Ārzemju presē

Krievijas “Vedomosti”: “Jaunais Eiropas Komisijas sastāvs nav izdevīgs Krievijai, ņemot vērā nedraudzīgi noskaņoto bijušo padomju bloka valstu komisārus. Iespējams, Komisija Krievijai pievērsīs vairāk uzmanības, un ir pamats šaubīties, vai tā būs labvēlīga interese. To komisāru skaits, kas nav vienaldzīgi pret Krieviju, palielinājies uz Baltijas valstu rēķina. Un tam ir iemesls: pēc PSRS sabrukuma pagājušajos gados Krievijas diplomāti maz darījuši laba kaimiņattiecību veidošanā ar Baltijas valstīm. Jo drīzāk Kremlis sāks labot šīs kļūdas, jo labāk.”

•

Austrijas “Die Presse”: Ar perfekti inscenēto iepazīstināšanu ar jaunās komandas sastāvu ES Komisijas nākamais prezidents Žozē Barrozu iespaidīgi apliecināja spēku, izveicību un neatkarību – un nepārprotami darīja zināmu, ka nebūs tikai formāls vadītājs: “Tas būs komandas darbs manā vadībā,” Barrozu teica.”

•

Angļu “Financial Times”: “Iespējams, Eiropai nepieciešami jauni līderi, jo daudzi no tiem šobrīd atrodas tādā kā vadības “Arafata fāzē” – taktiski pietiekami spēcīgi, lai noturētos pie varas, taču pašu pieļauto kļūdu pārāk diskreditēti, lai ko būtisku ar šo varu paveiktu.”

•

Franču “Le Monde”: “Īpaši būtu jāuzsver liberāļu pārākums jaunajā Komisijā. Kā ievērojamākos liberāļus varētu minēt īru, iekšējā tirgus komisāru īru Čārliju Makrīviju un konkurences lietu komisāri nīderlandieti Nēlī Krusu-Smitu. Arī angļa Pītera Mendelsona vadībā ārējās tirdzniecības politika varētu kļūt daudz liberālāka un atlantiskāka.”

•

Krievijas “The Moscow Times”: Autors skaidro Dienvidosetijas un Abhāzijas konflikta cēloņus, saistību ar milzīga apmēra kontrabandu, pēc analītiķa domām, nacionālās pašnoteikšanās vietā, atzīmējot Abhāzijas un Dienvidoestijas autonomijas nepamatotību. Skaidro Krievijas darbības, leģitimizējot savu militāro iejaukšanos, stratēģiju un mērķus Gruzijas konfliktā.

•

Krievijas “RIA Novosti”: Margelovs izdara kopsavilkumu pēc Ramsfelda vizītes, atzīmējot, ka, pirmkārt, ASV militāro spēku pārvietošana neapdraud Krieviju, arī Krievijas drošībai ir svarīgi attiecīgi reģioni, kas uzskatāmi par potenciāliem terorisma draudu avotiem, pārgrupēšana nav bijis pārsteigums Maskavai, un karavīru atsaukšana ir jāskata arī priekšvēlēšanu kontekstā.

•

Krievijas “Inosmi.ru”: “Ukrainā liek sevi jau manīt prezidenta vēlēšanas, kas sāksies oktobrī. Priekšvēlēšanu cīņā, kad kandidāti cer pretinieku nostādīt grūtā situācijā, sava loma ir ne tikai iekšpolitikai, bet arī ārpolitikai. Bez tam vienādā mērā tiek izmantots delikātais jautājums par Ukrainas un Krievijas attiecībām, kā arī par attiecībām ar ES un ASV. Tāpēc brīžiem šķiet, ka ir gaidāms jauns Kijevas politisko svārstību raunds starp Austrumiem un Rietumiem. Tomēr Ukraina nav atteikusies no mērķa integrēties eiroatlantiskajās struktūrās.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem

Lappusi sagatavojis
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv