Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.40/1096–5852
Rīgā 2004.gada 28.jūlijā
Par Konvenciju par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem
Ārlietu ministrija nosūta
publicēšanai 1972.gada 20.oktobra Konvenciju par
starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas
noteikumiem.
Konvencija stājās spēkā Latvijas Republikā 1992.gada 20.maijā,
informācija par spēkā stāšanos publicēta laikrakstā “Latvijas
Vēstnesis” 1999.gada 30.jūlijā, Nr.243(1703).
Juridiskā departamenta direktora p.i. J.Dūrīte
1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem
Priekšvārds*
1972.gada Konvenciju par starptautiskiem kuģu sadursmju
novēršanas noteikumiem kopš tās pieņemšanas dienas 1972.gada
20.oktobrī un stāšanās spēkā 1977.gada 15.jūlijā akceptēja
daudzas valstis. Tā tika papildināta 1981., 1987., 1989. un 1993.
gadā. Pēdējo reizi Konvencija tika papildināta ar rezolūciju
A.910(22), ko pieņēma Asamblejas divdesmit otrajā sesijā
2001.gada 29.novembrī un kura stājās spēkā 2003.gada 29.novembrī.
Šī publikācija ietver 1972.gada konvencijas un 1981., 1987.,
1989., 1993. un 2001.gada papildinājumu apvienoto tekstu.
SATURS
1972.gada Konvencija par starptautiskajiem
kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem, ar grozījumiem
1972.gada Starptautiskie noteikumi kuģu sadursmju novēršanai
jūrā, ar grozījumiem
A daļa – Vispārīgie noteikumi
B daļa – Kuģošanas un manevrēšanas noteikumi
C daļa – Uguņi un zīmes
D daļa – Skaņas un gaismas signāli
E daļa – Izņēmumi
I pielikums – Uguņu un zīmju izvietojums un tehniskie
raksturojumi
II pielikums – Papildus signāli zvejas kuģiem, kas nodarbojas ar
zveju cits cita tuvumā
III pielikums – Skaņas signālu ierīču tehniskie
raksturlielumi
IV pielikums – Avārijas signāli
1972.GADA
KONVENCIJA
PAR STARPTAUTISKAJIEM KUĢU SADURSMJU NOVĒRŠANAS
NOTEIKUMIEM, AR GROZĪJUMIEM
Konvencijas puses,
VĒLOTIES nodrošināt augstu
drošības līmeni jūrā,
APZINOTIES nepieciešamību izskatīt un papildināt Starptautiskos
noteikumus kuģu sadursmju novēršanai jūrā kā pielikumu 1960.gada
Starptautiskās konferences par dzīvības drošību jūrā Nobeiguma
aktam,
IZSKATĪJUSI šos noteikumus, ievērojot kopš to apstiprināšanas
sasniegto progresu,
VIENOJĀS par sekojošo:
I pants
Vispārējās saistības
Šīs Konvencijas Dalībvalstis apņemas ieviest Konvencijai pievienotos noteikumus un citus pielikumus, kas veido 1972.gada Starptautiskos noteikumus kuģu sadursmju novēršanai jūrā (turpmāk tekstā – Noteikumi).
II pants
Parakstīšana, ratifikācija, akceptēšana, apstiprināšana un
atzīšana
1. Konvencijai jābūt atvērtai
parakstīšanai līdz 1973.gada 1.jūnijam un pievienošanai pēc šī
datuma.
2. Apvienoto Nāciju Organizācijas vai jebkuru specializēto
aģentūru, vai starptautiskās atomenerģijas aģentūras Dalībvalstis
vai Starptautiskās tiesas statūtu Dalībvalstis var kļūt par
Konvencijas Dalībvalsti veicot:
a) parakstīšanu bez piebildes par ratifikāciju, akceptēšanu vai
apstiprināšanu;
b) parakstīšanu ar piebildi par ratifikāciju, akceptēšanu vai
atzīšanu un ar turpmāko ratifikāciju, akceptēšanu vai
atzīšanu;
c) pievienošanos.
3. Ratifikācija, akceptēšana, atzīšana vai pievienošanās notiek,
deponējot attiecīgo aktu Starpvalstu jūras konsultatīvajā
organizācijā** (turpmāk tekstā – Organizācija), kura
informē valstu valdības, kas parakstījušas Konvenciju vai
pievienojušās tai, par katra tāda akta deponēšanu un tā
deponēšanas datumu.
III pants
Teritoriālais pielietojums
1. Apvienoto Nāciju Organizācija,
gadījumos, kad tai ir uzticēta kādas teritorijas administratīvā
vara, vai jebkura Dalībvalsts, kura atbild par kādas teritorijas
starptautiskajām attiecībām, var jebkurā brīdī rakstiski paziņot
Organizācijas Ģenerālsekretāram (turpmāk tekstā –
Ģenerālsekretārs) par dotās Konvencijas pielietojumu šajā
teritorijā.
2. Pašreizējā Konvencija attiecas uz rakstiskajā paziņojumā
minēto teritoriju kopš paziņojuma saņemšanas dienas vai kopš cita
tajā minētā datuma.
3. Jebkuru paziņojumu, kas ir veikts saskaņā ar šī panta
1.punktu, var atsaukt attiecībā uz jebkuru tajā minēto
teritoriju, un pašreizējās Konvencijas pielietojums šādā
teritorijā izbeidzas pēc viena gada vai tāda ilgāka laika
perioda, kāds tas var tikt noteikts paziņojuma atsaukumā.
4. Ģenerālsekretārs informē visas Dalībvalstis par jebkuru
saskaņā ar šo pantu veikto paziņojumu attiecībā uz piemērošanu
vai piemērošanas atsaukšanu.
IV pants
Stāšanās spēkā
1. (a) Konvencija stājas spēkā pēc
divpadsmit mēnešiem, sākot ar brīdi, kad tai ir pievienojušās
vismaz 15 valstis, kuru tirdzniecības flote pēc tilpības vai
skaita sastāda ne mazāk kā 65% no pasaules flotes kuģiem, ar
tilpību 100 un vairāk bruto tonnas, atkarībā no tā, kurš no
nosacījumiem sasniegts pirmais.
(b) Neatkarīgi no šī punkta (a) apakšpunkta nosacījumiem, esošā
Konvencija nestājas spēkā pirms 1976.gada 1.janvāra.
2. Valstīs, kuras saskaņā ar II pantu ir ratificējušas,
akceptējušas, atzinušas vai pievienojušās Konvencijai pēc tam,
kad tika izpildīti apakšpunktā 1(a) noteiktie nosacījumi un pirms
Konvencijas spēkā stāšanās, Konvencija stājas spēkā tās spēkā
stāšanās datumā.
3. Valstīs, kuras ratificēja, akceptēja, apstiprināja šo
Konvenciju vai pievienojās tai pēc tās spēkā stāšanās datuma,
Konvencija stājas spēkā attiecīgā akta deponēšanas dienā, saskaņā
ar II pantu.
4. Pēc jebkura šīs Konvencijas grozījuma stāšanās spēkā datuma,
saskaņā ar VI panta 4.punktu, tās ratifikācija, akceptēšana,
atzīšana vai pievienošanās tai attiecas uz Konvenciju ar veikto
grozījumu.
5. Šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumā Noteikumi aizvieto un
atceļ 1960.gada Starptautiskos noteikumus kuģu sadursmju
novēršanai jūrā.
6. Ģenerālsekretārs informē valstu valdības, kas parakstījušas
vai pievienojušās Konvencijai, par tās spēkā stāšanās datumu.
V pants
Konvencijas pārskatīšana
1. Šīs Konvencijas, Noteikumu vai
arī abu šo dokumentu pārskatīšanai Organizācija var sasaukt
konferenci.
2. Organizācija sasauc Dalībvalstu konferenci ar mērķi veikt
Konvencijas, Noteikumu vai arī abu šo dokumentu pārskatīšanu, ja
to lūdz ne mazāk kā viena trešdaļa no Dalībvalstīm.
VI pants
Noteikumu grozījumi
1. Jebkurš noteikumu grozījums, ko
ierosina Dalībvalsts, jāizskata Organizācijā pēc Dalībvalsts
pieprasījuma.
2. Šāds Noteikumu grozījums pēc tam, kad to apstiprina divas
trešdaļas vairākuma klātesošo un balsstiesīgo Organizācijas Jūras
drošības komitejas locekļu, tiek nosūtīts visām Konvencijas un
Organizācijas Dalībvalstīm vismaz sešus mēnešus pirms tā
izskatīšanas Asamblejā.
3. Asamblejas Ģenerālsekretārs nosūta grozījumu visām
Dalībvalstīm pieņemšanai pēc tam, kad to ir pieņēmušas divas
trešdaļas vairākuma Asamblejas klātesošo un balsstiesīgo.
4. Šāds grozījums stājas spēkā datumā, ko nosaka Asambleja,
veicot tā apstiprināšanu, ja uz Asamblejas iepriekš noteikto
datumu vairāk kā viena trešdaļa Konvencijas Dalībvalstu nav
paziņojusi Organizācijai savus iebildumus pret grozījumu. Šajā
punktā minētos datumus nosaka un pieņem divas trešdaļas vairākuma
Asamblejas klātesošo un balsstiesīgo.
5. Jebkurš grozījums pēc tā stāšanās spēkā aizvieto iepriekšējo
noteikumu, kuru tas groza, visās Dalībvalstīs, kuras neiebilda
pret grozījumu veikšanu.
6. Ģenerālsekretārs informē visas Konvencijas un Organizācijas
Dalībvalstis par jebkuru prasību vai paziņojumu, kas veikts
saskaņā ar šo pantu, un par datumiem, kad jebkurš grozījums
stājas spēkā.
VII pants
Denonsēšana
1. Konvencijas Dalībvalsts drīkst
veikt Konvencijas denonsēšanu pēc tam, kad ir pagājuši pieci gadi
kopš Konvencijas stāšanās spēkā šajā Dalībvalstī.
2. Denonsēšana notiek, deponējot Organizācijai denonsēšanas aktu.
Ģenerālsekretārs informē visas citas Konvencijas Dalībvalstis par
denonsēšanas akta saņemšanu un tā deponēšanas datumu.
3. Denonsēšana stājas spēkā pēc viena gada kopš denonsēšanas akta
deponēšanas vai arī pēc ilgāka laika perioda, kas var būt
norādīts denonsēšanas aktā.
VIII pants
Deponējums un reģistrācija
1. Organizācija deponē esošo
Konvenciju un Noteikumus. Pēc tam Ģenerālsekretārs nosūta
apstiprinātās oriģinālu kopijas visu valstu valdībām, kuras ir
parakstījušas Konvenciju un pievienojušās tai.
2. Pēc Konvencijas stāšanās spēkā Ģenerālsekretārs nosūta tās
tekstu Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam reģistrēšanai
un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu
102. pantu.
IX pants
Valodas
Esošā Konvencija kopā ar
Noteikumiem ir sastādīta vienā eksemplārā angļu un franču valodā,
turklāt abi teksti ir vienādi autentiski. Oficiālos tulkojumus
krievu un spāņu valodā sagatavo un deponē kopā ar parakstīto
oriģinālu.
KĀ APLIECINĀJUMS TAM zemāk parakstījušies, attiecīgo valdību
pilnvarotie pārstāvji, parakstīja doto Konvenciju.
VEIKTS LONDONĀ tūkstoš deviņi simti septiņdesmit otrā gada
divdesmitajā oktobrī.
1972.GADA
STARPTAUTISKIE
NOTEIKUMI KUĢU SADURSMJU NOVĒRŠANAI JŪRĀ, AR GROZĪJUMIEM
A DAĻA –
VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI
1.noteikums
Pielietošana
(a) Šie Noteikumi attiecas uz
visiem kuģiem atklātajā jūrā un ar to savienotos ūdeņos, pa
kuriem var braukt jūras kuģi.
(b) Nekas šajos Noteikumos nedrīkst būt pretrunā ar atbilstošās
institūcijas sagatavotajiem īpašiem noteikumiem par kuģošanu
reidos, ostu ūdeņos, upēs, ezeros vai iekšējos ūdensceļos, kas
savienoti ar atklāto jūru un pa kuriem var braukt jūras kuģi.
Šādiem īpašiem noteikumiem, cik vien iespējams, jāatbilst šiem
noteikumiem.
(c) Nekas šajos Noteikumos nedrīkst būt pretrunā jebkuras valsts
valdības izdotajiem īpašajiem noteikumiem attiecībā uz papildu
stacionārām vai signālugunīm, zīmēm vai skaņu signāliem uz kara
kuģiem un kuģiem, kas brauc konvoja sastāvā, kā arī attiecībā uz
papildu stacionārām vai signālugunīm, vai zīmēm uz zvejas kuģiem,
kas zvejo flotiles sastāvā. Šiem papildus stacionāriem vai
signālugunīm, zīmēm vai skaņu signāliem, cik tas vien iespējams,
jābūt tādiem, lai tos kļūdaini nevarētu uzskatīt par kādu uguni,
zīmi vai signālu, kas noteikti šajos Noteikumos.
(d) Šo Noteikumu mērķiem Organizācija var pieņemt satiksmes
sadales sistēmas.
(e) Kad ieinteresētā valdība nolemj, ka kuģis savas konstrukcijas
vai uzdevuma dēļ nevar pilnībā izpildīt kādu šo noteikumu prasību
attiecībā uz uguņu un zīmju skaitu, izvietojumu, redzamības
attālumu vai sektoru, kā arī skaņu signālu ierīču izvietojumu un
raksturlielumiem, tad tādam kuģim jāizpilda citas prasības
attiecībā uz uguņu vai zīmju skaitu, to izvietojumu, redzamības
attālumu vai sektoru, kā arī skaņu signālu ierīču izvietojumu un
raksturlielumiem, kas pēc šīs valdības noteiktā ir iespējami tuvi
šiem Noteikumiem attiecībā uz šādu kuģi.
2.noteikums
Atbildība
(a) Nekas šajos Noteikumos
neatbrīvo ne kuģi, ne tā īpašnieku, ne kapteini, ne apkalpi no
atbildības par sekām, kas rodas, neizpildot šos Noteikumus vai
neievērojot jebkuru piesardzību, kuras ievērošanu prasa parastā
jūras prakse vai konkrētā gadījuma īpašie apstākļi.
(b) Skaidrojot un piemērojot šos Noteikumus, jāpievērš
nepieciešamā uzmanība visa veida kuģošanas briesmām un sadursmju
iespējamības draudiem un visiem īpašajiem apstākļiem, ieskaitot
iesaistīto kuģu ierobežojumus, kas var radīt nepieciešamību
atkāpties no šiem Noteikumiem, lai izvairītos no tiešām
briesmām.
3.noteikums
Vispārējās definīcijas
Šo Noteikumu mērķim, izņemot, ja
pēc konteksta ir nepieciešams cits skaidrojums:
(a) Vārds kuģis nozīmē visa veida peldošos līdzekļus,
ieskaitot kuģus ar dinamisko cēlējspēku, ekranoplānus un
hidroplānus, kas tiek izmantoti vai varētu tikt izmantoti kā
pārvietošanās līdzeklis pa ūdeni.
(b) Termins kuģis ar mehānisku dzinēju nozīmē jebkuru
kuģi, kas tiek virzīts mehāniskās ierīces darbības
rezultātā.
(c) Termins buru kuģis nozīmē jebkuru kuģi ar paceltām
burām, ieskaitot apgādātus ar mehānisko iekārtu, ar nosacījumu,
ka tā netiek izmantota.
(d) Termins kuģis, kas nodarbināts zvejā nozīmē jebkuru
kuģi, kas zvejo ar tīkliem, vairākstāvu āķu jedām, traļiem vai
citiem zvejas rīkiem, kas ierobežo tā manevrēšanas spējas, bet
neattiecas uz kuģi, kas zvejo ar velkamām āķu jedām vai citiem
zvejas rīkiem, kas neierobežo kuģa manevrēšanas spējas.
(e) Vārds hidroplāns nozīmē jebkuru lidaparātu, kas spēj
manevrēt uz ūdens.
(f) Termins kuģis, kas zaudējis vadības spēju nozīmē kuģi,
kas kaut kādu ārkārtēju apstākļu dēļ nav spējīgs manevrēt tā, kā
to prasa šie Noteikumi, un tādēļ nevar dot ceļu citam
kuģim.
(g) Termins kuģis ar ierobežotu manevrēšanas spēju nozīmē
kuģi, kas izpildāmā darba rakstura dēļ nevar manevrēt tā, kā
prasa šie Noteikumi un tādēļ nevar dot ceļu citam kuģim. Terminā
kuģis ar ierobežotu manevrēšanas spēju iekļauj (bet
neierobežojas) šādus kuģus:
(i) kuģi, kas uzstāda, apkalpo vai izceļ navigācijas zīmes,
ieliek, apskata vai izceļ zemūdens kabeli vai cauruļvadu;
(ii) kuģi, kas veic bagarēšanas, okeānogrāfiskos, hidrogrāfiskos
vai zemūdens darbus;
(iii) kuģi, kas gaitā veic cilvēku, pārtikas, kravas
papildināšanu vai nodošanu citam kuģim;
(iv) kuģi, kas nodarbināts lidaparātu pacelšanās vai nolaišanās
nodrošināšanā;
(v) kuģi, kas nodarbināts mīnu neitralizēšanas darbos;
(vi) kuģi, kas veic tādu vilkšanas operāciju, kas ievērojami
ierobežo vilcēja un velkamā kuģa iespēju novirzīties no sava
kursa.
(h) Termins kuģis, kura manevrēšanu ierobežo tā iegrime
nozīmē kuģi ar mehānisko dzinēju, kuram tā iegrimes un pieejamā
kuģojamā ceļa dziļuma un platuma dēļ būtiski ierobežota iespēja
novirzīties no kursa, kādu tas ietur.
(i) Termins gaitā nozīmē, ka kuģis nav noenkurojies, nav
pietauvots krastam un neatrodas uz sēkļa.
(j) Vārdi kuģa garums un platums nozīmē tā
vislielāko garumu un platumu.
(k) Kuģi skaitās savstarpēji redzami tikai tad, kad katru no tiem
var vizuāli novērot no otra.
(I) Termins ierobežota redzamība apzīmē jebkurus
apstākļus, kuros redzamība ir ierobežota dūmakas, miglas, sniega,
stipra lietus, smilšu vētras vai kāda cita līdzīga iemesla
dēļ.
(m) Termins ekranoplāns apzīmē multimodālu kuģi, kas tā
galvenajā darbības režīmā lido tuvu virsmai, izmantojot virsmas
efekta iedarbību.
B DAĻA –
KUĢOŠANAS UN
MANEVRĒŠANAS NOTEIKUMI
I NODAĻA – Kuģa vadīšana jebkuros redzamības apstākļos
4.noteikums
Pielietošana
Šīs nodaļas Noteikumi pielietojami jebkādos redzamības apstākļos.
5.noteikums
Novērošana
Katram kuģim pastāvīgi jāveic pienācīga vizuālā un audio novērošana, kā arī novērošana, izmantojot visus esošos līdzekļus atbilstoši esošajiem apstākļiem un nosacījumiem, tā, lai pilnībā varētu novērtēt situāciju un sadursmes draudus.
6.noteikums
Drošs ātrums
Katram kuģim vienmēr ir jāiet ar
drošu ātrumu tā, lai tas varētu veikt pienācīgus un efektīgus
pasākumus sadursmju novēršanai un to varētu apturēt attālumā,
kāds ir piemērots esošajos apstākļos un nosacījumos.
Izvēloties drošu ātrumu, starp vērā ņemamiem faktoriem ir jābūt
sekojošiem:
(a) Visiem kuģiem:
(i) redzamības apstākļi;
(ii) satiksmes blīvums, ieskaitot zvejas kuģu vai jebkuru citu
kuģu koncentrāciju;
(iii) kuģa manevrēšanas spēja un it īpaši attālums, kas
nepieciešams pilnīgai kuģa apstādināšanai, kā arī kuģa
pagriešanas spēja dominējošos apstākļos;
(iv) apgaismojuma fons naktī no krasta ugunīm un arī no paša kuģa
uguņu gaismas izkliedes;
(v) vēja, jūras un straumes stāvoklis un navigācijas ziņā bīstamu
vietu tuvums;
(vi) attiecība starp iegrimi un pieejamajiem dziļumiem.
(b) Papildus, kuģiem, kas izmanto radiolokatorus:
(i) radiolokācijas iekārtas raksturlielumi, efektivitāte un
ierobežojumi;
(ii) jebkuri ierobežojumi, ko nosaka izmantojamās radiolokācijas
iekārtas darbības skala;
(iii) jūras stāvokļa, meteoroloģisko faktoru, kā arī citu
traucējumu avotu iespaids uz radiolokācijas iekārtas
darbību;
(iv) iespējamība, ka radiolokators var neatklāt pietiekamā
attālumā mazus kuģus, ledus gabalus vai citus peldošus
objektus;
(v) radiolokatora atklāto kuģu skaits, vieta un
pārvietošanās;
(vi) iespējami precīzāks redzamības novērtējums, kāds var būt
iespējams, kad attālumu līdz kuģiem vai citiem tuvumā esošiem
objektiem nosaka ar radiolokatoru.
7.noteikums
Sadursmes draudi
(a) Katram kuģim, lai noteiktu,
vai ir sadursmes draudi, jāizmanto visi iespējamie līdzekļi
atbilstoši esošajiem apstākļiem un nosacījumiem. Ja rodas šaubas
par sadursmes draudu esamību, tad jāuzskata, ka tādi
pastāv.
(b) Radiolokācijas iekārta, ja tā uzstādīta un darbojas, pareizi
jālieto, ieskaitot novērošanu uz tālās novērošanas skalas, ar
mērķi saņemt savlaicīgu brīdinājumu par sadursmes draudiem, kā
arī novēroto objektu radiolokācijas kursa nolikšanu vai
līdzvērtīgu sistemātisku to novērošanu.
