Projekts: Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums
Saeimas dok.Nr.2902, likumprojekts Nr.891
Valsts
kancelejas izstrādāts, Ministru kabineta
2004.gada 10.augusta sēdē akceptēts (prot.Nr.47, 18.§)
un 11.augustā iesniegts Saeimas izskatīšanai
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likuma
mērķis
Likuma mērķis ir nodrošināt laicīgu, vispusīgu
un objektīvu disciplinārpārkāpumu noskaidrošanu un taisnīga
lēmuma pieņemšanu.
2.pants. Likuma darbības joma
(1) Likums nosaka
vispārējā valsts civildienesta ierēdņu (turpmāk – ierēdnis)
disciplinārās atbildības pamatu, disciplinārpārkāpumu veidus un
piemērojamos disciplinārsodus, kā arī kārtību, kādā izskata
jautājumus par ierēdņu saukšanu pie disciplinārās atbildības,
apstrīd un pārsūdz pieņemtos lēmumus.
(2) Lēmuma par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības
pieņemšanas kārtību regulē Administratīvā procesa likums, ciktāl
šajā likumā nav noteikta cita kārtība.
3.pants. Disciplinārās atbildības pamats
(1) Pie
disciplinārās atbildības ir saucams ierēdnis, kurš ir izdarījis
šajā likumā noteikto disciplinārpārkāpumu.
(2) Disciplinārā atbildība neiestājas, ja ierēdņa rīcību attaisno
nepārvaramas varas apstākļi.
(3) Ierēdņa saukšana pie disciplinārās atbildības neizslēdz
ierēdņa civiltiesisko atbildību, administratīvo atbildību vai
kriminālatbildību.
(4) Nevienu nevar atzīt par vainīgu disciplinārpārkāpuma
izdarīšanā un saukt pie disciplinārās atbildības, kamēr viņa
vaina nav pierādīta. Visas šaubas vērtē par labu ierēdnim.
4.pants. Disciplinārlietu komisija
(1) Ierosinot
disciplinārlietu, iestādes vadītājs izveido komisiju ne mazāk kā
triju cilvēku sastāvā (turpmāk – komisija).
(2) Komisijas sastāvā neiekļauj personu, pēc kuras iniciatīvas
ierosināta disciplinārlieta.
(3) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz disciplinārlietām, ko
Valsts civildienesta pārvalde pārņēmusi atbilstoši šā likuma
16.panta otrajai daļai.
5.pants. Disciplinārpārkāpums
(1) Par
disciplinārpārkāpumu atzīstama ierēdņa ar nodomu vai aiz
neuzmanības izdarīta darbība vai bezdarbība, kas minēta šajā
likumā un ir saistīta ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu.
(2) Par disciplinārpārkāpumu atzīstama arī ierēdņa darbība
(bezdarbība), kas tieši vērsta uz disciplinārpārkāpuma
izdarīšanu, bet pārkāpums nav izdarīts līdz galam no ierēdņa
gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
(3) Disciplinārlietas izskatīšanas procesā (turpmāk – process)
komisijai ir pienākums vispusīgi noskaidrot disciplinārlietas
apstākļus, konstatēt disciplinārpārkāpuma esību vai neesību un
noskaidrot disciplinārpārkāpuma izdarīšanā vainīgā ierēdņa
atbildības pakāpi.
6.pants. Vainas formas
(1) Saucot ierēdni pie
disciplinārās atbildības un piemērojot šajā likumā noteikto
disciplinārsodu, ņem vērā viņa vainas formu. Ierēdņa vaina var
izpausties kā nodoms vai kā neuzmanība.
(2) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja
ierēdnis, kas to izdarījis, ir apzinājies savas darbības vai
bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējis tās kaitīgās sekas
un vēlējies vai apzināti pieļāvis šo seku iestāšanos.
(3) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības,
ja ierēdnis, kas to izdarījis, ir paredzējis savas darbības vai
bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet paļāvies, ka tās
neiestāsies vai ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējis šādu
seku iestāšanās iespēju, bet tās varēja paredzēt un tās bija
jāparedz.
7.pants. Tiesiskuma un lietderības kontrole
(1)
Ievērojot Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes
iekārtas likuma noteikumus, iestāde, augstāka iestāde, augstāka
amatpersona un Valsts civildienesta pārvalde kontrolē, vai
ierēdņa saukšana pie disciplinārās atbildības ir tiesiska un
lietderīga.
(2) Augstāka iestāde, augstāka amatpersona un Valsts
civildienesta pārvalde atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas
likumam ir tiesīga pēc savas iniciatīvas pārbaudīt lēmumu par
ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības.
II nodaļa
Disciplinārsods
8.pants. Disciplinārsoda piemērošana un mērķis
(1) Disciplinārsoda mērķis ir
saukt ierēdni pie disciplinārās atbildības par izdarīto
disciplinārpārkāpumu, kā arī panākt, lai ierēdnis un citi ierēdņi
pildītu tiesību aktos noteiktās prasības un atturētos no
disciplinārpārkāpumu izdarīšanas.
(2) Piemērojot disciplinārsodu, ņem vērā izdarītā
disciplinārpārkāpuma raksturu un tā radīto kaitējumu, vainas
formu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus,
apstākļus, kas pierāda ierēdņa vainu vai attaisno viņa darbību
vai bezdarbību, kā arī riska pakāpi, kas ierēdņa neuzmanības dēļ
var radīt mantiskos zaudējumus.
9.pants. Disciplinārsodu veidi
Par
disciplinārpārkāpumiem var piemērot šādus disciplinārsodus:
1) rājienu;
2) mēnešalgas samazināšanu uz laiku no viena mēneša līdz vienam
gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas;
3) pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem;
4) atbrīvošanu no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz
amatu valsts pārvaldē.
10.pants. Apstākļi, kas mīkstina atbildību par
disciplinārpārkāpumu
(1) Atbildību par
disciplinārpārkāpumu mīkstina šādi apstākļi:
1) ierēdnis pēc savas iniciatīvas ir novērsis
disciplinārpārkāpuma sekas, labprātīgi atlīdzinājis nodarīto
zaudējumu vai novērsis kaitējumu;
2) ierēdnis ir labprātīgi pieteicies pirms izdarītā
disciplinārpārkāpuma atklāšanas;
3) ierēdnis, sniedzot informāciju, ir palīdzējis atklāt interešu
konflikta situāciju.
(2) Par atbildību mīkstinošiem apstākļiem komisija var atzīt arī
citus apstākļus, kuri šajā likumā nav minēti.
11.pants. Apstākļi, kas pastiprina atbildību par
disciplinārpārkāpumu
(1) Atbildību par
disciplinārpārkāpumu pastiprina šādi apstākļi:
1) ierēdnis turpinājis prettiesisko rīcību, neņemot vērā iestādes
prasību to izbeigt;
2) ierēdņa tīša disciplinārpārkāpuma dēļ valstij vai personai
nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai būtisks personisks
kaitējums;
3) ierēdnis disciplinārpārkāpumu izdarījis stihiskas nelaimes vai
citos ārkārtējos apstākļos;
4) ierēdnis disciplinārpārkāpumu izdarījis, būdams disciplināri
sodīts, un sodāmība nav dzēsta;
5) ierēdnis disciplinārpārkāpumu izdarījis alkohola, narkotisko,
psihotropo vai toksisko vielu ietekmē.
(2) Nosakot sodu, par atbildību pastiprinošiem nevar atzīt tādus
apstākļus, kuri nav norādīti šajā likumā.
12.pants. Būtisks mantisks zaudējums un būtisks personisks,
arī morāls, kaitējums
(1) Ja disciplinārpārkāpuma dēļ
ir radīts mantisks zaudējums, kura apmērs pārkāpuma izdarīšanas
brīdī pārsniedz piecas attiecīgajā laikposmā valsts noteiktās
minimālās mēnešalgas, tas uzskatāms par būtisku mantisku
zaudējumu.
