Taps bērnu drošības standarts

Vakar, 18.augustā, Bērnu un ģimenes lietu ministrijā tika rīkota diskusija par bērnu drošību. Tajā piedalījās par šiem jautājumiem atbildīgo valsts dienestu un iestāžu vadītāji, kuri izteica viedokļus par savu lomu bērnu traumatisma un negadījumu mazināšanā, bērnu drošības garantēšanā un minēja iespējamos veidus, kā risināt sasāpējušo problēmu.

Pašreizējā situācija Latvijā bērnu traumatisma ziņā ir nopietna, un to apstiprina biedējošā statistika. Pēc Tiesu medicīnas ekspertīzes biroja datiem, Rīgā un Rīgas rajonā šā gada pirmajos septiņos mēnešos dažādu traumu dēļ gājuši bojā 13 bērni vecumā no viena līdz piecpadsmit gadiem. Katastrofu medicīnas centra (KMC) direktors Mārtiņš Šics vērš uzmanību uz daudzo traumu skaitu, kas gūtas sadzīviskos apstākļos, sevišķi uzsverot situāciju laukos. Šogad lauku rajonos bijuši 80 smagu traumu gadījumi, kuros 34 bērni guvuši nopietnus apdegumus. 9 (!) cietušie bijuši vecumā līdz vienam gadam, 18 cietušie – gadu veci. Ļoti bieži šādi apdegumi gūti, bez uzmanības atstājot bērniņu turpat virtuvē vai citā telpā, kur uz galda malas novietota verdošas tējas vai kafijas krūzīte, ko bērns pagrūžot vai kā citādi izlej sev uz galvas. Šādi gūti 17 līdz 27 procenti ķermeņa apdegumu, stāsta M. Šics.
Kā problēmu savlaicīgai pirmās palīdzības sniegšanai M. Šics min dienestu nepietiekamo finansējumu un ekipējumu; šā iemesla dēļ grūtāk glābt attālos lauku rajonos cietušos – ja Rīgā no 100 glābjamiem mirst 4,2 procenti (kas ir apmēram tikpat, cik Eiropā un citur pasaulē), bet lielajās pilsētās ir 8 līdz 9 cietušie, tad lauku rajonos no simta cietušo nevar izglābt 14.
Diskusijas iesākumā bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks uzsvēra vecāku bezatbildību, jo, kā minēts, daļa traumu notiek novēršamos apstākļos. Jāizglīto ne vien bērni, bet arī viņu vecāki, ko varētu darīt ar informatīviem materiāliem slimnīcās, poliklīnikās, pie ģimenes ārstiem, kā arī nopietnāka uzmanība jāpievērš audzināšanas stundām skolās un tām atvēlētajā laikā jārunā par jautājumiem, kas saistīti ar bērnu drošību. Kā liecina saņemtās statistikas dati, vairāk uzmanības un laika būtu jāvelta biežāko traumu cēloņu novēršanai, teic A. Baštiks.

Bērnam jājūtas drošībā

Guntis Helmanis, Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta direktora vietnieks izglītības jautājumos, kā vienu no iespējām bērnu traumatisma mazināšanai min bīstamu teritoriju ierobežošanu, arī to teritoriju, kurās bērns uzturas, lai tur varētu justies droši. G. Helmanis iestājas par bērnudārzu stingrāku ierobežošanu, lai teritorijā nevarētu iekļūt nepiederošas personas un vest pastaigā, piemēram, suni.
Pēc G. Helmaņa sacītā, 30.augustā sāksies akcija “Drošais ceļš uz skolu”, kurā tiks iesaistīta gan valsts, gan pašvaldības policija.
Līdz pat trešajam septembrim likuma sargi, dežūrējot pie skolām, netieši atgādinās par drošību uz ceļa gan tiem, kuri vasaru pavadījuši Rīgā, gan tiem, kuri tikko atgriezušies no vasaras atpūtas laukos un tik ātri nespēj atkal iejusties dzīvajā pilsētas satiksmē.

Nenodarbinātības sekas

Viens no iemesliem bērnu traumu skaita pieaugumam vasaras sezonā ir nenodarbinātība. Vecāki, kuru finansiālā situācija atļauj, sūta savas atvases brīvo laiku pavadīt vasaras nometnēs, bet tiem, kam šādu iespēju nav un pašiem jāstrādā divos darbos, bērni nereti tiek atstāti bez uzraudzības, jo trīs mēnešu ilgu atvaļinājumu nevar ņemt. Kā minēts iepriekš, tieši bērnu atstāšana bez uzraudzības lielā daļā gadījumu ir traumu cēlonis. Runājot par bērnu traumatismu, vienlaikus jārunā arī par brīvā laika pavadīšanas iespējām, lai neiznāk tā, ka materiāli labāk nodrošināti bērni zināmā mērā ir mazāk apdraudēti nekā tie, kuru vecāki nevar atļauties savu bērnu aizsūtīt uz mēnesi ilgu nometni, kur par drošību ir atbildīgi skolotāji un nometnes rīkotāji. Šajā sakarā G. Helmanis minēja, ka arī nometņu vadītāji būtu jāapmāca drošības jautājumos un pirmās palīdzības sniegšanā. Diskusijas laikā izskanēja atziņa, ka valstij vajadzētu sniegt finansiālu atbalstu nometņu apmeklēšanai tiem, kuri paši to nevar.
Svarīga, sevišķi vasarā, ir bērnu drošība uz ūdens. Lai arī Latvijā ir 37 oficiālas peldvietas, tai skaitā 11 Jūrmalā, ne tikai pieaugušie, bet arī bērni peldas nepārbaudītās peldvietās, kas paaugstina nelaimes gadījuma risku, jo šādās vietās nav glābēju. Jūrmalas pilsētas domes pārstāvji uzskata, ka vajadzētu palielināt oficiālo peldvietu skaitu, jaunajās vietās nodrošinot pienācīgu infrastruktūru un glābējus. Par situācijas nopietnību liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegtie dati: 2004.gadā līdz 17.augustam VUGD darbinieki piedalījušies 101 noslīkušā izcelšanā no ūdens, no tiem 10 bijuši bērni. VUGD priekšnieks Aivars Straume, tāpat kā pārējie diskusijas dalībnieki, uzsver bērnu izglītošanu; viņaprāt, šai izglītībai jābūt gan teorētiskai, gan praktiskai. A. Straume arī uzskata, ka jādomā par brīvā laika pavadīšanas iespējām, kā labāko veidu minot sportošanu.
Lai arī pašreizējo ideju realizēšanā jāiegulda daudz naudas, jau tagad skaidrs, ka iegūtā vērtība vairākkārt pārsniegs problēmas risināšanai vajadzīgos līdzekļus.
Diskusijā iesaistītās valsts dienestu un iestāžu pārstāvētās personas pauda prieku, ka šo jautājumu kopā apspriež tik daudzas institūcijas. Noslēgumā diskusijas dalībnieki vienojās par darba grupas izveidi, kas noteiks bērna drošības standartu, lai turpmāk vieglāk risinātu problēmu.

Kate Rūķēna