(c) Pieņēmumus nedrīkst izdarīt, balstoties uz nepilnīgu
informāciju, it īpaši uz nepilnīgu radiolokatora
informāciju.
(d) Nosakot, vai pastāv sadursmes draudi, vērā ņemamajos
apsvērumos jāiekļauj sekojošais:
(i) šādi draudi jāuzskata par esošiem, ja ievērojami neizmainās
tā kuģa, kas tuvojas, kompasa peilējums;
(ii) šādi draudi dažreiz var pastāvēt pat pie ievērojamām
peilējuma izmaiņām, īpaši gadījumos, kad tuvojas ļoti liels kuģis
vai velkonis vai arī tuvojas kuģis nelielā attālumā.
8.noteikums
Rīcība sadursmju novēršanai
(a) Jebkurai darbībai, ko uzsāk ar
nolūku novērst sadursmi, jāatbilst šīs daļas Noteikumiem, ja to
atļauj apstākļi, un tai jābūt noteiktai, savlaicīgai un jāatbilst
labai jūras praksei.
(b) Jebkurām kursa un/vai ātruma izmaiņām, kas tiek veiktas, lai
novērstu sadursmi, ja to atļauj apstākļi, jābūt pietiekami
lielām, lai tās būtu viegli pamanāmas no otra kuģa, kas to novēro
vizuāli vai ar radiolokatora palīdzību; jāizvairās no vienas
otrai sekojošām nelielām kursa un/vai ātruma izmaiņām.
(c) Ja ir pietiekama ūdens platība, tad kursa izmaiņa vien var
būt visefektīvākā rīcība, lai novērstu pārmērīgu tuvošanos, ar
noteikumu, ka tā izdarīta savlaicīgi, ir ievērojama un nenoved
pie citas pārliekas satuvināšanās.
(d) Rīcībai, kas tiek veikta, lai izvairītos no sadursmes ar citu
kuģi, jānodrošina kuģu paiešana garām drošā attālumā. Šīs rīcības
efektivitāte rūpīgi jākontrolē tik ilgi, kamēr šis kuģis nebūs
pilnīgi pagājis garām un atstāts aizmugurē.
(e) Ja nepieciešams izvairīties no sadursmes vai iegūt vairāk
laika situācijas novērtēšanai, kuģim jāsamazina ātrums vai
jāapstājas, apturot savus dzinējus vai dodot atpakaļgaitu.
(f) (i) Kuģis, kurš atbilstoši kādam no šiem Noteikumiem nedrīkst
traucēt citu kuģu kustību vai drošu garāmiešanu, kad to prasa
apstākļi, sāk savlaicīgi rīkoties, lai atstātu pietiekošu ūdens
platību cita kuģa drošai garāmiešanai.
(ii) Kuģis,
kurš nedrīkst apgrūtināt citu kuģu kustību vai drošu garāmiešanu,
netiek atbrīvots no šī pienākuma, ja tas pietuvojas citam kuģim
tā, ka rodas sadursmes draudi, tam pilnībā jāņem vērā rīcība,
kāda tā var tikt prasīta atbilstoši šīs daļas
Noteikumiem.
(iii) Kad divi kuģi tuvojas viens otram
tā, ka rodas sadursmes draudi, kuģim, kura kustību nedrīkst
apgrūtināt, pilnībā jāievēro šīs daļas Noteikumi.
9.noteikums
Kuģošana šauros ūdensceļos
(a) Kuģim, kas ietur kursu pa
šauru kanālu vai kuģa ceļu, jāturas kanāla vai kuģu ceļa ārējās
robežas tuvumā, kas no kuģa labā borta atrodas tik tuvu, cik vien
tas ir droši un praktiski iespējams.
(b) Kuģis, kura garums mazāks par 20 m, vai buru kuģis, nedrīkst
traucēt tāda kuģa kustību, kas var droši kuģot tikai pa šauru
kanālu vai kuģu ceļu.
(c) Kuģis, kas nodarbināts zvejā, nedrīkst traucēt jebkura cita
kuģa kustību pa šauru kanālu vai kuģu ceļu.
(d) Kuģis nedrīkst šķērsot šauru kanālu vai kuģu ceļu, ja tāda
šķērsošana traucē tāda kuģa kustību, kas droši var kuģot tikai pa
tādu kanālu vai kuģu ceļu. Šis pēdējais kuģis var izmantot skaņu
signālu, kas paredzēts 34. (d) noteikumā, ja tam ir šaubas par
šķērsojošā kuģa nodomu.
(e) (i) Ja apdzīšana šaurā kanālā vai kuģu ceļā iespējama tikai
tad, ja apdzenamais kuģis ar savu rīcību pieļauj drošu apdzīšanu,
tad kuģim, kas gatavojas apdzīt, jāpaziņo par savu nodomu, dodot
atbilstošu skaņu signālu, kā tas noteikts 34. (c)(i) noteikumā.
Ja apdzenamais kuģis piekrīt apdzīšanai, tad tam jādod atbilstošs
signāls, kas noteikts 34. (c)(ii) noteikumā, un jāveic pasākumi,
kas atļauj drošu apdzīšanu. Ja apdzenamais kuģis šaubās par
apdzīšanas drošību, tad tas var dot 34. (d) noteikumā noteiktos
skaņu signālus.
(ii) Šis noteikums neatbrīvo apdzenošo kuģi no 13. noteikuma
prasību izpildes.
(f) Kuģim, kas tuvojas līkumam vai šauram kanālam, vai kuģu
ceļam, vai tādam posmam, kur citi kuģi var nebūt redzami šķēršļu
dēļ, jāiet īpaši uzmanīgi un piesardzīgi un jādod 34. (e)
noteikumā noteiktais atbilstošais skaņas signāls.
(g) Jebkuram kuģim, ja attiecīgie apstākļi to atļauj, jāizvairās
no noenkurošanās šaurā kanālā.
10.noteikums
Satiksmes sadales sistēmas
(a) Šis noteikums attiecas uz
Organizācijas pieņemtajām satiksmes sadales sistēmām un neatbrīvo
nevienu kuģi no tā pienākumiem, kurus nosaka jebkuri citi
noteikumi.
(b) Kuģim, kas izmanto satiksmes sadales sistēmas:
(i) jāpārvietojas atbilstošajā satiksmes joslā satiksmes plūsmas
galvenajā virzienā;
(ii) praktisko iespēju robežās jāturas sāņus no satiksmes sadales
līnijas vai satiksmes sadales joslas;
(iii) normālos apstākļos jāieiet un jāiziet no satiksmes sadales
joslas tās galējos posmos, bet, ja kuģis atstāj satiksmes joslu
vai ieiet tajā no malas, tam jāizdara šis manevrs iespējami
šaurākā leņķī attiecībā pret satiksmes plūsmas galveno
virzienu.
(c) Kuģim, cik tas praktiski iespējams, jāizvairās no satiksmes
joslu šķērsošanas, bet, ja tas spiests to darīt, tad iespēju
robežās tas jādara taisnā leņķī pret satiksmes plūsmas
vispārpieņemto virzienu.
(d) (i) Kuģis nedrīkst izmantot piekrastes kuģošanas zonu, ja tas
var droši izmantot atbilstošo satiksmes joslu blakus esošajā
satiksmes sadales sistēmā, taču kuģi, kuru garums mazāks par 20
m, buru kuģi un kuģi, kas nodarbināti zvejā, drīkst izmantot
piekrastes kuģošanas zonu.
(ii) Neatkarīgi no tā, kas noteikts (d)(i) apakšpunktā, kuģis
drīkst izmantot piekrastes kuģošanas zonu, kad tas iet uz ostu,
pie jūras iekārtas vai būves, uz loču staciju vai kādu citu
vietu, kas atrodas piekrastes satiksmes zonā, vai lai izvairītos
no tiešām briesmām.
(e) Kuģis, kas nešķērso satiksmes sadales sistēmu, neieiet tajā
vai neiziet no tās, normālos apstākļos nedrīkst ieiet satiksmes
sadales zonā vai šķērsot sadales līniju, izņemot:
(i) ārkārtējas nepieciešamības gadījumos, lai izvairītos no
tiešām briesmām;
(ii) gadījumos, kas saistīti ar zivju zveju satiksmes sadales
zonā.
(f) Kuģim, kas pārvietojas satiksmes sadales sistēmas galējo
posmu tuvumā, jāievēro īpaša piesardzība.
(g) Kuģim, cik tas praktiski iespējams, jāizvairās no enkurošanās
satiksmes sadales sistēmas robežās vai tās galējo posmu
tuvumā.
(h) Kuģim, kas neizmanto satiksmes sadales sistēmu, jāturas no
tās pietiekoši lielā attālumā.
(i) Kuģis, kas nodarbojas ar zivju zveju, nedrīkst traucēt
jebkura cita kuģa kustību, kas kuģo pa satiksmes joslu.
(j) Kuģis, kura garums mazāks par 20 m, vai buru kuģis nedrīkst
traucēt kuģa ar mehānisku dzinēju kustību, kas kuģo pa kustības
joslu.
(k) Kuģis ar ierobežotu manevrēšanas spēju, kad tas iesaistīts
kuģošanas drošības uzturēšanas darbos satiksmes sadales sistēmā,
tiek atbrīvots no šī noteikuma izpildīšanas tādā pakāpē, kādā tas
nepieciešams šī darba veikšanai.
(l) Kuģis ar ierobežotu manevrēšanas spēju, kad tas aizņemts
zemūdens kabeļa ieguldīšanas, apskates vai pacelšanas darbā
satiksmes sadales sistēmas robežās, tiek atbrīvots no šī
Noteikuma izpildīšanas tādā mērā, kādā tas nepieciešams šī darba
veikšanai.
II NODAĻA –
Savstarpēji redzamu
kuģu vadīšana
11.noteikums
Pielietošana
Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz kuģiem, kas ir savstarpēji redzami.
12.noteikums
Buru kuģi
(a) Kad divi buru kuģi tuvojas
viens otram tā, ka rodas sadursmes draudi, tad vienam no tiem
jādod ceļš otram sekojošā veidā:
(i) kad kuģi iet ar dažādām halzēm, tad kuģim, kas iet ar kreiso
halzi, jādod ceļš otram kuģim;
(ii) ja abi kuģi iet ar vienu un to pašu halzi, tad kuģis, kas
atrodas vēja pusē, dod ceļu kuģim, kas atrodas aizvēja
pusē;
(iii) ja kuģis, kas iet ar kreiso halzi, redz vēja pusē otru kuģi
un nevar precīzi noteikt, vai tas iet ar kreiso vai labo halzi,
tad tam jādod ceļš šim otram kuģim.
(b) Šī noteikuma mērķim par vēja pusi uzskata pusi, kas ir
pretēja tai, kurā atrodas grotbura, bet kuģim ar taisnām burām –
pusi, pretēju tai, kurā atrodas vislielākā slīpā bura.
13.noteikums
Apdzīšana
(a) Neatkarīgi no B daļas I un II
nodaļas noteikumiem, katram kuģim, kas apdzen jebkuru citu,
jāturas sāņus no apdzenamā kuģa ceļa.
(b) Par apdzenošu kuģi jāuzskata katrs kuģis, kas tuvojas citam
kuģim no virziena vairāk nekā 22,5° aiz tā dvarsa, t.i., ja
apdzenošais kuģis attiecībā pret apdzenamo atrodas tādā stāvoklī,
ka naktī apdzenošais kuģis var redzēt tikai apdzenamā kuģa
pakaļgala uguni un nevar redzēt nevienu no tā bortu ugunīm.
(c) Ja rodas šaubas, vai kuģis ir apdzenošais, tad jāuzskata, ka
tas ir tieši tā, un atbilstoši jārīkojas.
(d) Nekādas pēc tam sekojošas divu kuģu atrašanās vietu izmaiņas
nevar būt par iemeslu uzskatam, ka apdzenošais kuģis pēc šo
Noteikumu būtības ir kuģis, kas gatavojas šķērsot kursu, vai
atbrīvot apdzenošo kuģi no pienākuma turēties sāņus no apdzenamā
kuģa tik ilgi, kamēr tas nav pilnīgi apdzīts un atstāts
aizmugurē.
14.noteikums
Situācija, kad divi kuģi virzās tieši viens otram pretī
(a) Kad divi kuģi ar mehāniskiem
dzinējiem, ejot ar pretējiem vai gandrīz pretējiem kursiem,
tuvojas tā, ka rodas sadursmes draudi, tiem abiem jāizmaina savs
kurss pa labi tā, lai kuģi viens otram paietu garām ar kreisajiem
bortiem.
(b) Tāda situācija jāuzskata par esošu, ja kuģis redz otru kuģi
taisni priekšā vai gandrīz priekšā, pie tam naktī tas var redzēt
otra kuģa topugunis uz vienas vertikāles vai gandrīz uz vienas
vertikāles un/vai abas borta ugunis, bet dienā novēro tā
atbilstošu rakursu.
(c) Ja rodas šaubas, vai tāda situācija pastāv, tad jāuzskata, ka
tā pastāv, un atbilstoši jārīkojas.
15.noteikums
Kuģu kursu krustošanās situācija
Kad divi kuģi ar mehāniskiem dzinējiem iet pa kursiem, kas krustojas tā, ka rodas sadursmes draudi, tad kuģim, no kura pa labi atrodas otrs kuģis, jādod ceļš šim kuģim, turklāt, ja apstākļi atļauj, tam jāizvairās šķērsot otra kuģa kurss gar tā priekšgalu.
16.noteikums
Kuģa, kas dod ceļu, rīcība
Katram kuģim, kuram, vadoties no šiem Noteikumiem, jādod ceļš citam kuģim, iespēju robežās jāuzsāk savlaicīga un vērā ņemama rīcība, lai kuģi varētu brīvi paiet garām viens otram.
17.noteikums
Kuģa, kuram dod ceļu, rīcība
(a) (i) Kad viens no diviem kuģiem
dod ceļu otram, tad otram kuģim jāsaglabā savs kurss un
ātrums.
(ii) Tomēr, tiklīdz šim otram kuģim kļūst acīmredzams, ka kuģis,
kura pienākums ir dot ceļu, nerīkojas tā, kā to prasa šie
Noteikumi, lai izvairītos no sadursmes, tas var izdarīt savu
manevru viens pats.
(b) Ja kaut kāda iemesla dēļ kuģis, kuram tiek prasīts saglabāt
savu kursu un ātrumu, pamana, ka tas atrodas tik tuvu otram
kuģim, ka no sadursmes nevar izvairīties tikai ar tā kuģa rīcību,
kas dod ceļu, tam pašam jārīkojas tā, lai vislabāk palīdzētu
novērst sadursmi.
(c) Kuģis ar mehānisku dzinēju, kas kursu krustošanās situācijā,
saskaņā ar šī noteikuma (a) (ii) apakšpunktu, uzsāk rīkoties, lai
izvairītos no sadursmes ar otru kuģi ar mehānisku dzinēju, ja
apstākļi to atļauj, nemaina kursu pa kreisi, ja otrs kuģis
atrodas pa kreisi no tā.
(d) Šis noteikums neatbrīvo kuģi, kura pienākums ir dot ceļu, no
šī pienākuma izpildīšanas.
18.noteikums
Kuģu savstarpējie pienākumi
Izņemot gadījumus, kad 9., 10. un
13.noteikums prasa citu rīcību:
(a) Kuģim ar mehānisku dzinēju gaitā jādod ceļš:
(i)
kuģim, kas zaudējis vadības spējas;
(ii) kuģim ar ierobežotu manevrēšanas spēju;
(iii) kuģim, kas nodarbināts zvejā;
(iv) buru kuģim.
(b) Buru kuģim gaitā jādod ceļš:
(i) kuģim, kas zaudējis vadības spējas;
(ii) kuģim ar ierobežotu manevrēšanas spēju;
(iii) kuģim, kas nodarbināts zvejā.
(c) Zvejā nodarbinātam kuģim gaitā, cik tas iespējams, jādod
ceļš:
(i) kuģim, kas zaudējis vadības spējas;
(ii) kuģim ar ierobežotu manevrēšanas spēju.
(d) (i) Jebkurš kuģis, izņemot kuģi, kas zaudējis vadības spējas,
un kuģi ar ierobežotu manevrēšanas spēju, ja apstākļi atļauj,
nedrīkst traucēt tāda kuģa drošu kuģošanu, kura manevrēšanu
ierobežo tā iegrime un kurš izlicis signālus, ko nosaka 28.
noteikums.
(ii) Kuģim, kura manevrēšanu ierobežo tā iegrime, jāpārvietojas
īpaši piesardzīgi, pilnīgi ņemot vērā savu īpašo stāvokli.
(e) Hidroplānam, atrodoties uz ūdens, vispārējā gadījumā jāturas
sāņus no visiem kuģiem un tam jāizvairās traucēt to kuģošanu.
Tomēr gadījumos, kad pastāv sadursmes draudi, tam jāizpilda šīs
daļas noteikumi.
(f) (i) Ekranoplānam, paceļoties, nolaižoties un lidojot virsmas
tuvumā, jāturas sāņus no visiem kuģiem, un tas nedrīkst traucēt
to kuģošanu;
(ii) Ekranoplānam, operējot uz ūdens virsmas, jāpilda šīs daļas
noteikumi kā kuģim ar mehānisko dzinēju.
II NODAĻA – Kuģu
vadīšana
ierobežotas redzamības apstākļos
19.noteikums
Kuģu vadīšana ierobežotas redzamības apstākļos
(a) Šis noteikums attiecas uz
kuģiem, kas neatrodas cits cita redzamības robežās, kuģojot
ierobežotas redzamības rajonos vai šādu rajonu tuvumā.
(b) Katram kuģim jākuģo ar drošu ātrumu, ko nosaka atbilstoši
esošajiem apstākļiem un ierobežotai redzamībai. Kuģiem ar
mehānisku dzinēju jātur savas mašīnas gatavībā izdarīt tūlītēju
manevru.
(c) Izpildot šīs daļas I nodaļas noteikumus, katram kuģim
pienācīgi jāpielāgo sava rīcība dominējošiem apstākļiem un
ierobežotai redzamībai.
(d) Kuģim, kas pamanījis otra kuģa klātbūtni tikai ar
radiolokatora palīdzību, jānosaka, vai nerodas pārliekas
satuvināšanās situācija un/vai nepastāv sadursmes draudi. Ja tas
tā ir, tad tam savlaicīgi jārīkojas, lai izvairītos no sadursmes,
turklāt, ja kuģim šai nolūkā jāmaina kurss, tad iespēju robežās
tam jāizvairās no:
(i) kursa izmaiņas pa kreisi, ja otrs kuģis atrodas priekšā
dvarsam un tas netiek apdzīts;
(ii) kursa izmaiņas uz tāda kuģa pusi, kas atrodas dvarsā vai aiz
dvarsa.
(e) Izņemot gadījumus, kad ir noskaidrots, ka sadursme nedraud,
katram kuģim, kas izdzird nepārprotami priekšā savam dvarsam otra
kuģa miglas signālu vai kurš nevar novērst bīstamu satuvināšanos
ar otru kuģi, kas atrodas priekšā dvarsam, jāsamazina gaita līdz
minimālai, kas ir pietiekama, lai noturētu kuģi kursā. Ja tas
nepieciešams, kuģim jāaptur kustība un jebkurā gadījumā jāvirzās
ārkārtīgi piesardzīgi līdz pat brīdim, kad sadursmes draudi vairs
nepastāv.
C DAĻA – UGUNIS UN ZĪMES
20.noteikums
Pielietošana
(a) Šīs nodaļas noteikumi jāievēro
jebkādos laika apstākļos.
(b) Noteikumi, kas attiecas uz ugunīm, jāievēro no saules rieta
līdz saules lēktam un šai laikā nedrīkst izlikt citas ugunis,
izņemot tādas ugunis, kuras kļūdas dēļ nevar tikt pieņemtas par
kādu no ugunīm, ko paredz šie Noteikumi, vai pasliktināt to
redzamību un atšķirīgās īpašības, vai arī būt par traucēkli
pienācīgai novērošanai.
(c) Ugunis, ko paredz šie Noteikumi, ja tādas uz kuģa atrodas,
arī jāizliek no saules lēkta līdz saules rietam ierobežotas
redzamības apstākļos un var tikt izliktas jebkuros citos
apstākļos, kad to uzskata par nepieciešamu.
(d) Noteikumi, kas attiecas uz zīmēm, jāievēro dienā.
(e) Ugunīm un zīmēm, ko paredz šie Noteikumi, jāatbilst šo
Noteikumu I pielikuma prasībām.
21.noteikums
Definīcijas
(a) Topuguns ir balta
uguns, kas izvietota kuģa garenvirziena simetrijas plaknē,
apgaismo ar nepārtrauktu gaismu 225° lielu horizonta loku un ir
novietota tā, lai gaisma kristu taisni uz kuģa priekšgalu līdz
22,5° aiz katra borta dvarsa.
(b) Bortu ugunis ir zaļa uguns labajā un sarkana kreisajā
bortā, katra no šīm ugunīm apgaismo ar nepārtrauktu gaismu 112,5°
lielu horizonta loku un ir novietota tā, lai gaisma kristu
virzienā taisni uz kuģa priekšgalu līdz 22,5° aiz atbilstošā
borta dvarsa. Uz kuģa, kura garums mazāks par 20 m, bortu ugunis
var būt apvienotas vienā laternā, kas novietota kuģa
garenvirziena simetrijas plaknē.
(c) Pakaļgala uguns ir balta uguns, kas praktisko iespēju
robežās novietota tuvāk kuģa pakaļgalam, apgaismo ar nepārtrauktu
gaismu 135° lielu horizonta loku un novietota tā, lai gaisma
kristu virzienā taisni uz kuģa pakaļgalu līdz 67,5° uz katra
borta pusi.
(d) Vilkšanas uguns ir dzeltena uguns ar tādām pašām
raksturīgām īpašībām kā pakaļgala ugunij, kas aprakstītas šī
noteikuma (c) punktā.