(2) Ja disciplinārpārkāpuma dēļ ir nodarīts personisks, arī
morāls, kaitējums, ko nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā
disciplinārpārkāpuma tiešās sekas, tas uzskatāms par būtisku
personisku kaitējumu.
(3) Ja disciplinārpārkāpuma dēļ ir radīts kaitējums svarīgām
valsts vai sabiedrības interesēm un šo kaitējumu nav iespējams
novērst, novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas,
tas uzskatāms par būtisku kaitējumu valstij.
13.pants. Ierēdņa saukšana pie disciplinārās atbildības, ja
izdarīti vairāki disciplinārpārkāpumi
(1) Ja ierēdnis
ir izdarījis divus vai vairākus disciplinārpārkāpumus, ierēdni
pie disciplinārās atbildības sauc par katru disciplinārpārkāpumu
un galīgo sodu nosaka pēc izdarīto disciplinārpārkāpumu kopības,
ietverot vieglāko sodu smagākajā.
(2) Lēmumā par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības
norāda disciplinārsodu par katru disciplinārpārkāpumu un galīgo
sodu.
(3) Disciplinārlietas par vairākiem viena ierēdņa izdarītiem
disciplinārpārkāpumiem var apvienot vienā disciplinārlietā. Uz
apvienoto disciplinārlietu attiecināmi tie procesuālie termiņi,
kas attiecināmi uz disciplinārlietu, kura ierosināta pirmā.
III nodaļa
Disciplinārlietas gaita
14.pants. Disciplinārlietas
ierosināšana
(1) Disciplinārlietu ierosina, ja:
1) darbība vai bezdarbība ietver visas disciplinārpārkāpuma
pazīmes;
2) nav izbeigušās valsts civildienesta attiecības ar
ierēdni;
3) kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas nav pagājis vairāk par
diviem gadiem.
(2) Disciplinārlieta ierosināma ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam,
kad saņemta informācija par faktiem, kas liecina par iespējamo
disciplinārpārkāpuma izdarīšanu vai iestāde pati to
konstatējusi.
(3) Ierosinot disciplinārlietu, iestādes vadītājs uzdod komisijai
izmeklēt disciplinārlietas apstākļus, noskaidrot, vai ir izdarīts
disciplinārpārkāpums, vai ierēdnis ir vainīgs
disciplinārpārkāpuma izdarīšanā, kā arī sagatavot lēmumprojektu
par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības.
(4) Ja ir uzsākta ierēdņa kriminālvajāšana par to pašu
nodarījumu, par kuru ir pamats ierosināt disciplinārlietu,
disciplinārlietu var ierosināt pēc tam, kad saņemts lēmums par
krimināllietas izbeigšanu vai attaisnojošs tiesas spriedums
krimināllietā, ja kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas nav
pagājuši vairāk kā divi gadi. Par informācijas saņemšanas dienu
uzskatāma diena, kad stājies spēkā lēmums par krimināllietas
izbeigšanu vai attaisnojošs tiesas spriedums krimināllietā.
(5) Lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu norāda:
1) iestādes nosaukumu un adresi;
2) ierēdņa vārdu, uzvārdu un amatu;
3) disciplinārpārkāpuma faktu un pārkāpto tiesību normu;
4) komisijas sastāvu;
5) trešo personu, ja tāda ir.
(6) Ierēdni iepazīstina ar lēmumu par disciplinārlietas
ierosināšanu un pieprasa no viņa rakstisku paskaidrojumu par
izdarīto disciplinārpārkāpumu.
(7) Trešo personu un iesniedzēju par disciplinārlietas
ierosināšanu informē triju darbdienu laikā.
(8) Iestādes vadītājs par ierosināto disciplinārlietu informē
augstāku iestādi un Valsts civildienesta pārvaldi.
