienādos attālumos citai no citas.
(j) Zemākai no divām riņķugunīm, kas paredzētas zvejā nodarbinātam kuģim, jābūt novietotai virs bortu ugunīm augstumā, kas nav mazāks par divkāršu attālumu pa vertikāli starp šīm riņķugunīm.
(k) Kad kuģis izliek divas enkura ugunis, tad priekšgala enkura ugunij, ko nosaka 30 (a) (i) noteikums, jāatrodas ne mazāk kā 4,5 m augstāk par pakaļgala enkura uguni. Uz kuģa, kura garums 50 m vai lielāks, priekšgala enkura ugunij jāatrodas ne mazāk kā 6 m augstumā virs korpusa.

3. Uguņu horizontālais izvietojums un attālumi starp tām

(a) Ja kuģim ar mehānisku dzinēju paredzētas divas topugunis, tad horizontālajam attālumam starp tām jābūt ne mazākam par pusi no kuģa garuma, taču nav nepieciešams, lai tas pārsniegtu 100 m. Priekšējai ugunij jābūt novietotai tādā attālumā no priekšvadņa, kas nav lielāks par vienu ceturtdaļu no kuģa garuma.
(b) Uz kuģa ar mehānisku dzinēju, kura garums 20 m vai vairāk, bortu ugunis nedrīkst būt novietotas pirms priekšējās topuguns. Tām jābūt novietotām uz bortiem vai kuģa bortu tuvumā.
(c) Kad ugunis, ko nosaka 27 (b) (i) vai 28.noteikums, atrodas augstumā starp priekšējo topuguni (ugunīm) un pakaļējo topuguni (ugunīm), šīs riņķugunis ir jāizvieto ne mazāk kā 2 m attālumā no kuģa garenvirziena simetrijas plaknes.
(d) Ja kuģim ar mehānisku dzinēju paredzēta tikai viena topuguns, šī uguns jāizvieto pirms vidusdaļas, izņemot kuģi, kura garums mazāks par 20 m, kurš drīkst neizlikt šo uguni pirms vidusdaļas, bet tā jāizliek tik tālu uz priekšu, cik tas praktiski iespējams.

4. Virzienu norādošo uguņu un zīmju izvietojums uz zvejas kuģiem un kuģiem, kas nodarbināti bagarēšanas vai zemūdens darbos

(a) Ugunij, kas atbilstoši 26 (c) (ii) noteikumā noteiktajam norāda virzienu, kādā zvejā nodarbinātais kuģis izmetis zvejas rīkus, jābūt novietotai ne mazāk kā 2 m un ne vairāk kā 6 m pa horizontāli no divām sarkanās un baltās riņķugunīm, ko nosaka 26 (c) (i) noteikums, pie tam norādītā uguns jānovieto ne augstāk par balto un ne zemāk par bortu ugunīm.
(b) Kuģa, kas veic bagarēšanas vai zemūdens darbus, ugunīm un zīmēm, kas norādītas 27 (d) (i) un (ii) noteikumā, lai norādītu pusi, kurā atrodas šķērslis, un/vai pusi, pa kuru var droši paiet garām otrs kuģis, jābūt novietotām maksimāli tālu citai no citas pa horizontāli, bet nekādā gadījumā tās nedrīkst atrasties mazāk kā 2 m attālumā no ugunīm un zīmēm, ko nosaka 27 (b) (i) un (ii) noteikums. Augstākā no šīm ugunīm vai zīmēm nekādā gadījumā nedrīkst atrasties augstāk par zemāko no trim ugunīm vai zīmēm, kas norādītas 27 (b) (i) un (ii) noteikumā.

5. Vairogi bortu ugunīm

No tās puses, kas vērsta pret kuģa garenvirziena simetrijas plakni, bortu ugunīm kuģiem, kuru garums 20 m vai vairāk, jābūt norobežotām ar vairogiem, kas nokrāsoti melnā matētā krāsā un tiem jāatbilst šī pielikuma 9. punkta prasībām.
Uz kuģiem, kuru garums mazāks par 20 m, bortu ugunīm no tās puses, kas vērsta pret kuģa garenvirziena simetrijas plakni, jābūt norobežotām ar vairogiem, kas nokrāsoti melnā matētā krāsā, kad tas nepieciešams, lai izpildītu šī pielikuma 9.punkta prasības. Ja tiek lietota kombinētā laterna ar vienu vertikālu kvēldiegu un ļoti šauru starpsienu starp laternas sarkano un zaļo sekciju, ārējie vairogi nav vajadzīgi.

6. Zīmes

(a) Zīmēm jābūt melnā krāsā un ar šādiem izmēriem:
(i) bumbas diametram jābūt ne mazākam par 0,6 m;
(ii) konusa pamatnes diametram jābūt ne mazākam par 0,6 m un augstumam jābūt vienādam ar tā diametru;
(iii) cilindra diametram jābūt ne mazākam par 0,6 m un augstumam jābūt divreiz lielākam par diametru;
(iv) rombam jāsastāv no diviem konusiem ar kopīgu pamatu. Konusu izmēriem jāatbilst (ii) apakšpunkta prasībām.
(b) Vertikālajam attālumam starp zīmēm jābūt vismaz 1,5 m.
(c) Uz kuģa, kura garums mazāks par 20 m, var tikt izmantotas mazāku izmēru zīmes, pielāgojoties kuģa gabarītiem, un attālums starp šīm zīmēm var tikt atbilstoši samazināts.

7. Uguņu krāsu raksturīgās pazīmes

Visu šajos Noteikumos norādīto uguņu krāsu raksturīgajām pazīmēm jāatbilst zemāk minētajiem standartiem, ko katrai krāsai noteikusi Starptautiskā gaismas tehnikas komisija.
Diapazona robežas katrai krāsai nosaka šādas koordinātes:
(i) balta
x 0,525 0,525 0,452 0,310 0,310 0,443
y 0,382 0,440 0,440 0,348 0,283 0,382
(ii) zaļa
x 0,028 0,009 0,300 0,203
y 0,385 0,723 0,511 0,356
(iii) sarkana
x 0,680 0,660 0,735 0,721
y 0,320 0,320 0,265 0,259
(iv) dzeltena
x 0,612 0,618 0,575 0,575
y 0,382 0,382 0,425 0,406

8. Uguņu gaismas intensitāte

(a) Minimālā uguņu gaismas intensitāte jāaprēķina pēc formulas:
I= 3.43 × 10⁶ × T x D² × K ^{– D} ,
kur
I – gaismas intensitāte kandelos, ekspluatācijas apstākļos;
T – gaismas slieksnis 2x10 ^{– 7} luksi;
D – uguns redzamības attālums (apgaismojuma attālums) jūras jūdzēs;
K – atmosfēras caurlaidības koeficients. Paredzētajām ugunīm koeficienta K vērtībai jābūt 0,8, kas atbilst meteoroloģiskai redzamībai, kas līdzinās apmēram 13 jūras jūdzēm.

(b) Dažas gaismas intensitātes vērtības, noteiktas pēc norādītās formulas, sniegtas šajā tabulā:

Uguns redzamības attālums D (apgaismojuma attālums) jūras jūdzēs	Uguns gaismas intensitāte kandelos I, pie K=0.8
1 2 3 4 5 6	0,9 4,3 12 27 52 94

PIEZĪME: Uguņu gaismas maksimālā intensitāte ir jāierobežo, lai izvairītos no pārāk apžilbinošas iedarbības. To nedrīkst panākt, lietojot gaismas intensitāti regulējošas ierīces.

9. Horizontālie sektori

(a) (i) Uz kuģa uzstādītām bortu ugunīm priekšgala virzienā jānodrošina minimālā nepieciešamā gaismas intensitāte. Šai gaismas intensitātei jāsamazinās tā, lai gaisma praktiski izzustu robežās no 1° līdz 3° aiz noteiktā sektora robežām.
(ii) Pakaļgala, topa un bortu uguņu minimālā nepieciešamā gaismas intensitāte jānodrošina horizonta loka sektoru robežās atbildoši 21. noteikumā noteiktajam, par 5° nesasniedzot sektora robežu virzienā 22,5° aiz dvarsa. Tālāk gaismas intensitāte var samazināties līdz 50% uz sektoru robežām; pēc tam gaismas intensitātei pakāpeniski jāsamazinās, lai 5° robežās aiz noteikto sektoru robežām gaisma praktiski izzustu.
(b) (i) Riņķugunīm jābūt novietotām tādā veidā, lai tās neaizsegtu masti, stengas vai konstrukcijas leņķa sektoru robežās vairāk nekā 6°. Šī prasība neattiecas uz enkura ugunīm, ko nosaka 30. noteikums, kuras nav nepieciešams novietot pārlieku augstu virs korpusa.

(ii) Ja praktiski nav iespējams izpildīt šīs nodaļas apakšpunkta (b) (i) prasības, izliekot tikai vienu riņķuguni, ir jāizliek divas riņķugunis piemērotā vietā vai tā ekranētas, lai tās būtu redzamas, cik tas praktiski iespējams, kā viena uguns no vienas jūdzes attāluma.

10. Vertikālie sektori

(a) Elektriskajām ugunīm, izņemot ugunis uz buru kuģiem gaitā, vertikālajos sektoros jānodrošina:
(i) vismaz prasītā minimālā gaismas intensitāte robežās no 5° virs un līdz 5° zem horizontālās plaknes;
(ii) vismaz 60% prasītās minimālās gaismas intensitātes robežās no 7,5° virs un līdz 7,5° zem horizontālās plaknes.
(b) Elektriskajām ugunīm, kas uzstādītas uz buru kuģiem gaitā, vertikālajā sektorā jānodrošina:
(i) vismaz prasītā minimālā gaismas intensitāte robežās no 5° virs un līdz 5° zem horizontālās plaknes;
(ii) vismaz 50% prasītās minimālās gaismas intensitātes robežās no 25° virs līdz 25° zem horizontālās plaknes.
(c) Attiecībā uz neelektriskām ugunīm šīs prasības jāizpilda iespēju robežās.

11. Neelektrisko uguņu gaismas intensitāte

Neelektrisko uguņu minimālajai gaismas intensitātei iespēju robežās jāatbilst šī pielikuma 8. punkta tabulā norādītajām gaismas intensitātes vērtībām.

12. Manevra norādīšanas uguns

Neatkarīgi no šī pielikuma 2 (f) punkta nosacījumiem manevra norādīšanas ugunij, ko nosaka 34 (b) noteikums, jābūt novietotai tai pašā garenvirziena simetrijas plaknē, kurā atrodas topuguns vai ugunis, un praktisko iespēju robežās, ne mazāk kā 2 m pa vertikāli augstāk par priekšējo topuguni. Turklāt manevra norādīšanas uguns jānovieto pa vertikāli ne mazāk kā 2 m augstāk vai zemāk par aizmugurējo topuguni. Uz kuģa, kam ir tikai viena topuguns, manevra norādīšanas uguns, ja tāda ir, jānovieto vislabāk redzamā vietā ne mazāk kā 2 m attālumā pa vertikāli no topuguns.

