2004. gada 12. augusta pulksten 12.00 stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas ārkārtas sesiju, tātad šā gada 12.augustā pulksten 12.00.
Sākam izskatīt Saeimas ārkārtas sesijas darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no deputāta Daiņa Turlā ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 12.augustā. Lūdzu deputātus balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Atvaļinājums deputātam piešķirts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Anda Kāposta iesniegumu ar lūgumu piešķirt atvaļinājumu šā gada 12.augustā. Lūdzu deputātus balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Andim Kāpostam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 1, atturas – 1 deputāts. Atvaļinājums deputātam piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam””, dokumenta Nr.2888 B, C, D.
Komisija aicina likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”” atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 20, atturas – 6. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Vārds Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā, finanšu ministram Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (finanšu ministrs).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šodien ir noslēdzies nopietna un atbildīga darba posms, un valdības vārdā man ir tas gods piedāvāt Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam””.
55 miljoni latu – tā ir summa, ko valsts šobrīd var atļauties papildus novirzīt savām prioritātēm. Valdības darbs pie šā gada budžeta grozījumiem ir bijis vērsts uz stabilu Latvijas tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā, valsts budžeta līdzekļu izmantošanas efektivitātes paaugstināšanu un tādu fiskālo politiku, kas atbilst mūsu starptautiskajām saistībām.
Pats galvenais. Valdības piedāvātās prioritātes šā gada valsts budžeta grozījumiem vislielākos līdzekļus paredz tieši Latvijas sociālās situācijas uzlabošanai. Kas ļāva valdībai tik īsā laikā panākt šādu rezultātu? Vispirms īsi raksturošu situāciju, kādā šī valdība pārņēma nodokļu iekasēšanu no iepriekšējās. Kad mēs uzsākām darbu marta vidū, daudzi likumdošanas akti saistībā ar nodokļu iekasēšanu nebija ne sagatavoti, ne apstiprināti. Muitā vien tika konstatētas vairāk nekā 60 akūtas problēmas, kas draudēja paralizēt preču kustību pāri Latvijas robežām.
Šo uzskaitījumu es varētu arī turpināt. Tikai ļoti intensīvs šīs valdības darbs neļāva sabojāt nodokļu maksātājiem svētku sajūtu, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā.
Intensificējot Valsts ieņēmumu dienesta darbu, ir izdevies panākt labu rezultātu. Iepriekšējā finanšu ministra noteiktais ieņēmumu plāns jau pirmajā pusgadā ir pārsniegts par 10,3 procentiem, lai arī pēc 1.maija būtiski mainījās nodokļu iekasēšanas kārtība. Tāpēc valdībai ir bijusi iespēja lemt par papildus 54,4 miljonu latu sadali šī gada budžetā. Galīgais lēmums, protams, būs jāpieņem jums, godātie Saeimas deputāti.
Un tagad sīkāk par prioritātēm 2004.gada valsts budžeta grozījumiem.
Izglītība. Šai prioritātei valdība piedāvā papildus novirzīt gandrīz 11 miljonus latu. Tieši pedagogu darba samaksas paaugstināšanai valdība piedāvā papildus novirzīt gandrīz 10 miljonus latu. Tas ļaus jau no šā gada 1.septembra palielināt pedagogu algas vidēji par 65 latiem pirms nodokļu nomaksas. Pieaugums tādā apmērā pedagogu algām nav bijis jau ilgus gadus, taču šī valdība ļoti labi saprot, ka bez patiesi kvalitatīviem pedagogiem mūsu jauniešiem būs ļoti grūti konkurēt lielajā Eiropas tirgū, it īpaši eksaktajās zinātnēs, par kurām jau šobrīd mūsu jauniešiem ir pārāk vāja interese.
Tāpat Izglītības un zinātnes ministrijai atvēlētā papildu budžeta ietvaros mēs esam raduši iespēju beidzot pateikties sportistiem par viņu izcilajiem sasniegumiem sportā, nesot Latvijas vārdu tālu aiz mūsu valsts robežām.
Prioritāte valdības piedāvājumā ir lauksaimniecība, kam šajā likumprojektā paredzēts papildus atvēlēt vairāk nekā 17,5 miljonus latu. Es to gribētu vairāk saukt par iepriekšējās valdības nolaidību, jo lauksaimniekiem tik daudz ir sasolīts, bet 2004.gada budžetā tiešajiem maksājumiem netika ieplānots ne santīms. Lauvas tiesu no papildus paredzētā finansējuma veido subsīdijas Eiropas Savienības pievienošanās līgumā paredzēta vienotā platību maksājuma un papildus valsts tiešo maksājumu finansēšanai, kā arī subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.
Es kā finanšu ministrs būtu ļoti iepriecināts, ja šie milzīgie līdzekļi ilgtermiņā palīdzētu celt mūsu lauksaimnieku konkurētspēju, radītu jaunas darba vietas laukos un ļautu mūsu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem izmantot modernās tehnoloģijas, nevis tiktu izlietoti kādiem īstermiņa mērķiem vai vienkārši patēriņam.
Būtiska valdības prioritāte ir veselības aizsardzība, kam valdība šā gada budžetā piedāvā papildus novirzīt vairāk nekā 4,3 miljonus latu. 2 miljonus latu paredzēts tērēt, lai novērstu deficītu kompensējamo medikamentu sarakstā iekļautajām diagnozēm, atlikušie līdzekļi ir paredzēti ambulatoro pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, neatliekamās medicīniskās palīdzības darbības nodrošināšanai, kā arī Valsts asinsdonoru centra un Katastrofu medicīnas centra darbības nodrošināšanai. Arī citiem mērķiem.
Tāpat neapšaubāma prioritāte šai valdībai ir valsts aizsardzība un drošība, kam papildus tiek novirzīti gandrīz 2 miljoni latu, kas nepieciešami mūsu bruņoto spēku dalībai starptautiskajās operācijās. Latvijas karavīru ikdiena Irākā vai Afganistānā nav viegla, un valsts pienākums ir rūpēties par kvalitatīviem sadzīves apstākļiem saviem karavīriem, vienalga, lai kurā pasaules malā tie arī atrastos.
Ar šo prioritāšu pārskaitījumu nebūt nebeidzas apjomīgais dokuments ar grozījumiem šā gada valsts budžetam.
Uzdrošinos apgalvot, ka šajos grozījumos neviena no valdības piedāvātajām pozīcijām nav sīkums. Pat ja tā sastāv tikai no pāris tūkstošiem latu, jo katra budžeta grozījuma sastāvdaļa ir izvētīta ļoti rūpīgi.
Tāpēc mums, piemēram, nešķiet sīkums līdzekļi Latvijas Republikas vēstniecības Kazahstānā atvēršanai, kam ir paredzēti 98,3 tūkstoši latu. Valdība kā būtisku uzskata arī piešķīrumu gandrīz pusmiljonu latu kārtējiem un kapitālajiem remontiem valsts policijas objektos, kur darbinieki ir spiesti strādāt pat dzīvībai bīstamos apstākļos. Tā nav pieņemama situācija, un šī valdība ir uzsākusi to pamazām novērst.
Nepieļaujamas bezatbildības rezultāts ir arī bez nepieciešamās restaurācijas palikušais Rīgas Doms – šis Rīgas simbols, kurā nu ir kļuvis bīstami pat uzturēties. Valdība piedāvā risināt šo samilzušo problēmu un Doma restaurācijas uzsākšanai piedāvā budžeta grozījumos atvēlēt gandrīz 111 000 latu.
Valdība budžeta grozījumos piedāvā papildus pārdalīt vairāk nekā 490 000 latu tādiem likteņa pabērniem kā Valsts radio un televīzija. Jūs taču neesat aizmirsuši Eiropas futbola čempionāta translāciju radio un televīzijā. Tad, lūk, budžeta grozījumi ir tā reize, kad šie sporta draugiem tik patīkamie mirkļi ir jāsedz no valsts līdzekļiem, jo abu raidorganizāciju budžetos nauda tam nebija piešķirta. Lieki piebilst, ka gan Latvijas radio, gan Latvijas televīzijai ir arī daudz citu akūtu lietu, kurām nepieciešami papildu līdzekļi.
Šāgada valsts budžeta grozījumi noteikti iepriecinās arī pašvaldības, jo valdība ir paredzējusi papildus palielināt finansiāli stabilām pašvaldībām aizņēmumu limitu par 3 miljoniem latu savu pilsētu un pagastu infrastruktūras uzlabošanai.
Ārlietu jomā būtiski ir, ka, piemēram, no vēstniecības ēkas Parīzē pārdošanas ieņēmumiem tiks rekonstruēta Ārlietu ministrijas vēsturiskā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 3, tiks iegādāta vēstniecības ēka Austrijā un veikta virkne citu pasākumu.
Valdība šajos grozījumos ir paredzējusi palielināt izdevumus arī valsts speciālajā sociālās apdrošināšanas budžetā, kas salīdzinājumā ar 2004.gada apstiprināto budžetu ir paredzēti par 17,5 miljoniem latu vairāk. Palielinājums ir, lai nodrošinātu būtisku pensiju indeksāciju un pabalstu izmaksas. Ceru, ka tādējādi valdība spēs vismaz daļēji segt mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem jūtamo patēriņa cenu pieaugumu pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.
Vēlos īpaši uzsvērt to, ka budžeta izdevumu palielinājums ir reāli pamatots un organiski iekļaujas valdības vīzijā par Latvijas fiskālo politiku tuvākajos gados. Šis nav populistu un tukšu solījumu bārstītāju likumprojekts. Gluži otrādi – valdības plāni attiecībā uz maksimāli pieļaujamo budžeta deficīta robežu nav mainījušies: tas nepārsniegs 2 procentus. Protams, daudzām Eiropas Savienības valstīm tas ir krietni lielāks. Un arī Māstrihtas kritēriji, kā zināms, atļauj 3% robežu. Taču Latvija šobrīd nevar atļauties iet šo ceļu, jo mums ir jāsaglabā kāda neliela rezerve brīdim, kad mūsu tautsaimniecības attīstības temps, kas šobrīd ir visstraujākais starp Eiropas Savienības valstīm, var sākt samazināties.
Lai arī es esmu optimists attiecībā uz Latvijas ekonomikas attīstību nākotnē, attiecībā uz budžeta deficīta palielināšanu esmu ļoti piesardzīgs optimists. Palielinot budžeta deficītu pašlaik, mūsu valstij var nākties ļoti dārgi samaksāt ar savu ekonomikas attīstību ilgtermiņā, tāpēc es kā finanšu ministrs ar pilnu atbildību aicinu jūs atteikties no šā ceļa.
Nobeigumā vēlos sirsnīgi pateikties par teicamu darbu visiem saviem kolēģiem ministriem, Ministru prezidentam un Finanšu ministrijas darbiniekiem, kuri bija iesaistīti budžeta grozījumu sagatavošanā. Savukārt godājamiem Saeimas deputātiem es novēlu vēsu prātu un Temīdas cienīgu lēmumu, izvērtējot budžeta grozījumu likumprojektu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Nav?
Ja komisijas vārdā nav nekas piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni.) Bija debates! Debates slēdzu jau. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 19, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
G.Bērziņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.augusts. Izskatīšanas datums Saeimā otrajā lasījumā – 26.augusts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.augusts. Izskatīšanas laiks – 26.augustā ārkārtas sesijā.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Vārds paziņojumam deputātei Antai Rugātei.
A.Rugāte (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Pilsonības likuma izpildes komisiju lūdz uz sēdi tūlīt pēc sēdes beigām! Pēc minūtēm piecām komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie Ārlietu komisijas deputāti! Lūdzu pēc piecām minūtēm pulcēties Ārlietu komisijā 3.stāvā! Visiem Ārlietu komisijas deputātiem.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Saeimas vārdā es vēlētos apsveikt pusapaļajā jubilejā deputātu Aigaru Pētersonu. (Aplausi.)
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš, Gundars Bērziņš... Guntis Bērziņš, Māris Gulbis, Nikolajs Kabanovs, Artis Kampars, Andis Kāposts, Uldis Mārtiņš Klauss, Vilis Krištopans, Mihails Pietkevičs, Anta Rugāte, Jānis Straume un Dainis Turlais. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to Saeimas ārkārtas sesija 12.augustā pulksten 12.00 ir slēgta. Paldies!