(9) Lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu šā likuma izpratnē
nav administratīvs akts. Uz lēmumu par disciplinārlietas
ierosināšanu neattiecas šā likuma 17.panta nosacījumi.
15.pants. Disciplinārlietas izmeklēšana un lēmuma
pieņemšana
(1) Lēmumu par ierēdņa saukšanu pie
disciplinārās atbildības vai disciplinārlietas izbeigšanu pieņem
mēneša laikā pēc disciplinārlietas ierosināšanas.
(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams
ievērot, iestādes vadītājs, pamatojoties uz motivētu komisijas
lēmumu, var pagarināt disciplinārlietas izmeklēšanas termiņu līdz
trim mēnešiem.
(3) Ja ir uzsākta ierēdņa kriminālvajāšana par to pašu
nodarījumu, par kuru ierosināta disciplinārlieta,
disciplinārlietas izmeklēšanu aptur līdz dienai, kad pieņemts
lēmums par krimināllietas izbeigšanu vai stājies spēkā
attaisnojošs tiesas spriedums krimināllietā, vai arī izbeidz,
pamatojoties uz notiesājošu tiesas spriedumu krimināllietā, ja
kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas nav pagājuši vairāk kā divi
gadi.
(4) Disciplinārlietas izmeklēšanu atjauno mēneša laikā pēc tam,
kad saņemts lēmums par krimināllietas izbeigšanu vai stājies
spēkā attaisnojošs tiesas spriedums krimināllietā, ja kopš
disciplinārpārkāpuma izdarīšanas nav pagājuši vairāk kā divi
gadi.
(5) Disciplinārlietu izmeklē un lēmumu par disciplinārlietas
izbeigšanu pieņem arī tad, ja izbeigušās civildienesta attiecības
ar ierēdni. Ziņas par izbeigto disciplinārlietu nosūta Valsts
civildienesta pārvaldei. Valsts civildienesta pārvalde izveido un
uztur aktuālā stāvoklī datu bāzi par disciplinārlietām, kas
izbeigtas sakarā ar civildienesta attiecību izbeigšanu.
(6) Lēmumā par disciplinārlietas izbeigšanu norāda:
1) iestādes nosaukumu un adresi;
2) ierēdņa vārdu, uzvārdu un amatu;
3) disciplinārpārkāpuma faktu un pārkāpto tiesību normu;
4) komisijas sastāvu;
5) trešo personu, ja tāda ir;
6) civildienesta attiecību izbeigšanās pamatu un datumu – šā
panta piektajā daļā minētajā gadījumā.
(7) Pieņemto lēmumu iestāde nosūta augstākai iestādei un Valsts
civildienesta pārvaldei.
16.pants. Disciplinārlietas pārņemšana
(1)
Disciplinārlietu pēc savas iniciatīvas jebkurā tās izskatīšanas
stadijā var pārņemt augstāka iestāde.
(2) Valsts civildienesta pārvalde var izmantot daļējas pilnvaru
pārņemšanas tiesības, izskatot atsevišķu disciplinārlietas daļu
un nepārņemot savā kompetencē visu disciplinārlietu. Iestāde,
kura ierosinājusi disciplinārlietu, pieņem galīgo lēmumu,
ievērojot Valsts civildienesta pārvaldes lēmumu par atsevišķu
disciplinārlietas daļu.
(3) Ministru kabineta loceklis ir tiesīgs pārņemt padotībā
esošajā iestādē ierosināto disciplinārlietu un nodot to Valsts
civildienesta pārvaldei. Valsts civildienesta pārvalde pieņem
lēmumu attiecīgajā lietā.
(4) Lēmumā par disciplinārlietas pārņemšanu norāda
disciplinārlietas pārņemšanas pamatojumu.