13. Ātrgaitas kuģi^***

(a) Topuguns uz ātrgaitas kuģa var būt uzstādīta augstumā, kas atkarīgs no kuģa platuma, zemāk nekā noteikts šī pielikuma 2. punkta (a) (i) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka vienādsānu trīsstūra pamatleņķis, ko veido bortu ugunis un topuguns, nebūtu mazāks kā 27°.
(b) Uz ātrgaitas kuģiem ar garumu 50 m un vairāk 4,5 m liels attālums starp diviem topuguņiem, kā tas noteikts šī pielikuma 2 (a) punkta (ii) apakšpunktā, var būt mainīts, bet tas nedrīkst būt mazāks par lielumu, ko nosaka pēc formulas:

 

14. Apstiprināšana

Uguņu un zīmju konstrukcijai, kā arī uguņu izvietojumam uz kuģa jāatbilst tās valsts atbilstošās kompetentās iestādes prasībām, zem kuras karoga kuģim ir tiesības kuģot.

 

II pielikums

PAPILDUS SIGNĀLI ZVEJAS KUĢIEM, KAS ZVEJO CITS CITA TUVUMĀ

1. Vispārējie noteikumi

Ugunīm, kas norādītas šajā pielikumā, ja tās izliktas saskaņā ar 26 (d) noteikumu, jābūt novietotām vislabāk redzamā vietā. Tās atrodas ne mazāk kā 0,9 m attālumā savrupu no, bet zemāk par ugunīm, ko nosaka 26 (b) (i) un (c) (i) noteikums. Šīm ugunīm ir jābūt riņķugunīm, redzamām attālumā ne mazāk par 1 jūdzi, bet mazākā attālumā kā ugunīm, ko šie Noteikumi nosaka zvejas kuģiem.

2. Signāli traleriem

(a) Kuģi, kuru garums ir 20 m un vairāk, kas nodarbināti tralēšanā, neatkarīgi no tā, vai tie izmanto grunts vai pelaģiskos zvejas rīkus, ir jāizliek:
(i) iemetot tīklus – divas baltas vertikālā līnijā izvietotas ugunis;
(ii) izceļot tīklus – baltu uguni virs sarkanās, izvietotas vertikālā līnijā;
(iii) ja tīkls aizķēries aiz šķēršļa – divas vertikālā līnijā izvietotas sarkanas ugunis.
(b) Katram pāru tralēšanā nodarbinātam kuģim, kura garums ir 20 m vai vairāk, ir jāparāda:
(i) naktī –prožektora stars, kas vērsts uz priekšu un uz otra šī pāra kuģa pusi;
(ii) kad kuģis iemet vai izceļ tīklus vai kad tīkli ir aizķērušies aiz šķēršļa – ugunis, ko nosaka šī pielikuma 2 (a) punkts.
(c) Kuģis, kura garums ir mazāks par 20 m un kas nodarbināts tralēšanā, neatkarīgi no tā, vai tas izmanto grunts vai pelaģiskos zvejas rīkus vai nodarbināts pāru tralēšanā, var izlikt ugunis, ko nosaka attiecīgie šīs nodaļas (a) vai (b) punkti, ja tas praktiski iespējams.

3. Signāli kuģiem, kas zvejo ar riņķa vadu

Kuģi, kas zvejo ar riņķa vadu, var izlikt divas vertikālā līnijā izvietotas dzeltenas ugunis. Šīm ugunīm pārmaiņus jādod zibšņi katru sekundi, turklāt gaismas un tumsas ilgumam ir jābūt vienādam. Šīs ugunis var tikt izliktas tikai tādā gadījumā, kad kuģa kustību apgrūtina tā zvejas rīki.

 

III pielikums

SKAŅAS SIGNĀLU TEHNISKIE RAKSTURLIELUMI

1. Svilpes

(a) Signāla pamatfrekvencei jābūt 70 –700 Hz robežās
Signāla dzirdamības attālums jānosaka ar tādām frekvencēm, kuras var ietvert pamatfrekvenci un/vai vienu vai vairākas augstākas frekvences robežās no 180 līdz 700 Hz (± 1%), kas nodrošina skaņas spiediena līmeņus, kas tālāk doti šā pielikuma 1 (c) punktā.
(b) Pamatfrekvenču robežas
Lai nodrošinātu svilpju raksturīgo pazīmju dažādību, pamatfrekvencei jāatrodas šādās robežās:
(i) 70 –200 Hz kuģim, kura garums 200 m un vairāk;
(ii) 130 –350 Hz kuģim, kura garums 75 m un vairāk, bet mazāks par 200 m;
(iii) 250 –700 Hz kuģim, kura garums mazāks par 75 m.

(c) Skaņas intensitāte un signāla dzirdamības attālums

Uz kuģa uzstādītai svilpei jānodrošina skaņas intensitātes maksimuma virzienā un 1 m attālumā no tās tāds skaņas spiediena līmenis, kas vismaz 1/3 oktāvas joslā frekvenču diapazonā 180 –700 Hz (± 1 %) būtu ne mazāks kā atbilstošā vērtība, kas dota šajā tabulā:

Kuģa garums, metros	Līmenis 1 m attālumā 1/3 oktāvas joslā, decibelos, attiecināms uz 2 ×10 –5 N/m²	Dzirdamības attālums, jūras jūdzēs
200 vai vairāk	143	2
75 un vairāk, bet mazāk par 200	138	1,5
20 un vairāk, bet mazāk par 75	130	1
mazāk par 20	120’	0,5
	115”
	111”’

’ kad frekvence ir robežās 180–450 Hz

” kad frekvence ir robežās 450–800 Hz
’” kad frekvence ir robežās 800–2100 Hz

Dzirdamības attālums šajā tabulā paredzēts informācijai un aptuveni ir tāds attālums, kurā svilpienu ar 90% varbūtību var dzirdēt skaņas intensitātes maksimuma virzienā mierīgos atmosfēras apstākļos uz kuģa ar vidējo trokšņa līmeni noklausīšanās vietās (pieņemot par vidējo trokšņu līmeni 68 dB oktāvas joslā ar centru 250 Hz un 63 dB – oktāvas joslā ar centru 500 Hz).

Praktiski attālums, kādā var sadzirdēt svilpienu, ir ārkārtīgi mainīgs un lielā mērā atkarīgs no laika apstākļiem; vērtības iepriekš minētajā tabulā var uzskatīt par tipiskām, bet, pūšot stipram vējam un pastāvot augstam trokšņa līmenim noklausīšanās vietās, dzirdamības attālums var ievērojami samazināties.
(d) Noteiktā virzienā darbojošās skaņu signālu ierīces
Skaņas spiediena līmenis, ko rada noteikta virziena svilpe, jebkurā virzienā horizontālā plaknē robežās ±45° no skaņas maksimuma virziena nedrīkst būt zemāks par 4 dB no noteiktā skaņas spiediena līmeņa galvenajā virzienā.
Visos pārējos virzienos horizontālā plakne skaņas spiediena līmenis nedrīkst būt zemāks par 10 dB no līmeņa galvenajā virzienā tā, lai dzirdamības attālums jebkurā virzienā nebūtu mazāks par pusi no dzirdamības attāluma galvenajā virzienā. Skaņas spiediena līmenis jāmēra tādā 1/3 oktāvas joslā, kura nosaka dzirdamības attālumu.
(e) Svilpju izvietojums
Kad noteikta virziena svilpe tiek lietota kā vienīgā svilpe uz kuģa, tai jābūt novietotai tādā veidā, lai skaņas maksimālā intensitāte būtu vērsta tieši uz priekšu. Svilpei jābūt novietotai tik augstu, cik tas praktiski uz kuģa ir iespējams, lai samazinātu skaņas izplatīšanās traucējumus un samazinātu līdz minimumam dzirdes bojājuma draudus apkalpei.
Paša kuģa signāla skaņas spiediena līmenis skaņu signālu noklausīšanās vietās nedrīkst būt lielāks par 110 dB (A) un, cik tas praktiski iespējams, nepārsniegt 100 dB (A).
(f) Vairāk kā vienas svilpes uzstādīšana
Ja uz kuģa novietotas svilpes vairāk kā 100 m attālumā cita no citas, tad tām jābūt iekārtotam tā, ka tās nedarbojas vienlaicīgi.
(g) Kombinētās skaņu sistēmas
Ja ir pamats domāt, ka šķēršļu dēļ vienīgās svilpes vai vienas no svilpēm, kas minētas šī pielikuma 1 (f) punktā, skaņas laukam ievērojami pazemināta līmeņa zona, tad ieteicams uzstādīt kombinēto sistēmu, lai novērstu šo šķēršļu iespaidu. Atbilstoši šiem Noteikumiem kombinētā skaņu sistēma uzskatāma par vienu svilpi. Kombinētās sistēmas svilpes novietojamas ne vairāk kā 100 m cita no citas un ierīkojamas tā, lai varētu skanēt vienlaicīgi. Šo svilpju frekvencēm savā starpā jāatšķiras vismaz par 10 Hz.

2. Zvans vai gongs

(a) Skaņas signāla intensitāte
Zvanam vai gongam, vai citai ierīcei ar analogām skaņas īpašībām ir jānodrošina skaņas spiediena līmenis ne mazāk kā 110 dB 1 m attālumā no tiem.
(b) Konstrukcija
Zvaniem un gongiem ir jābūt izgatavotiem no korozijas izturīga materiāla un jārada tīra skaņa. Zvana atvēruma diametram jābūt ne mazākam kā 300 mm, kuģiem, kuru garums 20 m vai vairāk. Tur, kur tas praktiski iespējams, ieteicams lietot zvanu ar mēles mehānisku piedziņu, lai nodrošinātu pastāvīgu skaņas stiprumu, bet ir jābūt saglabātai iespējai zvanīt ar roku. Mēles masai jābūt ne mazākai kā 3% no zvana masas.

3. Apstiprināšana

Skaņas signālu iekārtu konstrukcijai, to parametriem un uzstādīšanai uz kuģiem jāatbilst tās valsts kompetentas iestādes prasībām, zem kuras karoga kuģim ir tiesības kuģot.

 

IV pielikums

AVĀRIJAS SIGNĀLI

1. Sekojošie signāli, izmantojami izlikšanai kopā vai atsevišķi, norāda, ka kuģis ir briesmās un tam vajadzīga palīdzība:
(a) lielgabala šāvieni vai citi sprāgstoši signāli ar apmēram 1 minūtes starplaikiem;
(b) nepārtraukta skaņa ar jebkuru aparātu, kas paredzēts miglas signālu raidīšanai;
(c) raķetes vai granātas, kas izmet sarkanas dzirksteles un ko izšauj pa vienai ik pēc neliela laika sprīža;
(d) skaņa ••• ––– ••• (SOS) pēc Morzes ābeces, ko noraida pa radiotelefonu vai ar jebkuras citas signālu sistēmas palīdzību;
(e) skaļi izrunāts vārds “M e i d e i”, ko noraida pa radiotelefonu;
(f) briesmu signāls pēc Starptautiskā signālu koda – NC;
(g) signāls, kas sastāv no taisnstūra karoga un virs vai zem tās novietotas bumbas vai cita bumbai līdzīga ķermeņa;
(h) liesmas uz kuģa (no degošas darvas mucas, eļļas mucas u. tml.);
(i) sarkana gaisma no raķetes ar izpletni vai rokas signāllāpa sarkanā krāsā;
(j) dūmu signāls – oranžas krāsas dūmi;
(k) lēna un atkārtota sāņus izstieptu roku pacelšana un nolaišana;
(l) radio telegrāfiskais trauksmes signāls;
(m) radio telefoniskais trauksmes signāls;
(n) signāli, ko noraida avārijas vietas noteikšanas radio bojas;
(o) noteikti signāli, ko noraida radiosakaru sistēmas, ieskaitot radiolokācijas atbildētāju.
2. Aizliegts pielietot vai izlikt jebkuru no iepriekšminētajiem signāliem citos nolūkos, izņemot paziņojumus par avāriju un palīdzības nepieciešamību; nav pieļaujams izmantot signālus, kas var tikt sajaukti ar jebkuru no iepriekš minētajiem signāliem.
3. Tāpat jāpievērš uzmanība Starptautiskā signālu koda un tirdzniecības kuģu meklēšanas un glābšanas norādījumu atbilstošajām nodaļām, kā arī iespējai izmantot šādus signālus:
(a) oranžas krāsas auduma gabals ar melnu kvadrātu vai riņķi, vai citu atbilstošu simbolu (identificēšanai no gaisa);
(b) krāsainu plankumu uz ūdens.
^* 1972. gada Konvencijas par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem, ar grozījumiem un 1972. gada Starptautisko noteikumu kuģu sadursmju novēršanai jūrā, ar grozījumiem, tulkojuma interpretācijas neskaidrības gadījumā noteicošais ir autentiskais teksts angļu valodā.
^** Piezīme: Organizācijas nosaukums ir mainīts uz “Starptautiskā Jūras organizācija”, pamatojoties uz Organizācijas konvencijas grozījumiem, kas stājās spēkā 1982. gada 22. maijā.
^*** Atsauce uz 1994.gada Starptautisko ātrgaitas kuģu drošības kodeksu un 2000.gada Starptautisko ātrgaitas kuģu drošības kodeksu




