Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta sēdē

Noteikumi, kuri pieņemti Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā

Pieņemti noteikumi “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.
Grozījumi paredz noteikt, ka valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības firmā ietver vārdu “valsts” vai “pašvaldība”. Uz valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kura firmā lieto vārdu “valsts” vai “pašvaldība”, neattiecas Komerclikuma 27.panta ceturtā daļa.
Grozījumi paredz, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām statūtos, tāpat kā privātajām kapitālsabiedrībām, valdes locekļiem var noteikt atšķirīgas pārstāvības tiesības. Lai saskaņotu administratīvo vadību un nodrošinātu attiecīgo lēmumu izpildi, ievērojot attiecīgās kapitālsabiedrības uzdevumus un valdes locekļu skaitu, statūtos ir nepieciešams noteikt valdes priekšsēdētājam, kas pēc būtības ir valdes priekšgalā, tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””.
Likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatā” noteikts, ka valstij piederošā un piekrītošā meža zeme tiek ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā un izglītības iestāžu aizņemtā valstij piederošā un piekrītošā zeme – uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, ja Ministru kabinets nenosaka citādi.
Tas nozīmē, ka citu ministriju padotībā esošajām izglītības iestādēm pastāvīgā lietošanā nodotā valstij piederošā un piekrītošā zeme ar Ministru kabineta rīkojumu var tikt ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas personā, bet meža zeme atbilstoši likumam ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā.
Daudzos gadījumos zemes praktiski nav atdalāmas un šādi noteikumi būtiski apgrūtina izglītības iestāžu padotības maiņu, zemju ierakstīšanu zemesgrāmatā, kā arī nekustamā īpašuma apsaimniekošanu.
Grozījumi dos iespēju ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas personā visu valstij piederošo un piekrītošo zemi, tajā skaitā meža zemi, kas nodota pastāvīgā lietošanā attiecīgās ministrijas padotībā esošajām valsts koledžām, profesionālās vidējās un arodizglītības iestādēm.
Pieņemti noteikumi “Grozījums likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””.
Likuma “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” 10. un 11. pantā ir uzskaitītas vietas, kurās noteikti smēķēšanas ierobežojumi, bet šajā uzskaitījumā nav minētas pludmales. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, izvērtējot iespēju sakārtot šo situāciju un apzinot pašvaldību viedokli, lūdz atbalstīt grozījumu izdarīšanu likumā, papildinot likuma 11.panta pirmo daļu ar 6.punktu, kurā tiktu noteikts, ka aizliegts smēķēt pludmalēs, ja pašvaldība to ir noteikusi savos saistošajos noteikumos, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”.
Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” pašvaldību patstāvīgā funkcija ir noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu. Atbilstoši likumam, lai pašvaldība izpildītu savas funkcijas, tām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas plānojumu un nodrošināt tā administratīvo pārraudzību.
Atbilstoši Teritorijas plānojuma likumam vietējās pašvaldības detālplānojums attiecas uz vietējās pašvaldības lēmumā noteiktu plānošanas teritoriju, to izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Pašreiz spēkā esoši teritorijas plānojumi ir 179 vietējām pašvaldībām. Līdz ar to rodas situācija, ka tikai 33% pašvaldību ir iespēja izstrādāt detālplānojumus.
Pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas rīcībā esošās informācijas, pašvaldībā esošais finansējums ir nepietiekams teritorijas plānojumu izstrādei. Tā kā šobrīd privātpersonas ir aktīvi iesaistījušās attīstības projektu īstenošanā, par kuriem saņemts Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējums un šādu projektu īstenošanai nepieciešama detālplānojumu izstrāde, tad, lai neradītu privātpersonām zaudējumus, apgūstot Eiropas Savienības finanšu līdzekļus, ir nepieciešamība grozījumus izstrādāt jau šobrīd.
Lai atrisinātu radušos situāciju, ka tikai 33% pašvaldību drīkst uzsākt detālplānojumu izstrādi, likums tiek papildināts ar normu, kas atļauj uzsākt detālplānojuma izstrādi saskaņā ar spēkā esošu rajona pašvaldības teritorijas plānojumu. Pašreiz spēkā esoši rajonu pašvaldību teritoriju plānojumi ir 11 rajonos (42%). Noteikumos iekļautā norma palielinās to pašvaldību skaitu, kurās ir iespēja izstrādāt detālplānojumu, neesot spēkā vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam par 121 vietējo pašvaldību.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”.
Veterinārmedicīnas likuma mērķis ir regulēt dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanu un profilaksi, veterinārmedicīnisko praksi, dzīvnieku izcelsmes produktu apriti, dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importa un tranzīta veterināro kontroli un noteikt valsts un pašvaldību institūciju, kā arī personu tiesības un pienākumus šajā jomā.
Noteikumi “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” sagatavoti, lai saskaņotu likumu ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un precizētu atsevišķu pantu redakciju.
