Ministru kabineta rīkojums Nr.579

Rīgā 2004.gada 19.augustā (prot. Nr.44 1.§)

Koncepcija par iespējām iegādāties nekustamo īpašumu Latvijas Republikas pastāvīgajai pārstāvniecībai Eiropas Savienībā, Briselē

1. Atbalstīt Koncepcijas par iespējām iegādāties nekustamo īpašumu Latvijas Republikas pastāvīgajai pārstāvniecībai Eiropas Savienībā, Briselē, kopsavilkuma otrajā nodaļā ietverto risinājuma 3.variantu.
2. Ārlietu ministrijai kopīgi ar Finanšu ministriju turpināt apzināt Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā, Briselē, prasībām atbilstošu nekustamo īpašumu un līdz 2004.gada 1.septembrim iesniegt priekšlikumus izskatīšanai Ministru kabinetā.
3. Ārlietu ministrijai turpināt sarunas ar pašreizējo pārstāvniecības telpu īpašnieku par nomas līguma termiņa izmaiņām.
4. Finanšu ministrijai kopīgi ar Ārlietu ministriju izvērtēt nekustamā īpašuma iegādes finansēšanas variantus.

Ministru prezidents I.Emsis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš


 

(Ministru kabineta
2004.gada 19.augusta rīkojums Nr.579)

Koncepcijas par iespējām iegādāties nekustamo īpašumu Latvijas Republikas pastāvīgajai pārstāvniecībai Eiropas Savienībā, Briselē, kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa sēdes protokollēmumu (prot. Nr.23 61.§) Finanšu ministrija ir izstrādājusi Koncepcijas projektu par iespējām iegādāties nekustamo īpašumu Latvijas Republikas pastāvīgajai pārstāvniecībai Eiropas Savienībā, Briselē.
Pašreiz Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā atrodas Briselē, Arlona ielā 39–41. Minētajā ēkā bez pārstāvniecības ir arī citi nomnieki un telpas nav piemērotas Eiropas Savienības un Latvijas Republikas klasificētās informācijas aizsardzības prasībām. Nebūtu racionāli ieguldīt investīcijas nomātās telpās, lai sasniegtu tiesību aktos noteiktajām prasībām atbilstošu aizsardzības pakāpi.
Pārstāvniecības darbības nodrošināšanai būtu nepieciešami 85–110 darbinieki, no tiem 15–20 Ārlietu ministrijas diplomāti, 30–40 nozaru ministriju atašeji un 40–50 administratīvie darbinieki un līgumdarbinieki. Esošajās telpās ir iespējams izvietot 48 darbiniekus. Šobrīd pārstāvniecībā strādā 34 darbinieki, un plānots, ka līdz 2005.gadam uz pārstāvniecību tiks nosūtīti vēl vismaz 20 darbinieki. Lai visus darbiniekus nodrošinātu ar darba vietām, ir nepieciešamas telpas aptuveni 3000 m² platībā. Pašreizējās telpas neatbilst minētajām prasībām.

2. Risinājuma varianti

Izvērtējot piedāvājumu, 2003.gadā tika atrasts viens, šobrīd brīvs Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības vajadzībām atbilstošs nekustamais īpašums – platība 3277 m² (adrese – Rue du Commerce 44, Leopold sektora centrā) un autostāvvieta 51 automašīnai –, kas sastāda 255/800 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (adrese – Avenue des Arts 47–49) (turpmāk – nekustamais īpašums).
Nekustamā īpašuma tirgus piedāvājuma izpēte 2004.gadā nav notikusi.
Nekustamā īpašuma īpašnieks (investīciju firma COFINIMMO) 2004.gada 27.maijā ir izteicis priekšlikumu par nekustamā īpašuma cenu, to pērkot uzreiz, – 9142500 eiro.

1.variants. Nekustamo īpašumu iegādājas valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra”, izmantojot aģentūras un kredīta līdzekļus.

Saskaņā ar “de Crombrugghe & Partners” vērtējumu (veikts Briselē, 2004.gada 4.martā) īpašuma tirgus vērtība ir 5500000 eiro, esošā lietošanas vērtība – 6600000 eiro.
Saskaņā ar “MODUS” vērtējumu (veikts Briselē, 2004.gada 5.aprīlī) īpašuma tirgus vērtība ir 8700000 eiro.
Izvērtējot darījuma finansiālo pusi, kas saistīts ar nekustamā īpašuma iegādi, tas ir neizdevīgs vairāku iemeslu dēļ.

Pirkuma cenas faktors

Piedāvātā nekustamā īpašuma pirkuma cena ir nesamērīgi augsta. Saskaņā ar vērtēšanas kompānijas “de Crombrugghe & Partners” sniegto atzinumu un novērtējumu tā pārsniedz tirgus vērtību par 3642500 eiro un esošo lietošanas vērtību par 2542500 eiro. Saskaņā ar “MODUS” vērtējumu nekustamā īpašuma cena tirgus vērtību pārsniedz par 442500 eiro. To pierāda arī veiktie aprēķini, kas atspoguļo ieguldīto investīciju atmaksāšanās periodu, iegādājoties nekustamo īpašumu, – tas ir 31 gads.
Nekustamā īpašuma atrašanās vietas un nerezidenta faktors
Darījuma finansiālo vērtējumu ietekmē faktors, ka nekustamais īpašums atrodas ārvalstī – konkrēti Beļģijā, līdz ar to tas rada pircējam nerezidenta statusu. Ar to ir saistītas papildu izmaksas un dažādi sadārdzinājumi ne tikai nekustamā īpašuma iegādes projektam, bet arī attiecībā uz īpašnieka darbības nodrošināšanu.