 

Convention on the International Regulations for Preventing Collisions at Sea, 1972

Foreword

The Convention on the International regulations for Preventing Collisions at Sea, 1972 has been accepted by many States since it was adopted on 20 october 1972 and entered into force on 15 July 1977. It was amended in 1981, 1987, 1989 and 1993 and has more recently been amended by resolution A.910(22), which was adopted by the twenty–second session of the Assembly on 29 November 2001 and entered into force on 29 November 2003. This publication contains the consolided text of the 1972 Convention as amended in 1981, 1987, 1989, 1993 and 2001.

Contents

Convention on the International Regulations for Preventing Collisions at Sea,
1972, as amended
International Regulations for Preventing Collisions at Sea, 1972, as amended
Part A – General
Part B – Steering and sailing rules
Part C – Lights and shapes
Part D – Sound and light signals
Part E – Exemptions
Annex I – Positioning and technical details of lights and shapes
Annex II – Additional signals for fishing vessels fishing in close proximity
Annex III – Technical details of sound signal appliances
Annex IV –Distress signals

Convention on the International Regulations for Preventing Collisions at Sea, 1972, as amended

THE PARTIES TO THE PRESENT CONVENTION,
DESIRING to maintain a high level of safety at sea,
MINDFUL of the need to revise and bring up to date the International Regulations for Preventing Collisions at Sea annexed to the Final Act of the International Conference on Safety of Life at Sea, 1960,
HAVING CONSIDERED those Regulations in the light of developments since they were approved,
HAVE AGREED as follows:

Article I
General obligations

The Parties to the present Convention undertake to give effect to the Rules and other Annexes constituting the International Regulations for Preventing Collisions at Sea, 1972, (hereinafter referred to as “the Regulations”) attached hereto.

Article II
Signature, ratification, acceptance,
approval and accession

1. The present Convention shall remain open for signature until 1 June 1973 and shall thereafter remain open for accession.
2. States Members of the United Nations, or of any of the Specialized Agencies, or the International Atomic Energy Agency, or Parties to the Statute of the International Court of Justice may become Parties to this Convention by:
(a) signature without reservation as to ratification, acceptance or approval;
(b) signature subject to ratification, acceptance or approval followed by ratification, acceptance or approval; or
(c) accession.
3. Ratification, acceptance, approval or accession shall be effected by the deposit of an instrument to that effect with the Inter–Governmental Maritime Consultative Organization^* (hereinafter referred to as “the Organization”) which shall inform the Governments of States that have signed or acceded to the present Convention of the deposit of each instrument and of the date of its deposit.

Article III
Territorial application

1. The United Nations in cases where they are the administering authority for a territory or any Contracting Party responsible for the international relations of a territory may at any time by notification in writing to the Secretary–General of the Organization (hereinafter referred to as “the Secretary–General”), extend the application of this Convention to such a territory.
2. The present Convention shall, upon the date of receipt of the notification or from such other date as may be specified in the notification, extend to the territory named therein.
3. Any notification made in accordance with paragraph 1 of this Article may be withdrawn in respect of any territory mentioned in that notification and the extension of this Convention to that territory shall cease to apply after one year or such longer period as may be specified at the time of the withdrawal.

4. The Secretary–General shall inform all Contracting Parties of the notification of any extension or withdrawal of any extension communicated under this Article.

Article IV
Entry into force

1. (a) The present Convention shall enter into force twelve months after the date on which at least 15 States, the aggregate of whose merchant fleets constitutes not less than 65 per cent by number or by tonnage of the world fleet of vessels of 100 gross tons and over have become Parties to it, whichever is achieved first.
(b) Notwithstanding the provisions in sub–paragraph (a) of this paragraph, the present Convention shall not enter into force before 1 January 1976.

2. Entry into force for States which ratify, accept, approve or accede to this Convention in accordance with Article II after the conditions prescribed in sub–paragraph 1(a) have been met and before the Convention enters into force, shall be on the date of entry into force of the Convention.
3. Entry into force for States which ratify, accept, approve or accede after the date on which this Convention enters into force, shall be on the date of deposit of an instrument in accordance with Article II.
4. After the date of entry into force of an amendment to this Convention in accordance with paragraph 4 of Article VI, any ratification, acceptance, approval or accession shall apply to the Convention as amended.
5. On the date of entry into force of this Convention, the Regulations replace and abrogate the International Regulations for Preventing Collisions at Sea, 1960.
6. The Secretary–General shall inform the Governments of States that have signed or acceded to this Convention of the date of its entry into force.

Article V
Revision conference

1. A Conference for the purpose of revising this Convention or the Regulations or both may be convened by the Organization.
2. The Organization shall convene a Conference of Contracting Parties for the purpose of revising this Convention or the Regulations or both at the request of not less than one–third of the Contracting Parties.

Article VI
Amendments to the Regulations

1. Any amendment to the Regulations proposed by a Contracting Party shall be considered in the Organization at the request of that Party.
2. If adopted by a two–thirds majority of those present and voting in the Maritime Safety Committee of the Organization, such amendment shall be communicated to all Contracting Parties and Members of the Organization at least six months prior to its consideration by the Assembly of the Organization. Any Contracting Party which is not a Member of the Organization shall be entitled to participate when the amendment is considered by the Assembly.
3. If adopted by a two–third majority of those present and voting in the Assembly, the amendment shall be communicated by the Secretary–General to all Contracting Parties for their acceptance.
4. Such an amendment shall enter into force on a date to be determined by the Assembly at the time of its adoption unless, by a prior date determined by the Assembly at the same time, more than one–third of the Contracting Parties notify the Organization of their objection to the amendment. Determination by the Assembly of the dates referred to in this paragraph shall be by a two–thirds majority of those present and voting.
5. On entry into force any amendment shall, for all Contracting Parties which have not objected to the amendment, replace and supersede any previous provision to which the amendment refers.
6. The Secretary–General shall inform all Contracting Parties and Members of the Organization of any request and communication under this Article and the date on which any amendment enters into force.

Article VII
Denunciation

1. The present Convention may be denounced by a Contracting Party at any time after the expiry of five years from the date on which the Convention entered into force for that Party.
2. Denunciation shall be effected by the deposit of an instrument with the Organization. The Secretary–General shall inform all other Contracting Parties of the receipt of the instrument of denunciation and of the date of its deposit.
3. A denunciation shall take effect one year, or such longer period as may be specified in the instrument, after its deposit.

Article VIII
Deposit and registration

1. The present Convention and the Regulations shall be deposited with the Organization, and the Secretary–General shall transmit certified true copies thereof to all Governments of States that have signed this Convention or acceded to it.
2. When the present Convention enters into force, the text shall be transmitted by the Secretary–General to the Secretariat of the United Nations for registration and publication in accordance with Article 102 of the Charter of the United Nations.

Article IX
Languages

The present Convention is established, together with the Regulations, in a single copy in the English and French languages, both texts being equally authentic. Official translations in the Russian and Spanish languages shall be prepared and deposited with the signed original.
IN WITNESS WHEREOF the undersigned being duly authorized by their respective Governments for that purpose have signed the present Convention.
DONE AT LONDON this twentieth day of October one thousand nine hundred and seventy–two.

INTERNATIONAL REGULATIONS FOR PREVENTING COLLISIONS AT SEA, 1972

PART A
GENERAL

Rule 1
Application

(a) These Rules shall apply to all vessels upon the high seas and in all waters connected therewith navigable by seagoing vessels.
(b) Nothing in these Rules shall interfere with the operation of special rules made by an appropriate authority for roadsteads, harbours, rivers, lakes or inland waterways connected with the high seas and navigable by seagoing vessels. Such special rules shall conform as closely as possible to these Rules.
(c) Nothing in these Rules shall interfere with the operation of any special rules made by the Government of any State with respect to additional station or signal lights or whistle signals for ships of war and vessels proceeding under convoy, or with respect to additional station or signal lights for fishing vessels engaged in fishing as a fleet. These additional station or signal lights or whistle signals shall, so far as possible, be such that they cannot be mistaken for any light or signal authorized elsewhere under these Rules.
(d) Traffic separation schemes may be adopted by the Organization for the purpose of these Rules.
(e) Whenever the Government concerned shall have determined that a vessel of special construction or purpose cannot comply fully with the provisions of any of these Rules with respect to the number, position, range or arc of visibility of lights or shapes, as well as to the disposition and characteristics of sound–signalling appliances, without interfering with the special function of the vessel, such vessel shall comply with such other provisions in regard to the number, position, range or arc of visibility of lights or shapes, as well as to the disposition and characteristics of sound–signalling appliances, as her Government shall have determined to be the closest possible compliance with these Rules in respect to that vessel.

Rule 2
Responsibility

(a) Nothing in these Rules shall exonerate any vessel, or the owner, master or crew thereof, from the consequences of any neglect to comply with these Rules or of the neglect of any precaution which may be required by the ordinary practice of seamen, or by the special circumstances of the case.
(b) In construing and complying with these Rules due regard shall be had to all dangers of navigation and collision and to any special circumstances, including the limitations of the vessels involved, which may make a departure from these Rules necessary to avoid immediate danger.

Rule 3
General definitions

For the purpose of these Rules, except where the context otherwise requires:
(a) The word “vessel” includes every description of water craft, including non–displacement craft WIG craft and seaplanes, used or capable of being used as a means of transportation on water.
(b) The term “power–driven vessel” means any vessel propelled by machinery.
(c) The term “sailing vessel” means any vessel under sail provided that propelling machinery, if fitted, is not being used.
(d) The term “vessel engaged in fishing” means any vessel fishing with nets, lines, trawls or other fishing apparatus which restrict manoeuvrability, but does not include a vessel fishing with trolling lines or other fishing apparatus which do not restrict manoeuvrability.
(e) The word “seaplane” includes any aircraft designed to manoeuvre on the water.
(f) The term “vessel not under command” means a vessel which through some exceptional circumstance is unable to manoeuvre as required by these Rules and is therefore unable to keep out of the way of another vessel.
(g) The term “vessel restricted in her ability to manoeuvre” means a vessel which from the nature of her work is restricted in her ability to manoeuvre as required by these Rules and is therefore unable to keep out of the way of another vessel. The term “vessels restricted in their ability to manoeuvre” shall include but not be limited to:
(i) a vessel engaged in laying, servicing or picking up a navigation mark, submarine cable or pipeline;
(ii) a vessel engaged in dredging, surveying or underwater operations;
(iii) a vessel engaged in replenishment or transferring persons, provisions or cargo while underway;
(iv) a vessel engaged in the launching or recovery of aircraft;
(v) a vessel engaged in minesweeping operations;
(vi) a vessel engaged in a towing operation such as severely restricts the towing vessel and her tow in their ability to deviate from their course.
(h) The term “vessel constrained by her draught” means a power–driven vessel which, because of her draught in relation to the available depth of water is severely restricted in her ability to deviate from the course she is following.
(i) The word “underway” means that a vessel is not at anchor, or made fast to the shore, or aground.
(j) The words “length” and “breath” of a vessel mean her length overall and greatest breadth.
(k) Vessels shall be deemed to be in sight of one another only when one can be observed visually from the other.
(l) The term “restricted visibility” means any condition in which visibility is restricted by fog, mist, falling snow, heavy rainstorms, sandstorms or any other similar causes.
(m) The term Wing – In – Ground (WIG) craft means a multimodal craft which, in its main operational mode, flies in close proximity to the surface by utilizing surface–effect action.

PART B
STEERING AND SAILING RULES

SECTION I – CONDUCT OF VESSELS IN ANY CONDITION OF VISIBILITY

Rule 4
Application

Rules in this Section apply in any condition of visibility.

Rule 5
Look–out

Every vessel shall at all times maintain a proper look–out by sight and hearing as well as by all available means appropriate in the prevailing circumstances and conditions so as to make a full appraisal of the situation and of the risk of collision.

Rule 6
Safe speed

Every vessel shall at all times proceed at a safe speed so that she can take proper and effective action to avoid collision and be stopped within a distance appropriate to the prevailing circumstances and conditions.
In determining a safe speed the following factors shall be among those taken into account:
(a) By all vessels:
(i) the state of visibility;
(ii) the traffic density including concentrations of fishing vessels or any other vessels;
(iii) the manoeuvrability of the vessel with special reference to stopping distance and turning ability in the prevailing conditions;
(iv) at night the presence of background light such as from shore lights or from back scatter of her own lights;
(v) the state of wind, sea and current, and the proximity of navigational hazards;
(vi) the draught in relation to the available depth of water.
(b) Additionally, by vessels with operational radar:
(i) the characteristics, efficiency and limitations of the radar equipment;
(ii) any constraints imposed by the radar range scale in use;
(iii) the effect on radar detection of the sea state, weather and other sources of interference;
(iv) the possibility that small vessels, ice and other floating objects may not be detected by radar at an adequate range;
(v) the number, location and movement of vessels detected by radar;
(vi) the more exact assessment of the visibility that may be possible when radar is used to determine the range of vessels or other objects in the vicinity.

Rule 7
Risk of collision

(a) Every vessel shall use all available means appropriate to the prevailing circumstances and conditions to determine if risk of collision exists. If there is any doubt such risk shall be deemed to exist.
(b) Proper use shall be made of radar equipment if fitted and operational, including long–range scanning to obtain early warning of risk of collision and radar plotting or equivalent systematic observation of detected objects.
(c) Assumptions shall not be made on the basis of scanty information, especially scanty radar information.
(d) In determining if risk of collision exists the following considerations shall be among those taken into account:
(i) such risk shall be deemed to exist if the compass bearing on an approaching vessel does not appreciably change;
(ii) such risks may sometimes exist even when an appreciable bearing change is evident, particularly when approaching a very large vessel or a tow or when approaching a vessel at close range.

Rule 8
Action to avoid collision

(a) Any action to avoid collision shall be taken , in accordance with the Rules of this part and shall, if the circumstances of the case admit, be positive, made in ample time and with due regard to the observance of good seamanship.
(b) Any alteration of course and/or speed to avoid collision shall, if the circumstances of the case admit, be large enough to be readily apparent to another vessel observing visually or by radar; a succession of small alterations of course and/or speed should be avoided.
(c) lf there is sufficient sea room, alteration of course alone may be the most effective action to avoid a close–quarters situation provided that is made in good time, is substantial and does not result in another close–quarters situation.
(d) Action taken to avoid collision with another vessel shall be such as to result in passing at a safe distance. The effectiveness of the action shall be carefully checked until the other vessel is finally past and clear.
(e) If necessary to avoid collision or allow more time to assess the situation, a vessel shall slacken her speed or take all way off by stopping or reversing her means of propulsion.
(f) (i) A vessel which, by any of these rules, is required not to impede the passage or safe passage of another vessel shall, when required by the circumstances of the case, take early action to allow sufficient sea–room for the safe passage of the other vessel.
(ii) A vessel required not to impede the passage of another vessel is not relieved of this obligation if approaching the other vessel so as to involve risk of collision and shall, when taking action, have full regard to the action which may be required by the rules of this part.
(iii) A vessel the passage of which is not to be impeded remains fully obliged to comply with the rules of this part when the two vessels are approaching one another so as to involve risk of collision.

Rule 9
Narrow channels

(a) A vessel proceeding along the course of a narrow channel or fairway shall keep as near to the outer limit of the channel or fairway which lies on her starboard side as is safe and practicable.
(b) A vessel of less than 20 metres in length or a sailing vessel shall not impede the passage of a vessel which can safely navigate only within a narrow channel or fairway.
(c) A vessel engaged in fishing shall not impede the passage of any other vessel navigating within a narrow channel or fairway.
(d) A vessel shall not cross a narrow channel or fairway if such crossing impedes the passage of a vessel which can safely navigate only within such channel or fairway. The latter vessel may use the sound signal prescribed in Rule 34(d) if in doubt as to the intention of the crossing vessel.
(e) (i) In a narrow channel or fairway when overtaking can take place only if the vessel to be overtaken has to take action to permit safe passing, the vessel intending to overtake shall indicate her intention by sounding the appropriate signal prescribed in Rule 34(c)(i). The vessel to be overtaken shall, if in agreement, sound the appropriate signal prescribed in Rule 34(c)(ii) and take steps to permit safe passing. If in doubt she may sound the signals prescribed in Rule 34(d).
(ii) This Rule does not relieve the overtaking vessel of her obligation under Rule 13.
(f) A vessel nearing a bend or an area of a narrow channel or fairway where other vessels may be obscured by an intervening obstruction shall navigate with particular alertness and caution and shall sound the appropriate signal prescribed in Rule 34(e).
(g) Any vessel shall, if the circumstances of the case admit, avoid anchoring in a narrow channel.

Rule 10
Traffic separation schemes

(a) This Rule applies to traffic separation schemes adopted by the Organization and does not relieve any vessel of her obligation under any other rule.
(b) A vessel using a traffic separation scheme shall:
(i) proceed in the appropriate traffic lane in the general direction of traffic flow for that lane;
(ii) so far as practicable keep clear of a traffic separation line or separation zone;
(iii) normally join or leave a traffic lane at the termination of the lane, but when joining or leaving from either side shall do so at as small an angle to the general direction of traffic flow as practicable.
(c) A vessel shall, so far as practicable, avoid crossing traffic lanes, but if obliged to do so shall cross as nearly as practicable at right angles to the general direction of traffic flow.
(d) (i) A vessel shall not use an inshore traffic zone when she can safely use the appropriate traffic lane within the adjacent separation scheme. However, vessels of less than 20 metres in length, sailing vessels and vessels engaged in fishing may use the inshore traffic zone.
(ii) Notwithstanding subparagraph (d) (i), a vessel may use an inshore traffic zone when en route to or from a port, offshore installation or structure, pilot station or any other place situated within the inshore traffic zone, or to avoid immediate danger.
(e) A vessel other than a crossing vessel or a vessel joining or leaving a lane shall not normally enter a separation zone or cross a separation line except:
(i) in cases of emergency to avoid immediate danger;
(ii) to engage in fishing within a separation zone.

(f) A vessel navigating in areas near the terminations of traffic separation schemes shall do so with particular caution.
(g) A vessel shall so far as practicable avoid anchoring in a traffic separation scheme or in areas near its terminations.
(h) A vessel not using a traffic separation scheme shall avoid it by as wide a margin as practicable.
(i) A vessel engaged in fishing shall not impede the passage of any vessel following a traffic lane.
(j) A vessel of less than 20 metres in length or a sailing vessel shall not impede the safe passage of a power–driven vessel following a traffic lane.
(k) A vessel restricted in her ability to manoeuvre when engaged in an operation for the maintenance of safety of navigation in a traffic separation scheme is exempted from complying with this Rule to the extent necessary to carry out the operation.
(l) A vessel restricted in her ability to manoeuvre when engaged in an aperation for the laying, servicing or picking up of a submarine cable, within a traffic separation scheme, is exempted from complying with this Rule to the extent necessary to carry out the operation.

SECTION II – CONDUCT OF VESSELS IN SIGHT OF ONE ANOTHER

Rule 11
Application

Rules in this Section apply to vessels in sight of one another.

Rule 12
Sailing vessels

(a) When two sailing vessels are approaching one another, so as to involve risk of collision, one of them shall keep out of the way of the other as follows:
(i) when each has the wind on a different side, the vessel which has the wind on the port side shall keep out of the way of the other;
(ii) when both have the wind on the same side, the vessel which is to windward shall keep out of the way of the vessel which is to leeward;
(iii) if a vessel with the wind on the port side sees a vessel to windward and cannot determine with certainty whether the other vessel has the wind on the port side or on the starboard side, she shall keep out of the way of the other.
(b) For the purposes of this Rule the windward side shall be deemed to be the side opposite to that on which the mainsail is carried or, in the case of a square–rigged vessel, the side opposite to that on which the largest fore–and–aft sail is carried.

Rule 13
Overtaking

(a) Notwithstanding anything contained in the Rules of part B Sections I and II, any vessel overtaking any other shall keep out of the way of the vessel being overtaken.
(b) A vessel shall be deemed to be overtaking when coming up with another vessel from a direction more than 22.5 degrees abaft her beam, that is, in such a position with reference to the vessel she is overtaking, that at night she would be able to see only the sternlight of that vessel but neither of her sidelights.
c) When a vessel is in any doubt as to whether she is overtaking another, she shall assume that this is the case and act accordingly.
(d) Any subsequent alteration of the bearing between the two vessels shall not make the overtaking vessel a crossing vessel within the meaning of these Rules or relieve her of the duty of keeping clear of the overtaken vessel until she is finally past and clear.

Rule 14
Head–on situation

(a) When two power–driven vessels are meeting on reciprocal or nearly reciprocal courses so as to involve risk of collision each shall alter her course to starboard so that each shall pass on the port side of the other.
(b) Such a situation shall be deemed to exist when a vessel sees the other ahead or nearly ahead and by night she could see the masthead lights of the other in a line or nearly in a line and/or both sidelights and by day she observes the corresponding aspect of the other vessel.
(c) When a vessel is in any doubt as to whether such a situation exists she shall assume that it does exist and act accordingly.

Rule 15
Crossing situation

When two power–driven vessels are crossing so as to involve risk of collision, the vessel which has the other on her own starboard side shall keep out of the way and shall, if the circumstances of the case admit, avoid crossing ahead of the other vessel.

Rule 16
Action by give–way vessel

Every vessel which is directed by these Rules to keep out of the way of another vessel shall, so far as possible, take early and substantial action to keep well clear.

Rule 17
Action by stand–on vessel

(a) (i) Where one of two vessels is to keep out of the way the other shall keep her course and speed.
(ii) The latter vessel may however take action to avoid collision by her manoeuvre alone, as soon as it becomes apparent to her that the vessel required to keep out of the way is not taking appropriate action in compliance with these Rules.
(b) When, from any cause, the vessel required to keep her course and speed finds herself so close that collision cannot be avoided by the action of the give–way vessel alone, she shall take such action as will best aid to avoid collision.
(c) A power–driven vessel which takes action in a crossing situation in accordance with sub–paragraph (a)(ii) of this Rule to avoid collision with another power–driven vessel shall, if the circumstances of the case admit, not alter course to port for a vessel on her own port side.
(d) This Rule does not relieve the give–way vessel of her obligation to keep out of the way.

Rule 18
Responsibilities between vessels

Except where Rules 9, 10 and 13 otherwise require:
(a) A power–driven vessel underway shall keep out of the way of:
(i) a vessel not under command;
(ii) a vessel restricted in her ability to manoeuvre;
(iii) a vessel engaged in fishing;
(iv) a sailing vessel.
(b) A sailing vessel shall keep out of the way of:
(i) a vessel not under command;
(ii) a vessel restricted in her ability to manoeuvre;
(iii) a vessel engaged in fishing.
(c) A vessel engaged in fishing when underway shall, so far as possible, keep out of the way:
(i) a vessel not under command;
(ii) a vessel restricted in her ability to manoeuvre.
(d) (i) Any vessel other than a vessel not under command to a vessel restricted in her ability to manoeuvre shall, if the circumstances of the case admit, avoid impeding the safe passage of a vessel constrained by her draught, exhibiting the signals in Rule 28.
(ii) A vessel constrained by her draught shall navigate with particular caution having full regard to her special condition.
(e) A seaplane on the water shall, in general, keep well clear of all vessels and avoid impeding their navigation. In circumstances, however, where risk of collision exists, she shall comply with the Rules of this Part.

(f) (i) A WIG craft shall, when taking off, landing and in flight near the surface, keep well clear of all other vessels and avoid impeding their navigation;
(ii) a WIG craft operating on the water surface shall comply with the
Rules of this Part as a power–driven vessel.

SECTION III – CONDUCT
OF VESSELS IN RESTRICTED
VISIBILITY

Rule 19
Conduct of vessels in restricted visibility

(a) This Rule applies to vessels not in sight of one another when navigating in or near an area of restricted visibility.
(b) Every vessel shall proceed at a safe speed adapted to the prevailing circumstances and conditions of restricted visibility. A power–driven vessel shall have her engines ready for immediate manoeuvre.
(c) Every vessel shall have due regard to the prevailing circumstances and conditions of restricted visibility when complying with the Rules of Section I of this Part.
(d) A vessel which detects by radar alone the presence of another vessel shall determine if a close–quarters situation is developing and/or risk of collision exists. If so, she shall take avoiding action in ample time, provided that when such action consists of an alteration of course, so far as possible the following shall be avoided:
(i) an alteration of course to port for a vessel forward of the beam, other than for a vessel being overtaken;
(ii) an alteration of course towards a vessel abeam or abaft the beam.
(e) Except where it has been determined that a risk of collision does not exist, every vessel which hears apparently forward of her beam the fog signal of another vessel, or which cannot avoid a close–quarters situation with another vessel forward of her beam, shall reduce her speed to the minimum at which she can be kept on her course. She shall if necessary take all her way off and in any event navigate with extreme caution until danger of collision is over.

PART C
LIGHTS AND SHAPES

Rule 20
Application

(a) Rules in this Part shall be complied with in all weathers.
(b) The Rules concerning lights shall be complied with from sunset to sunrise, and during such times no other lights shall be exhibited, except such lights as cannot be mistaken for the lights specified in these Rules or do not impair their visibility or distinctive character, or interfere with the keeping of a proper look–out.
(c) The lights prescribed by these Rules shall, if carried, also be exhibited from sunrise to sunset in restricted visibility and may be exhibited in all other circumstances when it is deemed necessary.
(d) The Rules concerning shapes shall be complied with by day.
(e) The lights and shapes specified in these Rules shall comply with the provisions of Annex I to these Regulations.

Rule 21
Definitions

(a) “Masthead light” means a white light placed over the fore and aft centreline of the vessel showing an unbroken light over an arc of the horizon of 225 degrees and so fixed as to show the light from right ahead to 22.5 degrees abaft the beam on either side of the vessel.
(b) “Sidelights” means a green light on the starboard side and a red light on the port side each showing an unbroken light over an arc of the horizon of 112.5 degrees and so fixed as to show the light from right ahead to 22.5 degrees abaft the beam on its respective side. In a vessel of less than 20 metres in length the sidelights may be combined in one lantern carried on the fore and aft centreline of the vessel.
(c) “Stern light” means a white light placed as nearly as practicable at the stern showing an unbroken light over an arc of the horizon of 135 degrees and so fixed as to show the light 67.5 degrees from right aft on each side of the vessel.
(d) “Towing light” means a yellow light having the same characteristics as the “stern light” defined in paragraph (c) of this Rule.
(e) “All round light” means a light showing an unbroken light over an arc of the horizon of 360 degrees.
(f ) “Flashing light” means a light flashing at regular intervals at a frequency of 120 flashes or more per minute.

Rule 22
Visibility of lights

The lights prescribed in these Rules shall have an intensity as specified in Section 8 of Annex I to these Regulations so as to be visible at the following minimum ranges:
(a) In vessels of 50 metres or more in length:
– a masthead light, 6 miles;
– a sidelight, 3 miles;
– a sternlight, 3 miles;
– a towing light, 3 miles;
– a white, red, green or yellow all–round light, 3 miles.
(b) In vessels of 12 metres or more in length but less than 50 metres in length:
– a masthead light, 5 miles; except that where the length of the vessel is less than 20 metres, 3 miles;
– a sidelight, 2 miles;
– a sternlight, 2 miles;
– a towing light, 2 miles;
– a white, red, green or yellow all–round light, 2 miles.
(c) In vessels of less than 12 metres in length:
– a masthead light, 2 miles;
– a sidelight, 1 mile;
– a sternlight, 2 miles;
– a towing light, 2 miles;
– a white, red, green or yellow all–round light, 2 miles.
(d) In inconspicuous, partly submerged vessels or objects being towed;
– a white all– round light, 3 miles.

Rule 23
Power–driven vessels underway

(a) A power–driven vessel underway shall exhibit:
(i) a masthead light forward;
(ii) a second masthead light abaft of and higher than the forward one; except that a vessel of less than 50 metres in length shall not be obliged to exhibit such light but may do so;
(iii) sidelights;
(iv) a sternlight.
(b) An air–cushion vessel when operating in the non–displacement mode shall, in addition to the lights prescribed in paragraph (a) of this Rule, exhibit an all–round flashing yellow light.
(c) A WIG craft only when taking off, landing and in flight near the surface shall, in addition to the lights prescribed in paragraph (a) of this Rule, exhibit a high intensity all–round flashing red light.
(d) (i) A power–driven vessel of less than 7 metres in length may in lieu of the lights prescribed in paragraph (a) of this Rule exhibit an all–round white light and sidelights;
(ii) A power–driven vessel of less than 7 metres in length whose maximum speed does not exceed 7 knots may in lieu of the lights prescribed in paragraph (a) of this Rule exhibit an all–round white light and shall, if practicable, also exhibit sidelights;
(iii) the masthead light or all–round white light on a power–driven vessel of less than 12 metres in length may be displaced from the fore and aft centreline of the vessel if centreline fittings is not practicable, provided that the sidelights are combined in one lantern which shall be carried on the fore and aft centreline of the vessel or located as nearly as practicable in the same fore and aft line as the masthead light or the all–round white light.

Rule 24
Towing and pushing

(a) A power–driven vessel when towing shall exhibit:
(i) instead of the light prescribed in Rule 23(a)(i) or (a) (ii), two masthead lights in a vertical line. When the length of the tow, measuring from the stern of the towing vessel to the after end of the tow exceeds 200 metres, three such lights in a vertical line;
(ii) sidelights;
(iii) a sternlight;
(iv) a towing light in a vertical line above the sternlight;
(v) when the length of the tow exceeds 200 metres, a diamond shape where it can best be seen.
(b) When a pushing vessel and a vessel being pushed ahead are rigidly connected in a composite unit they shall be regarded as a power–driven vessel and exhibit the lights prescribed in Rule 23.
(c) A power–driven vessel when pushing or towing alongside, except in the case of a composite unit, shall exhibit:
(i) instead of the light prescribed in Rule 23(a)(i) or (a) (ii), two masthead lights in a vertical line;
(ii) sidelights;
(iii) a sternlight.
(d) A power–driven vessel to which paragraphs (a) or (c) of this Rule applies shall also comply with Rule 23(a)(ii).
(e) A vessel or object being towed, other than those mentioned in paragraph (g) of this Rule, shall exhibit:
(i) sidelights;
(ii) a sternlight;
(iii) when the length of the tow exceeds 200 metres, a diamond shape where it can best be seen.
(f) Provided that any number of vessels being towed alongside or pushed in a group shall be lighted as one vessel,
(i) a vessel being pushed ahead, not being part of a composite unit, shall exhibit at the forward end, sidelights;
(ii) a vessel being towed alongside shall exhibit a sternlight and at the forward end, sidelights.
(g) An inconspicuous, partly submerged vesselll of object, or combination of such vessels or objects being towed, shall exhibit:
(i) if it is less than 25 metres in breadth, one all–round white light at or near the forward end and one at or near the after end except that dracones need not exhibit a light at or near the forward end;
(ii) if it is 25 metres or more in breadth, two additional all–round white lights at or near the extremities of its breadth;
(iii) if it exceeds 100 metres in length, additional all–round white lights between the lights prescribed in sub–paragraphs (i) and (ii) so that the distance between the lights shall not exceed 100 metres;
(iv) a diamond shape at or near the aftermost extremity of the last vessel or object being towed and if the length of the tow exceeds 200 metres an additional diamond shape where it can best be seen and located as far forward as is practicable.
(h) Where from any sufficient cause it is impracticable for a vessel or object being towed to exhibit the lights prescribed in paragraph (e) or (g) of this Rule, all possible measures shall be taken to light the vessel or object towed or at least to indicate the presence of such vessel or object.
(i) Where from any sufficient cause it is impracticable for a vessel not normally engaged in towing operations to display the lights prescribed in paragraph (a) or (c) of this Rule, such vessel shall not be required to exhibit those lights when engaged in towing another vessel in distress or otherwise in need of assistance. All possible measures shall be taken to indicate the nature of the relationship between the towing vessel and the vessel being towed as authorized by Rule 36, in particular by illuminating the towline.

Rule 25
Sailing vessels underway
and vessels under oars

(a) A sailing vessel underway shall exhibit:
(i) sidelights;
(ii) a sternlight.
(b) In a sailing vessel of less than 12 metres in length the lights prescribed in paragraph (a) of this Rule may be combined in one lantern carried at or near the top of the mast where it can best be seen.
(c) A sailing vessel underway may, in addition to the lights prescribed in paragraph (a) of this Rule, exhibit at or near the top of the mast, where they can best be seen, two all–round lights in a vertical line, the upper being red and the lower green, but these lights shall not be exhibited in conjunction with the combined lantern permitted by paragraph (b) of this Rule.
(d) (i) A sailing vessel of less than 7 metres in length shall, if practicable, exhibit the lights prescribed in paragraph (a) or (b) of this Rule, but if she does not, she shall have ready at hand an electric torch or lighted lantern showing a white light which shall be exhibited in sufficient time to prevent collision.
(ii) A vessel under oars may exhibit the lights prescribed in this Rule for sailing vessels, but if she does not, she shall have ready at hand an electric torch or lighted lantern showing a white light which shall be exhibited in sufficient time to prevent collision.
(e) A vessel proceeding under sail when also being propelled by machinery shall exhibit forward where it can best be seen a conical shape, apex downwards.

Rule 26
Fishing vessels

(a) A vessel engaged in fishing, whether underway or at anchor, shall exhibit only the lights and shapes prescribed in this Rule.

(b) A vessel when engaged in trawling, by which is meant the dragging through the water of a dredge net or other apparatus used as a fishing appliance, shall exhibit:
(i) two all–round lights in a vertical line, the upper being green and the lower white, or a shape consisting of two cones with their apexes together in a vertical line one above the other;

(ii) a masthead light abaft of and higher than the all–round green light; a vessel of less than 50 metres in length shall not be obliged to exhibit such a light but may do so;
(iii) when making way through the water, in addition to the lights prescribed in this paragraph, sidelights and a sternlight.
(c) A vessel engaged in fishing, other than trawling, shall exhibit:
(i) two all–round lights in a vertical line, the upper being red and the lower white, or a shape consisting of two cones with apexes together in a vertical line one above the other;
(ii) when there is outlying gear extending more than 150 metres horizontally from the vessel, an all–round white light or a cone apex upwards in the direction of the gear;
(iii) when making way through the water, in addition to the lights prescribed in this paragraph, sidelights and a sternlight.
(d) The additional signals described in Annex II to these regulations apply to a vessel engaged in fishing in close proximity to other vessels engaged in fishing.
(e) A vessel when not engaged in fishing shall not exhibit the lights or shapes prescribed in this Rule, but only those prescribed for a vessel of her length.

Rule 27
Vessels not under command or
restricted in their ability to manoeuvre

(a) A vessel not under command shall exhibit:
(i) two all–round red lights in a vertical line where they can best be seen;
(ii) two balls or similar shapes in a vertical line where they can best be seen;
(iii) when making way through the water, in addition to the lights prescribed in this paragraph, sidelights and a sternlight.
(b) A vessel restricted in her ability to manoeuvre, except a vessel engaged in minesweeping operations, shall exhibit:
(i) three all–round lights in a vertical line where they can best be seen. The highest and lowest of these lights shall be red and the middle light shall be white;
(ii) three shapes in a vertical line where they can best be seen. The highest and lowest of these shapes shall be balls and the middle one a diamond;
(iii) when making way through the water, masthead light or lights, sidelights and a sternlight, in addition to the lights prescribed in sub–paragraph (i);
(iv) when at anchor, in addition to the lights or shapes prescribed in sub–paragraphs (i) and (ii), the light, lights or shape prescribed in Rule 30.
(c) A power–driven vessel engaged in a towing operation such as severely restricts the towing vessel and her tow in their ability to deviate from their course shall, in addition to the lights or shapes prescribed in rule 24(a), exhibit the lights or shapes prescribed in sub–paragraphs (b) (i) and (ii) of this Rule.
(d) A vessel engaged in dredging or underwater operations, when restricted in her ability to manoeuvre, shall exhibit the lights and shapes prescribed in sub–paragraphs (b) (i), (ii) and (iii) of this Rule and shall in addition, when an obstruction exists, exhibit:
(i) two all–round red lights or two balls in a vertical line to indicate the side on which the obstruction exists;
(ii) two all–round green lights or two diamonds in a vertical line to indicate the side on which another vessel may pass;
(iii) when at anchor, the lights or shapes prescribed in this paragraph instead of the lights or shape prescribed in Rule 30.
(e) Whenever the size of a vessel engaged in diving operations makes it impracticable to exhibit the shapes prescribed in paragraph (d) of this Rule, the following shall be exhibited:
(i) three all–round lights in a vertical line where they can best be seen. The highest and lowest of these lights shall be red and the middle light shall be white;
(ii) a rigid replica of the International Code flag “A” not less than 1 metre in height. Measures shall be taken to ensure all–round visibility.
(f) A vessel engaged in mine clearance operations shall in addition to the lights prescribed for a power–driven vessel in Rule 23, or the lights or shape prescribed for a vessel at anchor in Rule 30, as appropriate, exhibit three all–round green lights or three balls. One of these lights or shapes shall be exhibited near the foremast head and one at each end of the fore yard. These lights or shapes indicate that it is dangerous for another vessel to approach within 1000 metres astern or 500 metres of the mine clearance vessel.
(g) Vessels of less than 12 metres in length, except those engaged in diving operations, shall not be required to exhibit the lights and shapes prescribed in this Rule.
(h) The signals prescribed in this Rule are not signals of vessels in distress and requiring assistance. Such signals are contained in Annex IV to these Regulations.

Rule 28
Vessels constrained by their draught

A vessel constrained by her draught may, in addition to the lights prescribed for power–driven vessels in Rule 23, exhibit where they can best be seen three all–round red lights in a vertical line, or a cylinder.

Rule 29
Pilot vessels

(a) A vessel engaged on pilotage duty shall exhibit:
(i) at or near the masthead, two all–round lights in a vertical line, the upper being white and the lower red;
(ii) when underway, in addition, sidelights and a sternlight;
(iii) when at anchor, in addition to the lights prescribed in sub–paragraph (i), the light, lights or shape prescribed in Rule 30 for vessels at anchor.
(b) A pilot vessel when not engaged on pilotage duty shall exhibit the lights or shapes prescribed for a similar vessel of her length.

Rule 30
Anchored vessels and vessels aground

(a) A vessel shall exhibit where it can best be seen:
(i) in the fore part, an all–round white light or one ball;
(ii) at or near the stern and at a lower level than the light prescribed in sub–paragraph (i), an all–round white light.
(b) A vessel of less than 50 metres in length may exhibit an all–round white light where it can best be seen instead of the lights prescribed in paragraph (a) of this Rule.
(c) A vessel at anchor may, and a vessel of 100 metres and more in length, shall also use the available working or equivalent lights to illuminate her decks.
(d) A vessel aground shall exhibit the lights prescribed in paragraph (a) or (b) of this Rule and in addition, where they can best be seen:
(i) two all–round red lights in a vertical line;
(ii) three balls in a vertical line.

(e) A vessel of less than 7 metres in length, when at anchor or aground, not in or near a narrow channel, fairway or anchorage, or where other vessels normally navigate, shall not be required to exhibit the lights or shapes prescribed in paragraphs (a) and (b) of this Rule.
(f) A vessel of less than 12 metres in length, when aground, shall not be required to exhibit the lights or shapes prescribed in sub–paragraph (d)(i) and (ii) of this Rule.

Rule 31
Seaplanes

Where it is impracticable for a seaplane or a WIG craft to exhibit lights and shapes of the characteristics or in the positions prescribed in the Rules of this Part she shall exhibit lights and shapes as closely similar in characteristics and position as is possible.

PART D
SOUND AND LIGHT SIGNALS

Rule 32
Definitions

(a) The word “whistle” means any sound signalling appliance capable of producing the prescribed blasts and which complies with the specifications in Annex III to these Regulations.
(b) The term “short blast” means a blast of about one second’s duration.
(c) The term “prolonged blast” means a blast of from four to six seconds’ duration.

Rule 33
Equipment for sound signals

(a) A vessel of 12 metres or more in length shall be provided with a whistle, a vessel of 20 metres or more in length shall be provided with a bell in addition to a whistle, and a vessel of 100 metres or more in length shall, in addition, be provided with a gong, the tone and sound of which cannot be confused with that of the bell. The whistle, bell and gong shall comply with the specification in Annex III to these Regulations. The bell or gong or both may be replaced by other equipment having the same respective sound characteristics, provided that manual sounding of the required signals shall always be possible.
(b) A vessel of less than 12 metres in length shall not be obliged to carry the sound signalling appliances prescribed in paragraph (a) of this Rule but if she does not, she shall be provided with some other means of making an efficient sound signal.

Rule 34
Manoeuvring and warning signals

(a) When vessels are in sight of one another, a power–driven vessel underway, when manoeuvring as authorized or required by these Rules, shall indicate that manoeuvre by the following signals on her whistle:
– one short blast to mean “I am altering my course to starboard”;
– two short blasts to mean “I am altering my course to port”;
– three short blasts to mean “I am operating astern propulsion”.
(b) Any vessel may supplement the whistle signals prescribed in paragraph (a) of this Rule by light signals, repeated as appropriate, whilst the manoeuvre is being carried out:
(i) these light signals shall have the following significance:
– one flash to mean “I am altering my course to starboard”;
– two flashes to mean “I am altering my course to port”;
– three flashes to mean “I am operating astern propulsion”;
(ii) the duration of each flash shall be about one second, the interval between flashes shall be about one second, and the interval between successive signals shall be not less than ten seconds;
(iii) the light used for this signal shall, if fitted, be an all–round white light, visible at a minimum range of 5 miles, and shall comply with the provisions of Annex I to these Regulations.
(c) When in sight of one another in a narrow channel or fairway:
(i) a vessel intending to overtake another shall in compliance with Rule 9(e)(i) indicate her intention by the following signals on her whistle:
– two prolonged blasts followed by one short blast to mean “I intend to overtake you on your starboard side”;
– two prolonged blasts followed by two short blasts to mean “I intend to overtake you on your port side”.
(ii) the vessel about to be overtaken when acting in accordance with Rule 9(e)(i) shall indicate her agreement by the following signal on her whistle:
– one prolonged, one short, one prolonged and one short blast, in that order.
(d) When vessels in sight of one another are approaching each other and from any cause either vessel fails to understand the intentions or actions of the other, or is in doubt whether sufficient action is being taken by the other to avoid collision, the vessel in doubt shall immediately indicate such doubt by giving at least five short and rapid blasts on the whistle. Such signal may be supplemented by a light signal of at least five short and rapid flashes.
(e) A vessel nearing a bend or an area of a channel or fairway where other vessels may be obscured by an intervening obstruction shall sound one prolonged blast. Such signal shall be answered with a prolonged blast by any approaching vessel that may be within hearing around the bend or behind the intervening obstruction.
(f) If whistles are fitted on a vessel at a distance apart of more than 100 metres, one whistle only shall be used for giving manoeuvring and warning signals.

Rule 35
Sound signals in restricted visibility

In or near an area of restricted visibility, whether by day or night, the signals prescribed in this Rule shall be used as follows:
(a) A power–driven vessel making way through the water shall sound at intervals of not more than 2 minutes one prolonged blast.
(b) A power–driven vessel underway but stopped and making no way through the water shall sound at intervals of not more than 2 minutes two prolonged blasts in succession with an interval of about 2 seconds between them.
(c) A vessel not under command, a vessel restricted in her ability to manoeuvre, a vessel constrained by her draught, a sailing vessel, a vessel engaged in fishing and a vessel engaged in towing or pushing another vessel shall, instead of the signals prescribed in paragraphs (a) or (b) of this Rule, sound at intervals of not more than 2 minutes three blasts in succession, namely one prolonged followed by two short blasts.
(d) A vessel engaged in fishing, when at anchor, and a vessel restricted in her ability to manoeuvre when carring out her work at anchor, shal instead of the signals prescribed in paragraph (g) of tis Rule sound the signal prescribed in paragraph (c) of this Rule.