Pamatojoties uz noteikumiem “Par Ministra kabineta noteikumu vai atsevišķu tā normu spēkā esību saistībā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai”, ar 2004.gada 1.maiju spēku zaudēja Ministru kabineta 2001.gada 13.novembra noteikumi Nr.477 “Dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes un iznīcināšanas kārtība”, bet Veterinārmedicīnas likumā nav atcelts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot šos noteikumus.
Sākot ar 2004.gada 1.maiju, veterinārajai kontrolei pakļautās importa un tranzīta kravas nosaka Eiropas Komisijas 2002.gada 26.aprīļa lēmums 2002/349 un nav nepieciešams pilnvarot Ministru kabinetu izdot noteikumus, kas nosaka veterinārajai kontrolei pakļautās importa un tranzīta kravas.
Noteikumos redakcionāli precizēts, kā no valsts budžeta katru gadu pieprasa valsts uzraudzībā esošo infekcijas slimību apkarošanai nepieciešamos līdzekļus. Tiek precizēta kārtība, kādā pasākuma organizētājs informē Pārtikas un veterināro dienestu par dzīvnieku sacensībām, tirgiem, izsolēm, izstādēm un citiem pasākumiem ar dzīvnieku piedalīšanos.

Noteikumi, kuri pieņemti parastajā kārtībā

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā tiek veikti militāra rakstura preču un pakalpojumu iepirkumi”.
Noteikumos noteikta kārtība, kādā tiek iepirktas militāra rakstura preces, un sniegti ar šo preču piegādi saistītie militāra rakstura pakalpojumi, kas noteikti pielikumā.
Noteikts, ka pasūtītājs, pērkot militāra rakstura preces un pakalpojumus, piemēro vienu no šādām procedūrām: ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) vai Eiropas Savienības iepirkumu aģentūru (Starptautiskās aģentūras) starpniecību; kopīgi Baltijas valstīm; no ārvalstu bruņotajiem spēkiem; atklātu iepirkumu militāra rakstura preču un pakalpojumu iepirkumam (atklāts iepirkums).
Veicot iepirkumu ar starptautisko aģentūru starpniecību, pasūtītājs veic tirgus izpēti un konsultējas ar starptautisku aģentūru par iepirkuma piešķiršanas procedūras nodošanu starptautiskajai aģentūrai. Pamatojoties uz tirgus izpēti un konsultācijām, pasūtītājs iepirkuma realizācijai pilnvaro starptautisku aģentūru. Pasūtītājs lēmumā norāda konkrēto starptautisko aģentūru un pilnvarojuma apjomu iepirkuma veikšanai. Ja iepirkuma plānotā vērtība ir virs 500 000 latu, pasūtītājs pirms iepirkuma nodošanas aģentūrai nosūta Ministru kabinetam informatīvu ziņojumu par pieņemto lēmumu. Pasūtītājs informē Ministru kabinetu par tirgus izpētes rezultātiem, iespējamajiem pretendentiem, plānotajiem izdevumiem iepirkuma procedūras veikšanai un iepirkumam. Informatīvajam ziņojumam pievieno vienošanās projektu ar starptautisko aģentūru. Ja pasūtītājs ir ministrijas padotības iestāde, ziņojumu Ministru kabinetam iesniedz attiecīgais ministrs. Ministru kabinets izskata iesniegto informatīvo ziņojumu un apstiprina pasūtītāja lēmumu. Saskaņā ar apstiprināto lēmumu pasūtītājs nosūta pieprasījumu veikt iepirkumu un darba uzdevumu vai tehnisko specifikāciju starptautiskajai aģentūrai. Par katru iepirkumu pasūtītājs ar starptautisko aģentūru vienojas atsevišķi.
Noslēdzot vienošanos ar starptautisko aģentūru, pasūtītājs un starptautiskā aģentūra vienojas par: iepirkuma veikšanas izdevumu apmēru un apmaksas termiņiem un kārtību; iepirkuma veikšanas termiņiem; informācijas apmaiņas kārtību; pasūtītāja un starptautiskās aģentūras pienākumiem un tiesībām; iepirkuma līguma pamatnoteikumiem un noslēgšanas kārtību. Attiecīgais ministrs informē Ministru kabinetu par starptautiskās aģentūras veiktās iepirkuma procedūras rezultātiem. Iepirkuma līgumu pasūtītājs slēdz ar starptautiskās aģentūras noteikto piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju atbilstoši pasūtītāja iepriekš noteiktajiem iepirkuma līguma pamatnoteikumiem un uzvarētāja piedāvājumam.
