Par pirmajiem rezultātiem ES maksājumu saņemšanai

Lauksaimnieki apsaimniekojamās zemes deklarējuši 1,347 miljonu hektāru platībā, kas ir 91% no sākotnēji Eiropas Savienībai (ES) pieteiktās platības (1,475 miljoni ha). Zeme laukaugu platības maksājumiem pieteikta 481 tūkstoša hektāru apjomā, kas par 8% pārsniedz paredzēto platību.
Savukārt lopbarības platību maksājumiem pieteiktas zemes 374 tūkstošu hektāru apjomā, kas ir 95% no paredzētās un ES pieteiktās platības. Šādi ir pirmie provizoriskie rezultāti pēc datu apkopošanas par lauksaimnieku deklarētajām apsaimniekojamām platībām, kas gan varētu nedaudz mainīties, jo vēl līdz septembra vidum Lauku atbalsta dienesta (LAD) inspektori veic deklarēto platību fizisko kontroli dabā.
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, vērtējot šos rezultātus, uzsver, ka tie ir pozitīvi, jo, piemēram, arī pašreiz ES dalībvalstīs ne vienmēr tiek sasniegts 100% līmenis, deklarējot platības tiešajiem maksājumiem. “91% mūsu zemnieku bijuši aktīvi, kaut vecajās dalībvalstīs šis skaitlis reizēm ir tikai 70%. Tāpēc uzskatu šos rezultātus par pozitīviem. Mūsu zemnieku aktivitāte liecina par vēlmi un varēšanu konkurēt Eiropas Savienības mērogā,” saka M.Roze.
Likme par hektāru zemniekiem, kas pieteikušies vienotajam platības maksājumam, būs tāda pati kā sākotnēji – 20,66 eiras par hektāru. Eiropas Savienības kārtība nosaka: ja pieteiktās platības nesasniedz 100% līmeni, sākotnēji noteiktā likme par hektāru tomēr paliek nemainīga.
Platības, kas pieteiktas laukaugu platību maksājumiem, par 38 tūkstošiem hektāru pārsniedz sākotnēji pieteikto platību. Tālab zemnieki par laukaugu hektāru saņems par 5,16 eirām mazāk, nekā sākotnēji plānots. “Te gan jāatzīmē, ka, pabeidzot fiziskās pārbaudes uz lauka, rezultātā kopējā platība tomēr varētu mainīties, respektīvi, izsvītrojot dubulti deklarētās platības, kopējā platība varētu samazināties un likme pietuvoties sākotnēji noteiktajai – 65,96 eiras par hektāru,” situāciju skaidro valsts sekretāre Laimdota Straujuma.
Savukārt par deklarētajām lopbarības platībām likme par hektāru būs tā pati, kāda noteikta sākotnēji – 17,90 eiras, neraugoties uz to, ka deklarēts par 20 tūkstošiem hektāru mazāk, nekā plānots. Šis maksājums pilnībā tiek finansēts no Eiropas Savienības budžeta.
Līdz šā gada 10.oktobrim tiek vēl gaidīti lauksaimnieku pieteikumi Eiropas Savienības atbalsta maksājumiem par zīdītājgovi, pieteikumi liellopu kaušanas prēmijām, kā arī tiešmaksājumiem par piena kvotām un aitu mātēm.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa