Par naftas produktu valsts rezervi

Vakar, 24. jūlijā, Finansu ministrijā norisinājās finansu ministra Gundara Bērziņa, ekonomikas ministra Aigara Kalvīša un naftas produktu tirgotāju tikšanās. Tās laikā pārrunāts Ekonomikas ministrijas izveidotās darba grupas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts par naftas produktu rezervju veidošanu un uzglabāšanu, kā arī septiņi citi ar šo noteikumu realizēšanu saistīti normatīvo aktu projekti.

Taču, kā preses konferencē pēc tikšanās atzina finansu ministrs Gundars Bērziņš, nekāda viedokļu saskaņa nav panākta, tāpēc darbs pie šiem noteikumiem būs jāturpina, un Ministru kabineta apspriešanai tie vēl netiks iesniegti. Iespējams, lai sekmētu šo noteikumu veiksmīgāku izstrādi, ekonomikas ministrs jau drīzumā lems par darba grupas sastāva maiņu.

Nepieciešamību veidot valsts naftas produktu rezerves vismaz 90 dienu patēriņam nosaka Eiropas Savienības normas, un Latvija ar ES institūcijām ir vienojusies, ka šo prasību — uzkrāt naftas produktus apjomā, kas atbilst trīs mēnešu vidējam patēriņam valstī, — pilnībā sāks pildīt no 2011. gada.

Tomēr, kā to atzina G. Bērziņš, Latvijas valdība varētu veidot šādus naftas produktu uzkrājumus jau agrāk. Lai nebūtu jātērē finansu līdzekļi naftas produktu krātuvju izveidei, nošķiršanai, uzskaitei un citiem izdevumiem, kas saistīti ar īpašas krātuves izveidošanu un uzturēšanu, Finansu ministrija izteikusi atbalstu lētākam pagaidu variantam. Tā būtu valstī — gan pie mazumtirgotājiem, gan vairumtirgotājiem — esošo naftas produktu uzkrājumu uzskaite. Jo, kā to rādot līdzšinējie pētījumi, šādi uzkrājumi, lai gan ar nelielām svārstībām, esot aptuveni tādā apjomā, lai varētu nodrošināt valsts trīs mēnešu patēriņu.

Jautāts par šādas naftas produktu uzskaites finansēšanu, G. Bērziņš atzina, ka, visticamāk, to solidārās daļās varētu veikt valsts un naftas produktu tirgotāji. Citās Eiropas valstīs šādu rezervju veidošanu arī mēdz finansēt valdība, sadarbojoties ar ražotājiem, vai arī to veic naftas produktu biznesa pārstāvji vieni paši. Kamēr rezerves veidošana saistās vienīgi ar naftas produktu uzkrājumu uzskaiti, nevis īpašu krātuvju būvi un naftas produktu iepirkšanu to piepildīšanai, šo produktu cenas, pēc finansu ministra domām, Latvijā varētu nepalielināties. Neliels cenu pieaugums acīmredzot būtu iespējams tad, ja, tuvojoties ES noteiktajam termiņam, tiktu veidoti reāli naftas produktu uzkrājumi. Tas varētu notikt pēc pieciem sešiem gadiem.

Dina Gailīte, "LV" nozaru redaktore