Stratēģija gan kā attīstības scenārijs, gan monitorings

Latvijas ekonomikai tagad ir vienots un visaptverošs attīstības scenārijs 25 gadiem – tā ekonomikas ministrs Juris Lujāns komentē Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto un Ministru kabinetā vakar, 17.augustā, akceptēto Tautsaimniecības vienoto stratēģiju.

“Stratēģija valsts ekonomikas attīstībai ir būtisks tautsaimniecības politikas plānošanas dokuments. Tajā vienotā sistēmā integrēti ilgtermiņa (10 – 30 gadi), vidēja termiņa (5 – 10 gadi) un īstermiņa (1 – 3 gadi) mērķi un prioritātes. Pirmo reizi mērķa sasniegšanai definēti konkrēti vairāk nekā 50 rezultatīvi rādītāji, kuri nozaru griezumā sasniedzami fiksētā laika periodā. Tas Latvijas ekonomiku disciplinē un sakārto atskaites sistēmu. Ja īstermiņā ekonomikas attīstību raksturojošie skaitļi tiek sasniegti, tas nozīmē, ka valsts attīstību koordinējošās asis ir precīzas un kuģis uztur precīzu kursu. Savukārt, ja stratēģijā fiksētie cipari netiek sasniegti attiecīgā periodā, tad, analizējot situāciju, ir aprēķināms nezināmais x, kurš kavē attīstību, un šis faktors tiek novērsts. Tautsaimniecības vienotā stratēģija ir attīstības scenārijs un monitorings vienlaikus,” skaidro ekonomikas ministrs.
Latvijas ekonomiskās politikas galvenais ilgtermiņa mērķis ir attīstīto valstu dzīves standartiem atbilstoša valsts iedzīvotāju labklājības līmeņa sasniegšana pārskatāmā nākotnē. Konkrētāk – nākamo 20–30 gadu laikā sasniegt Eiropas Savienības valstu vidējo iekšzemes kopprodukta (IKP) līmeni uz vienu iedzīvotāju.
Lai to sasniegtu, ir jāmaina Latvijas ekonomikā pašreiz dominējošais modelis, kam raksturīga lēta darbaspēka izmantošana un produkcijas ar zemu pievienoto vērtību ražošana. Tas nespēj nodrošināt augstus ekonomikas attīstības tempus un veicināt augstāka labklājības līmeņa sasniegšanu nākotnē.
Tautsaimniecības attīstības ceļš, kas var nodrošināt nepieciešamo IKP pieaugumu, ir zināšanu un augsto tehnoloģiju intensīva izmantošana, pārorientēšanās no darbietilpīgas ekonomikas uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku. Šim nolūkam jāizveido jaunās ekonomikas funkcionēšanai labvēlīgi nosacījumi. Nākamo 20–30 gadu laikā nodarbinātības līmenis paaugstināms līdz 70%, bet bezdarba līmenis samazināms līdz dabiskā bezdarba līmenim.
Galvenās ilgtermiņa prioritātes valsts ekonomiskajā politikā ir:
• ekonomikas funkcionēšanai labvēlīgu nosacījumu veidošana;
• efektīvas un konkurētspējīgas nozaru struktūras izveidošanas stimulēšana;
• sociāli ekonomisko disproporciju un risku mazināšana.

Pēc EM informācijas

Uzziņai

Stratēģija paredz EM reizi gadā līdz 15.aprīlim sagatavot ziņojumu par stratēģijas īstenošanas gaitu un pēc saskaņošanas ar Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padomi iesniegt to Ministru kabinetā. Šis ziņojums būs viens no pamatdokumentiem, Ministru kabinetā lemjot par kārtējā budžeta prioritātēm.