(e) A vessel towed or if more than one vessel is towed the last vessel of the tow, if manned, shall at intervals of not more than 2 minutes sound four blasts in succession, namely one prolonged followed by three short blasts. When practicable, this signal shall be made immediately after the signal made by the towing vessel.
(f) When a pushing vessel and a vessel being pushed ahead are rigidly connected in a composite unit they shall be regarded as a power–driven vessel and shall give the signals prescribed in paragraphs (a) or (b) of this Rule.
(g) A vessel at anchor shall at intervals of not more than one minute ring the bell rapidly for about 5 seconds. In a vessel of 100 metres or more in length the bell shall be sounded in the forepart of the vessel and immediately after the ringing of the bell the gong shall be sounded rapidly for about 5 seconds in the after part of the vessel. A vessel at anchor may in addition sound three blasts in succession, namely one short, one prolonged and one short blast, to give warning of her position and of the possibility of collision to an approaching vessel.
(h) A vessel aground shall give the bell signal and if required the gong signal prescribed in paragraph (f) of this Rule and shall, in addition, give three separate and distinct strokes on the bell immediately before and after the rapid ringing of the bell. A vessel aground may in addition sound an appropriate whistle signal.

(i) A vessel of 12 metres or more but less than 20 metres in length shall not be obliged to give the bell signals prescribed in paragraphs (g) and (h) of this Rule. However, if she does not, she shall make some other efficient sound signal at intervals of not more than 2 minutes.
(j) A vessel of less than 12 metres in length shall not be obliged to give the above–mentioned signals but, if she does not, shall make some other efficient sound signal at intervals of not more than 2 minutes.
(k) A pilot vessel when engaged on pilotage duty may in addition to the signals prescribed in paragraphs (a), (b) and (g) of this Rule sound an identity signal consisting of four short blasts.

Rule 36
Signals to attract attention

If necessary to attract the attention of another vessel any vessel may make light or sound signals that cannot be mistaken for any signal authorized elsewhere in these Rules, or may direct the beam of her searchlight in the direction of the danger, in such a way as not to embarrass any vessel. Any light to atrract the attention of another vessel shall be such that it cannot be mistaken for any aid to navigation. For the purpose of this Rule the use of high intensity intermitten or revolving lights, such as strobe lights, shall be avoided.

Rule 37
Distress signals

When a vessel is in distress and requires assistance she shall use or exhibit the signals prescribed in Annex IV to these Regulations.

PART E
EXEMPTIONS

Rule 38
Exemptions

Any vessel (or class of vessels) provided that she complies with the requirements of the International Regulations for Preventing Collisions at Sea, 1960, the keel of which is laid or which is at a corresponding stage of construction before the entry into force of these Regulations may be exempted from compliance therewith as follows:
(a) The installation of lights with ranges prescribed in Rule 22, until four years after the date of entry into force of these Regulations.
(b) The installation of lights with colour specifications as prescribed in Section 7 of Annex I to these Regulations, until four years after the date of entry into force of these Regulations.
(c) The repositioning of lights as a result of conversion from Imperial to metric units and rounding off measurement figures, permanent exemption.
(d) (i) The repositioning of masthead lights on vessels of less than 150 metres in length, resulting from the prescriptions of Section 3(a) of Annex I to these Regulations, permanent exemption.
(ii) The repositioning of masthead lights on vessels of 150 metres or more in length, resulting from the prescriptions of Section 3(a) of Annex I to these Regulations, until nine years after the date of entry into force of these Regulations.
(e) The repositioning of masthead lights resulting from the prescriptions of Section 2(b) of Annex I to these Regulations, until nine years after the date of entry into force of these Regulations.
(f) The repositioning of sidelights resulting from the prescriptions of Section 2(g) and 3(b) of Annex I to these Regulations, until nine years after the date of entry into force of these Regulations.
(g) The requirements for sound signal appliances prescribed in Annex III to these Regulations, until nine years after the date of entry into force of these Regulations.
(h) The repositioning of all–round lights resulting from the prescription of section 9(b) of Annex I to these Regulations, permanent exemption.

 

ANNEX I

POSITIONING AND TECHNICAL
DETAILS OF LIGHTS AND SHAPES

1. Definition

The term “height above the hull” means height above the uppermost continuous deck. This height shall be measured from the position vertically beneath the location of the light.

2. Vertical positioning and spacing of lights

(a) On a power–driven vessel of 20 metres or more in length the masthead lights shall be placed as follows:
(i) the forward masthead light, or if only one masthead light is carried, then that light, at a height above the hull of not less than 6 metres, and, if the breadth of the vessel exceeds 6 metres, then at a height above the hull not less than such breadth, so however that the light need not be placed at a greater height above the hull than 12 metres;
(ii) when two masthead lights are carried the after one shall be at least 4.5 metres vertically higher than the forward one.
(b) The vertical separation of masthead lights of power–driven vessels shall be such that in all normal conditions of trim the after light will be seen over and separate from the forward light at a distance of 1000 metres from the stem when viewed from sea level.
(c) The masthead light of a power–driven vessel of 12 metres but less than 20 metres in length shall be placed at a height above the gunwale of not less than 2.5 metres.
(d) A power–driven vessel of less than 12 metres in length may carry the uppermost light at a height of less than 2.5 metres above the gunwale. When however a masthead light is carried in addition to sidelights and a sternlight, or the all–round light prescribed in Rule 23(c)(i) is carried in addition to sidelights, then such masthead light or all–round light shall be carried at least 1 metre higher than the sidelights.
(e) One of the two or three masthead lights prescribed for a power–driven vessel when engaged in towing or pushing another vessel shall be placed in the same position as either the forward masthead light or the after masthead light; provided that, if carried on the aftermast, the lowest after masthead light shall be at least 4,5 metres vertically higher than the forward masthead light.
(f) (i) The masthead light or lights prescribed in Rule 23(a) shall be so placed as to be above and clear of all other lights and obstructions except as described in sub–paragraph (ii).
(ii) When it is impracticable to carry the all–round lights prescribed by Rule 27(b)(i) or Rule 28 below the masthead lights, they may be carried above the after masthead light(s) or vertically in between the forward masthead light(s) and after masthead light(s), provided that in the latter case the requirement of Section 3(c) of this Annex shall be complied with.
(g) The sidelights of a power–driven vessel shall be placed at a height above the hull not greater than three quarters of that of the forward masthead light. They shall not be so low as to be interfered with by deck lights.
(h) The sidelights, if in a combined lantern and carried on a power–driven vessel of less than 20 metres in length, shall be placed not less than 1 metre below the masthead light.
(i) When the Rules prescribe two or three lights to be carried in a vertical line, they shall be spaced as follows:
(i) on a vessel of 20 metres in length or more such lights shall be spaced not less than 2 metres apart, and the lowest of these lights shall, except where a towing light is required, not be less than 4 metres above the hull;
(ii) on a vessel of less than 20 metres in length such lights shall be spaced not less than 1 metre apart and the lowest of these lights shall, except where a towing light is required, not be less than 2 metres above the gunwale;
(iii) when three lights are carried they shall be equally spaced.
(j) The lower of the two all–round lights prescribed for a fishing vessel when engaged in fishing shall be at a height above the sidelights not less than twice the distance between the two vertical lights.
(k) The forward anchor light, prescribed in Rule 30(a)(i), when two are carried, shall not be less than 4.5 metres above the after one. On a vessel of 50 metres or more in length this forward anchor light shall not be less than 6 metres above the hull.

3. Horizontal positioning and spacing of lights

(a) When two masthead lights are prescribed for a power–driven vessel, the horizontal distance between them shall not be less than one half of the length of the vessel but need not be more than 100 metres. The forward light shall be placed not more than one quarter of the length of the vessel from the stem.
(b) On a power–driven vessel of 20 metres or more in length the sidelights shall not be placed in front of the forward masthead lights. They shall be placed at or near the side of the vessel.
(c) When the lights prescribed in Rule 27(b)(i) or Rule 28 are placed vertically between the forward masthead light(s) and the after masthead light(s) these all–round lights shall be placed at a horizontal distance of not less than 2 metres from the fore and aft centreline of the vessel in the athwartship direction.
(d) When only one masthead light is prescribed for a power driven vessel, this light shall be exhibited forward of amidships, except that a vessel of less than 20 metres in length need not exhibit this light forward of amidships, but shall exhibit it as far forward as is practicable.

4. Details of location
of direction–indicating lights for fishing vessels, dredgers and vessels engaged in underwater operations

(a) The light indicating the direction of the outlying gear from a vessel engaged in fishing as prescribed in Rule 26(c)(ii) shall be placed at a horizontal distance of not less than 2 metres and not more than 6 metres away from the two all–round red and white lights. This light shall be placed not higher than the all–round white light prescribed in Rule 26(c)(i) and not lower than the sidelights.
(b) The lights and shapes on a vessel engaged in dredging or underwater operations to indicate the obstructed side and/or the side on which it is safe to pass, as prescribed in Rule 27(d)(i) and (ii), shall be placed at the maximum practical horizontal distance, but in no case less than 2 metres, from the lights or shapes prescribed in Rule 27(b)(i) and (ii). In no case shall the upper of these lights or shapes be at a greater height than the lower of the three lights or shapes prescribed in Rule 27(b)(i) and (ii).

5. Screens for sidelights

The sidelights of vessels of 20 metres or more in length shall be fitted with inboard screens painted matt black, and meeting the requirements of Section 9 of this Annex. On vessels of less than 20 metres in length the sidelights, if necessary to meet requirements of Section 9 of this Annex, shall be fitted with inboard matt blck screens. With a combined lantern, using a single vertical filament and a very narrow division between the green and red sections, external screens need not be fitted.

6. Shapes

(a) Shapes shall be black and of the following sizes:
(i) a ball shall have a diameter of not less than 0.6 metre;
(ii) a cone shall have a base diameter of not less than 0.6 metre a height equal to its diameter;
(iii) a cylinder shall have a diameter of at least 0.6 metre and a height of twice its diameter;
(iv) a diamond shape shall consist of two cones as defined in (ii) above having a common base.
(b) The vertical distance between shapes shall be at least 1.5 metres.
(c) In a vessel of less than 20 metres, in length shapes of lesser dimensions but commensurate with the size of the vessel may be used and the distance apart may be correspondingly reduced.

7. Colour specification of lights

The chromaticity of all navigation lights shall conform to the following standards, which lie within the boundaries of the area of the diagram specified for each colour by the International Commission on Illumination (CIE).
The boundaries of the area for each colour are given by indicating the corner coordinates, which are as follows:

(i) White

x	0.525	0.525	0.452	0.310	0.310	0.443
y	0.382	0.440	0.440	0.348	0.283	0.382

(ii) Green

x	0.028	0.009	0.300	0.203
y	0.385	0.723	0.511	0.356

(iii) Red

x	0.680	0.660	0.735	0.721
y	0.320	0.320	0.265	0.259

(iv) Yellow

x	0.612	0.618	0.575	0.575
y	0.382	0.382	0.425	0.406

8. Intensity of lights

(a) The minimum luminous intensity of lights shall be calculated by using the formula:

I = 3.43 x 10⁶ x T x D² x K^–D

where I is luminous intensity in candelas under service conditions,
T is threshold factor 2 x 10^–7 lux,
D is range of visibility (luminous range) of the light in nautical miles,
K is atmospheric transmissivity.
For prescribed lights the value of K shall be 0.8, corresponding to a meteorological visibility of approximately 13 nautical miles.

(b) A selection of figures derived from the formula is given in the following table:

Range of visibility (luminous range) of light in nautical miles D	Luminous intensity of light in candelas for K=0.8 I
1 2 3 4 5 6	0,9 4,3 12 27 52 94

NOTE: The maximum luminous intensity of navigation lights should be limited to avoid undue glare. This shall not be achieved by a variable control of the luminous intensity.

9. Horizontal sectors

(a) (i) In the forward direction, sidelights as fitted on the vessel must show the minimum required intensities. The intensities shall decrease to reach practical cut–off between 1 degree and 3 degrees outside the prescribed sectors.
(ii) For sternlights and masthead lights and at 22.5 degrees abaft the beam for sidelights, the minimum required intensities shall be maintained over the arc of the horizon up to 5 degrees within the limits of the sectors prescribed in Rule 21. From 5 degrees within the prescribed sectors the intensity may decrease by 50 per cent up to the prescribed limits; it shall decrease steadily to reach practical cut–off at not more than 5 degrees outside the prescribed limits.
(b) (i) All–round lights shall be so located as not to be obscured by masts, topmasts or structures within angular sectors of more than 6 degrees, except anchor lights prescribed in Rule 30, which need not be placed at an impracticable height above the hull.

(ii) If it is impracticable to comply with paragraph (b)(i) of this section by exhibiting only one all–round light, two all–round lights shall be used suitably positioned or screened so that they appear, as far as practicable, as one light at a distance of one mile.

10. Vertical sectors

(a) The vertical sectors of electric lights as fitted, with the exception of lights on sailing vessels underway shall ensure that:
(i) at least the required minimum intensity is maintained at all angles from 5 degrees above to 5 degrees below the horizontal;
(ii) at least 60 per cent of the required minimum intensity is maintained from 7.5 degrees above to 7.5 degrees below the horizontal.
(b) In the case of sailing vessels underway the vertical sectors of electric lights as fitted shall ensure that:
(i) at least the required minimum intensity is maintained at all angles from 5 degrees above to 5 degrees below the horizontal;
(ii) at least 50 per cent of the required minimum intensity is maintained from 25 degrees above to 25 degrees below the horizontal.
(c) In the case of lights other than electric these specifications shall be met as closely as possible.

11. Intensity of non–electric lights

Non–electric lights shall so far as practicable comply with the minimum intensities, as specified in the Table given in Section 8 of this Annex.

12. Manoeuvring light

Notwithstanding the provisions of paragraph 2(f) of this Annex the manoeuvring light described in Rule 34(b) shall be placed in the same fore and aft vertical plane as the masthead light or lights and, where practicable, at a minimum height of 2 metres vertically above the forward masthead light, provided that it shall be carried not less than 2 metres vertically above or below the after masthead light. On a vessel where only one masthead light is carried the manoeuvring light, if fitted, shall be carried where it can best be seen, not less than 2 metres vertically apart from the masthead light.

13. High speed craft^**

(a) The masthead light of high–speed craft may be placed at a height related to the breadth of the craft lower than that prescribed in paragraph 2(a)(i) of this annex, provided that the base angle of the isosceles triangles formed by the sidelights and masthead light, when seen in end elevation, is not less than 27°.
(b) On high–speed craft of 50 metres or more in length, the vertical separation between foremast and mainmast light of 4.5 metres required by paragraph 2(a)(ii) of this annex may be modified provided that such distance shall not be less than the value determined by the following formula:

14. Approval

The construction of lights and shapes and the installation of lights on board the vessel shall be to the satisfaction of the appropriate authority of the State whose flag the vessel is entitled to fly.

 

ANNEX II

ADDITIONAL SIGNALS FOR FISHING
VESSELS FISHING IN CLOSE PROXIMITY

1. General

The lights mentioned herein shall, if exhibited in pursuance of Rule 26(d), be placed where they can best be seen. They shall be at least 0.9 metre apart but at a lower level than lights prescribed in Rule 26(b)(i) and (c)(i). The lights shall be visible all round the horizon at a distance of at least 1 mile but at a lesser distance than the lights prescribed by these Rules for fishing vessels.

2. Signals for trawlers

(a) Vessels of 20 metres or more in length engaged in trawling, whether using demersal or pelagic gear, may exhibit:
(i) when shooting their nets:
two white lights in a vertical line;
(ii) when hauling their nets:
one white light over one red light in a vertical line;

(iii) when the net has come fast upon an obstruction:
two red lights in a vertical line.
(b) Each vessel of 20 metres or more in length engaged in pair trawling may exhibit:
(i) by night, a searchlight directed forward and in the direction of the other vessel of the pair;
(ii) when shooting or hauling their nets or when their nets have come fast upon an obstruction, the lights prescribed in 2(a) above.
(c) A vessels of less than 20 metres in length engaged in trawling, whether using demersal or pelagic gear or engaged in pair trawling, may exhibit the lights prescribed in paragraphs (a) or (b) of this section, as appropriate.

3. Signals for purse seiners

Vessels engaged in fishing with purse seine gear may exhibit two yellow lights in a vertical line. These lights shall flash alternately every second and with equal light and occultation duration. These lights may be exhibited only when vessel is hampered by its fishing gear.

 

ANNEX III

TECHNICAL DETAILS OF SOUND
SIGNAL APPLIANCES

1. Whistle

(a) Frequencies and range of audibility
The fundamental frequency of the signal shall lie within the range 70–700Hz. The range of audibility of the signal from a whistle shall be determined by those frequencies, which may include the fundamental and/or one or more higher frequencies, which lie within the range 180–700Hz (+/–1%) for a vessel of 20 metres or more in length, or 180–2100Hz (+/–1%) for a vessel of less than 20 metres in length and which provide the sound pressure levels specified in paragraph 1(c) below.
(b) Limits of fundamental frequencies
To ensure a wide variety of whistle characteristics, the fundamental frequency of a whistle shall be between the following limits:
(i) 70–200 Hz, for a vessel 200 metres or more in length;
(ii) 130–350 Hz, for a vessel 75 metres but less than 200 metres in length;
(iii) 250–700 Hz, for a vessel less than 75 metres in length.
(c) Sound signal intensity and range of audibility

A whistle fitted in a vessel shall provide, in the direction of maximum intensity of the whistle and at a distance of 1 metre from it, a sound pressure level in at least one 1/3rd–octave band within the range of frequencies 180–700Hz (+/–1%) for a vessel of 20 metres or more in length, or 180–2100Hz (+/–1%) for a vessel of less than 20 metres in length, of not less than the appropriate figure given in the table below.

Length of vessel in metres	1/3rd–octave band level at 1 m in dB referred to 2 x 10–5 N/m2	Audibility range in nautical miles
200 or more	143	2
75 but less than 200	138	1.5
20 but less than 75	130	1
Less than 20	120*	0.5
	115**
	111***

^*When the measured frequencies lie within the range 180–450Hz

^**When the measured frequencies lie within the range 450–800Hz
^*** When the measure frequencies lie within the range 800–2100Hz

The range of audibility in the table above is for information and is approximately the range at which a whistle may be heard on its forward axis with 90 per cent probability in conditions of still air on board a vessel having average background noise level at the listening posts (taken to be 68 dB in the octave band centred on 250 Hz and 63 dB in the octave band centred on 500 Hz).
In practice the range at which a whistle may be heard is extremely variable and depends critically on weather conditions; the values given can be regarded as typical but under conditions of strong wind or high ambient noise level at the listening post the range may be much reduced.
(d) Directional properties
The sound pressure level of a directional whistle shall be not more than 4 dB below the sound pressure level on the axis at any direction in the horizontal plane within +/–45 degrees of the axis. The sound pressure level at any other direction in the horizontal plane shall be not more than 10 dB below the sound pressure level on the axis, so that the range in any direction will be at least half the range on the forward axis. The sound pressure level shall be measured in that 1/3rd–octave band which determines the audibility range.
(e) Positioning of whistles
When a directional whistle is to be used as the only whistle on a vessel, it shall be installed with its maximum intensity directed straight ahead.
A whistle shall be placed as high as practicable on a vessel, in order to reduce interception of the emitted sound by obstructions and also to minimize hearing damage risk to personnel. The sound pressure level of the vessel’s own signal at listening posts shall not exceed 110 dB(A) and so far as practicable should not exceed 100 dB(A).
(f) Fitting of more than one whistle
If whistles are fitted at a distance apart of more than 100 metres, it shall be so arranged that they are not sounded simultaneously.
(g) Combined whistle systems

If due to the presence of obstructions the sound field of a single whistle or of one of the whistles referred to in paragraph 1(f) above is likely to have a zone of greatly reduced signal level, it is recommended that a combined whistle system be fitted so as to overcome this reduction. For the purposes of the Rules a combined whistle system is to be regarded as a single whistle. The whistles of a combined system shall be located at a distance apart of not more than 100 metres and arranged to be sounded simultaneously. The frequency of any one whistle shall differ from those of the others by at least 10 Hz.

2. Bell or gong

(a) Intensity of signal
A bell or gong, or other device having similar sound characteristics shall produce a sound pressure level of not less than 110 dB at a distance of 1 metre from it.
(b) Construction
Bells and gongs shall be made of corrosion–resistant material and designed to give a clear tone. The diameter of the mouth of the bell shall be not less than 300 mm for vessels of 20 metres or more in length. Where practicable, a power–driven bell striker is recommended to ensure constant force but manual operation shall be possible. The mass of the striker shall be not less than 3 per cent of the mass of the bell.

3. Approval

The construction of sound signal appliances, their performance and their installation on board the vessel shall be to the satisfaction of the appropriate authority of the State whose flag the vessel is etitled to fly.

 

ANNEX IV

DISTRESS SIGNALS

1. The following signals, used or exhibited either together or separately, indicate distress and need of assistance:
(a) a gun or other explosive signal fired at intervals of about a minute;
(b) a continuous sounding with any fog–signalling apparatus;
(c) rockets or shells, throwing red stars fired one at a time at short intervals;
(d) a signal made by radiotelegraphy or by any other signalling method consisting of the group … – – – . . . (SOS) in the Morse Code;
(e) a signal sent by radiotelephony consisting of the spoken word “Mayday”;
(f) the International Code Signal of distress indicated by N.C.;
(g) a signal consisting of a square flag having above or below it a ball or anything resembling a ball;
(h) flames on the vessel (as from a burning tar barrel, oil barrel, etc.)
(i) a rocket parachute flare or a hand flare showing a red light;
(j) a smoke signal giving off orange–coloured smoke;
(k) slowly and repeatedly raising and lowering arms outstretched to each side;
(l) the radiotelegraph alarm signal;
(m) the radiotelephone alarm signal;
(n) signals transmitted by emergency position–indicating radio beacons;
(o) approved signals transmitted by radio communication systems, including survival craft radar transponders.
2. The use or exhibition of any of the foregoing signals except for the purpose of indicating distress and need of assistance and the use of other signals which may be confused with any of the above signals is prohibited.
3. Attention is drawn to the relevant sections of the International Code of Signals, the Merchant Ship Search and Rescue Manual and the following signals:
(a) a piece of orange–coloured canvas with either a black square and circle or other appropriate symbol (for identification from the air);
(b) a dye marker.
^* NOTE: The name of the organization was changed to “International Maritime organization” by virtue amendments to the Organization’s Convention which entered into force on 22 May 1982
^** Refer to the International Code of Safety for High–Speed Craft, 1994 and the International Code of Safety for High–Speed Craft, 2000.