Valsts atbalstam jāatspoguļojas iedzīvotāju maciņos

Pasažieru autopārvadātājiem noteikti būtu nepieciešams valsts atbalsts, taču jādiskutē par veidiem, kā panākt, lai valsts atbalsts patiešām tiktu sniegts pārvadājumiem nerentablos maršrutos, uzskata finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Tāpat valdībai jārēķinās ar budžeta iespējām un papildu līdzekļu pieprasījumiem, ko izteikuši visu nozaru pārstāvji.

Kā “Latvijas Vēstnesi” informēja Finanšu ministrijas (FM) preses sekretāre Baiba Melnace, ministrs vakar, 18.augustā, tikās ar Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociācijas vadību, lai pārrunātu nozarei aktuālos finanšu jautājumus – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pazeminātās likmes iespējamo piemērošanu pasažieru pārvadājumiem un valsts budžeta dotācijas šim pakalpojumu veidam.
Jautājumā par PVN pazeminātās likmes piemērošanu nepieciešama detalizētāka diskusija Ministru kabinetā, uzskata finanšu ministrs. Turklāt šajā diskusijā konceptuāli jālemj, iespējams, par otras pazeminātās likmes ieviešanu, piemēram, 9% apmērā. Pēc Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociācijas datiem, šīs nozares uzņēmumiem PVN priekšnodoklis ir vidēji 11%, tādēļ, nosakot tiem 5% PVN likmi, valsts sniegtu dubultu atbalstu – gan nodokli nesaņemot, gan arī maksājot atpakaļ kā priekšnodokli. Asociācija konceptuāli neiebilstu arī pret ideju pārvadājumiem noteikt 9% PVN likmi, jo arī tas sniegtu ievērojamu atbalstu nozares uzņēmumiem.
Tomēr, kā sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” atzina Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociācijas izpilddirektors Edvīns Šadeiko, autopārvadātāju prasība attiecībā uz 5% PVN likmi paliek spēkā. Viņš kopumā pozitīvi novērtēja tikšanos ar ministru, kuras laikā abas puses izteikušas savu viedokli, un pauda cerību, ka tiks rasts visiem pieņemams risinājums.
O.Spurdziņš norādīja, ka jautājumu par PVN pazeminātās likmes piemērošanu valdībā izskatīs, ņemot vērā nozares pārstāvju sniegto informāciju. “Taču vienlaikus mums jārunā ne vien par valsts atbalstu pārvadātājiem, bet arī par šī atbalsta efektivitāti un konkrētu mērķu sasniegšanu. Manuprāt, ir būtiski, lai valsts dotācijas sasniegtu tieši nerentablos maršrutus un reģionus ar mazāko pasažieru maksātspēju,” uzsvēra ministrs.
Svarīgs jautājums arī – ko dos valsts atbalsts, piemēram, pazeminātā PVN likme. Lai gan pārvadātāju pārstāvji atzīst, ka valsts atbalsts nodrošinās lēnāku pārvadājumu tarifu kāpumu, O.Spurdziņš atgādināja, ka Latvijā diemžēl ir arī pretēja pieredze, proti, samazinot PVN likmi no 9% uz 5%, preču un pakalpojumu cenas nesamazinājās, bet pakalpojumu sniedzēji un preču ražotāji savus ienākumus palielināja. Tātad šajos gadījumos “valsts atbalsts pozitīvi neatspoguļojās iedzīvotāju maciņos. Es gribu būt drošs, ka atbalsts pasažieru pārvadātājiem neveidos līdzīgu situāciju,” sacīja finanšu ministrs.
Lielākajā daļā Eiropas valstu PVN likmes pasažieru pārvadājumiem ir ievērojami zemākas nekā Latvijā. Kā “Latvijas Vēstnesis” uzzināja Satiksmes ministrijā, Luksemburgā tā ir tikai 3%, Spānijā, Grieķijā un Itālijā – 4%, Īrijā – 4,3%, Zviedrijā – 6%, Vācijā – 7%, Somijā – 8%. Arī kaimiņvalstī Lietuvā šim pakalpojumu veidam noteikta zema – 5% PVN likme, Igaunijā gan tā ir 18%.
Šā gada valsts budžetā regulārajiem pasažieru autopārvadājumiem paredzētas dotācijas 10,1 miljons latu, bet par dotāciju apjomu 2005.gadam, pēc O.Spurdziņa teiktā, viņš spriedīs, tiekoties ar Satiksmes ministrijas vadību un runājot par nākamā gada finansējumu satiksmes nozarei kopumā.
E.Šadeiko uzskata, ka sakarā ar degvielas cenu pieaugumu un vispārējā inflācijas līmeņa celšanos dotācijas nozarei nākamgad noteikti jāpalielina. Viņaprāt, šim pieaugumam vajadzētu būt vismaz četri vai pieci miljoni latu. Autobusu vidējais vecums ir 12 gadu, un to remontam nepieciešamās izmaksas sasniedz vairākus tūkstošus latu.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv