Ministru kabineta noteikumi Nr.715
Rīgā 2004.gada 17.augustā (prot. Nr.48 15.§)
Tiespsihiatriskās ekspertīzes veikšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 72.pantu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka kārtību,
kādā tiek veikta tiespsihiatriskā ekspertīze.
2. Tiespsihiatrisko ekspertīzi saskaņā ar procesa virzītāja
lēmumu krimināllietā vai pēc tiesas lēmuma administratīvajā lietā
vai civillietā, izskatot puses lūgumu (turpmāk – ekspertīzes
pieprasītājs), veic tiespsihiatrijas eksperts, kurš saskaņā ar
speciālajām zināšanām psihiatrijā sniedz eksperta atzinumu par
krimināllietā, administratīvajā lietā vai civillietā
noskaidrojamiem apstākļiem.
3. Tiespsihiatrijas eksperts ir ārsts, kurš ieguvis
sertifikātu psihiatrijas specialitātē, kura darba stāžs
psihiatrijā nav mazāks par astoņiem gadiem un kuram uzdots likumā
noteiktajā kārtībā veikt ekspertīzi (turpmāk – eksperts).
4. Ekspertīzes objekts ir fiziska persona (turpmāk –
ekspertējamā persona), ekspertējamās personas medicīniskā
dokumentācija, krimināllietas, administratīvās lietas vai
civillietas materiāli, kā arī, ja nepieciešams, citi objekti,
kuru izpēte var sniegt atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti lēmumā
par ekspertīzes noteikšanu.
5. Ir trīs ekspertīzes veidi – pirmreizēja, papildu vai
atkārtota ekspertīze. Veicamo ekspertīzes veidu nosaka saskaņā ar
Latvijas Kriminālprocesa kodeksu, Administratīvā procesa likumu,
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu vai Civilprocesa
likumu.
6. Atkarībā no ekspertam vai ekspertiem uzdotajiem
jautājumiem ir:
6.1. ekspertīze, ko veic
eksperts;
6.2. kompleksā ekspertīze, ko veic ekspertu komisija ar citu
specialitāšu ekspertu līdzdalību (turpmāk – komisija).
7. Ja ekspertīzes veikšanai
nepieciešamas zināšanas citās medicīnas, zinātnes, tehnikas,
mākslas vai amatniecības nozarēs, eksperts iesaka ekspertīzes
pieprasītājam lemt par kompleksās ekspertīzes veikšanu.
8. Komisijas sastāvu nosaka ekspertīzes pieprasītājs vai tās
ārstniecības iestādes vadītājs, kurā veic ekspertīzi. Visiem
komisijas sastāvā iekļautajiem ekspertiem ir vienlīdzīgas
tiesības un pienākumi.
9. Eksperts vai komisija veic ekspertīzi, ja ekspertīzes
pieprasītājs ir nodrošinājis ekspertējamās personas klātbūtni
(izņemot šo noteikumu 14.3.apakšpunktā minēto gadījumu) un
nodevis eksperta vai komisijas rīcībā nepieciešamo medicīnisko
dokumentāciju un krimināllietas, administratīvās lietas vai
civillietas materiālus. Ja ekspertam vai komisijai ekspertīzes
veikšanai ir nepieciešama papildu medicīniskā dokumentācija, to
nodrošina ekspertīzes pieprasītājs.
10. Eksperts vai komisija informē ekspertīzes pieprasītāju
par ekspertīzes datumu, laiku un vietu. Ekspertīzes pieprasītājs
nodrošina ekspertam vai komisijai iespēju vismaz piecas
darbdienas pirms paredzētās ekspertīzes veikšanas iepazīties ar
krimināllietas, administratīvās lietas vai civillietas
materiāliem.
11. Veicot ekspertīzi un sniedzot atzinumu, eksperts ir
neatkarīgs.
12. Eksperta tiesības, pienākumi, atbildība, noraidīšanas
iemesli un tiesības atteikties veikt ekspertīzi noteiktas
Krimināllikumā, Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Administratīvā procesa likumā
un Civilprocesa likumā.
II. Ekspertīzes veikšana
13. Ārstniecības iestāde,
kurā veic ekspertīzi, atbilst veselības aprūpes jomu
regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
14. Ekspertīzi var veikt:
14.1. ekspertējamās personas
klātbūtnē ambulatorās izmeklēšanas apstākļos:
14.1.1. ārstniecības iestādē;
14.1.2. procesa virzītāja kabinetā;
14.1.3. tiesā;
14.1.4. atsevišķos gadījumos – ekspertējamās personas atrašanās
vietā, ja ekspertējamās personas transportēšana uz ekspertīzes
veikšanas iestādi ir apgrūtināta viņas veselības stāvokļa vai
drošības pasākumu dēļ;
14.2. ekspertējamās personas klātbūtnē stacionārās
izmeklēšanas apstākļos;
14.3. bez ekspertējamās personas klātbūtnes, izmantojot
medicīnisko dokumentāciju un krimināllietas, administratīvās
lietas vai civillietas materiālus:
14.3.1. ja ir izsludināta personas meklēšana;
14.3.2. ja ir zināms, ka ekspertējamā persona atrodas ārpus
Latvijas Republikas;
14.3.3. ja persona ir mirusi.