(e) Riņķuguns ir uguns, kas ar nepārtrauktu gaismu
apgaismo 360° lielu horizonta loku.
(f) Zibšņu uguns ir uguns, kas uzzibsnī ar regulāriem
intervāliem 120 vai vairāk reižu minūtē.
22.noteikums
Uguņu redzamība
Šajos Noteikumos norādīto uguņu
intensitātei jābūt tādai, kāda aprakstīta šo Noteikumu I
pielikuma 8.nodaļā, un tām jābūt redzamām no šādiem minimāliem
attālumiem:
(a) Uz kuģiem, kas ir 50 m gari un garāki:
– topuguns – 6 jūdzes;
– bortu ugunis – 3 jūdzes;
– pakaļgala uguns – 3 jūdzes;
– vilkšanas uguns – 3 jūdzes;
– baltā, sarkanā, zaļā vai dzeltenā riņķuguns – 3 jūdzes.
(b) Uz kuģiem, kas ir 12 m gari un garāki, bet īsāki par 50
m:
– topuguns – 5 jūdzes, bet, ja kuģa garums mazāks par 20 m, – 3
jūdzes;
– bortu ugunis – 2 jūdzes;
– pakaļgala uguns – 2 jūdzes;
– vilkšanas uguns – 2 jūdzes;
– baltā, sarkanā, zaļā vai dzeltenā riņķuguns – 2 jūdzes.
(c) Uz kuģiem, kas īsāki par 12 m:
– topuguns – 2 jūdzes;
– bortu uguns – 1 jūdze;
– pakaļgala uguns – 2 jūdzes;
– vilkšanas uguns – 2 jūdzes;
– baltā, sarkanā, zaļā vai dzeltenā riņķuguns – 2 jūdzes.
(d) Uz grūti saredzamiem, daļēji iegremdētiem velkamajiem kuģiem
vai velkamajiem objektiem:
– balta riņķuguns – 3 jūdzes.
23.noteikums
Kuģi ar mehānisko dzinēju gaitā
(a) Kuģiem ar mehānisku dzinēju
gaitā jāizliek:
(i) topuguns kuģa priekšgalā;
(ii) otra topuguns aizmugurē un augstāk par pirmo topuguni, taču
kuģim, kura garums mazāks par 50 m, šī uguns nav obligāta, bet
tas var to izlikt;
(iii) bortu ugunis;
(iv) pakaļgala uguns.
(b) Kuģiem uz gaisa spilvena, kas gaitas režīmā atrodas
neiegremdētā stāvoklī, papildus ugunīm, ko paredz šī noteikuma
(a) punkts, jāizliek dzeltena zibšņu riņķuguns.
(c) Ekranoplāniem, papildus šo noteikumu (a) punktā noteiktiem
uguņiem, jāizliek lielas intensitātes sarkana zibšņu riņķuguns
tikai tad, kad tie paceļas, nolaižas vai lido tuvu virsmai.
(d) (i) Kuģim ar mehānisku dzinēju, kura garums mazāks par 12 m,
var šī noteikuma (a) punktā noteikto uguņu vietā izlikt baltu
riņķuguni un bortu ugunis;
(ii) kuģim ar mehānisku dzinēju, kura garums mazāks par 7 m un
maksimālais ātrums nepārsniedz 7 mezglus, var šī noteikumu (a)
punktā noteikto uguņu vietā izlikt baltu riņķuguni un tam, ja tas
praktiski iespējams, jāizliek arī bortu ugunis;
(iii) uz kuģa ar mehānisku dzinēju, kura garums mazāks par 12 m,
topuguns vai baltā riņķuguns drīkst būt nobīdīta attiecībā pret
kuģa garenvirziena simetrijas plakni, ja tā uzstādīšana
garenvirziena simetrijas plaknē praktiski nav iespējama; šajā
gadījumā bortu ugunīm ir jābūt apvienotām vienā laternā, kas
uzstādīta kuģa garenvirziena simetrijas plaknē vai, cik vien tas
praktiski iespējams, tuvu garenvirziena simetrijas plaknei, kurā
uzstādīta topuguns vai baltā riņķuguns.
24.noteikums
Vilkšana un stumšana
(a) Kuģim ar mehānisku dzinēju,
kas nodarbināts vilkšanā, jāizliek:
(i) 23.noteikuma (a) (i) punktā norādītās uguns vietā divas
vertikālā līnijā izvietotas topugunis. Ja tauvas garums, mērot no
velkošā kuģa pakaļgala līdz velkamā kuģa pakaļgalam, pārsniedz
200 m, vertikālā līnijā jāizliek 3 šādas ugunis;
(ii) bortu ugunis;
(iii) pakaļgala uguns;
(iv) vilkšanas uguns, kas novietota vertikālā līnijā virs
pakaļgala uguns;
(v) rombveida zīme vislabāk redzamā vietā, ja tauvas garums
pārsniedz 200 metrus.
(b) Ja stumjošais kuģis un kuģis kuru stumj uz priekšu, nekustīgi
savienoti vienā veselā, tie jāuzskata par kuģi ar mehānisku
dzinēju un jāizliek 23. noteikumā norādītās ugunis.
(c) Kuģim ar mehānisku dzinēju, kas stumj pa priekšu vai velk
otru kuģi pēc metodes “pie borta”, ja tas nav uzskatāms par daļu
no nekustīgi savienotiem kuģiem, jāizliek šādas ugunis:
(i) 23. (a) (i) vai (a) (ii) noteikumā norādītās uguns vietā
divas vertikālā līnijā izvietotas topugunis;
(ii) borta ugunis;
(iii) pakaļgala uguns.
(d) Kuģiem ar mehānisku dzinēju, kuriem piemērojams šī noteikuma
(a) vai (c) punkts, jāievēro arī 23. (a) (ii) noteikums.
(e) Velkamajam kuģim vai objektam papildus šī noteikuma (g)
punktā norādītajām ugunīm jāizliek:
(i) bortu ugunis;
(ii) pakaļgala uguns;
(iii) rombveida zīme vislabāk redzamā vietā, ja tauvas un velkamo
kuģu garums pārsniedz 200 metrus.
(f) Jebkurš daudzums kuģu, kuri tiek vilkti pēc metodes “pie
borta”, vai stumjamu kuģu grupa jāapgaismo kā viens kuģis:
(i) kuģim, ko stumj pa priekšu, ja tas nav daļa no nekustīgi
savienotiem kuģiem, priekšējā daļā jāizliek bortu ugunis;
(ii) kuģim, kuru velk pēc metodes “pie borta”, jāizliek pakaļgala
uguns un priekšējā daļā – bortu ugunis.
(g) Grūti saredzamiem, daļēji iegremdētiem velkamajiem kuģiem vai
velkamajam objektam, vai tādu velkamo kuģu vai velkamo objektu
kombinācijai ir jāizliek:
(i) ja to platums mazāks par 25 m – viena balta riņķuguns kuģa
priekšgalā vai tā tuvumā un tāda pati uguns pakaļgalā vai tā
tuvumā, izņemot “drakonus”, kuri drīkst neizlikt uguni priekšgalā
vai tā tuvumā;
(ii) ja to platums ir 25 m un vairāk – divas papildus baltas
riņķugunis uz sānu galiem vai to tuvumā;
(iii) ja to garums lielāks par 100 m – papildus baltas riņķugunis
starp ugunīm, ko nosaka apakšpunkti (i) un (ii), tā, lai attālums
starp ugunīm nebūtu lielāks par 100 m;
(iv) rombveida zīme pēdējā velkamā objekta pakaļgalā vai tā
tuvumā un, ja velkamās tauvas garums pārsniedz 200 m – papildus
rombveida zīme, kas uzstādīta vislabāk redzamā vietā tik tālu uz
priekšgalu, cik tas praktiski iespējams.
(h) Ja kaut kāda būtiska iemesla dēļ velkamais kuģis vai
velkamais objekts nevar izlikt šī noteikuma (e) un (g) punktos
noteiktās ugunis un zīmes, ir jādara viss iespējamais, lai
apgaismotu velkamo kuģi vai velkamo objektu vai vismaz norādītu
par tāda kuģa vai objekta esamību.
(i) Ja kaut kāda būtiska iemesla dēļ kuģis, kurš parasti
nenodarbojas ar vilkšanas operācijām, nevar izlikt šī noteikuma
(a) vai (c) punktā noteiktās ugunis, tad, ja tas velk avarējošu
kuģi, kuram nepieciešama palīdzība, tam nav jāizliek šīs ugunis.
Ir jāveic visi iespējamie pasākumi, lai parādītu saites veidu
starp velkošo un velkamo kuģiem, kā tas noteikts 36. noteikumā,
it īpaši apgaismojot velkamo trosi.
25.noteikums
Buru kuģi gaitā un kuģi, kas pārvietojas ar airu palīdzību
(a) Buru kuģim gaitā
jāizliek:
(i) bortu ugunis;
(ii) pakaļgala uguns.
(b) Ja buru kuģa garums mazāks par 20 m, ugunis, kas norādītas šī
noteikuma (a) punktā, var tikt apvienotas vienā laternā, kas
izliekama masta augšgalā vai tā tuvumā vislabāk redzamā
vietā.
(c) Buru kuģis gaitā var papildus šī noteikuma (a) punktā
norādītām ugunīm izlikt divas vertikālā līnijā izvietotas
riņķ-ugunis, masta augšgalā vai tā tuvumā, vislabāk redzamā
vietā, no kurām augšējai jābūt sarkanai, bet apakšējai – zaļai,
taču šīs ugunis nedrīkst būt novietotas kopā ar kombinēto
laternu, kas atļauta atbilstoši šī noteikuma (b) punktam.
(d) (i) Buru kuģim, kura garums mazāks par 7 m, ja tas praktiski
iespējams, jāizliek ugunis, ko paredz šī noteikuma (a) vai (b)
punkts; ja kuģis tās neizliek, tam jāsagatavo elektriskais
lukturis vai iedegta laterna ar baltu uguni, kas jāizliek
savlaicīgi, lai novērstu sadursmi.
(ii) Kuģis, kas pārvietojas ar airu palīdzību, var izlikt ugunis,
ko šis noteikums nosaka buru kuģiem, bet, ja kuģis tās neizliek,
tam jāsagatavo elektriskais lukturis vai iedegta laterna ar baltu
uguni, kas jāizliek savlaicīgi, lai novērstu sadursmi.
(e) Kuģim, kas iet ar burām, bet tai pašā laikā tiek virzīts ar
mehānisku iekārtu, priekšgalā vislabāk redzamā vietā jāuzstāda
konusveida zīme ar virsotni uz leju.
26.noteikums
Zvejas kuģi
(a) Kuģim, kurš nodarbināts zvejā,
kad tas ir gaitā vai noenkurojies, jāizliek tikai tās ugunis un
zīmes, ko paredz šis noteikums.
(b) Kuģim, kas nodarbināts tralēšanā, t.i., velk ūdenī dragu vai
citu zvejas rīku, jāizliek:
(i) divas vertikālā līnijā izvietotas riņķugunis, no kurām
augšējai jābūt zaļai, bet apakšējai baltai, vai zīme, kas sastāv
no diviem ar virsotnēm kopā savienotiem konusiem, kas vertikālā
līnijā novietoti viens virs otra;
(ii) topuguns aiz un virs zaļās riņķ-uguns; kuģim, kura garums
mazāks par 50 m, šī uguns nav obligāta, bet tas to var
izlikt;
(iii) ja kuģis pārvietojas ūdenī, tad papildus šajā punktā
paredzētajām ugunīm jāizliek bortu ugunis un pakaļgala uguns.
(c) Kuģim, kas nodarbināts zvejā,
izņemot kuģus, kas nodarbināti tralēšanā, jāizliek:
(i) divas vertikālā līnijā izvietotas riņķ-ugunis, no kurām
augšējai jābūt sarkanai, bet apakšējai – baltai, vai zīme, kas
sastāv no diviem ar virsotnēm kopā savienotiem konusiem, kas
novietoti vertikālā līnijā viens virs otra;
(ii) ja izmestie zvejas rīki izstiepjas jūrā horizontālā virzienā
tālāk par 150 m no kuģa, tad šo rīku virzienā jāizliek balta
riņķuguns vai konusveida zīme ar virsotni uz augšu;
(iii) ja kuģis pārvietojas ūdenī, tad papildus šajā punktā
paredzētajām ugunīm jāizliek bortu ugunis un pakaļgala
uguns.
(d) Šī noteikuma II pielikumā minētie papildus signāli ir jālieto
kuģim, kas nodarbināts zvejā citu kuģu tuvumā, kas arī ir
nodarbināti zvejā.
(e) Kuģis, kas nav nodarbināts zvejā, nedrīkst izlikt ugunis un
zīmes, ko paredz šis noteikums; tam jāizliek tikai tās ugunis un
zīmes, kas paredzētas atbilstoša garuma kuģiem.
27.noteikums
Kuģi, kas zaudējuši vadības spējas vai kuru manevrēšanas spēja ir
ierobežota
(a) Kuģim, kas zaudējis vadības
spējas, jāizliek:
(i) vislabāk redzamā vietā divas sarkanas vertikālā līnijā
izvietotas riņķugunis;
(ii) vislabāk redzamā vietā divas bumbas vai līdzīgas zīmes, kas
novietotas vertikālā līnijā;
(iii) ja kuģis pārvietojas ūdenī, tad papildus šajā punktā
paredzētajām ugunīm – bortu ugunis un pakaļgala uguns.
(b) Kuģim ar ierobežotu manevrēšanas spēju, izņemot kuģus, kas
nodarbināti mīnu neitralizēšanas darbā, jāizliek:
(i) vislabāk redzamā vietā trīs vertikālā līnijā izvietotas
riņķugunis. Augšējai un apakšējai no šīm ugunīm jābūt sarkanām,
vidējai – baltai;
(ii) vislabāk redzamā vietā trīs vertikālā līnijā izvietotas
zīmes. Augšējai un apakšējai no šīm zīmēm jābūt bumbām, bet
vidējai – rombam;
(iii) ja kuģis pārvietojas attiecībā pret ūdeni, tad papildus (i)
apakšpunktā paredzētajām ugunīm – topuguns vai topugunis, bortu
ugunis un pakaļgala uguns;
(iv) ja kuģis ir noenkurojies, tad
papildus (i) un (ii) apakšpunktā paredzētajām ugunīm vai zīmēm,
30. noteikumā norādīto uguni, ugunis vai zīmi.
(c) Kuģim ar mehānisku dzinēju, kas veic tādu vilkšanas
operāciju, kas ievērojami ierobežo velkošā un velkamā kuģa
iespēju novirzīties no sava kursa, papildus ugunīm vai zīmēm, ko
nosaka 24. (a) noteikums, jāizliek ugunis vai zīmes, ko nosaka šī
noteikuma (b) punkta (i) un (ii) apakšpunkts.
(d) Kuģim, kas veic bagarēšanas darbus vai zemūdens operācijas,
kad tā manevrēšanas spējas ir ierobežotas, jāizliek ugunis un
zīmes, kas norādītas šī noteikuma (b) punkta (i), (ii) un (iii)
apakšpunktā, un, ja radušies šķēršļi cita kuģa paiešanai garām,
papildus jāizliek:
(i) divas sarkanas riņķugunis vai divas bumbas, novietotas
vertikālā līnijā, lai norādītu to pusi, kurā atrodas
šķērslis;
(ii) divas zaļas riņķugunis vai divi rombi, kas novietoti
vertikālā līnijā, lai norādītu to pusi, pa kuru var paiet garām
otrs kuģis;
(iii) ja tas ir noenkurojies – šajā punktā noteiktās ugunis vai
zīmes, 30. noteikumā noteikto uguņu vai zīmju vietā.
(e) Ja zemūdens darbos nodarbināta kuģa izmēri praktiski neatļauj
izlikt visas šī noteikuma (d) punktā norādītās ugunis un zīmes,
tam jāizliek:
(i) vislabāk redzamā vietā trīs vertikālā līnijā izvietotas
riņķugunis. Augšējai un apakšējai ugunīm ir jābūt sarkanām, bet
vidējai ugunij – baltai;
(ii) starptautiskā signāla koda “A” zīmi, kas izgatavota vismaz 1
m augsta, cieta vairoga veidā. Jānodrošina šīs zīmes redzamība no
visām pusēm.
(f) Kuģim, kas nodarbināts mīnu neitralizēšanas darbos, papildus
23. noteikumā norādītajām ugunīm kuģim ar mehānisku dzinēju vai
ugunīm, vai zīmei, ko nosaka 30. noteikums kuģim uz enkura,
jāizliek trīs zaļas riņķugunis vai trīs bumbas. Viena no šīm
ugunīm vai zīmēm jāizliek fokmasta augšgala tuvumā, bet abas
pārējās – uz fokrājas galiem. Šīs ugunis vai zīmes norāda, ka
citam kuģim ir bīstami tuvoties kuģim, kas nodarbināts mīnu
neitralizēšanas darbos, tuvāk par 1000 m.
(g) Kuģiem, kuru garums mazāks par 12 m, izņemot kuģus, kas
nodarbināti zemūdens darbos, nav jāizliek ugunis un zīmes, ko
paredz šis noteikums.
(h) Šajā noteikumā norādītie signāli nav uzskatāmi par avarējošu
un palīdzību lūdzošu kuģu signāliem. Tāda veida signāli
uzskaitīti šo Noteikumu IV pielikumā.
28.noteikums
Kuģi, kuru manevrēšanu ierobežo
to iegrime
Kuģis, kura manevrēšanu ierobežo tā iegrime, papildus 23. noteikumā paredzētajām ugunīm kuģiem ar mehānisku dzinēju, var izlikt vislabāk redzamā vietā trīs sarkanas vertikālā līnijā izvietotas riņķugunis vai cilindru.
29.noteikums
Loču kuģi
(a) Izpildot loča funkcijas, kuģim
jāizliek:
(i) masta topā vai tā tuvumā divas vertikālā līnijā izvietotas
riņķugunis; augšējai ugunij jābūt baltai, bet apakšējai –
sarkanai;
(ii) ja kuģis atrodas gaitā, papildus jāizliek bortu ugunis un
pakaļgala uguns;
(iii) ja kuģis ir noenkurojies, tad papildus (i) apakšpunktā
paredzētajām ugunīm – uguns, uguņi vai zīme, ko nosaka 30.
noteikums kuģiem uz enkura.
(b) Loču kuģim, kas nepilda loča funkcijas, jāizliek ugunis vai
zīmes, kas paredzētas atbilstoša garuma kuģim.
30.noteikums
Noenkurojušies kuģi un kuģi uz sēkļa
(a) Kuģim, kas noenkurojies,
vislabāk redzamā vietā jāizliek:
(i) kuģa priekšgalā – balta riņķuguns vai bumba;
(ii) pakaļgalā vai tā tuvumā un zemāk par (i) apakšpunktā
noteikto uguni – balta riņķuguns.
(b) Kuģis, kura garums mazāks par 50 m, var izlikt vislabāk
redzamā vietā baltu riņķuguni to uguņu vietā, kas norādītas šī
noteikuma (a) punktā.
(c) Noenkurojies kuģis var izmantot, bet kuģim, garākam par 100
m, obligāti jāizmanto arī esošās darba vai citas līdzvērtīgas
ugunis savu klāju apgaismošanai.
(d) Kuģim uz sēkļa jāizliek šī noteikuma (a) un (b) punktā
norādītās ugunis un papildus vislabāk redzamā vietā:
(i) divas vertikālā līnijā izvietotas sarkanas riņķugunis;
(ii) trīs vertikālā līnijā izvietotas bumbas.
(e) Noenkurotam kuģim, kura garums mazāks par 7 m, ja tas
neatrodas šaurumā, kuģu ceļā, enkurvietās vai to tuvumā, kā arī
rajonos, kur parasti notiek citu kuģu kustība, nav obligāti
jāizliek šī noteikuma (a) un (b) punktā norādītās ugunis un
zīmes.
(f) Kuģim uz sēkļa, kura garums mazāks par 12 m, nav obligāti
jāizliek ugunis un zīmes, ko paredz šī noteikuma (d) punkta (i)
un (ii) apakšpunkts.
31.noteikums
Hidroplāni
Ja hidroplāns vai ekranoplāns praktiski nevar izlikt ugunis vai zīmes, kas pēc sava rakstura vai izvietojuma atbilstu šīs daļas noteikumu prasībām, tam jāizliek tādas ugunis un zīmes, kas pēc sava rakstura un izvietojuma būtu iespējami tuvākas šo noteikumu prasībām.
D DAĻA – SKAŅU
UN
GAISMAS SIGNĀLI
32.noteikums
Definīcijas
(a) Vārds svilpe nozīmē
jebkuru skaņu signālu ierīci, kas var radīt vajadzīgas skaņas un
atbilst šo Noteikumu III pielikuma prasībām.
(b) Termins īsa skaņa nozīmē skaņu, kas ilgst apmēram 1
sek.
(c) Termins ilgstoša skaņa nozīmē skaņu, kas ilgst no 4
līdz 6 sek.
33.noteikums
Iekārtas skaņu signālu padošanai
(a) Kuģim, kura garums ir 12 m vai
lielāks, jābūt apgādātam ar svilpi, kuģim, kura garums ir 20 m
vai lielāks, jābūt apgādātam ar svilpi un papildus arī ar zvanu,
un kuģim, kura garums 100 m vai lielāks, turklāt jābūt apgādātam
arī ar gongu, kura toni un skanējumu nevarētu sajaukt ar zvana
skaņu. Svilpei, zvanam un gongam jāatbilst šo Noteikumu III
pielikuma prasībām. Zvans un/vai gongs var tikt aizvietoti ar
citām ierīcēm, kurām ir tādas pašas skanējuma pazīmes, turklāt
arvien jābūt paredzētai iespējai vajadzīgos signālus padot ar
roku.
(b) Kuģim, kura garums mazāks par 12 m, šo noteikumu (a) punktā
paredzētās skaņas signālu ierīces nav obligātas, bet, ja tādam
kuģim to nav, tam jābūt apgādātam ar citiem efektīga skaņas
signāla padošanas līdzekļiem.