(5) Pieņemot lēmumu par disciplinārlietas pārņemšanu, iestāde
norīko komisiju un informē trešo personu, ja tāda ir. Iestāde,
kura pārņēmusi disciplinārlietu, to izmeklē un piemēro
disciplinārsodu šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(6) Ja disciplinārlieta pārņemta no citas iestādes, lēmumu par
ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības pieņem termiņā, kas
noteikts, skaitot no dienas, kad pieņemts lēmums par
disciplinārlietas pārņemšanu.
17.pants. Lēmuma par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās
atbildības apstrīdēšana un pārsūdzēšana
(1) Lēmumu par
ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības var apstrīdēt
Valsts civildienesta pārvaldē mēneša laikā no lēmuma spēkā
stāšanās dienas.
(2) Ja lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības
pieņēmusi Valsts civildienesta pārvalde, to var pārsūdzēt tiesā
mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.
18.pants. Lēmuma par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās
atbildības spēkā stāšanās
(1) Lēmums par ierēdņa
saukšanu pie disciplinārās atbildības stājas spēkā ar brīdi, kad
tas paziņots ierēdnim, ja lēmumā nav noteikts citādi.
(2) Ja lēmumā paredzēta šā likuma 9.panta 3. un 4.punktā noteiktā
disciplinārsoda veida piemērošana ierēdnim, kuru amatā apstiprina
Ministru kabinets, lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās
atbildības pieņem Ministru kabinets. Minētais lēmums stājas spēkā
tā publicēšanas dienā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
(3) Ja lēmumu pieņēmusi Valsts civildienesta pārvalde, tā triju
darbdienu laikā lēmumu nosūta attiecīgajai iestādei.
19.pants. Lēmuma par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās
atbildības piemērošana
(1) Lēmumu par ierēdņa saukšanu
pie disciplinārās atbildības piemēro pēc tam, kad beidzies šā
lēmuma apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) termiņš un tas nav
apstrīdēts (pārsūdzēts) vai arī ir stājies spēkā tiesas
spriedums, ar kuru ierēdņa pieteikums noraidīts.
(2) Lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības
nepiemēro vai pārtrauc tā piemērošanu, ja valsts civildienesta
attiecības ar ierēdni ir izbeigušās.
(3) Lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības
piemēro, uzsāk vai atjauno, ja gada laikā pēc civildienesta
attiecību izbeigšanās ierēdni ieceļ citā ierēdņa amatā tajā pašā
vai citā iestādē.
(4) Lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības
piemēro, uzsāk vai atjauno tā iestāde, ar kuru ierēdnis tajā
laikā ir dienesta attiecībās.
(5) Ja ierēdnis gada laikā no dienas, kad beigusies
disciplinārsoda piemērošana, nav izdarījis jaunu
disciplinārpārkāpumu, tas atzīstams par disciplināri
nesodītu.
(6) Lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības vai
lēmumu par tā piemērošanas pārtraukšanu un attiecīgās
disciplinārlietas kopiju pievieno ierēdņa valsts civildienesta
gaitas aprakstam.
IV nodaļa
Disciplinārpārkāpumi
20.pants. Amata pienākumu
nepildīšana
(1) Par nepamatotu amata pienākumu,
konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepildīšanu vai novēlotu,
nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu –
soda ar rājienu vai mēnešalgas samazināšanu uz laiku no trim
mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no
mēnešalgas.
(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti
gada laikā pēc soda piemērošanas –
soda ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai
atbrīvošanu no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu
valsts pārvaldē.
(3) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai
personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valstij nodarīts
būtisks morāls kaitējums, vai personai nodarīts būtisks
personisks kaitējums –
soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku no trim mēnešiem līdz
vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai
atbrīvošanu no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu
valsts pārvaldē.
(4) Par tīšu darbību vai bezdarbību, neievērojot amata
pienākumus, konkrēto rīkojumu vai uzdevumu, kas izdarīta
personīgās interesēs vai ar nodomu kaitēt valsts pārvaldei,
–
soda ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai
atbrīvošanu no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu
valsts pārvaldē.