15. Ja ekspertīzi veic
brīvības atņemšanas vietā, ekspertīzes pieprasītājs saskaņo
ekspertīzes izdarīšanas vietu un laiku ar ieslodzījuma vietas
vadītāju un informē par to ekspertu.
16. Ekspertējamām personām, kurām pirmstiesas vai tiesas
izmeklēšanas laikā ir piemērots drošības līdzeklis –
apcietinājums, un personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas
vietās, stacionāro ekspertīzi veic specializētajā psihiatriskajā
slimnīcā (nodaļā) ar apsardzi. Personām, kurām nav noteikts
drošības līdzeklis – apcietinājums, veic ambulatoro ekspertīzi,
ja ekspertīzes pieprasītājs nav norādījis citu ekspertīzes
veikšanas veidu. Stacionāro ekspertīzi vispārēja tipa
psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā) veic, ja ambulatorajā ekspertīzē
nav iespējams atbildēt uz ekspertam vai komisijai uzdotajiem
jautājumiem.
17. Atzinumu par ambulatorās izmeklēšanas apstākļos veiktu
ekspertīzi sniedz 20 dienu laikā pēc pēdējo lietas materiālu
saņemšanas eksperta iestādē.
18. Stacionārās izmeklēšanas apstākļos ekspertīzi veic
30 dienu laikā pēc pēdējo lietas materiālu saņemšanas
eksperta iestādē.
19. Sevišķi sarežģītos gadījumos ekspertu iestādes vadītājs,
eksperts vai komisija pēc rakstiskas saskaņošanas ar ekspertīzes
pieprasītāju ekspertīzes veikšanas termiņu var pagarināt par
20 dienām.
20. Atzinumu par stacionārās izmeklēšanas apstākļos veiktu
ekspertīzi eksperts vai komisija sniedz ekspertīzes pieprasītājam
ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc ekspertīzes veikšanas.
21. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā pēc ekspertīzes
pieprasītāja aicinājuma eksperts vai komisija eksperta atzinumu
sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādē vai ekspertējamās
personas atrašanās vietā.
22. Eksperts pēc tiesas pieprasījuma nolasa eksperta
atzinuma pamatojumu vai nobeigumu un atbild uz jautājumiem.
23. Ekspertam ir tiesības atteikties no atzinumu nolasīšanas ekspertējamās personas klātbūtnē, ja ekspertējamā persona atzīta par psihiski slimu un atzinuma satura atklāšana varētu būtiski apdraudēt ekspertējamās personas veselību vai dzīvību.
III. Eksperta atzinums
24. Eksperta atzinums ietver
pamatotu klīnisko psihiatrisko diagnozi un pamatotus ekspertīzes
secinājumus, kā arī atbilst šajā nodaļā noteiktajām
prasībām.
25. Atzinumu sniedz saskaņā ar medicīnas zinātnes atziņām un
Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā, Administratīvā procesa likumā vai Civilprocesa
likumā noteiktajām normām.
26. Eksperta secinājumi atbilst atzinuma aprakstošajai daļai
un faktiskajiem lietas apstākļiem. Secinājumi ir pamatoti un
atspoguļo ekspertējamās personas psihisko stāvokli un tā
novērtējumu.
27. Ja eksperts ekspertīzes pieprasītāja klātbūtnē vai
tiesas procesa laikā pamatotu iemeslu dēļ nevar atbildēt uz
jautājumiem, atzinumā norāda citu veidu ekspertīžu izdarīšanas
iespējas.
28. Atzinumam ir šādas daļas:
28.1. ievads, kurā norāda
ekspertīzes veicēju, vietu un laiku, ekspertīzes juridisko
pamatojumu, ekspertējamās personas datus, ekspertam uzdotos
jautājumus, ekspertīzē izmantotos materiālus;
28.2. ziņas par ekspertējamās personas dzīvi un slimībām
saskaņā ar ekspertējamās personas vai viņas tuvinieku
stāstījumu;
28.3. pēc eksperta norīkojuma izdarīto papildizmeklējumu
apraksts un konsultantu secinājumi;
28.4. ekspertējamās personas vispārējā, somatiskā,
neiroloģiskā un psihiskā stāvokļa apraksts;
28.5. atzinuma pamatojums, kurā ietver šo noteikumu
28.2.apakšpunktā minēto datu, ekspertējamās personas somatiskā,
neiroloģiskā un psihiskā stāvokļa analīzi un diagnostisko
atzinumu;
28.6. nobeigums, kurā sniedz atbildes uz ekspertam
uzdotajiem jautājumiem.
29. Atzinumu paraksta eksperts vai visi komisijas locekļi.
IV. Tiespsihiatrisko ekspertīžu finansēšana
30. Ārstniecības iestādes,
kuras veic ekspertīzi, šo noteikumu izpildi finansiāli nodrošina
no Veselības ministrijas budžeta līdzekļiem.
Ministru
prezidenta vietā – ekonomikas ministrs
J.Lujāns
Veselības ministrs R.Muciņš
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 20.augustu.