34.noteikums
Manevrēšanas un brīdinājuma signāli
(a) Kad kuģi ir savstarpēji
redzami, tad kuģim ar mehānisku dzinēju gaitā, manevrējot tā, kā
to atļauj vai prasa šie Noteikumi, jāparāda savs manevrs ar
svilpes signāliem šādi:
– viena īsa skaņa nozīmē “Es mainu savu kursu pa labi”;
– divas īsas skaņas nozīme “Es mainu savu kursu pa kreisi”;
– trīs īsas skaņas nozīmē “Mani dzinēji strādā
atpakaļgaitā”.
(b) Kuģis var šī noteikuma (a) punktā norādītos skaņu signālus
papildināt ar gaismas signāliem, ko atkārto visā manevra
laikā;
(i) šiem gaismas signāliem jābūt ar šādu nozīmi:
– viens zibsnis nozīmē “Es mainu savu kursu pa labi”;
– divi zibšņi nozīmē “Es mainu savu kursu pa kreisi”;
– trīs zibšņi nozīmē “Mani dzinēji strādā atpakaļgaitā”;
(ii) katra zibšņa ilgumam jābūt apmēram 1 sek., intervālam starp
zibšņiem – apmēram 1 sek., intervālam starp viens otram
sekojošiem signāliem – ne mazāk kā 10 sek.;
(iii) šāda signāla raidīšanai izmantojamai ugunij, ja tāda
uzstādīta, jābūt baltai riņķugunij, kas redzama ne mazāk kā 5
jūdžu attālumā, un jāatbilst šo Noteikumu I pielikuma
prasībām.
(c) Kad kuģi ir savstarpēji redzami šaurā kanālā vai kuģu ceļā,
tad:
(i) kuģim, kas gatavojas apdzīt otru kuģi saskaņā ar 9.(e)(i)
noteikumu, savs nolūks jāparāda ar šādiem svilpes
signāliem:
– divas ilgstošas skaņas un tām sekojoša viena īsa skaņa, kas
nozīmē “Es gatavojos jūs apdzīt gar jūsu labo bortu”;
– divas ilgstošas skaņas un tām sekojošas divas īsas skaņas, kas
nozīmē “Es gatavojos jūs apdzīt gar jūsu kreiso bortu’’;
(ii) kuģim, kuru gatavojas apdzīt, saskaņā ar 9.(e)(i) noteikumu,
jāapstiprina sava piekrišana ar sekojošu signālu, ko padod ar
svilpi norādītā secībā:
– viena ilgstoša, viena īsa, viena ilgstoša un viena īsa
skaņa.
(d) Kad kuģi, kas ir savstarpēji redzami, tuvojas un kaut kāda
iemesla dēļ viens no tiem nevar izprast otra kuģa nodomus vai
rīcību vai arī šaubās par to, vai šis otrs kuģis veic pietiekamu
rīcību sadursmes novēršanai, tam nekavējoties par to jāpaziņo,
padodot ar svilpi vismaz piecas īsas skaņas ar maziem
intervāliem. Šādu signālu var pavadīt gaismas signāli, kas sastāv
no vismaz pieciem īsiem zibšņiem.
(e) Kuģim, kas tuvojas līkumam vai šauram kanālam, vai kuģu ceļa
posmam, kur citi kuģi var nebūt redzami šķēršļu dēļ, jādod viena
ilgstoša skaņa. Jebkuram kuģim, kas tuvojas un atrodas
dzirdamības robežās aiz līkuma vai šķēršļa, uz šādu signālu
jāatbild ar vienu ilgstošu skaņu.
(f) Ja svilpes uz kuģa novietotas vairāk kā 100 m attālumā viena
no otras, tad manevrēšanas un brīdinājuma signāla noraidīšanai
jāizmanto tikai viena svilpe.
35.noteikums
Skaņu signāli ierobežotas redzamības apstākļos
Rajonos ar ierobežotu redzamību
vai to tuvumā, dienā vai naktī, signāli, kuri norādīti šajā
noteikumā, noraidāmi šādā veidā:
(a) Kuģim ar mehānisku dzinēju, kas pārvietojas ūdenī, ne retāk
kā ik pēc 2 minūtēm jāpadod viena ilgstoša skaņa.
(b) Kuģim ar mehānisku dzinēju gaitā, bet kurš ir apstājies un
nepārvietojas ūdenī, ne retāk kā ik pēc 2 minūtēm jāpadod divas
ilgstošas skaņas, intervāls starp kurām ir apmēram 2 sek.
(c) Kuģim, kas zaudējis vadības spējas, vai kuģim ar ierobežotu
manevrēšanas spēju, kuģim, kura manevrēšanu ierobežo tā iegrime,
buru kuģim, kuģim, kas nodarbināts zvejā, un kuģim, kas velk vai
stumj otru kuģi, šī noteikuma (a) un (b) punktā noteikto signālu
vietā ne retāk kā ik pēc 2 minūtēm jāpadod trīs cita citai
sekojošas skaņas, proti, viena ilgstoša un aiz tās divas
īsas.
(d) Kuģim, kas nodarbināts zvejā un ir noenkurojies, un kuģim ar
ierobežotu manevrēšanas spēju, kas veic savu darbu uz enkura, šī
noteikuma (g) punktā noteikto signālu vietā jādod signāli, ko
nosaka šī noteikuma (c) punkts.
(e) Velkamajam kuģim, bet, ja tiek vilkti vairāki kuģi, tad
pēdējam no tiem, ja uz tā atrodas komanda, ne retāk kā ik pēc 2
minūtēm jāpadod četras cita citai sekojošas skaņas, proti, viena
ilgstoša un aiz tās trīs īsas. Iespēju robežās šis signāls
jāpadod nekavējoties pēc velkošā kuģa signāla.
(f) Ja stumjošais kuģis un stumjamais kuģis nekustīgi savienoti
vienā veselā, tie uzskatāmi par kuģi ar mehānisku dzinēju, kam
jāpadod šī noteikuma (a) un (b) punktā norādītie signāli.
(g) Noenkurotam kuģim, ne retāk kā ik pēc 1 minūtes, apmēram 5
sekundes ilgi jāzvana ātrs zvans. Uz kuģa, kura garums ir 100 m
vai vairāk, šis signāls ar zvanu jādod priekšgalā un nekavējoties
pēc tam pakaļgalā – paātrināts signāls ar gongu apmēram 5
sekundes ilgi. Kuģis, kas noenkurojies, lai brīdinātu par savu
atrašanās vietu un par sadursmes draudiem tuvojošos kuģus, var
papildus padot trīs citu citai sekojošas skaņas ar svilpi, proti,
vienu īsu, vienu ilgstošu un vienu īsu.
(h) Kuģim, kas atrodas uz sēkļa, jāsignalizē ar zvanu un, ja tas
nepieciešams, ar gongu, kā to nosaka šī noteikuma (g) punkts, un
papildus jāzvana trīs atsevišķi skaidri zvana sitieni tieši pirms
katras paātrinātas zvanīšanas ar zvanu un pēc tās. Kuģis, kas
atrodas uz sēkļa, papildus var signalizēt ar atbilstošu signālu
ar svilpi.
(i) Kuģim, kura garums lielāks par 12 m, bet mazāks par 20
m, nav obligāti jādod šī noteikuma (g) un (h) punktā minētie
signāli. Tomēr, ja tas to nedara, tad jādod citi efektīgi skaņas
signāli ar intervālu ne retāk kā ik pēc 2 minūtēm.
(j) Kuģim, kura garums mazāks par 12 m, nav obligāti jādod
iepriekš minētie signāli, bet, ja tas to nedara, tad tam
jāsignalizē ar citu efektīgu skaņu signālu ne retāk kā ik pēc 2
minūtēm.
(k) Loču kuģis, kad tas izpilda savas funkcijas, papildus
signāliem, kas norādīti šī noteikuma (a), (b) vai (g) punktā, var
dot pazīšanās signālu, kas sastāv no četrām īsām skaņām.
36.noteikums
Signāli uzmanības pievēršanai
Jebkurš kuģis, ja rodas nepieciešamība pievērst cita kuģa uzmanību, var raidīt gaismas vai skaņu signālus, bet tikai tādus, kas kļūdas dēļ nevarētu tikt noturēti par šajos Noteikumos norādītajiem signāliem vai vērst prožektora staru bīstamās vietas virzienā veidā, kas netraucē citiem kuģiem. Jebkurai ugunij, kuru izmanto cita kuģa uzmanības pievēršanai, jābūt tādai, lai to kļūdas dēļ nevarētu uzskatīt par kādu navigācijas līdzekli. Lai izpildītu šo noteikumu, jācenšas nelietot lielas intensitātes mirgojošas vai rotējošas ugunis, tādas kā impulsa ugunis.
37.noteikums
Avārijas signāli
Kad kuģis avarē un lūdz palīdzību, tam jāizmanto vai jāizliek signāli, kas norādīti šo Noteikumu IV pielikumā.
E DAĻA –
IZŅĒMUMI
38.noteikums
Izņēmumi
Katrs kuģis (vai kuģu tips), kura
būve uzsākta vai kurš atrodas attiecīgā būves stadijā,
nodrošinot, ka tas izpildīs 1960.gada Starptautisko Noteikumu
kuģu sadursmju novēršanai jūrā prasības līdz brīdim, kad šie
Noteikumi stājas spēkā, var tikt atbrīvots no:
(a) Uguņu uzstādīšanas ar 22. noteikumā noteikto redzamības
attālumu, uz laiku līdz četriem gadiem, skaitot no šo Noteikumu
spēkā stāšanās datuma.
(b) Uguņu uzstādīšanas ar I pielikuma 7.punktā minētajiem krāsu
raksturīgajiem raksturlielumiem, uz laiku līdz četriem gadiem,
skaitot no šo Noteikumu stāšanās spēkā datuma.
(c) Uguņu pārvietošanu sakarā ar pāreju no angļu mērvienību
standarta uz metrisko un mērāmo lielumu noapaļošanu – uz visu
laiku.
(d) (i) topuguņu pārvietošanu uz kuģiem, kuru garums mazāks par
150 m, atbilstoši šo Noteikumu I pielikuma 3(a) punktam – uz visu
laiku.
(ii) topuguņu pārvietošanu uz kuģiem, kuru garums 150 m vai
lielāks, atbilstoši šo Noteikumu I pielikuma 3(a) punktam, uz
laiku līdz deviņiem gadiem, skaitot no šo Noteikumu stāšanās
spēkā datuma.
(e) Topuguņu pārvietošanu atbilstoši šo Noteikumu I pielikuma
2(b) punktam uz laiku līdz deviņiem gadiem, skaitot no šo
Noteikumu stāšanās spēkā datuma.
(f) Bortuguņu pārvietošanu atbilstoši šo Noteikumu I pielikuma
2(g) un 3(b) punktam uz laiku līdz deviņiem gadiem, skaitot no šo
Noteikumu stāšanās spēkā datuma.
(g) Skaņas signālu iekārtu prasībām, kas minētas šo Noteikumu III
pielikumā, uz laiku līdz deviņiem gadiem, skaitot no šo Noteikumu
stāšanās spēkā datuma.
(h) Riņķuguņu pārvietošanu atbilstoši šo Noteikumu I pielikuma
9(b) punktam – uz visu laiku.
I pielikums
UGUŅU UN ZĪMJU IZVIETOJUMS UN TEHNISKIE RAKSTUROJUMI
1. Definīcija
Termins augstums virs korpusa nozīmē augstumu virs visaugstākā vienlaidus klāja. Šis augstums ir jāmēra no punkta uz vertikāles zem uguns uzstādīšanas vietas.
2. Uguņu vertikālais izvietojums un attālums starp tām
(a) Uz kuģa ar mehānisku dzinēju,
kura garums 20 m vai lielāks, topugunīm jābūt izvietotām sekojošā
veidā:
(i) priekšējā topuguns, vai, ja ir tikai viena topuguns, tad šī
uguns – augstumā ne mazāk par 6 m virs korpusa, bet, ja kuģa
platums pārsniedz 6 m, tad tādā augstumā virs korpusa, kas nav
mazāks par šo platumu, taču nav nepieciešams, lai šī uguns
atrastos vairāk kā 12 m augstumā virs korpusa;
(ii) ja kuģim ir divas topugunis, tad aizmugurējai no tām jābūt
vismaz 4,5 m augstāk pa vertikāli nekā priekšējai.
(b) Vertikālajam attālumam starp topugunīm kuģim ar mehānisko
dzinēju jābūt tādam, lai pie visiem normāliem kuģa diferenta
stāvokļiem aizmugurējā uguns būtu redzama augstāk par priekšējo
un atsevišķi no tās 1000 m attālumā no priekšvadņa, raugoties no
jūras līmeņa.
(c) Topugunij, kuģim ar mehānisku dzinēju, kura garums 12 m un
vairāk, bet mazāks par 20 m, jābūt novietotai ne mazāk kā 2,5 m
augstumā virs margapmales.
(d) Kuģim ar mehānisku dzinēju, kura garums mazāks par 12 m,
visaugstākā uguns var atrasties zemāk par 2,5 m virs margapmales.
Taču, ja papildus borta ugunīm un pakaļgala ugunij ir topuguns
vai papildus bortu ugunīm riņķuguns, ko nosaka 23 (c) (i)
noteikums, tad tādai topugunij vai riņķugunij jābūt novietotai
vismaz 1 m augstāk par bortu ugunīm.
(e) Vienai no divām vai trijām ugunīm, kas paredzētas kuģim ar
mehānisku dzinēju, kad kuģis velk vai stumj citu kuģi, jābūt
novietotai tai pašā vietā, kur ir priekšējā vai pakaļējā
topuguns; gadījumā, ja tā uzstādīta pie pakaļējā masta,
viszemākajai no pakaļējām topugunīm jābūt vismaz 4,5 m
augstāk pa vertikāli kā priekšējai topugunij.
(f) (i) Topugunij vai ugunīm, ko nosaka 23 (a) noteikums, ir
jābūt izvietotām tā, lai tās būtu skaidri redzamas virs visām
citām ugunīm un konstrukcijām, izņemot gadījumus, kas aprakstīti
(ii) apakšpunktā;
(ii) ja riņķugunis, ko nosaka 27 (b) (i) vai 28. noteikums,
praktiski nevar uzstādīt zem topugunīm, tās var uzstādīt virs
pakaļējās topuguns (ugunīm) vai augstumā starp priekšējo topuguni
(ugunīm) un pakaļējo topuguni (ugunīm); šajā gadījumā jānodrošina
šo Noteikumu 3 (c) punkta prasību izpilde.
(g) Bortu ugunīm, kuģim ar mehānisku dzinēju, jābūt novietotām
tādā augstumā virs korpusa, kas būtu ne vairāk kā trīs
ceturtdaļas no priekšējās topuguns augstuma. Tās nedrīkst
atrasties tik zemu, ka klāja ugunis traucētu to redzamību.
(h) Bortu ugunīm, ja tās apvienotas laternā un atrodas uz kuģa ar
mehānisku dzinēju, kura garums mazāks par 20 m, jābūt novietotām
ne mazāk kā 1 m zemāk par topuguni.
(i) Tajos gadījumos, kad Noteikumi prasa, lai uz kuģa būtu divas
vai trīs ugunis vertikālā līnijā, attālumiem starp ugunīm jābūt
šādām:
(i) uz kuģa, kura garums 20 m vai lielāks, attālumam starp šādām
ugunīm jābūt ne mazākam kā 2 m un zemākai no tām jāatrodas ne
mazāk par 4 m virs korpusa; šī pēdējā prasība neattiecas uz
pakaļgala uguni, kad vienlaicīgi ar pakaļgala uguni ir izlikta
vilkšanas uguns;
(ii) uz kuģa, kura garums mazāks par 20 m, attālumam starp šādām
ugunīm jābūt ne mazākam par 1 m un zemākai no tām jāatrodas ne
mazāk par 2 m virs marg-apmales; šī pēdējā prasība neattiecas uz
pakaļgala uguni, kad vienlaicīgi ar pakaļgala uguni ir
nepieciešama vilkšanas uguns;
(iii) ja uz kuģa ir trīs ugunis, tām jāatrodas vienādos attālumos
citai no citas.
(j) Zemākai no divām riņķugunīm, kas paredzētas zvejā
nodarbinātam kuģim, jābūt novietotai virs bortu ugunīm augstumā,
kas nav mazāks par divkāršu attālumu pa vertikāli starp šīm
riņķugunīm.
(k) Kad kuģis izliek divas enkura ugunis, tad priekšgala enkura
ugunij, ko nosaka 30 (a) (i) noteikums, jāatrodas ne mazāk kā 4,5
m augstāk par pakaļgala enkura uguni. Uz kuģa, kura garums 50 m
vai lielāks, priekšgala enkura ugunij jāatrodas ne mazāk kā 6 m
augstumā virs korpusa.
3. Uguņu horizontālais izvietojums un attālumi starp tām
(a) Ja kuģim ar mehānisku dzinēju
paredzētas divas topugunis, tad horizontālajam attālumam starp
tām jābūt ne mazākam par pusi no kuģa garuma, taču nav
nepieciešams, lai tas pārsniegtu 100 m. Priekšējai ugunij jābūt
novietotai tādā attālumā no priekšvadņa, kas nav lielāks par
vienu ceturtdaļu no kuģa garuma.
(b) Uz kuģa ar mehānisku dzinēju, kura garums 20 m vai vairāk,
bortu ugunis nedrīkst būt novietotas pirms priekšējās topuguns.
Tām jābūt novietotām uz bortiem vai kuģa bortu tuvumā.
(c) Kad ugunis, ko nosaka 27 (b) (i) vai 28.noteikums, atrodas
augstumā starp priekšējo topuguni (ugunīm) un pakaļējo topuguni
(ugunīm), šīs riņķugunis ir jāizvieto ne mazāk kā 2 m attālumā no
kuģa garenvirziena simetrijas plaknes.
(d) Ja kuģim ar mehānisku dzinēju paredzēta tikai viena topuguns,
šī uguns jāizvieto pirms vidusdaļas, izņemot kuģi, kura garums
mazāks par 20 m, kurš drīkst neizlikt šo uguni pirms vidusdaļas,
bet tā jāizliek tik tālu uz priekšu, cik tas praktiski
iespējams.
4. Virzienu norādošo uguņu un zīmju izvietojums uz zvejas kuģiem un kuģiem, kas nodarbināti bagarēšanas vai zemūdens darbos
(a) Ugunij, kas atbilstoši 26 (c)
(ii) noteikumā noteiktajam norāda virzienu, kādā zvejā
nodarbinātais kuģis izmetis zvejas rīkus, jābūt novietotai ne
mazāk kā 2 m un ne vairāk kā 6 m pa horizontāli no divām sarkanās
un baltās riņķugunīm, ko nosaka 26 (c) (i) noteikums, pie tam
norādītā uguns jānovieto ne augstāk par balto un ne zemāk par
bortu ugunīm.
(b) Kuģa, kas veic bagarēšanas vai zemūdens darbus, ugunīm un
zīmēm, kas norādītas 27 (d) (i) un (ii) noteikumā, lai norādītu
pusi, kurā atrodas šķērslis, un/vai pusi, pa kuru var droši paiet
garām otrs kuģis, jābūt novietotām maksimāli tālu citai no citas
pa horizontāli, bet nekādā gadījumā tās nedrīkst atrasties mazāk
kā 2 m attālumā no ugunīm un zīmēm, ko nosaka 27 (b) (i) un (ii)
noteikums. Augstākā no šīm ugunīm vai zīmēm nekādā gadījumā
nedrīkst atrasties augstāk par zemāko no trim ugunīm vai zīmēm,
kas norādītas 27 (b) (i) un (ii) noteikumā.
5. Vairogi bortu ugunīm
No tās puses, kas vērsta pret kuģa
garenvirziena simetrijas plakni, bortu ugunīm kuģiem, kuru garums
20 m vai vairāk, jābūt norobežotām ar vairogiem, kas nokrāsoti
melnā matētā krāsā un tiem jāatbilst šī pielikuma 9. punkta
prasībām.
Uz kuģiem, kuru garums mazāks par 20 m, bortu ugunīm no tās
puses, kas vērsta pret kuģa garenvirziena simetrijas plakni,
jābūt norobežotām ar vairogiem, kas nokrāsoti melnā matētā krāsā,
kad tas nepieciešams, lai izpildītu šī pielikuma 9.punkta
prasības. Ja tiek lietota kombinētā laterna ar vienu vertikālu
kvēldiegu un ļoti šauru starpsienu starp laternas sarkano un zaļo
sekciju, ārējie vairogi nav vajadzīgi.
6. Zīmes
(a) Zīmēm jābūt melnā krāsā un ar
šādiem izmēriem:
(i) bumbas diametram jābūt ne mazākam par 0,6 m;
(ii) konusa pamatnes diametram jābūt ne mazākam par 0,6 m un
augstumam jābūt vienādam ar tā diametru;
(iii) cilindra diametram jābūt ne mazākam par 0,6 m un augstumam
jābūt divreiz lielākam par diametru;
(iv) rombam jāsastāv no diviem konusiem ar kopīgu pamatu. Konusu
izmēriem jāatbilst (ii) apakšpunkta prasībām.
(b) Vertikālajam attālumam starp zīmēm jābūt vismaz 1,5 m.
(c) Uz kuģa, kura garums mazāks par 20 m, var tikt izmantotas
mazāku izmēru zīmes, pielāgojoties kuģa gabarītiem, un attālums
starp šīm zīmēm var tikt atbilstoši samazināts.
7. Uguņu krāsu raksturīgās pazīmes
Visu šajos Noteikumos norādīto
uguņu krāsu raksturīgajām pazīmēm jāatbilst zemāk minētajiem
standartiem, ko katrai krāsai noteikusi Starptautiskā gaismas
tehnikas komisija.