Veicot iepirkumu kopīgi Baltijas valstīm, pasūtītājs veic pārrunas ar pasūtītājiem pārējās Baltijas valstīs par militāru preču vai pakalpojumu kopīgiem iepirkumiem. Pasūtītāji vienojas par kopīgo iepirkumu un valsti, saskaņā ar kuras likumu veiks iepirkumu. Pasūtītājs sagatavo ziņojumu atbildīgajai ministrijai par kopējo iepirkumu, tā izskata pasūtītāja ziņojumu un pieņem lēmumu par kopīgu iepirkumu. Ja plānots, ka Latvijas nacionālais finansējums kopīgā iepirkuma realizācijai pārsniedz 500 000 latu, atbildīgā ministrija iesniedz Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par kopīgo iepirkumu. Informatīvajā ziņojumā ietver informāciju par tirgus izpētes rezultātiem, iespējamajiem pretendentiem, prognozētajiem izdevumiem, iepirkumu veicot atsevišķi katrai valstij vai kopīgi visām Baltijas valstīm, informāciju par normatīvajiem aktiem, saskaņā ar kuriem plāno veikt kopīgo iepirkumu. Ministru kabinets, pamatojoties uz iesniegto informatīvo ziņojumu, pieņem lēmumu par iepirkuma veikšanu kopīgi Baltijas valstīm. Pasūtītājs atbilstoši Ministru kabineta lēmumam turpina iepirkuma procedūru kopīgam iepirkumam. Valsts, kas nozīmēta par atbildīgo iepirkuma veikšanā, saskaņā ar pārējo valstu ieteikumiem izveido iepirkumu komisiju, nodrošina komisijas darba organizāciju un dokumentēšanu.
Militāra rakstura preces pērk vai pakalpojumus saņem no ārvalstu bruņotajiem spēkiem šādos gadījumos: ārvalstu bruņotie spēki atsavina savā lietošanā esošos materiāli tehniskos līdzekļus; militāra rakstura preces vai pakalpojumi ir nepieciešami Latvijas Nacionālo bruņoto spēku funkciju nodrošināšanai ārvalstīs. Ārvalstu bruņotie spēki piedāvā Latvijai iegādāties atsavināmos materiāli tehniskos līdzekļus. Pasūtītājs izvērtē nepieciešamību iepirkt piedāvātos materiāli tehniskos līdzekļus un pieņem lēmumu pirkt atsavināmos materiāli tehniskos līdzekļus. Ja iepirkuma plānotā vērtība pārsniedz 500 000 latu, pasūtītājs sagatavo informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam, kurā norāda iepirkuma nepieciešamību, kā arī tā tehnisko un finansiālo pamatotību. Informatīvajam ziņojumam pievieno vienošanās projektu ar ārvalstu bruņotajiem spēkiem. Ministru kabinets izskata informatīvo ziņojumu un pieņem lēmumu par iepirkuma veikšanu. Atbilstoši pieņemtajam lēmumam pasūtītājs slēdz līgumu ar ārvalstu bruņotajiem spēkiem par materiāli tehnisko līdzekļu piegādi.
Ja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militārās vienības atrodas ārvalstīs, pasūtītājs slēdz līgumu ar ārvalstu bruņotajiem spēkiem par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militāro vienību apgādi ar militāra rakstura precēm vai pakalpojumiem. Līgumā puses vienojas par cenu, piegādes un samaksas noteikumiem un termiņiem.
Ja militāru preču atklāta iepirkuma plānotā vērtība pārsniedz 500 000 latu, pasūtītājs sagatavo informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam, kurā norāda iepirkuma nepieciešamību, kā arī tā finansiālo pamatotību. Lai nodrošinātu plānoto iepirkumu veikšanu plānotajā termiņā, iepirkumu komisija rīkojas tā, lai iepirkuma mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Iepirkumu komisija lemj par: nepieciešamību publicēt paziņojumu par atklāta iepirkuma izsludināšanu; pamatojumu paziņojumu par atklāta iepirkuma izsludināšanu nosūtīt tikai ierobežotam pretendentu skaitam. Ierobežotu pretendentu loku var uzaicināt gadījumos, ja nepieciešams papildu iepirkums, nepieciešams nodrošināt savietojamību ar ārvalstu bruņoto spēku vienībām, citos gadījumos, ja par to lēmis Ministru kabinets; nepieciešamību publicēt paziņojumu par atklāta iepirkuma izsludināšanu un uzaicināt zināmus pretendentus, kas savu kvalifikāciju militāra rakstura preču un pakalpojumu izpildē ir jau apliecinājuši, piedaloties iepriekšējās iepirkuma procedūrās; saprātīgu piedāvājumu attiecībā uz iesniegšanas termiņu, kas nedrīkst būt īsāks par 5 darba dienām.
Komisija izstrādā un apstiprina atklātā iepirkuma uzaicinājumu. Uzaicinājumā tiek noteikts: iepirkuma priekšmets, tā tehniskā specifikācija vai darba uzdevums un plānotais iepirkuma apjoms; informācija par piedāvājuma iesniegšanas vietu un termiņu; informācija par piedāvājumu atvēršanas vietu un laiku un pretendentu pārstāvju iespējām piedalīties piedāvājumu atvēršanas sēdē; piedāvājuma izvēles kritēriji; kvalifikācijas prasības pretendentiem; piedāvājumu vērtēšanas kārtība; aritmētisko kļūdu labošanas kārtība; piedāvājumu derīguma termiņš iepirkuma līguma projekts.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.