21.pants. Pilnvaru pārsniegšana
(1) Par darbību, kas
pārsniedz amata tiesību un pilnvaru robežas, –
soda ar rājienu vai mēnešalgas samazināšanu uz laiku no trim
mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no
mēnešalgas.
(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti
gada laikā pēc soda piemērošanas vai tā dēļ valstij vai personai
nodarīts būtisks mantisks zaudējums, vai valstij nodarīts būtisks
morāls kaitējums, vai personai nodarīts būtisks personisks
kaitējums, –
soda ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai
atbrīvošanu no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu
valsts pārvaldē.
22.pants. Valsts noslēpuma izmantošanas vai aizsardzības
noteikumu pārkāpšana un ierobežotas pieejamības informācijas
izpaušana
(1) Par valsts noslēpuma izmantošanas vai
aizsardzības noteikumu pārkāpšanu un ierobežotas pieejamības
informācijas izpaušanu –
soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku no trim mēnešiem līdz
vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai ar
pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem.
(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti
gada laikā pēc soda piemērošanas vai tā dēļ valstij vai personai
nodarīts būtisks mantisks zaudējums, vai valstij nodarīts būtisks
morāls kaitējums, vai personai nodarīts būtisks personisks
kaitējums, –
soda ar atbrīvošanu no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz
amatu valsts pārvaldē.
23.pants. Mantas nozaudēšana, bojāšana, neuzturēšana kārtībā
vai nolaidīga glabāšana vai naudas nozaudēšana
(1) Par
ierēdnim uzticētās vai lietošanā nodotās mantas nozaudēšanu,
bojāšanu, neuzturēšanu kārtībā vai nolaidīgu glabāšanu, vai
naudas nozaudēšanu –
soda ar rājienu vai mēnešalgas samazināšanu uz laiku no trim
mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no
mēnešalgas.
(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts trīs vai
vairāk reižu gada laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas vai tā
dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums, vai
valstij nodarīts būtisks morāls kaitējums, vai personai nodarīts
būtisks personisks kaitējums, –
soda ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai
atbrīvošanu no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu
valsts pārvaldē.
24.pants. Nepiedienīga un necienīga izturēšanās ārpus amata
pienākumu pildīšanas
(1) Par nepiedienīgu izturēšanos
ārpus amata pienākumu pildīšanas vai necienīgu un amatam
neatbilstošu izturēšanos sabiedrībā, ja tas būtiski kaitē
vispārējai cieņai un uzticībai valsts pārvaldei, –
soda ar rājienu vai mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz sešiem
mēnešiem, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai
pazemināšanu amatā uz laiku līdz vienam gadam.
(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti
gada laikā pēc soda piemērošanas vai tā dēļ valstij vai personai
nodarīts būtisks mantisks zaudējums, vai valstij nodarīts būtisks
morāls kaitējums, vai personai nodarīts būtisks personisks
kaitējums, –
soda ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai
atbrīvošanu no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu
valsts pārvaldē.
25.pants. Nekorekta attieksme pret apmeklētāju vai
kolēģi
(1) Par nesamērīgi sīkumainu savu dienesta
pienākumu pildīšanu attiecībā pret apmeklētāju vai kolēģi, par
apmeklētāja vai kolēģa tiesību neievērošanu vai ignorēšanu
–
soda ar rājienu vai mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam
gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.
(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti
gada laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas, –
soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam,
ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai pazemināšanu amatā
uz laiku līdz trim gadiem, vai ar atbrīvošanu no amata bez
tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.
Pārejas noteikums
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumi Nr.158 “Par ierēdņu disciplinārsodiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 18.nr.; 1996, 4.nr.).
Ministru prezidents I.Emsis
Par likumprojektu
I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?
1. Pašreizējās situācijas
raksturojums.