Diapazona robežas katrai krāsai nosaka šādas koordinātes:
(i) balta
x 0,525 0,525 0,452 0,310 0,310 0,443
y 0,382 0,440 0,440 0,348 0,283 0,382
(ii) zaļa
x 0,028 0,009 0,300 0,203
y 0,385 0,723 0,511 0,356
(iii) sarkana
x 0,680 0,660 0,735 0,721
y 0,320 0,320 0,265 0,259
(iv) dzeltena
x 0,612 0,618 0,575 0,575
y 0,382 0,382 0,425 0,406
8. Uguņu gaismas intensitāte
(a) Minimālā uguņu gaismas
intensitāte jāaprēķina pēc formulas:
I= 3.43 × 106 × T x D2 × K – D
,
kur
I – gaismas intensitāte kandelos, ekspluatācijas apstākļos;
T – gaismas slieksnis 2x10 – 7 luksi;
D – uguns redzamības attālums (apgaismojuma attālums) jūras
jūdzēs;
K – atmosfēras caurlaidības koeficients. Paredzētajām ugunīm
koeficienta K vērtībai jābūt 0,8, kas atbilst meteoroloģiskai
redzamībai, kas līdzinās apmēram 13 jūras jūdzēm.
(b) Dažas gaismas intensitātes vērtības, noteiktas pēc norādītās formulas, sniegtas šajā tabulā:
Uguns redzamības attālums D (apgaismojuma attālums) jūras jūdzēs |
Uguns gaismas |
|
|
PIEZĪME: Uguņu gaismas maksimālā intensitāte ir jāierobežo, lai izvairītos no pārāk apžilbinošas iedarbības. To nedrīkst panākt, lietojot gaismas intensitāti regulējošas ierīces.
9. Horizontālie sektori
(a) (i) Uz kuģa uzstādītām bortu
ugunīm priekšgala virzienā jānodrošina minimālā nepieciešamā
gaismas intensitāte. Šai gaismas intensitātei jāsamazinās tā, lai
gaisma praktiski izzustu robežās no 1° līdz 3° aiz noteiktā
sektora robežām.
(ii) Pakaļgala, topa un bortu uguņu minimālā nepieciešamā gaismas
intensitāte jānodrošina horizonta loka sektoru robežās atbildoši
21. noteikumā noteiktajam, par 5° nesasniedzot sektora robežu
virzienā 22,5° aiz dvarsa. Tālāk gaismas intensitāte var
samazināties līdz 50% uz sektoru robežām; pēc tam gaismas
intensitātei pakāpeniski jāsamazinās, lai 5° robežās aiz noteikto
sektoru robežām gaisma praktiski izzustu.
(b) (i) Riņķugunīm jābūt novietotām tādā veidā, lai tās
neaizsegtu masti, stengas vai konstrukcijas leņķa sektoru robežās
vairāk nekā 6°. Šī prasība neattiecas uz enkura ugunīm, ko nosaka
30. noteikums, kuras nav nepieciešams novietot pārlieku augstu
virs korpusa.
(ii) Ja praktiski nav iespējams izpildīt šīs nodaļas apakšpunkta (b) (i) prasības, izliekot tikai vienu riņķuguni, ir jāizliek divas riņķugunis piemērotā vietā vai tā ekranētas, lai tās būtu redzamas, cik tas praktiski iespējams, kā viena uguns no vienas jūdzes attāluma.
10. Vertikālie sektori
(a) Elektriskajām ugunīm, izņemot
ugunis uz buru kuģiem gaitā, vertikālajos sektoros
jānodrošina:
(i) vismaz prasītā minimālā gaismas intensitāte robežās no 5°
virs un līdz 5° zem horizontālās plaknes;
(ii) vismaz 60% prasītās minimālās gaismas intensitātes robežās
no 7,5° virs un līdz 7,5° zem horizontālās plaknes.
(b) Elektriskajām ugunīm, kas uzstādītas uz buru kuģiem gaitā,
vertikālajā sektorā jānodrošina:
(i) vismaz prasītā minimālā gaismas intensitāte robežās no 5°
virs un līdz 5° zem horizontālās plaknes;
(ii) vismaz 50% prasītās minimālās gaismas intensitātes robežās
no 25° virs līdz 25° zem horizontālās plaknes.
(c) Attiecībā uz neelektriskām ugunīm šīs prasības jāizpilda
iespēju robežās.
11. Neelektrisko uguņu gaismas intensitāte
Neelektrisko uguņu minimālajai gaismas intensitātei iespēju robežās jāatbilst šī pielikuma 8. punkta tabulā norādītajām gaismas intensitātes vērtībām.
12. Manevra norādīšanas uguns
Neatkarīgi no šī pielikuma 2 (f) punkta nosacījumiem manevra norādīšanas ugunij, ko nosaka 34 (b) noteikums, jābūt novietotai tai pašā garenvirziena simetrijas plaknē, kurā atrodas topuguns vai ugunis, un praktisko iespēju robežās, ne mazāk kā 2 m pa vertikāli augstāk par priekšējo topuguni. Turklāt manevra norādīšanas uguns jānovieto pa vertikāli ne mazāk kā 2 m augstāk vai zemāk par aizmugurējo topuguni. Uz kuģa, kam ir tikai viena topuguns, manevra norādīšanas uguns, ja tāda ir, jānovieto vislabāk redzamā vietā ne mazāk kā 2 m attālumā pa vertikāli no topuguns.
13. Ātrgaitas kuģi***
(a) Topuguns uz ātrgaitas kuģa var
būt uzstādīta augstumā, kas atkarīgs no kuģa platuma, zemāk nekā
noteikts šī pielikuma 2. punkta (a) (i) apakšpunktā, ar
nosacījumu, ka vienādsānu trīsstūra pamatleņķis, ko veido bortu
ugunis un topuguns, nebūtu mazāks kā 27°.
(b) Uz ātrgaitas kuģiem ar garumu 50 m un vairāk 4,5 m liels
attālums starp diviem topuguņiem, kā tas noteikts šī pielikuma 2
(a) punkta (ii) apakšpunktā, var būt mainīts, bet tas nedrīkst
būt mazāks par lielumu, ko nosaka pēc formulas:
14. Apstiprināšana
Uguņu un zīmju konstrukcijai, kā arī uguņu izvietojumam uz kuģa jāatbilst tās valsts atbilstošās kompetentās iestādes prasībām, zem kuras karoga kuģim ir tiesības kuģot.
II pielikums
PAPILDUS SIGNĀLI ZVEJAS KUĢIEM, KAS ZVEJO CITS CITA TUVUMĀ
1. Vispārējie noteikumi
Ugunīm, kas norādītas šajā pielikumā, ja tās izliktas saskaņā ar 26 (d) noteikumu, jābūt novietotām vislabāk redzamā vietā. Tās atrodas ne mazāk kā 0,9 m attālumā savrupu no, bet zemāk par ugunīm, ko nosaka 26 (b) (i) un (c) (i) noteikums. Šīm ugunīm ir jābūt riņķugunīm, redzamām attālumā ne mazāk par 1 jūdzi, bet mazākā attālumā kā ugunīm, ko šie Noteikumi nosaka zvejas kuģiem.
2. Signāli traleriem
(a) Kuģi, kuru garums ir 20 m un
vairāk, kas nodarbināti tralēšanā, neatkarīgi no tā, vai tie
izmanto grunts vai pelaģiskos zvejas rīkus, ir jāizliek:
(i) iemetot tīklus – divas baltas vertikālā līnijā izvietotas
ugunis;
(ii) izceļot tīklus – baltu uguni virs sarkanās, izvietotas
vertikālā līnijā;
(iii) ja tīkls aizķēries aiz šķēršļa – divas vertikālā līnijā
izvietotas sarkanas ugunis.
(b) Katram pāru tralēšanā nodarbinātam kuģim, kura garums ir 20 m
vai vairāk, ir jāparāda:
(i) naktī –prožektora stars, kas vērsts uz priekšu un uz otra šī
pāra kuģa pusi;
(ii) kad kuģis iemet vai izceļ tīklus vai kad tīkli ir
aizķērušies aiz šķēršļa – ugunis, ko nosaka šī pielikuma 2 (a)
punkts.
(c) Kuģis, kura garums ir mazāks par 20 m un kas nodarbināts
tralēšanā, neatkarīgi no tā, vai tas izmanto grunts vai
pelaģiskos zvejas rīkus vai nodarbināts pāru tralēšanā, var
izlikt ugunis, ko nosaka attiecīgie šīs nodaļas (a) vai (b)
punkti, ja tas praktiski iespējams.
3. Signāli kuģiem, kas zvejo ar riņķa vadu
Kuģi, kas zvejo ar riņķa vadu, var izlikt divas vertikālā līnijā izvietotas dzeltenas ugunis. Šīm ugunīm pārmaiņus jādod zibšņi katru sekundi, turklāt gaismas un tumsas ilgumam ir jābūt vienādam. Šīs ugunis var tikt izliktas tikai tādā gadījumā, kad kuģa kustību apgrūtina tā zvejas rīki.
III pielikums
SKAŅAS SIGNĀLU TEHNISKIE RAKSTURLIELUMI
1. Svilpes
(a) Signāla pamatfrekvencei
jābūt 70 –700 Hz robežās
Signāla dzirdamības attālums jānosaka ar tādām frekvencēm, kuras
var ietvert pamatfrekvenci un/vai vienu vai vairākas augstākas
frekvences robežās no 180 līdz 700 Hz (± 1%), kas nodrošina
skaņas spiediena līmeņus, kas tālāk doti šā pielikuma 1 (c)
punktā.
(b) Pamatfrekvenču robežas
Lai nodrošinātu svilpju
raksturīgo pazīmju dažādību, pamatfrekvencei jāatrodas šādās
robežās:
(i) 70 –200 Hz kuģim, kura garums 200 m un vairāk;
(ii) 130 –350 Hz kuģim, kura garums 75 m un vairāk, bet
mazāks par 200 m;
(iii) 250 –700 Hz kuģim, kura garums mazāks par 75
m.
(c) Skaņas intensitāte un signāla dzirdamības attālums
Uz kuģa uzstādītai svilpei jānodrošina skaņas intensitātes maksimuma virzienā un 1 m attālumā no tās tāds skaņas spiediena līmenis, kas vismaz 1/3 oktāvas joslā frekvenču diapazonā 180 –700 Hz (± 1 %) būtu ne mazāks kā atbilstošā vērtība, kas dota šajā tabulā:
Kuģa garums, metros |
Līmenis 1 m |
Dzirdamības |
200 vai vairāk |
143 |
2 |
75 un vairāk, bet mazāk |
138 |
1,5 |
20 un vairāk, bet mazāk |
130 |
1 |
mazāk |
120’ |
0,5 |
115” |
||
111”’ |
’ kad frekvence ir robežās 180–450 Hz
” kad frekvence ir robežās 450–800
Hz
’” kad frekvence ir robežās 800–2100 Hz
Dzirdamības attālums šajā tabulā paredzēts informācijai un aptuveni ir tāds attālums, kurā svilpienu ar 90% varbūtību var dzirdēt skaņas intensitātes maksimuma virzienā mierīgos atmosfēras apstākļos uz kuģa ar vidējo trokšņa līmeni noklausīšanās vietās (pieņemot par vidējo trokšņu līmeni 68 dB oktāvas joslā ar centru 250 Hz un 63 dB – oktāvas joslā ar centru 500 Hz).
Praktiski attālums, kādā var
sadzirdēt svilpienu, ir ārkārtīgi mainīgs un lielā mērā atkarīgs
no laika apstākļiem; vērtības iepriekš minētajā tabulā var
uzskatīt par tipiskām, bet, pūšot stipram vējam un pastāvot
augstam trokšņa līmenim noklausīšanās vietās, dzirdamības
attālums var ievērojami samazināties.
(d) Noteiktā virzienā darbojošās skaņu signālu
ierīces
Skaņas spiediena līmenis, ko rada noteikta
virziena svilpe, jebkurā virzienā horizontālā plaknē robežās ±45°
no skaņas maksimuma virziena nedrīkst būt zemāks par 4 dB no
noteiktā skaņas spiediena līmeņa galvenajā virzienā.
Visos pārējos virzienos horizontālā plakne skaņas spiediena
līmenis nedrīkst būt zemāks par 10 dB no līmeņa galvenajā
virzienā tā, lai dzirdamības attālums jebkurā virzienā nebūtu
mazāks par pusi no dzirdamības attāluma galvenajā virzienā.
Skaņas spiediena līmenis jāmēra tādā 1/3 oktāvas joslā, kura
nosaka dzirdamības attālumu.
(e) Svilpju izvietojums
Kad noteikta virziena svilpe tiek lietota kā vienīgā svilpe uz
kuģa, tai jābūt novietotai tādā veidā, lai skaņas maksimālā
intensitāte būtu vērsta tieši uz priekšu. Svilpei jābūt
novietotai tik augstu, cik tas praktiski uz kuģa ir iespējams,
lai samazinātu skaņas izplatīšanās traucējumus un samazinātu līdz
minimumam dzirdes bojājuma draudus apkalpei.
Paša kuģa signāla skaņas spiediena līmenis skaņu signālu
noklausīšanās vietās nedrīkst būt lielāks par 110 dB (A) un, cik
tas praktiski iespējams, nepārsniegt 100 dB (A).
(f) Vairāk kā vienas svilpes uzstādīšana
Ja uz kuģa novietotas svilpes vairāk kā 100 m attālumā cita no
citas, tad tām jābūt iekārtotam tā, ka tās nedarbojas
vienlaicīgi.
(g) Kombinētās skaņu sistēmas
Ja ir pamats domāt, ka šķēršļu dēļ vienīgās svilpes vai vienas no
svilpēm, kas minētas šī pielikuma 1 (f) punktā, skaņas laukam
ievērojami pazemināta līmeņa zona, tad ieteicams uzstādīt
kombinēto sistēmu, lai novērstu šo šķēršļu iespaidu. Atbilstoši
šiem Noteikumiem kombinētā skaņu sistēma uzskatāma par vienu
svilpi. Kombinētās sistēmas svilpes novietojamas ne vairāk kā 100
m cita no citas un ierīkojamas tā, lai varētu skanēt vienlaicīgi.
Šo svilpju frekvencēm savā starpā jāatšķiras vismaz par 10
Hz.
2. Zvans vai gongs
(a) Skaņas signāla
intensitāte
Zvanam vai gongam, vai citai ierīcei ar
analogām skaņas īpašībām ir jānodrošina skaņas spiediena līmenis
ne mazāk kā 110 dB 1 m attālumā no tiem.
(b) Konstrukcija
Zvaniem un gongiem ir jābūt izgatavotiem no korozijas izturīga
materiāla un jārada tīra skaņa. Zvana atvēruma diametram jābūt ne
mazākam kā 300 mm, kuģiem, kuru garums 20 m vai vairāk. Tur, kur
tas praktiski iespējams, ieteicams lietot zvanu ar mēles
mehānisku piedziņu, lai nodrošinātu pastāvīgu skaņas stiprumu,
bet ir jābūt saglabātai iespējai zvanīt ar roku. Mēles masai
jābūt ne mazākai kā 3% no zvana masas.
3. Apstiprināšana
Skaņas signālu iekārtu konstrukcijai, to parametriem un uzstādīšanai uz kuģiem jāatbilst tās valsts kompetentas iestādes prasībām, zem kuras karoga kuģim ir tiesības kuģot.
IV pielikums
AVĀRIJAS SIGNĀLI
1. Sekojošie signāli, izmantojami
izlikšanai kopā vai atsevišķi, norāda, ka kuģis ir briesmās un
tam vajadzīga palīdzība:
(a) lielgabala šāvieni vai citi sprāgstoši signāli ar apmēram 1
minūtes starplaikiem;
(b) nepārtraukta skaņa ar jebkuru aparātu, kas paredzēts miglas
signālu raidīšanai;
(c) raķetes vai granātas, kas
izmet sarkanas dzirksteles un ko izšauj pa vienai ik pēc neliela
laika sprīža;
(d) skaņa ••• ––– ••• (SOS) pēc Morzes
ābeces, ko noraida pa radiotelefonu vai ar jebkuras citas signālu
sistēmas palīdzību;
(e) skaļi izrunāts vārds “M e i d
e i”, ko noraida pa radiotelefonu;
(f) briesmu
signāls pēc Starptautiskā signālu koda – NC;
(g)
signāls, kas sastāv no taisnstūra karoga un virs vai zem tās
novietotas bumbas vai cita bumbai līdzīga
ķermeņa;
(h) liesmas uz kuģa (no degošas darvas
mucas, eļļas mucas u. tml.);
(i) sarkana gaisma no
raķetes ar izpletni vai rokas signāllāpa sarkanā
krāsā;
(j) dūmu signāls – oranžas krāsas
dūmi;
(k) lēna un atkārtota sāņus izstieptu roku
pacelšana un nolaišana;
(l) radio telegrāfiskais
trauksmes signāls;
(m) radio telefoniskais trauksmes
signāls;
(n) signāli, ko noraida avārijas vietas
noteikšanas radio bojas;
(o) noteikti signāli, ko noraida radiosakaru sistēmas, ieskaitot
radiolokācijas atbildētāju.
2. Aizliegts pielietot
vai izlikt jebkuru no iepriekšminētajiem signāliem citos nolūkos,
izņemot paziņojumus par avāriju un palīdzības nepieciešamību; nav
pieļaujams izmantot signālus, kas var tikt sajaukti ar jebkuru no
iepriekš minētajiem signāliem.
3. Tāpat jāpievērš uzmanība Starptautiskā signālu koda un
tirdzniecības kuģu meklēšanas un glābšanas norādījumu
atbilstošajām nodaļām, kā arī iespējai izmantot šādus
signālus:
(a) oranžas krāsas auduma gabals ar melnu kvadrātu vai riņķi, vai
citu atbilstošu simbolu (identificēšanai no gaisa);
(b) krāsainu plankumu uz ūdens.
* 1972. gada Konvencijas par starptautiskajiem kuģu
sadursmju novēršanas noteikumiem, ar grozījumiem un 1972. gada
Starptautisko noteikumu kuģu sadursmju novēršanai jūrā, ar
grozījumiem, tulkojuma interpretācijas neskaidrības gadījumā
noteicošais ir autentiskais teksts angļu valodā.
** Piezīme: Organizācijas nosaukums ir mainīts uz
“Starptautiskā Jūras organizācija”, pamatojoties uz Organizācijas
konvencijas grozījumiem, kas stājās spēkā 1982. gada 22.
maijā.
*** Atsauce uz 1994.gada Starptautisko ātrgaitas kuģu
drošības kodeksu un 2000.gada Starptautisko ātrgaitas kuģu
drošības kodeksu
Convention on the International Regulations for Preventing Collisions at Sea, 1972
Foreword
The Convention on the International regulations for Preventing Collisions at Sea, 1972 has been accepted by many States since it was adopted on 20 october 1972 and entered into force on 15 July 1977. It was amended in 1981, 1987, 1989 and 1993 and has more recently been amended by resolution A.910(22), which was adopted by the twenty–second session of the Assembly on 29 November 2001 and entered into force on 29 November 2003. This publication contains the consolided text of the 1972 Convention as amended in 1981, 1987, 1989, 1993 and 2001.
Contents
Convention on the International
Regulations for Preventing Collisions at Sea,
1972, as amended
International Regulations for Preventing Collisions at Sea, 1972,
as amended
Part A – General
Part B – Steering and sailing rules
Part C – Lights and shapes
Part D – Sound and light signals
Part E – Exemptions
Annex I – Positioning and technical details of lights and
shapes
Annex II – Additional signals for fishing vessels fishing in
close proximity
Annex III – Technical details of sound signal appliances
Annex IV –Distress signals
Convention on the International Regulations for Preventing Collisions at Sea, 1972, as amended
THE PARTIES TO THE PRESENT CONVENTION,
DESIRING to maintain a high level of safety at sea,
MINDFUL of the need to revise and bring up to date the
International Regulations for Preventing Collisions at Sea
annexed to the Final Act of the International Conference on
Safety of Life at Sea, 1960,
HAVING CONSIDERED those Regulations in the light of developments
since they were approved,
HAVE AGREED as follows:
Article I
General obligations
The Parties to the present Convention undertake to give effect to the Rules and other Annexes constituting the International Regulations for Preventing Collisions at Sea, 1972, (hereinafter referred to as “the Regulations”) attached hereto.
Article II
Signature, ratification, acceptance,
approval and accession
1. The present Convention shall
remain open for signature until 1 June 1973 and shall thereafter
remain open for accession.
2. States Members of the United Nations, or of any of the
Specialized Agencies, or the International Atomic Energy Agency,
or Parties to the Statute of the International Court of Justice
may become Parties to this Convention by:
(a) signature without reservation as to ratification, acceptance
or approval;
(b) signature subject to ratification, acceptance or approval
followed by ratification, acceptance or approval; or
(c) accession.
3. Ratification, acceptance, approval or accession shall be
effected by the deposit of an instrument to that effect with the
Inter–Governmental Maritime Consultative Organization*
(hereinafter referred to as “the Organization”) which shall
inform the Governments of States that have signed or acceded to
the present Convention of the deposit of each instrument and of
the date of its deposit.
Article
III
Territorial application
1. The United Nations in cases
where they are the administering authority for a territory or any
Contracting Party responsible for the international relations of
a territory may at any time by notification in writing to the
Secretary–General of the Organization (hereinafter referred to as
“the Secretary–General”), extend the application of this
Convention to such a territory.
2. The present Convention shall, upon the date of receipt of the
notification or from such other date as may be specified in the
notification, extend to the territory named therein.
3. Any notification made in accordance with paragraph 1 of this
Article may be withdrawn in respect of any territory mentioned in
that notification and the extension of this Convention to that
territory shall cease to apply after one year or such longer
period as may be specified at the time of the withdrawal.
4. The Secretary–General shall inform all Contracting Parties of the notification of any extension or withdrawal of any extension communicated under this Article.
Article IV
Entry into force
1. (a) The present Convention
shall enter into force twelve months after the date on which at
least 15 States, the aggregate of whose merchant fleets
constitutes not less than 65 per cent by number or by tonnage of
the world fleet of vessels of 100 gross tons and over have become
Parties to it, whichever is achieved first.
(b) Notwithstanding the provisions in sub–paragraph (a) of this
paragraph, the present Convention shall not enter into force
before 1 January 1976.
2. Entry into force for States
which ratify, accept, approve or accede to this Convention in
accordance with Article II after the conditions prescribed in
sub–paragraph 1(a) have been met and before the Convention enters
into force, shall be on the date of entry into force of the
Convention.
3. Entry into force for States which ratify, accept, approve or
accede after the date on which this Convention enters into force,
shall be on the date of deposit of an instrument in accordance
with Article II.
4. After the date of entry into force of an amendment to this
Convention in accordance with paragraph 4 of Article VI, any
ratification, acceptance, approval or accession shall apply to
the Convention as amended.
5. On the date of entry into force of this Convention, the
Regulations replace and abrogate the International Regulations
for Preventing Collisions at Sea, 1960.
6. The Secretary–General shall inform the Governments of States
that have signed or acceded to this Convention of the date of its
entry into force.
Article V
Revision conference
1. A Conference for the purpose of
revising this Convention or the Regulations or both may be
convened by the Organization.
2. The Organization shall convene a Conference of Contracting
Parties for the purpose of revising this Convention or the
Regulations or both at the request of not less than one–third of
the Contracting Parties.
Article VI
Amendments to the Regulations
1. Any amendment to the
Regulations proposed by a Contracting Party shall be considered
in the Organization at the request of that Party.
2. If adopted by a two–thirds majority of those present and
voting in the Maritime Safety Committee of the Organization, such
amendment shall be communicated to all Contracting Parties and
Members of the Organization at least six months prior to its
consideration by the Assembly of the Organization. Any
Contracting Party which is not a Member of the Organization shall
be entitled to participate when the amendment is considered by
the Assembly.
3. If adopted by a two–third majority of those present and voting
in the Assembly, the amendment shall be communicated by the
Secretary–General to all Contracting Parties for their
acceptance.
4. Such an amendment shall enter into force on a date to be
determined by the Assembly at the time of its adoption unless, by
a prior date determined by the Assembly at the same time, more
than one–third of the Contracting Parties notify the Organization
of their objection to the amendment. Determination by the
Assembly of the dates referred to in this paragraph shall be by a
two–thirds majority of those present and voting.
5. On entry into force any amendment shall, for all Contracting
Parties which have not objected to the amendment, replace and
supersede any previous provision to which the amendment
refers.
6. The Secretary–General shall inform all Contracting Parties and
Members of the Organization of any request and communication
under this Article and the date on which any amendment enters
into force.
Article
VII
Denunciation
1. The present Convention may be
denounced by a Contracting Party at any time after the expiry of
five years from the date on which the Convention entered into
force for that Party.
2. Denunciation shall be effected by the deposit of an instrument
with the Organization. The Secretary–General shall inform all
other Contracting Parties of the receipt of the instrument of
denunciation and of the date of its deposit.
3. A denunciation shall take effect one year, or such longer
period as may be specified in the instrument, after its
deposit.
Article
VIII
Deposit and registration
1. The present Convention and the
Regulations shall be deposited with the Organization, and the
Secretary–General shall transmit certified true copies thereof to
all Governments of States that have signed this Convention or
acceded to it.
2. When the present Convention enters into force, the text shall
be transmitted by the Secretary–General to the Secretariat of the
United Nations for registration and publication in accordance
with Article 102 of the Charter of the United Nations.
Article IX
Languages
The present Convention is
established, together with the Regulations, in a single copy in
the English and French languages, both texts being equally
authentic. Official translations in the Russian and Spanish
languages shall be prepared and deposited with the signed
original.
IN WITNESS WHEREOF the undersigned being duly authorized by their
respective Governments for that purpose have signed the present
Convention.
DONE AT LONDON this twentieth day of October one thousand nine
hundred and seventy–two.
INTERNATIONAL REGULATIONS FOR PREVENTING COLLISIONS AT SEA, 1972
PART A
GENERAL
Rule 1
Application
(a) These Rules shall apply to all
vessels upon the high seas and in all waters connected therewith
navigable by seagoing vessels.
(b) Nothing in these Rules shall interfere with the operation of
special rules made by an appropriate authority for roadsteads,
harbours, rivers, lakes or inland waterways connected with the
high seas and navigable by seagoing vessels. Such special rules
shall conform as closely as possible to these Rules.
(c) Nothing in these Rules shall interfere with the operation of
any special rules made by the Government of any State with
respect to additional station or signal lights or whistle signals
for ships of war and vessels proceeding under convoy, or with
respect to additional station or signal lights for fishing
vessels engaged in fishing as a fleet. These additional station
or signal lights or whistle signals shall, so far as possible, be
such that they cannot be mistaken for any light or signal
authorized elsewhere under these Rules.
(d) Traffic separation schemes may be adopted by the Organization
for the purpose of these Rules.
(e) Whenever the Government concerned shall have determined that
a vessel of special construction or purpose cannot comply fully
with the provisions of any of these Rules with respect to the
number, position, range or arc of visibility of lights or shapes,
as well as to the disposition and characteristics of
sound–signalling appliances, without interfering with the special
function of the vessel, such vessel shall comply with such other
provisions in regard to the number, position, range or arc of
visibility of lights or shapes, as well as to the disposition and
characteristics of sound–signalling appliances, as her Government
shall have determined to be the closest possible compliance with
these Rules in respect to that vessel.
Rule 2
Responsibility
(a) Nothing in these Rules shall
exonerate any vessel, or the owner, master or crew thereof, from
the consequences of any neglect to comply with these Rules or of
the neglect of any precaution which may be required by the
ordinary practice of seamen, or by the special circumstances of
the case.
(b) In construing and complying with these Rules due regard shall
be had to all dangers of navigation and collision and to any
special circumstances, including the limitations of the vessels
involved, which may make a departure from these Rules necessary
to avoid immediate danger.
Rule 3
General definitions
For the purpose of these Rules,
except where the context otherwise requires:
(a) The word “vessel” includes every description of water craft,
including non–displacement craft WIG craft and seaplanes, used or
capable of being used as a means of transportation on
water.
(b) The term “power–driven vessel” means any vessel propelled by
machinery.
(c) The term “sailing vessel” means any vessel under sail
provided that propelling machinery, if fitted, is not being
used.
(d) The term “vessel engaged in fishing” means any vessel fishing
with nets, lines, trawls or other fishing apparatus which
restrict manoeuvrability, but does not include a vessel fishing
with trolling lines or other fishing apparatus which do not
restrict manoeuvrability.
(e) The word “seaplane” includes any aircraft designed to
manoeuvre on the water.
(f) The term “vessel not under command” means a vessel which
through some exceptional circumstance is unable to manoeuvre as
required by these Rules and is therefore unable to keep out of
the way of another vessel.
(g) The term “vessel restricted in her ability to manoeuvre”
means a vessel which from the nature of her work is restricted in
her ability to manoeuvre as required by these Rules and is
therefore unable to keep out of the way of another vessel. The
term “vessels restricted in their ability to manoeuvre” shall
include but not be limited to:
(i) a vessel engaged in laying, servicing or picking up a
navigation mark, submarine cable or pipeline;
(ii) a vessel engaged in dredging, surveying or underwater
operations;
(iii) a vessel engaged in replenishment or transferring persons,
provisions or cargo while underway;
(iv) a vessel engaged in the launching or recovery of
aircraft;
(v) a vessel engaged in minesweeping operations;
(vi) a vessel engaged in a towing operation such as severely
restricts the towing vessel and her tow in their ability to
deviate from their course.
(h) The term “vessel constrained by her draught” means a
power–driven vessel which, because of her draught in relation to
the available depth of water is severely restricted in her
ability to deviate from the course she is following.
(i) The word “underway” means that a vessel is not at anchor, or
made fast to the shore, or aground.
(j) The words “length” and “breath” of a vessel mean her length
overall and greatest breadth.
(k) Vessels shall be deemed to be in sight of one another only
when one can be observed visually from the other.
(l) The term “restricted visibility” means any condition in which
visibility is restricted by fog, mist, falling snow, heavy
rainstorms, sandstorms or any other similar causes.
(m) The term Wing – In – Ground (WIG) craft means a multimodal
craft which, in its main operational mode, flies in close
proximity to the surface by utilizing surface–effect action.
PART B
STEERING AND SAILING RULES
SECTION I – CONDUCT OF VESSELS IN ANY CONDITION OF
VISIBILITY
Rule 4
Application
Rules in this Section apply in any condition of visibility.
Rule 5
Look–out
Every vessel shall at all times maintain a proper look–out by sight and hearing as well as by all available means appropriate in the prevailing circumstances and conditions so as to make a full appraisal of the situation and of the risk of collision.
Rule 6
Safe speed
Every vessel shall at all times
proceed at a safe speed so that she can take proper and effective
action to avoid collision and be stopped within a distance
appropriate to the prevailing circumstances and conditions.
In determining a safe speed the following factors shall be among
those taken into account:
(a) By all vessels:
(i) the state of visibility;
(ii) the traffic density including concentrations of fishing
vessels or any other vessels;
(iii) the manoeuvrability of the vessel with special reference to
stopping distance and turning ability in the prevailing
conditions;
(iv) at night the presence of background light such as from shore
lights or from back scatter of her own lights;
(v) the state of wind, sea and current, and the proximity of
navigational hazards;
(vi) the draught in relation to the available depth of
water.
(b) Additionally, by vessels with operational radar:
(i) the characteristics, efficiency and limitations of the radar
equipment;
(ii) any constraints imposed by the radar range scale in
use;
(iii) the effect on radar detection of the sea state, weather and
other sources of interference;
(iv) the possibility that small vessels, ice and other floating
objects may not be detected by radar at an adequate range;
(v) the number, location and movement of vessels detected by
radar;
(vi) the more exact assessment of the visibility that may be
possible when radar is used to determine the range of vessels or
other objects in the vicinity.
Rule 7
Risk of collision
(a) Every vessel shall use all
available means appropriate to the prevailing circumstances and
conditions to determine if risk of collision exists. If there is
any doubt such risk shall be deemed to exist.
(b) Proper use shall be made of radar equipment if fitted and
operational, including long–range scanning to obtain early
warning of risk of collision and radar plotting or equivalent
systematic observation of detected objects.
(c) Assumptions shall not be made on the basis of scanty
information, especially scanty radar information.
(d) In determining if risk of collision exists the following
considerations shall be among those taken into account:
(i) such risk shall be deemed to exist if the compass bearing on
an approaching vessel does not appreciably change;
(ii) such risks may sometimes exist even when an appreciable
bearing change is evident, particularly when approaching a very
large vessel or a tow or when approaching a vessel at close
range.
Rule 8
Action to avoid collision
(a) Any action to avoid collision
shall be taken , in accordance with the Rules of this part and
shall, if the circumstances of the case admit, be positive, made
in ample time and with due regard to the observance of good
seamanship.
(b) Any alteration of course and/or speed to avoid collision
shall, if the circumstances of the case admit, be large enough to
be readily apparent to another vessel observing visually or by
radar; a succession of small alterations of course and/or speed
should be avoided.
(c) lf there is sufficient sea room, alteration of course alone
may be the most effective action to avoid a close–quarters
situation provided that is made in good time, is substantial and
does not result in another close–quarters situation.
(d) Action taken to avoid collision with another vessel shall be
such as to result in passing at a safe distance. The
effectiveness of the action shall be carefully checked until the
other vessel is finally past and clear.
(e) If necessary to avoid collision or allow more time to assess
the situation, a vessel shall slacken her speed or take all way
off by stopping or reversing her means of propulsion.
(f) (i) A vessel which, by any of these rules, is required not to
impede the passage or safe passage of another vessel shall, when
required by the circumstances of the case, take early action to
allow sufficient sea–room for the safe passage of the other
vessel.
(ii) A vessel required not to impede the passage of another
vessel is not relieved of this obligation if approaching the
other vessel so as to involve risk of collision and shall, when
taking action, have full regard to the action which may be
required by the rules of this part.
(iii) A vessel the passage of which is not to be impeded remains
fully obliged to comply with the rules of this part when the two
vessels are approaching one another so as to involve risk of
collision.
Rule 9
Narrow channels
(a) A vessel proceeding along the
course of a narrow channel or fairway shall keep as near to the
outer limit of the channel or fairway which lies on her starboard
side as is safe and practicable.
(b) A vessel of less than 20 metres in length or a sailing vessel
shall not impede the passage of a vessel which can safely
navigate only within a narrow channel or fairway.
(c) A vessel engaged in fishing shall not impede the passage of
any other vessel navigating within a narrow channel or
fairway.
(d) A vessel shall not cross a narrow channel or fairway if such
crossing impedes the passage of a vessel which can safely
navigate only within such channel or fairway. The latter vessel
may use the sound signal prescribed in Rule 34(d) if in doubt as
to the intention of the crossing vessel.
(e) (i) In a narrow channel or fairway when overtaking can take
place only if the vessel to be overtaken has to take action to
permit safe passing, the vessel intending to overtake shall
indicate her intention by sounding the appropriate signal
prescribed in Rule 34(c)(i). The vessel to be overtaken shall, if
in agreement, sound the appropriate signal prescribed in Rule
34(c)(ii) and take steps to permit safe passing. If in doubt she
may sound the signals prescribed in Rule 34(d).
(ii) This Rule does not relieve the overtaking vessel of her
obligation under Rule 13.
(f) A vessel nearing a bend or an area of a narrow channel or
fairway where other vessels may be obscured by an intervening
obstruction shall navigate with particular alertness and caution
and shall sound the appropriate signal prescribed in Rule
34(e).
(g) Any vessel shall, if the circumstances of the case admit,
avoid anchoring in a narrow channel.
Rule 10
Traffic separation schemes
(a) This Rule applies to traffic
separation schemes adopted by the Organization and does not
relieve any vessel of her obligation under any other rule.
(b) A vessel using a traffic separation scheme shall:
(i) proceed in the appropriate traffic lane in the general
direction of traffic flow for that lane;
(ii) so far as practicable keep clear of a traffic separation
line or separation zone;
(iii) normally join or leave a traffic lane at the termination of
the lane, but when joining or leaving from either side shall do
so at as small an angle to the general direction of traffic flow
as practicable.
(c) A vessel shall, so far as practicable, avoid crossing traffic
lanes, but if obliged to do so shall cross as nearly as
practicable at right angles to the general direction of traffic
flow.
(d) (i) A vessel shall not use an inshore traffic zone when she
can safely use the appropriate traffic lane within the adjacent
separation scheme. However, vessels of less than 20 metres in
length, sailing vessels and vessels engaged in fishing may use
the inshore traffic zone.
(ii) Notwithstanding subparagraph (d) (i), a vessel may use an
inshore traffic zone when en route to or from a port,
offshore installation or structure, pilot station or any other
place situated within the inshore traffic zone, or to avoid
immediate danger.
(e) A vessel other than a crossing vessel or a vessel joining or
leaving a lane shall not normally enter a separation zone or
cross a separation line except:
(i) in cases of emergency to avoid immediate danger;
(ii) to engage in fishing within a separation zone.
(f) A vessel navigating in areas
near the terminations of traffic separation schemes shall do so
with particular caution.
(g) A vessel shall so far as practicable avoid anchoring in a
traffic separation scheme or in areas near its
terminations.
(h) A vessel not using a traffic separation scheme shall avoid it
by as wide a margin as practicable.
(i) A vessel engaged in fishing shall not impede the passage of
any vessel following a traffic lane.
(j) A vessel of less than 20 metres in length or a sailing vessel
shall not impede the safe passage of a power–driven vessel
following a traffic lane.
(k) A vessel restricted in her ability to manoeuvre when engaged
in an operation for the maintenance of safety of navigation in a
traffic separation scheme is exempted from complying with this
Rule to the extent necessary to carry out the operation.
(l) A vessel restricted in her ability to manoeuvre when engaged
in an aperation for the laying, servicing or picking up of a
submarine cable, within a traffic separation scheme, is exempted
from complying with this Rule to the extent necessary to carry
out the operation.
SECTION II –
CONDUCT OF VESSELS IN SIGHT OF ONE ANOTHER
Rule 11
Application
Rules in this Section apply to vessels in sight of one another.
Rule 12
Sailing vessels
(a) When two sailing vessels are
approaching one another, so as to involve risk of collision, one
of them shall keep out of the way of the other as follows:
(i) when each has the wind on a different side, the vessel which
has the wind on the port side shall keep out of the way of the
other;
(ii) when both have the wind on the same side, the vessel which
is to windward shall keep out of the way of the vessel which is
to leeward;
(iii) if a vessel with the wind on the port side sees a vessel to
windward and cannot determine with certainty whether the other
vessel has the wind on the port side or on the starboard side,
she shall keep out of the way of the other.
(b) For the purposes of this Rule the windward side shall be
deemed to be the side opposite to that on which the mainsail is
carried or, in the case of a square–rigged vessel, the side
opposite to that on which the largest fore–and–aft sail is
carried.
Rule 13
Overtaking
(a) Notwithstanding anything
contained in the Rules of part B Sections I and II, any vessel
overtaking any other shall keep out of the way of the vessel
being overtaken.
(b) A vessel shall be deemed to be overtaking when coming up with
another vessel from a direction more than 22.5 degrees abaft her
beam, that is, in such a position with reference to the vessel
she is overtaking, that at night she would be able to see only
the sternlight of that vessel but neither of her
sidelights.
c) When a vessel is in any doubt as to whether she is overtaking
another, she shall assume that this is the case and act
accordingly.
(d) Any subsequent alteration of the bearing between the two
vessels shall not make the overtaking vessel a crossing vessel
within the meaning of these Rules or relieve her of the duty of
keeping clear of the overtaken vessel until she is finally past
and clear.
Rule 14
Head–on situation
(a) When two power–driven vessels
are meeting on reciprocal or nearly reciprocal courses so as to
involve risk of collision each shall alter her course to
starboard so that each shall pass on the port side of the
other.
(b) Such a situation shall be deemed to exist when a vessel sees
the other ahead or nearly ahead and by night she could see the
masthead lights of the other in a line or nearly in a line and/or
both sidelights and by day she observes the corresponding aspect
of the other vessel.
(c) When a vessel is in any doubt as to whether such a situation
exists she shall assume that it does exist and act
accordingly.
Rule 15
Crossing situation
When two power–driven vessels are crossing so as to involve risk of collision, the vessel which has the other on her own starboard side shall keep out of the way and shall, if the circumstances of the case admit, avoid crossing ahead of the other vessel.
Rule 16
Action by give–way vessel
Every vessel which is directed by these Rules to keep out of the way of another vessel shall, so far as possible, take early and substantial action to keep well clear.
Rule 17
Action by stand–on vessel
(a) (i) Where one of two vessels
is to keep out of the way the other shall keep her course and
speed.
(ii) The latter vessel may however take action to avoid collision
by her manoeuvre alone, as soon as it becomes apparent to her
that the vessel required to keep out of the way is not taking
appropriate action in compliance with these Rules.
(b) When, from any cause, the vessel required to keep her course
and speed finds herself so close that collision cannot be avoided
by the action of the give–way vessel alone, she shall take such
action as will best aid to avoid collision.
(c) A power–driven vessel which takes action in a crossing
situation in accordance with sub–paragraph (a)(ii) of this Rule
to avoid collision with another power–driven vessel shall, if the
circumstances of the case admit, not alter course to port for a
vessel on her own port side.
(d) This Rule does not relieve the give–way vessel of her
obligation to keep out of the way.
Rule 18
Responsibilities between vessels
Except where Rules 9, 10 and 13
otherwise require:
(a) A power–driven vessel underway shall keep out of the way
of:
(i) a vessel not under command;
(ii) a vessel restricted in her ability to manoeuvre;
(iii) a vessel engaged in fishing;
(iv) a sailing vessel.
(b) A sailing vessel shall keep out of the way of:
(i) a vessel not under command;
(ii) a vessel restricted in her ability to manoeuvre;
(iii) a vessel engaged in fishing.
(c) A vessel engaged in fishing when underway shall, so far as
possible, keep out of the way:
(i) a vessel not under command;
(ii) a vessel restricted in her ability to manoeuvre.
(d) (i) Any vessel other than a vessel not under command to a
vessel restricted in her ability to manoeuvre shall, if the
circumstances of the case admit, avoid impeding the safe passage
of a vessel constrained by her draught, exhibiting the signals in
Rule 28.
(ii) A vessel constrained by her draught shall navigate with
particular caution having full regard to her special
condition.
(e) A seaplane on the water shall, in general, keep well clear of
all vessels and avoid impeding their navigation. In
circumstances, however, where risk of collision exists, she shall
comply with the Rules of this Part.
(f) (i) A WIG craft shall, when
taking off, landing and in flight near the surface, keep well
clear of all other vessels and avoid impeding their
navigation;
(ii) a WIG craft operating on the water surface shall comply with
the
Rules of this Part as a power–driven vessel.
SECTION III –
CONDUCT
OF VESSELS IN RESTRICTED
VISIBILITY
Rule 19
Conduct of vessels in restricted visibility
(a) This Rule applies to vessels
not in sight of one another when navigating in or near an area of
restricted visibility.
(b) Every vessel shall proceed at a safe speed adapted to the
prevailing circumstances and conditions of restricted visibility.
A power–driven vessel shall have her engines ready for immediate
manoeuvre.
(c) Every vessel shall have due regard to the prevailing
circumstances and conditions of restricted visibility when
complying with the Rules of Section I of this Part.
(d) A vessel which detects by radar alone the presence of another
vessel shall determine if a close–quarters situation is
developing and/or risk of collision exists. If so, she shall take
avoiding action in ample time, provided that when such action
consists of an alteration of course, so far as possible the
following shall be avoided:
(i) an alteration of course to port for a vessel forward of the
beam, other than for a vessel being overtaken;
(ii) an alteration of course towards a vessel abeam or abaft the
beam.
(e) Except where it has been determined that a risk of collision
does not exist, every vessel which hears apparently forward of
her beam the fog signal of another vessel, or which cannot avoid
a close–quarters situation with another vessel forward of her
beam, shall reduce her speed to the minimum at which she can be
kept on her course. She shall if necessary take all her way off
and in any event navigate with extreme caution until danger of
collision is over.
PART C
LIGHTS AND SHAPES
Rule 20
Application
(a) Rules in this Part shall be
complied with in all weathers.
(b) The Rules concerning lights shall be complied with from
sunset to sunrise, and during such times no other lights shall be
exhibited, except such lights as cannot be mistaken for the
lights specified in these Rules or do not impair their visibility
or distinctive character, or interfere with the keeping of a
proper look–out.
(c) The lights prescribed by these Rules shall, if carried, also
be exhibited from sunrise to sunset in restricted visibility and
may be exhibited in all other circumstances when it is deemed
necessary.
(d) The Rules concerning shapes shall be complied with by
day.
(e) The lights and shapes specified in these Rules shall comply
with the provisions of Annex I to these Regulations.
Rule 21
Definitions
(a) “Masthead light” means a white
light placed over the fore and aft centreline of the vessel
showing an unbroken light over an arc of the horizon of 225
degrees and so fixed as to show the light from right ahead to
22.5 degrees abaft the beam on either side of the vessel.
(b) “Sidelights” means a green light on the starboard side and a
red light on the port side each showing an unbroken light over an
arc of the horizon of 112.5 degrees and so fixed as to show the
light from right ahead to 22.5 degrees abaft the beam on its
respective side. In a vessel of less than 20 metres in length the
sidelights may be combined in one lantern carried on the fore and
aft centreline of the vessel.
(c) “Stern light” means a white light placed as nearly as
practicable at the stern showing an unbroken light over an arc of
the horizon of 135 degrees and so fixed as to show the light 67.5
degrees from right aft on each side of the vessel.
(d) “Towing light” means a yellow light having the same
characteristics as the “stern light” defined in paragraph (c) of
this Rule.
(e) “All round light” means a light showing an unbroken light
over an arc of the horizon of 360 degrees.
(f ) “Flashing light” means a light flashing at regular intervals
at a frequency of 120 flashes or more per minute.
Rule 22
Visibility of lights
The lights prescribed in these
Rules shall have an intensity as specified in Section 8 of Annex
I to these Regulations so as to be visible at the following
minimum ranges:
(a) In vessels of 50 metres or more in length:
– a masthead light, 6 miles;
– a sidelight, 3 miles;
– a sternlight, 3 miles;
– a towing light, 3 miles;
– a white, red, green or yellow all–round light, 3 miles.
(b) In vessels of 12 metres or more in length but less than 50
metres in length:
– a masthead light, 5 miles; except that where the length of the
vessel is less than 20 metres, 3 miles;
– a sidelight, 2 miles;
– a sternlight, 2 miles;
– a towing light, 2 miles;
– a white, red, green or yellow all–round light, 2 miles.
(c) In vessels of less than 12 metres in length:
– a masthead light, 2 miles;
– a sidelight, 1 mile;
– a sternlight, 2 miles;
– a towing light, 2 miles;
– a white, red, green or yellow all–round light, 2 miles.
(d) In inconspicuous, partly submerged vessels or objects being
towed;
– a white all– round light, 3 miles.
Rule 23
Power–driven vessels underway
(a) A power–driven vessel underway
shall exhibit:
(i) a masthead light forward;
(ii) a second masthead light abaft of and higher than the forward
one; except that a vessel of less than 50 metres in length shall
not be obliged to exhibit such light but may do so;
(iii) sidelights;
(iv) a sternlight.
(b) An air–cushion vessel when operating in the non–displacement
mode shall, in addition to the lights prescribed in paragraph (a)
of this Rule, exhibit an all–round flashing yellow light.
(c) A WIG craft only when taking off, landing and in flight near
the surface shall, in addition to the lights prescribed in
paragraph (a) of this Rule, exhibit a high intensity all–round
flashing red light.
(d) (i) A power–driven vessel of less than 7 metres in length may
in lieu of the lights prescribed in paragraph (a) of this Rule
exhibit an all–round white light and sidelights;
(ii) A power–driven vessel of less than 7 metres in length whose
maximum speed does not exceed 7 knots may in lieu of the lights
prescribed in paragraph (a) of this Rule exhibit an all–round
white light and shall, if practicable, also exhibit
sidelights;
(iii) the masthead light or all–round white light on a
power–driven vessel of less than 12 metres in length may be
displaced from the fore and aft centreline of the vessel if
centreline fittings is not practicable, provided that the
sidelights are combined in one lantern which shall be carried on
the fore and aft centreline of the vessel or located as nearly as
practicable in the same fore and aft line as the masthead light
or the all–round white light.
Rule 24
Towing and pushing
(a) A power–driven vessel when
towing shall exhibit:
(i) instead of the light prescribed in Rule 23(a)(i) or (a) (ii),
two masthead lights in a vertical line. When the length of the
tow, measuring from the stern of the towing vessel to the after
end of the tow exceeds 200 metres, three such lights in a
vertical line;
(ii) sidelights;
(iii) a sternlight;
(iv) a towing light in a vertical line above the
sternlight;
(v) when the length of the tow exceeds 200 metres, a diamond
shape where it can best be seen.
(b) When a pushing vessel and a vessel being pushed ahead are
rigidly connected in a composite unit they shall be regarded as a
power–driven vessel and exhibit the lights prescribed in Rule
23.
(c) A power–driven vessel when pushing or towing alongside,
except in the case of a composite unit, shall exhibit:
(i) instead of the light prescribed in Rule 23(a)(i) or (a) (ii),
two masthead lights in a vertical line;
(ii) sidelights;
(iii) a sternlight.
(d) A power–driven vessel to which paragraphs (a) or (c) of this
Rule applies shall also comply with Rule 23(a)(ii).
(e) A vessel or object being towed, other than those mentioned in
paragraph (g) of this Rule, shall exhibit:
(i) sidelights;
(ii) a sternlight;
(iii) when the length of the tow exceeds 200 metres, a diamond
shape where it can best be seen.
(f) Provided that any number of vessels being towed alongside or
pushed in a group shall be lighted as one vessel,
(i) a vessel being pushed ahead, not being part of a composite
unit, shall exhibit at the forward end, sidelights;
(ii) a vessel being towed alongside shall exhibit a sternlight
and at the forward end, sidelights.
(g) An inconspicuous, partly submerged vesselll of object, or
combination of such vessels or objects being towed, shall
exhibit:
(i) if it is less than 25 metres in breadth, one all–round white
light at or near the forward end and one at or near the after end
except that dracones need not exhibit a light at or near the
forward end;
(ii) if it is 25 metres or more in breadth, two additional
all–round white lights at or near the extremities of its
breadth;
(iii) if it exceeds 100 metres in length, additional all–round
white lights between the lights prescribed in sub–paragraphs (i)
and (ii) so that the distance between the lights shall not exceed
100 metres;
(iv) a diamond shape at or near the aftermost extremity of the
last vessel or object being towed and if the length of the tow
exceeds 200 metres an additional diamond shape where it can best
be seen and located as far forward as is practicable.
(h) Where from any sufficient cause it is impracticable for a
vessel or object being towed to exhibit the lights prescribed in
paragraph (e) or (g) of this Rule, all possible measures shall be
taken to light the vessel or object towed or at least to indicate
the presence of such vessel or object.
(i) Where from any sufficient cause it is impracticable for a
vessel not normally engaged in towing operations to display the
lights prescribed in paragraph (a) or (c) of this Rule, such
vessel shall not be required to exhibit those lights when engaged
in towing another vessel in distress or otherwise in need of
assistance. All possible measures shall be taken to indicate the
nature of the relationship between the towing vessel and the
vessel being towed as authorized by Rule 36, in particular by
illuminating the towline.
Rule 25
Sailing vessels underway
and vessels under oars
(a) A sailing vessel underway
shall exhibit:
(i) sidelights;
(ii) a sternlight.
(b) In a sailing vessel of less than 12 metres in length the
lights prescribed in paragraph (a) of this Rule may be combined
in one lantern carried at or near the top of the mast where it
can best be seen.
(c) A sailing vessel underway may, in addition to the lights
prescribed in paragraph (a) of this Rule, exhibit at or near the
top of the mast, where they can best be seen, two all–round
lights in a vertical line, the upper being red and the lower
green, but these lights shall not be exhibited in conjunction
with the combined lantern permitted by paragraph (b) of this
Rule.
(d) (i) A sailing vessel of less than 7 metres in length shall,
if practicable, exhibit the lights prescribed in paragraph (a) or
(b) of this Rule, but if she does not, she shall have ready at
hand an electric torch or lighted lantern showing a white light
which shall be exhibited in sufficient time to prevent
collision.
(ii) A vessel under oars may exhibit the lights prescribed in
this Rule for sailing vessels, but if she does not, she shall
have ready at hand an electric torch or lighted lantern showing a
white light which shall be exhibited in sufficient time to
prevent collision.
(e) A vessel proceeding under sail when also being propelled by
machinery shall exhibit forward where it can best be seen a
conical shape, apex downwards.
Rule 26
Fishing vessels
(a) A vessel engaged in fishing, whether underway or at anchor, shall exhibit only the lights and shapes prescribed in this Rule.
(b) A vessel when engaged in
trawling, by which is meant the dragging through the water of a
dredge net or other apparatus used as a fishing appliance, shall
exhibit:
(i) two all–round lights in a vertical line, the upper being
green and the lower white, or a shape consisting of two cones
with their apexes together in a vertical line one above the
other;
(ii) a masthead light abaft of and
higher than the all–round green light; a vessel of less than 50
metres in length shall not be obliged to exhibit such a light but
may do so;
(iii) when making way through the water, in addition to the
lights prescribed in this paragraph, sidelights and a
sternlight.
(c) A vessel engaged in fishing, other than trawling, shall
exhibit:
(i) two all–round lights in a vertical line, the upper being red
and the lower white, or a shape consisting of two cones with
apexes together in a vertical line one above the other;
(ii) when there is outlying gear extending more than 150 metres
horizontally from the vessel, an all–round white light or a cone
apex upwards in the direction of the gear;
(iii) when making way through the water, in addition to the
lights prescribed in this paragraph, sidelights and a
sternlight.
(d) The additional signals described in Annex II to these
regulations apply to a vessel engaged in fishing in close
proximity to other vessels engaged in fishing.
(e) A vessel when not engaged in fishing shall not exhibit the
lights or shapes prescribed in this Rule, but only those
prescribed for a vessel of her length.
Rule 27
Vessels not under command or
restricted in their ability to manoeuvre
(a) A vessel not under command
shall exhibit:
(i) two all–round red lights in a vertical line where they can
best be seen;
(ii) two balls or similar shapes in a vertical line where they
can best be seen;
(iii) when making way through the water, in addition to the
lights prescribed in this paragraph, sidelights and a
sternlight.
(b) A vessel restricted in her ability to manoeuvre, except a
vessel engaged in minesweeping operations, shall exhibit:
(i) three all–round lights in a vertical line where they can best
be seen. The highest and lowest of these lights shall be red and
the middle light shall be white;
(ii) three shapes in a vertical line where they can best be seen.
The highest and lowest of these shapes shall be balls and the
middle one a diamond;
(iii) when making way through the water, masthead light or
lights, sidelights and a sternlight, in addition to the lights
prescribed in sub–paragraph (i);
(iv) when at anchor, in addition to the lights or shapes
prescribed in sub–paragraphs (i) and (ii), the light, lights or
shape prescribed in Rule 30.
(c) A power–driven vessel engaged in a towing operation such as
severely restricts the towing vessel and her tow in their ability
to deviate from their course shall, in addition to the lights or
shapes prescribed in rule 24(a), exhibit the lights or shapes
prescribed in sub–paragraphs (b) (i) and (ii) of this Rule.
(d) A vessel engaged in dredging or underwater operations, when
restricted in her ability to manoeuvre, shall exhibit the lights
and shapes prescribed in sub–paragraphs (b) (i), (ii) and (iii)
of this Rule and shall in addition, when an obstruction exists,
exhibit:
(i) two all–round red lights or two balls in a vertical line to
indicate the side on which the obstruction exists;
(ii) two all–round green lights or two diamonds in a vertical
line to indicate the side on which another vessel may pass;
(iii) when at anchor, the lights or shapes prescribed in this
paragraph instead of the lights or shape prescribed in Rule
30.
(e) Whenever the size of a vessel engaged in diving operations
makes it impracticable to exhibit the shapes prescribed in
paragraph (d) of this Rule, the following shall be
exhibited:
(i) three all–round lights in a vertical line where they can best
be seen. The highest and lowest of these lights shall be red and
the middle light shall be white;
(ii) a rigid replica of the International Code flag “A” not less
than 1 metre in height. Measures shall be taken to ensure
all–round visibility.
(f) A vessel engaged in mine clearance operations shall in
addition to the lights prescribed for a power–driven vessel in
Rule 23, or the lights or shape prescribed for a vessel at anchor
in Rule 30, as appropriate, exhibit three all–round green lights
or three balls. One of these lights or shapes shall be exhibited
near the foremast head and one at each end of the fore yard.
These lights or shapes indicate that it is dangerous for another
vessel to approach within 1000 metres astern or 500 metres of the
mine clearance vessel.
(g) Vessels of less than 12 metres in length, except those
engaged in diving operations, shall not be required to exhibit
the lights and shapes prescribed in this Rule.
(h) The signals prescribed in this Rule are not signals of
vessels in distress and requiring assistance. Such signals are
contained in Annex IV to these Regulations.
Rule 28
Vessels constrained by their draught
A vessel constrained by her draught may, in addition to the lights prescribed for power–driven vessels in Rule 23, exhibit where they can best be seen three all–round red lights in a vertical line, or a cylinder.
Rule 29
Pilot vessels
(a) A vessel engaged on pilotage
duty shall exhibit:
(i) at or near the masthead, two all–round lights in a vertical
line, the upper being white and the lower red;
(ii) when underway, in addition, sidelights and a
sternlight;
(iii) when at anchor, in addition to the lights prescribed in
sub–paragraph (i), the light, lights or shape prescribed in Rule
30 for vessels at anchor.
(b) A pilot vessel when not engaged on pilotage duty shall
exhibit the lights or shapes prescribed for a similar vessel of
her length.
Rule 30
Anchored vessels and vessels aground
(a) A vessel shall exhibit where
it can best be seen:
(i) in the fore part, an all–round white light or one ball;
(ii) at or near the stern and at a lower level than the light
prescribed in sub–paragraph (i), an all–round white light.
(b) A vessel of less than 50 metres in length may exhibit an
all–round white light where it can best be seen instead of the
lights prescribed in paragraph (a) of this Rule.
(c) A vessel at anchor may, and a vessel of 100 metres and more
in length, shall also use the available working or equivalent
lights to illuminate her decks.
(d) A vessel aground shall exhibit the lights prescribed in
paragraph (a) or (b) of this Rule and in addition, where they can
best be seen:
(i) two all–round red lights in a vertical line;
(ii) three balls in a vertical line.
(e) A vessel of less than 7 metres
in length, when at anchor or aground, not in or near a narrow
channel, fairway or anchorage, or where other vessels normally
navigate, shall not be required to exhibit the lights or shapes
prescribed in paragraphs (a) and (b) of this Rule.
(f) A vessel of less than 12 metres in length, when aground,
shall not be required to exhibit the lights or shapes prescribed
in sub–paragraph (d)(i) and (ii) of this Rule.
Rule 31
Seaplanes
Where it is impracticable for a seaplane or a WIG craft to exhibit lights and shapes of the characteristics or in the positions prescribed in the Rules of this Part she shall exhibit lights and shapes as closely similar in characteristics and position as is possible.
PART D
SOUND AND LIGHT SIGNALS
Rule 32
Definitions
(a) The word “whistle” means any
sound signalling appliance capable of producing the prescribed
blasts and which complies with the specifications in Annex III to
these Regulations.
(b) The term “short blast” means a blast of about one second’s
duration.
(c) The term “prolonged blast” means a blast of from four to six
seconds’ duration.
Rule 33
Equipment for sound signals
(a) A vessel of 12 metres or more
in length shall be provided with a whistle, a vessel of 20 metres
or more in length shall be provided with a bell in addition to a
whistle, and a vessel of 100 metres or more in length shall, in
addition, be provided with a gong, the tone and sound of which
cannot be confused with that of the bell. The whistle, bell and
gong shall comply with the specification in Annex III to these
Regulations. The bell or gong or both may be replaced by other
equipment having the same respective sound characteristics,
provided that manual sounding of the required signals shall
always be possible.
(b) A vessel of less than 12 metres in length shall not be
obliged to carry the sound signalling appliances prescribed in
paragraph (a) of this Rule but if she does not, she shall be
provided with some other means of making an efficient sound
signal.
Rule 34
Manoeuvring and warning signals
(a) When vessels are in sight of
one another, a power–driven vessel underway, when manoeuvring as
authorized or required by these Rules, shall indicate that
manoeuvre by the following signals on her whistle:
– one short blast to mean “I am altering my course to
starboard”;
– two short blasts to mean “I am altering my course to
port”;
– three short blasts to mean “I am operating astern
propulsion”.
(b) Any vessel may supplement the whistle signals prescribed in
paragraph (a) of this Rule by light signals, repeated as
appropriate, whilst the manoeuvre is being carried out:
(i) these light signals shall have the following
significance:
– one flash to mean “I am altering my course to starboard”;
– two flashes to mean “I am altering my course to port”;
– three flashes to mean “I am operating astern propulsion”;
(ii) the duration of each flash shall be about one second, the
interval between flashes shall be about one second, and the
interval between successive signals shall be not less than ten
seconds;
(iii) the light used for this signal shall, if fitted, be an
all–round white light, visible at a minimum range of 5 miles, and
shall comply with the provisions of Annex I to these
Regulations.
(c) When in sight of one another in a narrow channel or
fairway:
(i) a vessel intending to overtake another shall in compliance
with Rule 9(e)(i) indicate her intention by the following signals
on her whistle:
– two prolonged blasts followed by one short blast to mean “I
intend to overtake you on your starboard side”;
– two prolonged blasts followed by two short blasts to mean “I
intend to overtake you on your port side”.
(ii) the vessel about to be overtaken when acting in accordance
with Rule 9(e)(i) shall indicate her agreement by the following
signal on her whistle:
– one prolonged, one short, one prolonged and one short blast, in
that order.
(d) When vessels in sight of one another are approaching each
other and from any cause either vessel fails to understand the
intentions or actions of the other, or is in doubt whether
sufficient action is being taken by the other to avoid collision,
the vessel in doubt shall immediately indicate such doubt by
giving at least five short and rapid blasts on the whistle. Such
signal may be supplemented by a light signal of at least five
short and rapid flashes.
(e) A vessel nearing a bend or an area of a channel or fairway
where other vessels may be obscured by an intervening obstruction
shall sound one prolonged blast. Such signal shall be answered
with a prolonged blast by any approaching vessel that may be
within hearing around the bend or behind the intervening
obstruction.
(f) If whistles are fitted on a vessel at a distance apart of
more than 100 metres, one whistle only shall be used for giving
manoeuvring and warning signals.
Rule 35
Sound signals in restricted visibility
In or near an area of restricted
visibility, whether by day or night, the signals prescribed in
this Rule shall be used as follows:
(a) A power–driven vessel making way through the water shall
sound at intervals of not more than 2 minutes one prolonged
blast.
(b) A power–driven vessel underway but stopped and making no way
through the water shall sound at intervals of not more than 2
minutes two prolonged blasts in succession with an interval of
about 2 seconds between them.
(c) A vessel not under command, a vessel restricted in her
ability to manoeuvre, a vessel constrained by her draught, a
sailing vessel, a vessel engaged in fishing and a vessel engaged
in towing or pushing another vessel shall, instead of the signals
prescribed in paragraphs (a) or (b) of this Rule, sound at
intervals of not more than 2 minutes three blasts in succession,
namely one prolonged followed by two short blasts.
(d) A vessel engaged in fishing, when at anchor, and a vessel
restricted in her ability to manoeuvre when carring out her work
at anchor, shal instead of the signals prescribed in paragraph
(g) of tis Rule sound the signal prescribed in paragraph (c) of
this Rule.
(e) A vessel towed or if more than
one vessel is towed the last vessel of the tow, if manned, shall
at intervals of not more than 2 minutes sound four blasts in
succession, namely one prolonged followed by three short blasts.
When practicable, this signal shall be made immediately after the
signal made by the towing vessel.
(f) When a pushing vessel and a vessel being pushed ahead are
rigidly connected in a composite unit they shall be regarded as a
power–driven vessel and shall give the signals prescribed in
paragraphs (a) or (b) of this Rule.
(g) A vessel at anchor shall at intervals of not more than one
minute ring the bell rapidly for about 5 seconds. In a vessel of
100 metres or more in length the bell shall be sounded in the
forepart of the vessel and immediately after the ringing of the
bell the gong shall be sounded rapidly for about 5 seconds in the
after part of the vessel. A vessel at anchor may in addition
sound three blasts in succession, namely one short, one prolonged
and one short blast, to give warning of her position and of the
possibility of collision to an approaching vessel.
(h) A vessel aground shall give the bell signal and if required
the gong signal prescribed in paragraph (f) of this Rule and
shall, in addition, give three separate and distinct strokes on
the bell immediately before and after the rapid ringing of the
bell. A vessel aground may in addition sound an appropriate
whistle signal.
(i) A vessel of 12 metres or more
but less than 20 metres in length shall not be obliged to give
the bell signals prescribed in paragraphs (g) and (h) of this
Rule. However, if she does not, she shall make some other
efficient sound signal at intervals of not more than 2
minutes.
(j) A vessel of less than 12 metres in length shall not be
obliged to give the above–mentioned signals but, if she does not,
shall make some other efficient sound signal at intervals of not
more than 2 minutes.