Lai nodrošinātu Protokola par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitātēm izpildi, likumprojekts paredz papildināt likumu, nosakot, ka no aplikšanas ar Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodokli ir atbrīvojami ienākumi, kurus atbilstoši Padomes regulai Nr.259/68 fiziskā persona – Latvijas rezidents saņem no Eiropas Kopienas (tās institūcijām) un kurus apliek ar Kopienas nodokli saskaņā ar Padomes regulu Nr.260/68.
Lai novērstu personu, kuru ienākumi ir zemi, neto ienākuma tālāku samazināšanos, kā arī nodrošinātu regulāru neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu apmēra par apgādībā esošajām personām pārskatīšanu, likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets katru gadu līdz 30.jūnijam noteiks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmēru, to pakāpeniski paaugstinot, kā arī noteiks nodokļa atvieglojumu apmēru par apgādībā esošajām personām.
Likumprojekts paredz bezpeļņas organizācijas darbības laikā uzkrāto ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja minētie ienākumi tiek izmaksāti kapitālsabiedrības dalībniekiem reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā. Likumprojektā ir paredzēts, ka minētās kapitālsabiedrības nodokli pašas nemaksā, bet katrs dalībnieks, kuram tiek izmaksāta minētā atlīdzība, maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuru vai nu ietur ienākuma izmaksātājs, vai arī atsevišķos gadījumos deklarē pats nodokļa maksātājs.
Likumprojekts paredz atcelt likuma 22.panta nosacījumu, ka papildu deklarāciju var pieprasīt, tikai uzsākot pārbaudi. Grozījumi paredz Valsts ieņēmumu dienestam tiesības pieprasīt papildu deklarāciju, ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija, ka maksātāja uzrādītie ienākumi neatbilst viņa izdevumiem taksācijas gadā, un tikai pēc tās saņemšanas lemt par pārbaudes (audita) nepieciešamību.
Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.
Likumprojekts sagatavots, lai nepieļautu likuma normu izmantošanu nepamatoti augstu maternitātes un slimības pabalstu saņemšanai, kā arī nepieļautu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu pieaugumu maternitātes un slimības pabalstu jomā.
Likumprojekts paredz personām, kurām paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā vai kādā šā perioda daļā, kad apdrošinātā persona nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja vai tai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, bērna kopšanas atvaļinājuma vai atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas dēļ, aprēķināt valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par minēto periodu vai šā perioda daļu nosakot no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 40 procentu apmēra.
Pieņemti noteikumi “Transportlīdzekļu pārbūves noteikumi”.
Noteikumi nosaka mopēdu, motociklu, triciklu, kvadriciklu, vieglo automobiļu, kravas automobiļu, autobusu, to piekabju un puspiekabju pārbūves veikšanas kārtību, prasības transportlīdzekļu konstrukcijai un aprīkojumam pēc pārbūves un kārtību, kādā saņemams atzinums par pārbūvēta transportlīdzekļa atbilstību satiksmes drošības tehnisko normatīvu prasībām.
Noteikumu mērķis ir nodrošināt cilvēku veselībai, dzīvībai un apkārtējai videi nekaitīgu transportlīdzekļu piedalīšanos ceļu satiksmē.
Par transportlīdzekļa pārbūvi tiek uzskatīta transportlīdzekļu agregātu, mezglu, sistēmu, iekārtu uzstādīšana, pārveidošana, nomaiņa vai demontāža, kuras rezultātā mainās noteikumos uzskaitītie transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati vai galvenie konstruktīvie parametri.
Par transportlīdzekļa pārbūvi neuzskata: pēc 2001.gada 1.janvāra izgatavotam transportlīdzeklim – motora maiņu pret tā paša transportlīdzekļa tipa, varianta un versijas motoru; līdz 2001.gada 1.janvārim izgatavotam transportlīdzeklim – motora maiņu pret tās pašas transportlīdzekļa markas, modeļa un tā paša veida (dzirksteļaizdedzes, kompresijas aizdedzes) motoru, ja šādu motoru transportlīdzeklim paredz tā izgatavotājs un ja motora maiņas rezultātā netiek mainītas motora stiprinājuma vietas, kā arī ja motora nomaiņa būtiski neietekmē automobiļa iekārtu (bremžu iekārtas, stūres iekārtas u.c.) un sistēmu darbību un efektivitāti; kā arī: vinču uzstādīšanu vai demontāžu; līdz 2004.gada 1.septembrim izgatavotam transportlīdzeklim – kravas liftu un paceļamo bortu uzstādīšanu vai demontāžu; pilnpiedziņas automobiļa priekšējā vai pakaļējā tilta piedziņas atslēgšanu; sakabes ierīces, izņemot seglu ierīces, uzstādīšanu vai demontāžu; automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kg un kas ir aprīkoti ar stūres pastiprinātāju – stūres rata maiņu pret cita izmēra rūpnieciski izgatavotu stūres ratu; gaismas vai gaismas signalizācijas ierīču maiņu pret citas transportlīdzekļa markas un modeļa attiecīga pielietojuma gaismas un gaismas signalizācijas ierīcēm; papildu gaismas un gaismas signalizācijas ierīču uzstādīšanu atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām; sēdekļu maiņu pret citas transportlīdzekļa markas un modeļa sēdekļiem, ja netiek mainītas sēdekļu stiprinājumu vietas; priekšējo, sānu un pakaļējo dekoratīvo aizsargstieņu (aizsargrežģu) uzstādīšanu vai demontāžu; sēdvietu īslaicīgu demontāžu, nedemontējot to stiprinājuma vietas; tenta karkasa un tenta uzstādīšanu (demontāžu) kravas kastei; gaisa aptecētāju (spoileru, antispārnu) uzstādīšanu (demontāžu); logu pārklāšanu ar gaismas caurlaidību samazinošiem materiāliem atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām.
Transportlīdzeklim pieļaujamie pārbūves veidi iedalās trīs kategorijās: pirmās kategorijas pārbūve – transportlīdzekļa individuālā pārbūve, kuras veikšanai nav nepieciešams izstrādāt un saskaņot transportlīdzekļa pārbūves tehnisko projektu; otrās kategorijas pārbūve – transportlīdzekļa individuālā pārbūve, kuras veikšanai ir nepieciešams izstrādāt un saskaņot transportlīdzekļa pārbūves tehnisko projektu; trešās kategorijas pārbūve – transportlīdzekļa sērijveida pārbūve, ko veic komercsabiedrība.
Pārbūves saskaņošanu veic šādā kārtībā: transportlīdzekļa pārbūvētājs transportlīdzekli uzrāda tehniskās apskates stacijā un informē inspektoru par izvēlēto pārbūvi; inspektors veic transportlīdzekļa vizuālo apskati un noformē pārbūves iesniegumu, norādot ziņas par transportlīdzekli un izvēlēto pārbūvi; pēc izvēlētās pārbūves izvērtēšanas inspektors pārbūves iesniegumā dod slēdzienu par izvēlētā pārbūves veida atbilstību šo noteikumu prasībām un papildus norāda pārbūves galvenās tehniskās prasības, kuras transportlīdzekļa pārbūvētājs ievēro, veicot transportlīdzekļa pārbūvi.
Virsbūves maiņas gadījumā inspektors pārbūvi nesaskaņo šādos gadījumos: pārbūves saskaņošanai uzrāda nenokomplektētu automobili (tam demontētas galvenās iekārtas vai agregāti: t.i., motors, transmisija, balstiekārta, tilti, bremžu iekārta, stūres iekārta); pārbūves saskaņošanai uzrādītais automobilis un tā agregāti ir tiktāl deformēti vai citādā veidā bojāti, ka automobilis, tam veicot tikai virsbūves maiņu, nav atjaunojams.
Pārbūvi, kuras rezultātā var tikt bojāts vai likvidēts transportlīdzekļa identifikācijas (šasijas) numurs, inspektors saskaņo tikai tādā gadījumā, ja pārbūvi nav iespējams veikt bez transportlīdzekļa identifikācijas (šasijas) numura bojāšanas vai likvidēšanas.
Pieņemti noteikumi “Tiespsihiatriskās ekspertīzes veikšanas kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā tiek veikta tiespsihiatriskā ekspertīze.
Tiespsihiatrisko ekspertīzi saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu krimināllietā vai pēc tiesas lēmuma administratīvajā lietā vai civillietā, izskatot puses lūgumu, veic tiespsihiatrijas eksperts, kurš saskaņā ar speciālajām zināšanām psihiatrijā sniedz eksperta atzinumu par krimināllietā, administratīvajā lietā vai civillietā noskaidrojamiem apstākļiem.
Tiespsihiatrijas eksperts ir ārsts, kurš ieguvis sertifikātu psihiatrijas specialitātē, kura darba stāžs psihiatrijā nav mazāks par astoņiem gadiem un kuram uzdots likumā noteiktajā kārtībā veikt ekspertīzi.
Ekspertīzes objekts ir fiziska persona, ekspertējamās personas medicīniskā dokumentācija, krimināllietas, administratīvās lietas vai civillietas materiāli, kā arī, ja nepieciešams, citi objekti, kuru izpēte var sniegt atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti lēmumā par ekspertīzes noteikšanu.
Ir trīs ekspertīzes veidi – pirmreizēja, papildu vai atkārtota ekspertīze. Veicamo ekspertīzes veidu nosaka saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksu, Administratīvā procesa likumu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu vai Civilprocesa likumu.
Atkarībā no ekspertam vai ekspertiem uzdotajiem jautājumiem ir: ekspertīze, ko veic eksperts; kompleksā ekspertīze, ko veic ekspertu komisija ar citu specialitāšu ekspertu līdzdalību.
Noteikts, ja ekspertīzes veikšanai nepieciešamas zināšanas citās medicīnas, zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarēs, eksperts iesaka ekspertīzes pieprasītājam lemt par kompleksās ekspertīzes veikšanu.
