Projekts: Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā

Saeimas dok. Nr.2906; likumprojekts Nr.893

Tieslietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2004.gada 10.augusta sēdē akceptēts (prot. Nr.47, 27.§)
un 12.augustā iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3., 5.nr.; 1996, 23., 24.nr.; 2000, 10.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 12.nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt 1.pantā vārdu “svētdienā” ar vārdu “sestdienā”.
2. Izteikt 5. un 6.pantu šādā redakcijā:
“5.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības vēlēt domi (padomi) ir:
1) Latvijas pilsonim;
2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.
(2) Tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā un vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vai personai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums un uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 6.pantā minētajiem ierobežojumiem (turpmāk – vēlētājs).
6.pants. Latvijas Republikā vēlēt domi (padomi) nav tiesību personām:
1) kuras likumā noteiktajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;
2) kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās.”
3. Izslēgt 7.pantu.
4. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:
“8.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības kandidēt domes (padomes) vēlēšanās ir:
1) Latvijas pilsonim;
2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.
(2) Tiesības kandidēt ir personai, kura vēlēšanu dienā ir sasniegusi 21 gada vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā un bez pārtraukuma ir reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz 12 mēnešus pirms vēlēšanu dienas vai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā ir nostrādājusi vismaz pēdējos sešus mēnešus, vai tai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums un uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 9.pantā minētajiem ierobežojumiem (turpmāk – kandidāts).
(3) Kandidāts, ievērojot šā likuma nosacījumus, Latvijas Republikā var tikt ievēlēts tikai vienā domē (padomē).”
5. Papildināt 9.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Domes (padomes) vēlēšanām Latvijas Republikā nevar pieteikt par kandidātu un domē (padomē) nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kuram tiesības kandidēt un tikt ievēlētam ir liegtas ar tiesas spriedumu Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir.”

6. Izteikt 10.panta otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Šā panta pirmajā daļā minētie ierobežojumi attiecas arī uz Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi.”
7. 15.pantā:
aizstāt sestajā daļā vārdus “pieraksta vieta” ar vārdiem “reģistrētā dzīvesvieta”;
izteikt septītās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
“Sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt attiecīgajā domē (padomē) ievēlējamo deputātu skaitu.”
8. 16.pantā:
aizstāt otrajā daļā vārdus “kuri pierakstīti” ar vārdiem “kuri vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēti dzīvesvietā”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “pieraksta vietas adrese” ar vārdiem “reģistrētā dzīvesvieta”.
9. 17.pantā:
izteikt pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:
“1) kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt kandidēt attiecīgajās domes (padomes) vēlēšanās un piekrīt savu personas datu apstrādei, kas veicama saskaņā ar šajā likumā noteiktajām prasībām;
2) kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst šā likuma 8.panta pirmajā un otrajā daļā minētajām prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 9.pantā minētie ierobežojumi;”;
izteikt pirmās daļas 3.punkta “d” apakšpunktu šādā redakcijā:
“d) reģistrētā dzīvesvieta (Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, – dzīvesvietas pēdējā adrese Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir),”;
aizstāt pirmās daļas 3.punkta “f” apakšpunktā vārdus “mācību iestādes” ar vārdiem “izglītības iestādes”;
izslēgt pirmās daļas 3.punkta “h” apakšpunktā vārdus “ir vai”;
izteikt pirmās daļas 3.punkta “i” apakšpunktu šādā redakcijā:
“i) ja kandidāts ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, – kandidāta apliecinājums, ka Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, viņam ar tiesas spriedumu nav liegtas tiesības kandidēt un tikt ievēlētam,”;
izslēgt otro un trešo daļu;
aizstāt astotajā daļā vārdus “bankas kvīts” ar vārdiem “bankas dokuments”.
10. Aizstāt 18.panta trešās daļas pirmajā teikumā vārdu “kvīti” ar vārdu “dokumentu”.
11. Papildināt 20.panta trešo daļu aiz vārda “pirmās” ar vārdiem “un otrās”.
12. 22.pantā:
papildināt otrās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu aiz vārda “pirmās” ar vārdiem “un otrās”;
papildināt otrās daļas “c” apakšpunktu aiz vārda “sarakstos” ar vārdiem “vai pieteikta kandidātu sarakstā arī citas pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām”;
izteikt trešās daļas ievaddaļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
“Kandidāts svītrojams, pamatojoties uz attiecīgas iestādes izdotu izziņu vai tiesas spriedumu.”;
izteikt trešās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:
“1) neatbilst šā likuma 8.panta pirmās daļas prasībām, – apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;
2) nav bez pārtraukuma reģistrēts dzīvesvietā Latvijā vismaz pēdējos trīs gadus pirms vēlēšanu izsludināšanas dienas, – apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;”;
papildināt trešo daļu ar 2.¹ un 2.² punktu šādā redakcijā:
“2¹) ir iekļauts kandidātu sarakstā citas domes vēlēšanām, – apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;
2²) likumā paredzētajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu, – apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;”;
aizstāt trešās daļas 9.punktā vārdus “Dzimtsarakstu nodaļas izziņa” ar vārdiem “Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa”;
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Šā panta trešajā daļā minētās iestādes to rīcībā esošās ziņas rakstiski bez maksas sniedz vēlēšanu komisijai piecu dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.”
13. 23.pantā:
aizstāt trešajā daļā vārdus “pieraksta vieta” ar vārdiem “reģistrētā dzīvesvieta”;
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Vēlētājiem redzamā vietā izliekamas priekšvēlēšanu programmas. Katrā vēlēšanu iecirknī jābūt pieejamām šajā likumā paredzētajām ziņām par ikvienu kandidātu, izņemot personas kodu vai vēlētāja kodu.”
14. 24.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Ja līdz šā likuma 15.pantā noteiktajam termiņam attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām nav reģistrēts neviens kandidātu saraksts, ir reģistrēts tikai viens kandidātu saraksts vai reģistrēto kandidātu skaits ir mazāks par attiecīgajā pašvaldībā ievēlējamo domes (padomes) deputātu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisija triju dienu laikā pieņem lēmumu pagarināt kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu par 10 dienām. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un izliekams vēlētājiem redzamā vietā pie attiecīgās pašvaldības domes (padomes) ēkas. Ja arī pēc termiņa pagarināšanas kandidātu skaits ir mazāks par ievēlējamo domes (padomes) deputātu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisija divu nedēļu laikā izsludina attiecīgās domes (padomes) atkārtotas vēlēšanas šajā likumā noteiktajā kārtībā.”;
izslēgt otro daļu;
papildināt ceturtās daļas 3.punktu aiz vārda “kandidātu” ar vārdiem “kārtas numuru”.
15. 25.pantā:
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Iecirkņa komisija nodrošina, lai pie ieejas vēlēšanu telpā tiktu pārbaudīts, vai atnākušie pilsoņi ir šā vēlēšanu iecirkņa vēlētāji.”;
izslēgt ceturto daļu.
16. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:
“26.pants. (1) Ja vēlētājs vēlēšanu dienā nevarēs nobalsot, viņš var nobalsot iepriekš – triju dienu laikā pirms vispārējās vēlēšanu dienas – vēlēšanu iecirknī, kura sarakstā ir reģistrēts. Vēlēšanu iecirkņu darba laiks šajās dienās ir ne mazāk par četrām stundām dienā. Šajā laikā vēlēšanu iecirkņa komisija strādā ne mazāk kā četru cilvēku sastāvā. Paziņojums par iecirkņa (iecirkņu) atrašanās vietu un darba laiku izliekams pie pašvaldības ēkas, kā arī visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.
(2) Vēlētāji, kuri balso pirms vispārējās vēlēšanu dienas, vēlēšanu aploksni iemet atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē. Vēlēšanu iecirkņa komisija vēlētāju sarakstā izdara atzīmi par to, ka vēlētājs balsojis iepriekš.”
17. Izslēgt 27.panta otro teikumu.
18. 28.pantā:
papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:
“Vēlētājs, uzrādot Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu, balso tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts.”;
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, iepriekš pārliecinājies, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju sarakstā un tajā
jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, vēlētāju sarakstā izdara atzīmi par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās. Vēlētājs parakstās vēlētāju sarakstā.”
19. 32.pantā:
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu iecirkņa teritorijā, kura vēlētāju sarakstā par viņu ir iekļautas ziņas.”;
papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:
“(8) Aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, balsošana tiek organizēta to atrašanās vietā šā panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.”
20. Aizstāt 46.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas” ar vārdiem “Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā”.
21. Aizstāt 48.pantā vārdus “saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksa 151.3.pantu” ar vārdiem “saskaņā ar Krimināllikuma 272.pantu”.
22. Izslēgt 51.pantu.
23. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1994.gada 19.decembra direktīvas 1994/80/EK par Eiropas Savienības pilsoņu, kas pastāvīgi uzturas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet kuri nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, tiesībām piedalīties pašvaldību darbībā.”

Tieslietu ministre V.Muižniece

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.
Pašvaldību vēlēšanu norises kārtību nosaka Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums (turpmāk anotācijā – likums).
Ar Ministru kabineta 2003.gada 24.oktobra rīkojumu Nr.658 tika apstiprināta Latvijas Republikas vēlēšanu sistēmas pilnveidošanas koncepcija.
Koncepcijā, izvērtējot izmaiņas spēkā esošajā tiesību normu sistēmā, tika identificēta nepieciešamība veikt grozījumus Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 24.oktobra rīkojuma Nr.658 “Par Latvijas Republikas vēlēšanu sistēmas pilnveidošanas koncepciju” 5.punktam Tieslietu ministrijai ir jāsagatavo likumprojekts par grozījumiem Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”.
2. Normatīvā akta projekta būtība.
Likumprojekts ir izstrādāts atbilstoši Latvijas Republikas vēlēšanu sistēmas pilnveidošanas koncepcijā izvirzītajiem problēmas risinājumiem.
Ar likumprojektu paredzēts saskaņot likumā esošo regulējumu ar citiem spēkā esošajiem likumiem gan sistēmiski, gan terminoloģiski, kā arī, ievērojot pienākumus, kas Latvijai izriet no pievienošanās Eiropas Savienībai.
Likumprojekta 1.pants paredz grozījumus likuma 1.pantā, lai saskaņotu pašvaldību vēlēšanu dienu ar citām vēlēšanām.
Ar likumprojekta 2., 4.-6., 9., 11. un 12.pantu tiek paplašināts subjektu loks, kam ir tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kā arī precizēti aktīvo un pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumi.
Ar likumprojekta 7., 8. un 13.pantu paredzēti grozījumi likuma 15.,16. 23.pantā, lai saskaņotu likuma normas ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu.
Lai nodrošinātu iepriekšējās vēlētāju reģistrēšanas principa ievērošanu pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās ar likumprojekta 3., 15.-19.pantu paredzēti grozījumi likuma 7., 25.-28. un 32.pantā.
Likumprojekta 14.panta pirmā daļa, 20.-22.pants ietver likuma precizējumus atbilstoši spēkā esošajiem likumiem – Administratīvā procesa likumam, Krimināllikumam, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumam.
Likumprojekta 23.pants paredz papildināt likumu ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu, ievērojot to, ka likumprojektā ir ietvertas Padomes direktīvas prasības par to, kā tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās izmanto Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav.
Likumprojekts ietver arī redakcionāla rakstura precizējumus likumā.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.
Likumprojektam nav tiešas ietekmes šajā jomā.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.
Likumprojektā ir iekļauta vēlētāju reģistra sistēma, kas būtiski vienkāršos vēlētāju uzskaiti un reģistrāciju.
3. Sociālo seku izvērtējums.
Likumprojektam nav tiešas ietekmes šajā jomā.
4. Ietekme uz vidi.
Likumprojektam nav tiešas ietekmes šajā jomā.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.
Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.
Nepieciešams pieņemt Satversmes 101.panta grozījumu, kurš paredz tiesības arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem piedalīties pašvaldību darbībā.
Satversmes grozījuma projekts 2004.gada 27.maijā ir pieņemts 1.lasījumā.
Nepieciešami grozījumi Vēlētāju reģistra likumā, lai noteiktu pašvaldību vēlēšanām nepieciešamo ziņu par vēlētājiem un kandidātiem iekļaušanu vēlētāju reģistrā. Likumprojekts par grozījumiem Vēlētāju reģistra likumā ir sagatavots.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.
Likumprojekts nodrošinās ES pilsoņu tiesības piedalīties Latvijas pašvaldību darbībā, kā tas ir noteikts Eiropas Kopienu Dibināšanas līguma 19.pantā. Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 19.panta pirmā daļa paredz ikvienam ES pilsonim, kas pastāvīgi uzturas kādā dalībvalstī, bet nav tās pilsonis, tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās šajā dalībvalstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsoņiem. Arī Eiropas starpvaldību konferencē apspriežamajā “Konstitucionālā līguma” projekta 8.pantā ir iekļauta līdzīga norma. Likumprojekts atbilst arī Eiropas Padomes 1994.gada 19.decembra direktīvai (94/80 EK) par ES pilsoņu, kas pastāvīgi uzturas kādā no ES dalībvalstīm, bet kuri nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, tiesībām piedalīties pašvaldību darbībā.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.
Likumprojekts neietekmēs saistības ar citām starptautiskajām organizācijām.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.
Likumprojekta noteikumi attiecībā uz citu ES dalībvalstu pilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību darbībā izriet no Eiropas Kopienu dibināšanas līguma, kas Latvijas Republikai kļūs saistošs ar Līguma [..] par [..] Latvijas Republikas [..] pievienošanos Eiropas Savienībai spēkā stāšanās brīdi.
4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

2.tabula

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.
Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).
Nevalstisko organizāciju pozīcija nav noskaidrota.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti, un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.
Nav veikti sabiedrības informēšanas pasākumi.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.
Konsultācijas nav veiktas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.
Normatīvā akta projekta pieņemšanas rezultātā jaunas institūcijas netiks radītas, bet, pieņemot likumprojektu, paplašināsies iesaistīto iestāžu darba apjoms.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.
Publicējot to oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Citi informēšanas pasākumi vēl nav zināmi.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.
Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no likuma, ir piemērojams vispārējais administratīvais process.

Tieslietu ministre V.Muižniece