Pamatojoties uz Saeimas 2003.gada 27. februāra paziņojumu
Ministru kabinetam tika nodots pārstrādāšanai likumprojekts
“Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārsodu likums” (reģ. Nr.5)
un noteikts, ka pārstrādāto likumprojektu Ministru kabinets
Saeimai iesniedz līdz 2003. gada 20.maijam (termiņš pagarināts
līdz 2004.gada 1.augustam). Likumprojekts pārstrādāts,
pamatojoties uz minēto Saeimas paziņojumu.
Civildienesta ierēdņu disciplināro atbildību nosaka LR Satversmes
81.pantā noteiktajā kārtībā pieņemtie Ministru kabineta 1994.gada
16.augusta noteikumi Nr.158 “Par ierēdņu
disciplinārsodiem”.
Spēkā esošajos noteikumos tiek regulēti jautājumi par lietas
ierosināšanu, noteikti konkrēti pārkāpumi, tiem atbilstoši sodi
un to piemērošanas kārtība.
Ņemot vērā, ka ir pieņemts Administratīvā procesa likums,
minētajos normatīvajos aktos radīsies pretrunas ar likumu, kas
regulē administratīvo procesu un kurā ir iekļautas progresīvākas
normas indivīda tiesību aizsardzībā nekā spēkā esošajos Ministru
kabineta noteikumos par ierēdņu disciplinārsodiem.
Minētie Ministru kabineta noteikumi nedod nozari vadošajam
Ministru kabineta loceklim iespēju nodrošināt tiesiskumu tam
padotajās iestādēs, jo Ministru kabineta noteikumi par ierēdņu
disciplinārsodiem neparedz ministram tiesības ierosināt
disciplinārlietu pret ierēdni.
2. Tiesību akta projekta būtība.
Likumprojekts nodrošina vispārējā civildienesta ierēdņu saukšanu
pie disciplinārās atbildības atbilstoši Administratīvā procesa
likumā noteiktajiem pamatprincipiem.
Likumprojektā tiek noteikti konkrēti pārkāpumi un tiem
piemērojamās sankcijas. Tiek noteikts princips, ka ierēdņa
disciplinārpārkāpums ir tiesību normu un dienesta rīkojumu
nepildīšana vai nepienācīga pildīšana un par disciplinārpārkāpumu
piemērojamais sods tiek uzlikts, ņemot vērā izdarītā
disciplinārpārkāpuma raksturu, atbildību mīkstinošos un
pastiprinošos apstākļus.
Likumprojektā noteikta vispusīga, objektīva un pamatota
disciplinārlietas izmeklēšana un tās kontrole. Tiesiskuma un
objektivitātes nodrošināšanai kā obligāts nosacījums ietverts
iestādes vadītāja pienākums, ierosinot disciplinārlietu, veidot
komisiju ne mazāk kā trīs cilvēku sastāvā. Disciplinārlietas
izskatīšanas procesā komisijai ir pienākums vispusīgi noskaidrot
disciplinārlietas apstākļus, konstatēt disciplinārpārkāpuma
esamību vai neesamību, noskaidrot disciplinārpārkāpuma izdarīšanā
vainīgā ierēdņa atbildības pakāpi. Komisijas sastāvā neiekļauj
personu, pēc kuras iniciatīvas ierosināta disciplinārlieta.
Tādējādi iestādes vadītājam, no vienas puses, noteikta rīcības
brīvība, ko un kādus speciālistus iekļaut attiecīgās komisijas
sastāvā, no otras puses, likums, paredzot minētos nosacījumus
komisijas sastāvam, nodrošina objektivitāti disciplinārlietas
izskatīšanas procesā.
Ierēdņa saukšanas pie disciplinārās atbildības tiesiskumu un
pamatotību kontrolē iestāde, augstāka iestāde un Valsts
civildienesta pārvalde. Pie tam augstāka iestāde vai Valsts
civildienesta pārvalde pēc savas iniciatīvas ir tiesīga veikt
lēmuma par ierēdņa saukšanas pie disciplinārās atbildības
tiesiskuma iepriekšēju pārbaudi.
Likumprojekts paplašina personu loku, kurām ir tiesības ierosināt
disciplinārlietas, un paredz lietu pārņemšanu no zemākas iestādes
augstākas iestādes lietvedībā. Augstākai iestādei pēc savas
iniciatīvas jebkurā disciplinārlietas izskatīšanas stadijā ir
tiesības pārņemt disciplinārlietu. Tādas tiesības tiek piešķirtas
arī Ministru kabineta loceklim attiecībā uz viņa padotībā esošo
iestāžu ierēdņiem. Ministru kabineta loceklis pārņemto lietu ir
tiesīgs nodot izskatīšanai Valsts civildienesta pārvaldei.
Atšķirībā no Administratīvā procesa likumā noteiktā vispārīgā
regulējuma likumprojektā noteikts, ka lēmumu par ierēdņa saukšanu
pie disciplinārās atbildības var apstrīdēt Valsts civildienesta
pārvaldē.
Ir samazināti disciplinārsodu veidi. Atšķirībā no esošā
regulējuma likumprojektā nav paredzēta piezīme, atlaišana no
valsts civildienesta, taču ir paredzēts tāds sods kā atbrīvošana
no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts
pārvaldē.
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
1. Ietekme attiecībā uz
makroekonomisko vidi.
Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru
vienkāršošanu.
Ieviešot likumprojektu, tiks vienkāršotas administratīvās
procedūras. Tiks uzlabota sadarbība starp valsts institūcijām
disciplinārlietu izskatīšanas gaitā – par ierosinātajām
disciplinārlietām iestādes vadītājs informē augstāku iestādi un
Valsts civildienesta pārvaldi. Augstāka iestāde ir tiesīga
pārņemt lietu savā kompetencē jebkurā lietas izskatīšanas
stadijā. Valsts civildienesta pārvalde var izmantot daļējas
pilnvaru pārņemšanas tiesības, izskatot atsevišķu
disciplinārlietas daļu un nepārņemot savā kompetencē visu
disciplinārlietu. Iestāde, kura ierosinājusi disciplinārlietu,
pieņem galīgo lēmumu, ievērojot Valsts civildienesta pārvaldes
lēmumu par atsevišķu disciplinārlietas daļu.
Uzlabosies iespēja pārsūdzēt ar minēto procedūru saistītos
lēmumus, jo lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās
atbildības var apstrīdēt Valsts civildienesta pārvaldē, kuras
lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
3. Sociālo seku izvērtējums.
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi.
Likumprojekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
1. Izmaiņas budžeta
ieņēmumos.
Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos.
Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme.
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu
finansēšanai.
Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija.
Likums tiks ieviests valsts pārvaldes iestādēm piešķirtā budžeta
līdzekļu ietvaros.
IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Likumprojekts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?
1. Saistības pret Eiropas
Savienību.
Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.
Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un
daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējuma tabula.
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas
Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas
datums, nosaukums, publikācija.
Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības |
Komentāri |
Likumprojekts |
Likumprojekts |
Likumprojekts |
Likumprojekts šo jomu neskar |
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?
1. Ar kurām nevalstiskajām
organizācijām ir notikušas konsultācijas.
Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta,
iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to
interesēs, neatbalsta).
Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir
sabiedriskās domas viedoklis.
Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.
Likumprojekta izstrādes gaitā ņemti vērā SIGMA (Support for
improvement in Governance and Management in Central and Eastern
European Countries – Atbalsts pārvaldībai un vadībai
Centrālās un Austrumeiropas valstīs) konsultantu ieteikumi.
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?
1. Kā tiks nodrošināta tiesību
akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts
institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.
Likumprojekta izpildi nodrošinās valsts pārvaldes iestādes
noteiktās kompetences un funkciju ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta
ieviešanu.
Par likumprojektu sabiedrība tiks informēta, to publicējot
oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu
ierobežo.
Likumprojekts paredz īpašu lēmumu apstrīdēšanas kārtību Valsts
civildienesta pārvaldē.
Ministru prezidents
I.Emsis