Komisijas sastāvu nosaka ekspertīzes pieprasītājs vai tās ārstniecības iestādes vadītājs, kurā veic ekspertīzi. Visiem komisijas sastāvā iekļautajiem ekspertiem ir vienlīdzīgas tiesības un pienākumi.
Eksperts vai komisija veic ekspertīzi, ja ekspertīzes pieprasītājs ir nodrošinājis ekspertējamās personas klātbūtni (izņemot šo noteikumu 14.3.apakšpunktā minēto gadījumu) un nodevis eksperta vai komisijas rīcībā nepieciešamo medicīnisko dokumentāciju un krimināllietas, administratīvās lietas vai civillietas materiālus. Ja ekspertam vai komisijai ekspertīzes veikšanai ir nepieciešama papildu medicīniskā dokumentācija, to nodrošina ekspertīzes pieprasītājs.
Eksperts vai komisija informē ekspertīzes pieprasītāju par ekspertīzes datumu, laiku un vietu. Ekspertīzes pieprasītājs nodrošina ekspertam vai komisijai iespēju vismaz piecas darbdienas pirms paredzētās ekspertīzes veikšanas iepazīties ar krimināllietas, administratīvās lietas vai civillietas materiāliem.
Veicot ekspertīzi un sniedzot atzinumu, eksperts ir neatkarīgs. Eksperta tiesības, pienākumi, atbildība, noraidīšanas iemesli un tiesības atteikties veikt ekspertīzi noteiktas Krimināllikumā, Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Administratīvā procesa likumā un Civilprocesa likumā.
Pieņemti noteikumi “Militārās izlūkošanas un drošības dienesta nolikums”.
Militārās izlūkošanas un drošības dienests ir Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kura atbilstoši kompetencei veic militārās izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības un ir operatīvās darbības subjekts. Militārās izlūkošanas un drošības dienestam ir karogs, emblēma un cita simbolika. Iestādes galvenie uzdevumi un funkcijas ir noteiktas Valsts drošības iestāžu likumā, Nacionālās drošības likumā, Operatīvās darbības likumā un likumā “Par valsts noslēpumu”.
Militārās izlūkošanas un drošības dienestu vada priekšnieks. Iestādes priekšnieks ir Valsts drošības iestāžu padomes loceklis. Priekšlikumu par iestādes priekšnieka iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata aizsardzības ministrs iesniedz Ministru kabinetā.
Iestādes personālsastāvā ir karavīri un darbinieki. Karavīrus un darbiniekus pieņem dienestā vai darbā, slēdz profesionālā dienesta vai darba līgumus, piešķir karavīriem pirmo dienesta pakāpi un nākamās dienesta pakāpes, ieskaitot virsniekvietnieka dienesta pakāpi, kā arī ieceļ amatā un atbrīvo no amata, dienesta vai darba iestādes priekšnieks.
Pieņemts rīkojums ‘’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā’’, kurā iekļauti 415 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 45 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 370 pilsonības pretendentiem 70% ir krievi, 11% – baltkrievi, 9% – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 14% pilsonības pretendentu ir pamata, 57% – vidējā, 28% – augstākā izglītība.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 75 433 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3 016; 1997.gadā – 2 992; 1998.gadā – 4 439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9 844; 2003.gadā – 10 049 personas; 2004.gadā – 6 145 personas.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.214 “Noteikumi par valsts nodevu par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem””.
Grozījumos noteikts, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšana Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kas pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai nepilsonis:  mēneša laikā – 20 latu;  10 darbdienu laikā – 70 latu; pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšana Eiropas Savienības pilsonim (ja tas nav Latvijas pilsonis) vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, vai viņa ģimenes loceklim:  mēneša laikā – 70 latu;  10 darbdienu laikā – 120 latu; uzturēšanās atļaujas atjaunošana, ja tiek mainīts ceļošanas dokuments, – 12 latu.
Valsts nodevas likme par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu bezvalstniekam, kuram bezvalstnieka statuss piešķirts pirms Bezvalstnieku likuma spēkā stāšanās (pirms 2004.gada 2.marta), ir 20 latu.
Grozījumi paredz atbrīvot no valsts nodevas samaksas Latvijas pilsoņus, nepilsoņus un pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušos ārzemniekus par izsaukuma noformēšanu Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem un viņu nepilngadīgajiem bērniem, ja uzturēšanās atļauja tiek pieprasīta ģimenes apvienošanas nolūkā.
Pieņemti noteikumi “Studiju fonda nolikums”.
Studiju fonda nolikums ir izstrādāts jaunā redakcijā – atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām.
Studiju fonds ir Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno vienotu studentu kreditēšanas politiku valstī un nodrošina studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas darbību un attīstību.
Fonda funkcijas: piedalīties studentu kreditēšanas politikas veidošanā valstī; nodrošināt studiju kreditēšanu no valsts budžeta līdzekļiem; koordinēt un administrēt studiju un studējošo kreditēšanu no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu; administrēt un normatīvajos aktos par studiju kreditēšanu noteiktajos gadījumos nodrošināt kredītam pielīdzinātās stipendijas zinātniskā grāda ieguvei atmaksāšanu; veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. 

Pieņemts rīkojums “Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem”.
Rīkojums paredz 2004.gadā sākt dzēst studiju kredītu 177 speciālistiem, kuri pēc studiju beigšanas strādā atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai valsts vai pašvaldību institūcijās.
Likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam” apstiprinātais finansējums nodrošina iespējas dzēst studiju kredītu no valsts budžeta līdzekļiem šiem speciālistiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem” un noteikumiem “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” apstiprināts šāds speciālistu – valsts un pašvaldību institūciju darbinieku – skaitu un profesiju saraksts 2004.gadam, kuriem studiju kredītu var sākt dzēst no valsts budžeta līdzekļiem: 112 – skolotāji, speciālie pedagogi, logopēdi, sociālie pedagogi, izglītības psihologi; 8 – lektori, asistenti, pasniedzēji, metodiķi, inženieri, laboranti, laboratoriju vadītāji, pētnieki, tehniķi valsts dibinātajās augstākās izglītības iestādēs un valsts dibinātajos zinātniskās pētniecības institūtos;  22 – sociālie darbinieki, sociālie aprūpētāji, sociālie rehabilitētāji, sociālās palīdzības organizatori; 6 – aktieri, bibliotekāri, diriģenti, koncertmeistari, koru vadītāji, mūziķi, muzeju vecākie speciālisti; 6 – vides pārvaldības speciālisti, arhitekti, ģeogrāfi; 13 – veselības aprūpes speciālisti; 10 – valsts pārvaldes vecākie speciālisti.
Pieņemti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem””.
Grozījums precizē noteikumu “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem” 7.punkta redakciju, paredzot, ka kredītu izsniedz un apkalpo Studiju fonds – Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.
Noteikumi sagatavoti, lai saskaņotu minēto noteikumu redakciju ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām.
Veiktie grozījumi pēc būtības ņem vērā Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās formālās prasības un nav saistīti ar Studiju fonda funkciju, darba apjoma, darbinieku skaita, tehniskā nodrošinājuma vai citām izmaiņām. Studiju fonda darbība notiks piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Pieņemts rīkojums “Par studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem”.
Rīkojums nosaka 2004.gada speciālistu skaita un profesiju sarakstu valsts un pašvaldību institūcijās, kurās strādājošie speciālisti – kredīta ņēmēji – pēc augstskolas beigšanas var pretendēt uz studējošo kredītu dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem.
Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2004.gadam” 2004.gada valsts budžetā studējošo kredītu dzēšanai paredzēti līdzekļi 310 850 latu apmērā. Tas 2004.gadā dod iespēju 200 speciālistiem sākt dzēst studējošo kredītu no valsts budžeta līdzekļiem.
Saskaņā ar noteikumiem “Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts” un noteikumiem “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” apstiprināts šādu speciālistu – valsts un pašvaldību institūciju darbinieku – skaits un profesiju saraksts 2004.gadam, kuriem studējošo kredītu var sākt dzēst no valsts budžeta līdzekļiem:  112 – skolotāji, speciālie pedagogi, logopēdi, sociālie pedagogi vai izglītības psihologi; 20 –  lektori, asistenti, pasniedzēji, metodiķi, inženieri, laboranti, laboratoriju vadītāji, pētnieki vai tehniķi valsts dibinātajās augstākās izglītības iestādēs un valsts dibinātos zinātniskās pētniecības institūtos; 25 –  sociālie darbinieki, sociālie aprūpētāji, sociālie rehabilitētāji vai sociālās palīdzības organizētāji; 15 –  aktieri, arheologi, bibliotekāri, diriģenti, koncertmeistari, koru vadītāji, mūziķi, restauratori vai vokālisti; 6 – vides pārvaldības speciālisti, arhitekti vai ģeogrāfi; 15 – veselības aprūpes speciālisti; 7 – valsts pārvaldes vecākie speciālisti.
Pieņemts rīkojums “Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu”.
Saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu un noteikumiem “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”, kā arī izglītības un zinātnes ministra ieteikumu Ministru kabinets ar 2004.gada 1.septembri piešķīra valsts ģimnāzijas statusu Daugavpils pilsētas 1.ģimnāzijai, Rēzeknes ģimnāzijai un Valmieras ģimnāzijai.
Noteikts, ka pēc valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas Daugavpils pilsētas 1.ģimnāzijas, Rēzeknes ģimnāzijas un Valmieras ģimnāzijas darbību nodrošina valsts budžetā paredzētā finansējuma ietvaros.
Pieņemti “Noteikumi par kuģu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu”.
Noteikumi nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta regulā (EK) Nr.725/2004 par kuģa un ostas iekārtas aizsardzības stiprināšanu noteikto kuģu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu starp Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju un Satiksmes ministriju.
Lai stiprinātu kuģu un ostas iekārtu aizsardzību un nodrošinātu savstarpējās informācijas apmaiņu, šajos noteikumos minētās institūcijas un, ja nepieciešams, arī citas kompetentās institūcijas (piemēram, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts policija) izstrādā operatīvās rīcības plānus.