(k) A pilot vessel when engaged on pilotage duty may in addition
to the signals prescribed in paragraphs (a), (b) and (g) of this
Rule sound an identity signal consisting of four short
blasts.
Rule 36
Signals to attract attention
If necessary to attract the attention of another vessel any vessel may make light or sound signals that cannot be mistaken for any signal authorized elsewhere in these Rules, or may direct the beam of her searchlight in the direction of the danger, in such a way as not to embarrass any vessel. Any light to atrract the attention of another vessel shall be such that it cannot be mistaken for any aid to navigation. For the purpose of this Rule the use of high intensity intermitten or revolving lights, such as strobe lights, shall be avoided.
Rule 37
Distress signals
When a vessel is in distress and requires assistance she shall use or exhibit the signals prescribed in Annex IV to these Regulations.
PART E
EXEMPTIONS
Rule 38
Exemptions
Any vessel (or class of vessels)
provided that she complies with the requirements of the
International Regulations for Preventing Collisions at Sea, 1960,
the keel of which is laid or which is at a corresponding stage of
construction before the entry into force of these Regulations may
be exempted from compliance therewith as follows:
(a) The installation of lights with ranges prescribed in Rule 22,
until four years after the date of entry into force of these
Regulations.
(b) The installation of lights with colour specifications as
prescribed in Section 7 of Annex I to these Regulations, until
four years after the date of entry into force of these
Regulations.
(c) The repositioning of lights as a result of conversion from
Imperial to metric units and rounding off measurement figures,
permanent exemption.
(d) (i) The repositioning of masthead lights on vessels of less
than 150 metres in length, resulting from the prescriptions of
Section 3(a) of Annex I to these Regulations, permanent
exemption.
(ii) The repositioning of masthead lights on vessels of 150
metres or more in length, resulting from the prescriptions of
Section 3(a) of Annex I to these Regulations, until nine years
after the date of entry into force of these Regulations.
(e) The repositioning of masthead lights resulting from the
prescriptions of Section 2(b) of Annex I to these Regulations,
until nine years after the date of entry into force of these
Regulations.
(f) The repositioning of sidelights resulting from the
prescriptions of Section 2(g) and 3(b) of Annex I to these
Regulations, until nine years after the date of entry into force
of these Regulations.
(g) The requirements for sound signal appliances prescribed in
Annex III to these Regulations, until nine years after the date
of entry into force of these Regulations.
(h) The repositioning of all–round lights resulting from the
prescription of section 9(b) of Annex I to these Regulations,
permanent exemption.
ANNEX I
POSITIONING AND
TECHNICAL
DETAILS OF LIGHTS AND SHAPES
1. Definition
The term “height above the hull” means height above the uppermost continuous deck. This height shall be measured from the position vertically beneath the location of the light.
2. Vertical positioning and spacing of lights
(a) On a power–driven vessel of 20
metres or more in length the masthead lights shall be placed as
follows:
(i) the forward masthead light, or if only one masthead light is
carried, then that light, at a height above the hull of not less
than 6 metres, and, if the breadth of the vessel exceeds 6
metres, then at a height above the hull not less than such
breadth, so however that the light need not be placed at a
greater height above the hull than 12 metres;
(ii) when two masthead lights are carried the after one shall be
at least 4.5 metres vertically higher than the forward one.
(b) The vertical separation of masthead lights of power–driven
vessels shall be such that in all normal conditions of trim the
after light will be seen over and separate from the forward light
at a distance of 1000 metres from the stem when viewed from sea
level.
(c) The masthead light of a power–driven vessel of 12 metres but
less than 20 metres in length shall be placed at a height above
the gunwale of not less than 2.5 metres.
(d) A power–driven vessel of less than 12 metres in length may
carry the uppermost light at a height of less than 2.5 metres
above the gunwale. When however a masthead light is carried in
addition to sidelights and a sternlight, or the all–round light
prescribed in Rule 23(c)(i) is carried in addition to sidelights,
then such masthead light or all–round light shall be carried at
least 1 metre higher than the sidelights.
(e) One of the two or three masthead lights prescribed for a
power–driven vessel when engaged in towing or pushing another
vessel shall be placed in the same position as either the forward
masthead light or the after masthead light; provided that, if
carried on the aftermast, the lowest after masthead light shall
be at least 4,5 metres vertically higher than the forward
masthead light.
(f) (i) The masthead light or lights prescribed in Rule 23(a)
shall be so placed as to be above and clear of all other lights
and obstructions except as described in sub–paragraph (ii).
(ii) When it is impracticable to carry the all–round lights
prescribed by Rule 27(b)(i) or Rule 28 below the masthead lights,
they may be carried above the after masthead light(s) or
vertically in between the forward masthead light(s) and after
masthead light(s), provided that in the latter case the
requirement of Section 3(c) of this Annex shall be complied
with.
(g) The sidelights of a power–driven vessel shall be placed at a
height above the hull not greater than three quarters of that of
the forward masthead light. They shall not be so low as to be
interfered with by deck lights.
(h) The sidelights, if in a combined lantern and carried on a
power–driven vessel of less than 20 metres in length, shall be
placed not less than 1 metre below the masthead light.
(i) When the Rules prescribe two or three lights to be carried in
a vertical line, they shall be spaced as follows:
(i) on a vessel of 20 metres in length or more such lights shall
be spaced not less than 2 metres apart, and the lowest of these
lights shall, except where a towing light is required, not be
less than 4 metres above the hull;
(ii) on a vessel of less than 20 metres in length such lights
shall be spaced not less than 1 metre apart and the lowest of
these lights shall, except where a towing light is required, not
be less than 2 metres above the gunwale;
(iii) when three lights are carried they shall be equally
spaced.
(j) The lower of the two all–round lights prescribed for a
fishing vessel when engaged in fishing shall be at a height above
the sidelights not less than twice the distance between the two
vertical lights.
(k) The forward anchor light, prescribed in Rule 30(a)(i), when
two are carried, shall not be less than 4.5 metres above the
after one. On a vessel of 50 metres or more in length this
forward anchor light shall not be less than 6 metres above the
hull.
3. Horizontal positioning and spacing of lights
(a) When two masthead lights are
prescribed for a power–driven vessel, the horizontal distance
between them shall not be less than one half of the length of the
vessel but need not be more than 100 metres. The forward light
shall be placed not more than one quarter of the length of the
vessel from the stem.
(b) On a power–driven vessel of 20 metres or more in length the
sidelights shall not be placed in front of the forward masthead
lights. They shall be placed at or near the side of the
vessel.
(c) When the lights prescribed in Rule 27(b)(i) or Rule 28 are
placed vertically between the forward masthead light(s) and the
after masthead light(s) these all–round lights shall be placed at
a horizontal distance of not less than 2 metres from the fore and
aft centreline of the vessel in the athwartship direction.
(d) When only one masthead light is prescribed for a power driven
vessel, this light shall be exhibited forward of amidships,
except that a vessel of less than 20 metres in length need not
exhibit this light forward of amidships, but shall exhibit it as
far forward as is practicable.
4. Details of
location
of direction–indicating lights for fishing vessels, dredgers and
vessels engaged in underwater operations
(a) The light indicating the
direction of the outlying gear from a vessel engaged in fishing
as prescribed in Rule 26(c)(ii) shall be placed at a horizontal
distance of not less than 2 metres and not more than 6 metres
away from the two all–round red and white lights. This light
shall be placed not higher than the all–round white light
prescribed in Rule 26(c)(i) and not lower than the
sidelights.
(b) The lights and shapes on a vessel engaged in dredging or
underwater operations to indicate the obstructed side and/or the
side on which it is safe to pass, as prescribed in Rule 27(d)(i)
and (ii), shall be placed at the maximum practical horizontal
distance, but in no case less than 2 metres, from the lights or
shapes prescribed in Rule 27(b)(i) and (ii). In no case shall the
upper of these lights or shapes be at a greater height than the
lower of the three lights or shapes prescribed in Rule 27(b)(i)
and (ii).
5. Screens for sidelights
The sidelights of vessels of 20 metres or more in length shall be fitted with inboard screens painted matt black, and meeting the requirements of Section 9 of this Annex. On vessels of less than 20 metres in length the sidelights, if necessary to meet requirements of Section 9 of this Annex, shall be fitted with inboard matt blck screens. With a combined lantern, using a single vertical filament and a very narrow division between the green and red sections, external screens need not be fitted.
6. Shapes
(a) Shapes shall be black and of
the following sizes:
(i) a ball shall have a diameter of not less than 0.6
metre;
(ii) a cone shall have a base diameter of not less than 0.6 metre
a height equal to its diameter;
(iii) a cylinder shall have a diameter of at least 0.6 metre and
a height of twice its diameter;
(iv) a diamond shape shall consist of two cones as defined in
(ii) above having a common base.
(b) The vertical distance between shapes shall be at least 1.5
metres.
(c) In a vessel of less than 20 metres, in length shapes of
lesser dimensions but commensurate with the size of the vessel
may be used and the distance apart may be correspondingly
reduced.
7. Colour specification of lights
The chromaticity of all navigation
lights shall conform to the following standards, which lie within
the boundaries of the area of the diagram specified for each
colour by the International Commission on Illumination
(CIE).
The boundaries of the area for each colour are given by
indicating the corner coordinates, which are as follows:
(i) White
x |
0.525 |
0.525 |
0.452 |
0.310 |
0.310 |
0.443 |
y |
0.382 |
0.440 |
0.440 |
0.348 |
0.283 |
0.382 |
(ii) Green
x |
0.028 |
0.009 |
0.300 |
0.203 |
y |
0.385 |
0.723 |
0.511 |
0.356 |
(iii) Red
x |
0.680 |
0.660 |
0.735 |
0.721 |
y |
0.320 |
0.320 |
0.265 |
0.259 |
(iv) Yellow
x |
0.612 |
0.618 |
0.575 |
0.575 |
y |
0.382 |
0.382 |
0.425 |
0.406 |
8. Intensity of lights
(a) The minimum luminous intensity
of lights shall be calculated by using the formula:
I = 3.43 x 106 x T x D2 x
K–D
where I is luminous intensity in candelas under service
conditions,
T is threshold factor 2 x 10–7 lux,
D is range of visibility (luminous range) of the light in
nautical miles,
K is atmospheric transmissivity.
For prescribed lights the value of K shall be 0.8, corresponding
to a meteorological visibility of approximately 13 nautical
miles.
(b) A selection of figures derived from the formula is given in the following table:
Range of visibility (luminous
range) of light in nautical miles |
Luminous intensity of light
in candelas for K=0.8 |
1 |
0,9 |
NOTE: The maximum luminous intensity of navigation lights should be limited to avoid undue glare. This shall not be achieved by a variable control of the luminous intensity.
9. Horizontal sectors
(a) (i) In the forward direction,
sidelights as fitted on the vessel must show the minimum required
intensities. The intensities shall decrease to reach practical
cut–off between 1 degree and 3 degrees outside the prescribed
sectors.
(ii) For sternlights and masthead lights and at 22.5 degrees
abaft the beam for sidelights, the minimum required intensities
shall be maintained over the arc of the horizon up to 5 degrees
within the limits of the sectors prescribed in Rule 21. From 5
degrees within the prescribed sectors the intensity may decrease
by 50 per cent up to the prescribed limits; it shall decrease
steadily to reach practical cut–off at not more than 5 degrees
outside the prescribed limits.
(b) (i) All–round lights shall be so located as not to be
obscured by masts, topmasts or structures within angular sectors
of more than 6 degrees, except anchor lights prescribed in Rule
30, which need not be placed at an impracticable height above the
hull.
(ii) If it is impracticable to comply with paragraph (b)(i) of this section by exhibiting only one all–round light, two all–round lights shall be used suitably positioned or screened so that they appear, as far as practicable, as one light at a distance of one mile.
10. Vertical sectors
(a) The vertical sectors of
electric lights as fitted, with the exception of lights on
sailing vessels underway shall ensure that:
(i) at least the required minimum intensity is maintained at all
angles from 5 degrees above to 5 degrees below the
horizontal;
(ii) at least 60 per cent of the required minimum intensity is
maintained from 7.5 degrees above to 7.5 degrees below the
horizontal.
(b) In the case of sailing vessels underway the vertical sectors
of electric lights as fitted shall ensure that:
(i) at least the required minimum intensity is maintained at all
angles from 5 degrees above to 5 degrees below the
horizontal;
(ii) at least 50 per cent of the required minimum intensity is
maintained from 25 degrees above to 25 degrees below the
horizontal.
(c) In the case of lights other than electric these
specifications shall be met as closely as possible.
11. Intensity of non–electric lights
Non–electric lights shall so far as practicable comply with the minimum intensities, as specified in the Table given in Section 8 of this Annex.
12. Manoeuvring light
Notwithstanding the provisions of paragraph 2(f) of this Annex the manoeuvring light described in Rule 34(b) shall be placed in the same fore and aft vertical plane as the masthead light or lights and, where practicable, at a minimum height of 2 metres vertically above the forward masthead light, provided that it shall be carried not less than 2 metres vertically above or below the after masthead light. On a vessel where only one masthead light is carried the manoeuvring light, if fitted, shall be carried where it can best be seen, not less than 2 metres vertically apart from the masthead light.
13. High speed craft**
(a) The masthead light of
high–speed craft may be placed at a height related to the breadth
of the craft lower than that prescribed in paragraph 2(a)(i) of
this annex, provided that the base angle of the isosceles
triangles formed by the sidelights and masthead light, when seen
in end elevation, is not less than 27°.
(b) On high–speed craft of 50 metres or more in length, the
vertical separation between foremast and mainmast light of 4.5
metres required by paragraph 2(a)(ii) of this annex may be
modified provided that such distance shall not be less than the
value determined by the following formula:
14. Approval
The construction of lights and shapes and the installation of lights on board the vessel shall be to the satisfaction of the appropriate authority of the State whose flag the vessel is entitled to fly.
ANNEX II
ADDITIONAL
SIGNALS FOR FISHING
VESSELS FISHING IN CLOSE PROXIMITY
1. General
The lights mentioned herein shall, if exhibited in pursuance of Rule 26(d), be placed where they can best be seen. They shall be at least 0.9 metre apart but at a lower level than lights prescribed in Rule 26(b)(i) and (c)(i). The lights shall be visible all round the horizon at a distance of at least 1 mile but at a lesser distance than the lights prescribed by these Rules for fishing vessels.
2. Signals for trawlers
(a) Vessels of 20 metres or more
in length engaged in trawling, whether using demersal or pelagic
gear, may exhibit:
(i) when shooting their nets:
two white lights in a vertical line;
(ii) when hauling their nets:
one white light over one red light in a vertical line;
(iii) when the net has come fast
upon an obstruction:
two red lights in a vertical line.
(b) Each vessel of 20 metres or more in length engaged in pair
trawling may exhibit:
(i) by night, a searchlight directed forward and in the direction
of the other vessel of the pair;
(ii) when shooting or hauling their nets or when their nets have
come fast upon an obstruction, the lights prescribed in 2(a)
above.
(c) A vessels of less than 20 metres in length engaged in
trawling, whether using demersal or pelagic gear or engaged in
pair trawling, may exhibit the lights prescribed in paragraphs
(a) or (b) of this section, as appropriate.
3. Signals for purse seiners
Vessels engaged in fishing with purse seine gear may exhibit two yellow lights in a vertical line. These lights shall flash alternately every second and with equal light and occultation duration. These lights may be exhibited only when vessel is hampered by its fishing gear.
ANNEX III
TECHNICAL
DETAILS OF SOUND
SIGNAL APPLIANCES
1. Whistle
(a) Frequencies and range
of audibility
The fundamental frequency of the signal shall lie within the
range 70–700Hz. The range of audibility of the signal from a
whistle shall be determined by those frequencies, which may
include the fundamental and/or one or more higher frequencies,
which lie within the range 180–700Hz (+/–1%) for a vessel of 20
metres or more in length, or 180–2100Hz (+/–1%) for a vessel of
less than 20 metres in length and which provide the sound
pressure levels specified in paragraph 1(c) below.
(b) Limits of fundamental frequencies
To ensure a wide variety of whistle characteristics, the
fundamental frequency of a whistle shall be between the following
limits:
(i) 70–200 Hz, for a vessel 200 metres or more in length;
(ii) 130–350 Hz, for a vessel 75 metres but less than 200 metres
in length;
(iii) 250–700 Hz, for a vessel less than 75 metres in
length.
(c) Sound signal intensity and range of audibility
A whistle fitted in a vessel shall provide, in the direction of maximum intensity of the whistle and at a distance of 1 metre from it, a sound pressure level in at least one 1/3rd–octave band within the range of frequencies 180–700Hz (+/–1%) for a vessel of 20 metres or more in length, or 180–2100Hz (+/–1%) for a vessel of less than 20 metres in length, of not less than the appropriate figure given in the table below.
Length of vessel in metres |
1/3rd–octave band level at 1 m in dB referred to 2 x 10–5 N/m2 |
Audibility range in nautical miles |
200 or more |
143 |
2 |
75 but less than 200 |
138 |
1.5 |
20 but less than 75 |
130 |
1 |
Less than 20 |
120* |
0.5 |
115** |
||
111*** |
*When the measured frequencies lie within the range 180–450Hz
**When the measured
frequencies lie within the range 450–800Hz
*** When the measure frequencies lie within the range
800–2100Hz
The range of audibility in the table above is for information and
is approximately the range at which a whistle may be heard on its
forward axis with 90 per cent probability in conditions of still
air on board a vessel having average background noise level at
the listening posts (taken to be 68 dB in the octave band centred
on 250 Hz and 63 dB in the octave band centred on 500 Hz).
In practice the range at which a whistle may be heard is
extremely variable and depends critically on weather conditions;
the values given can be regarded as typical but under conditions
of strong wind or high ambient noise level at the listening post
the range may be much reduced.
(d) Directional properties
The sound pressure level
of a directional whistle shall be not more than 4 dB below
the sound pressure level on the axis at any direction in the
horizontal plane within +/–45 degrees of the axis. The sound
pressure level at any other direction in the horizontal plane
shall be not more than 10 dB below the sound pressure level on
the axis, so that the range in any direction will be at least
half the range on the forward axis. The sound pressure level
shall be measured in that 1/3rd–octave band which determines the
audibility range.
(e) Positioning of whistles
When a directional
whistle is to be used as the only whistle on a vessel, it shall
be installed with its maximum intensity directed straight
ahead.
A whistle shall be placed as high as practicable on a vessel, in
order to reduce interception of the emitted sound by obstructions
and also to minimize hearing damage risk to personnel. The sound
pressure level of the vessel’s own signal at listening posts
shall not exceed 110 dB(A) and so far as practicable should not
exceed 100 dB(A).
(f) Fitting of more than one whistle
If whistles are fitted at a distance apart of more than 100
metres, it shall be so arranged that they are not sounded
simultaneously.
(g) Combined whistle systems
If due to the presence of obstructions the sound field of a single whistle or of one of the whistles referred to in paragraph 1(f) above is likely to have a zone of greatly reduced signal level, it is recommended that a combined whistle system be fitted so as to overcome this reduction. For the purposes of the Rules a combined whistle system is to be regarded as a single whistle. The whistles of a combined system shall be located at a distance apart of not more than 100 metres and arranged to be sounded simultaneously. The frequency of any one whistle shall differ from those of the others by at least 10 Hz.
2. Bell or gong
(a) Intensity of
signal
A bell or gong, or other device having similar sound
characteristics shall produce a sound pressure level of not less
than 110 dB at a distance of 1 metre from it.
(b) Construction
Bells and gongs shall be made of corrosion–resistant material and
designed to give a clear tone. The diameter of the mouth of the
bell shall be not less than 300 mm for vessels of 20 metres or
more in length. Where practicable, a power–driven bell striker is
recommended to ensure constant force but manual operation shall
be possible. The mass of the striker shall be not less than 3 per
cent of the mass of the bell.
3. Approval
The construction of sound signal appliances, their performance and their installation on board the vessel shall be to the satisfaction of the appropriate authority of the State whose flag the vessel is etitled to fly.
ANNEX IV
DISTRESS SIGNALS
1. The following signals, used or
exhibited either together or separately, indicate distress and
need of assistance:
(a) a gun or other explosive signal fired at intervals of about a
minute;
(b) a continuous sounding with any fog–signalling
apparatus;
(c) rockets or shells, throwing red stars fired one at a time at
short intervals;
(d) a signal made by radiotelegraphy or by any other signalling
method consisting of the group … – – – . . . (SOS) in the Morse
Code;
(e) a signal sent by radiotelephony consisting of the spoken word
“Mayday”;
(f) the International Code Signal of distress indicated by
N.C.;
(g) a signal consisting of a square flag having above or below it
a ball or anything resembling a ball;
(h) flames on the vessel (as from a burning tar barrel, oil
barrel, etc.)
(i) a rocket parachute flare or a hand flare showing a red
light;
(j) a smoke signal giving off orange–coloured smoke;
(k) slowly and repeatedly raising and lowering arms outstretched
to each side;
(l) the radiotelegraph alarm signal;
(m) the radiotelephone alarm signal;
(n) signals transmitted by emergency position–indicating radio
beacons;
(o) approved signals transmitted by radio communication systems,
including survival craft radar transponders.
2. The use or exhibition of any of the foregoing signals except
for the purpose of indicating distress and need of assistance and
the use of other signals which may be confused with any of the
above signals is prohibited.
3. Attention is drawn to the relevant sections of the
International Code of Signals, the Merchant Ship Search and
Rescue Manual and the following signals:
(a) a piece of orange–coloured canvas with either a black square
and circle or other appropriate symbol (for identification from
the air);
(b) a dye marker.
* NOTE: The name of the organization was changed to
“International Maritime organization” by virtue amendments to the
Organization’s Convention which entered into force on 22 May
1982
** Refer to the International Code of Safety for
High–Speed Craft, 1994 and the International Code of Safety for
High–Speed Craft, 2000.