Pieņemti “Noteikumi par ķīmisko vielu lietošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās iekārtās”.
Noteikumi nosaka dažu ķīmisko vielu lietošanas ierobežojumus elektriskajās un elektroniskajās iekārtās, elektriskajās spuldzēs un mājsaimniecības gaismekļos.
Noteikumi neattiecas uz medicīniskajām iekārtām un ierīcēm, kā arī uz monitoringa un kontroles instrumentiem, kas noteikti Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumos Nr.624 “Noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām”.
Jaunas elektriskās un elektroniskās iekārtas, elektriskās spuldzes un mājsaimniecības gaismekļi, kurus piedāvā tirgū ar 2006.gada 1.jūliju, nedrīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju, sešvērtīgo hromu, polibromētos bifenilus un polibromētos difenilēterus, izņemot: dzīvsudrabu – kompaktajās dienasgaismas spuldzēs – ne vairāk kā 5 mg uz spuldzi; dzīvsudrabu – taisnajās dienasgaismas spuldzēs vispārējai lietošanai, nepārsniedzot: 10 mg dzīvsudraba – halofosfātus saturošās spuldzēs; 5 mg dzīvsudraba – trifosfātus saturošās spuldzēs ar normālu darbības laiku;  8 mg dzīvsudraba – trifosfātus saturošās spuldzēs ar ilgu darbības laiku; dzīvsudrabu – taisnajās dienasgaismas spuldzēs speciālai lietošanai (piemēram, solāriju spuldzēs, dezinfekcijas spuldzēs); dzīvsudrabu – spuldzēs, kuras nav minētas šo noteikumu 3.1., 3.2. un 3.3.apakšpunktā; svinu – katodstaru lampu stiklā, elektroniskajās sastāvdaļās un dienasgaismas spuldzēs; svinu – tēraudā līdz 0,35% no masas, alumīnijā līdz 0,4% no masas, vara sakausējumos ne vairāk kā 4% no masas; svinu – augstas kušanas temperatūras lodējumos (alvas–svina lodējumu sakausējumos, kas satur vairāk nekā 85% svina); svinu – lodējumos serveriem, datu glabāšanas un sakārtošanas sistēmām; svinu – lodējumos telekomunikāciju tīklu infrastruktūras iekārtās, telekomunikāciju slēdžos, komutatoros, signalizācijas iekārtās, datu pārraides iekārtās, kā arī tīklu vadības iekārtās; svinu – elektronikas iekārtu keramiskajās daļās (piemēram, pjezoelektroniskajās iekārtās); kadmiju – virsmu pārklāšanai. Šis nosacījums neattiecas uz tiem bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas veidiem, kas aizliegti saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumiem Nr.158 “Noteikumi par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem”; sešvērtīgo hromu kā pretkorozijas līdzekli tērauda dzesēšanas sistēmās absorbcijas refrižeratoros.
Noteikumus nepiemēro attiecībā uz rezerves daļām tādu elektrisko un elektronisko iekārtu remontam vai atkārtotai izmantošanai, kuras piedāvā tirgū līdz 2006.gada 30.jūnijam.
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 27.janvāra direktīvas 2002/95/EK par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās.
Pieņemti noteikumi “Vides prasības koksnes ķīmiskai aizsardzībai (impregnēšanai)”.
Noteikumi nosaka īpašās vides prasības, veicot piesārņojošās darbības koksnes ķīmiskai aizsardzībai (impregnēšanai) koksnes ķīmiskās aizsardzības (impregnēšanas) iekārtās.
Noteikumi attiecas uz C kategorijas piesārņojošām darbībām – rūpniecisku koksnes ķīmisko apstrādi, arī spiediena impregnēšanu (augstspiediena impregnēšanu), vakuuma impregnēšanu (zemspiediena impregnēšanu) un koksnes aizsardzību pret zilējumu un pelējumu.
Ja koksnes ķīmiskās aizsardzības (impregnēšanas) iekārtā veic arī citas piesārņojošas darbības atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 1.pielikumam vai Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” 1.pielikumam, operatoram jāsaņem attiecīgas kategorijas atļauja, un šajos noteikumos noteiktās prasības ir minimālās prasības, kas jāņem vērā papildus citām atļaujā noteiktajām prasībām, kuras atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, kuri izdoti Satversmes 81.panta kārtībā.
Noteikumi paredz papildināt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.pantu ar jaunu ceturto daļu, nosakot, ka 35.panta trešajā daļā noteikto pabalstu veidu, apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras ir tiesīgas saņemt šos pabalstus, nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kā arī likuma 35.panta pirmajā daļā vārdi “sociālās palīdzības budžeta” tiek aizstāti ar vārdu “pamatbudžeta”, tādējādi saskaņojot minēto likuma normu ar likumu “Par pašvaldību budžetiem”.

Valsts kancelejas

Komunikācijas departaments