Nodokļu faktors

Nekustamā īpašuma iegāde šajā variantā saistīta ar izmaksu palielinājumu, jo nodokļu atvieglojumus uz valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” nevar attiecināt šādu iemeslu dēļ:

1) pēc juridiskā statusa tā ir uzņēmējsabiedrība, nevis bezpeļņas organizācija;
2) valsts uzņēmējsabiedrību nevar identificēt ar Latvijas valsti.
Nekustamā īpašuma iegāde papildus saistīta ar speciālajiem nodokļiem, lai kredīta atmaksas nodrošināšanai saņemtu garantiju, kas ir Beļģijas nekustamā īpašuma hipotekārā ķīla.
Negatīvie momenti, kas saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi un izmaksu palielinājumu, ņemot vērā Beļģijas ar nodokļiem saistītos tiesību aktus, ir šādi:
• par īpašuma iegādi jāmaksā reģistrācijas nodoklis 12,5 % apmērā no pirkuma cenas, kas sastāda 754256 latus;
• kredīta reģistrācijas nodeva 1 % no kredīta summas, kuras atmaksu garantē hipotekārā ķīla, un hipotekārais ķīlas nodoklis 0,3 % no kredīta pamatsummas, kam pieskaitītas saistītās izmaksas, kas sastāda 78443 latus.
Ja valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” kā nekustamā īpašuma īpašniekam jāveido Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība, papildus jāmaksā tiešie nodokļi:
• īpašuma nodoklis par nekustamo īpašumu apmēram 45,4875 % no indeksētā kadastrālā ienākuma. Beļģijā noteikts kadastrālais ienākums, kura pamatā ir ienākumi no nekustamā īpašuma nomas maksas uz 1975.gada 1.janvāri, kas tiek koriģēts ar patēriņa cenu indeksu, kas 2004.gadā bija 1,3604. Īpašuma nodoklis 2004.gadā sastāda 34000 latu;
• pastāvīgajai pārstāvniecībai jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis no apliekamā ienākuma, kas tiks gūts no nekustamā īpašuma Beļģijā. Nerezidenta piemērojamā nodokļu likme 33,99 % vai apmēram 38000 latu gadā, kas jāmaksā avansā reizi ceturksnī;
• prognozējamās izmaksas nodokļu administrēšanai sastāda 6000 latu. Šī summa saistīta ar Beļģijas ieņēmumu dienestu regulāro pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas procedūru.
Lai iegādātos nekustamo īpašumu, valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” jāņem aizdevums kredītiestādē, līdz ar to ik gadus pārstāvniecībai būs šādas papildu izmaksas:
• kredītprocenti (vidēji gadā) – 5 %, kas sastādīs 252000 latu;
• kredītprocentu nodoklis (vidēji gadā) – 10 % vai 25200 latu.
Pārstāvniecības ikgadējās izmaksas veido īpašuma un nerezidenta nodoklis, pārstāvniecības administrēšanas izmaksas, kredītprocenti un kredītprocentu nodoklis, kas kopumā gadā veido izmaksas 355000 latu apmērā.

2.variants. Nekustamo īpašumu iegādājas Latvijas Republikas Ārlietu mi-nistrija.

Līdzīgi kā 1.variantā jāuzsver, ka piedāvātā nekustamā īpašuma pirkuma cena ir paaugstināta virs tirgus cenas.
Ārlietu ministrija var piemērot Beļģijas Regulas C 161.panta 1.punktu, kas paredz, ka, ja kāda valsts iegādājas nekustamo īpašumu Beļģijā, lai izmantotu to diplomātiskajām vai konsulārajām pārstāvniecībām vai kā misijas vadītāja mājokli, tā var tikt atbrīvota no reģistrācijas nodevu maksāšanas, izpildot trīs nosacījumus:
• pircējs ir Latvijas valsts, nevis uzņēmums, kas pārstāv valsti;
• nekustamais īpašums jāizmanto norādītajiem mērķiem;
• Latvijas tiesību aktos jābūt līdzīgam nosacījumam.
Lai iegūtu šādu atbrīvojumu no nodokļu maksājumiem, jālūdz Beļģijas Finanšu ministrijas atļauja. Ārlietu ministrija, iegādājoties nekustamo īpašumu, var saņemt atbrīvojumu no reģistrācijas nodokļa.
Ārlietu ministrijai kā nekustamā īpašuma īpašniekam nav jāreģistrējas kā pārstāvniecībai un nav jāmaksā tiešie nodokļi.
No finansiālā viedokļa nekustamā īpašuma iegāde Beļģijā, pamatojoties uz minētajiem nosacījumiem, kā biznesa darījums nav izdevīgs ne Latvijas valstij, ne valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra”.

3.variants. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija turpina apzināt Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā, Briselē, prasībām atbilstošu nekustamo īpašumu.

Nekustamā īpašuma īpašnieka piedāvātā cena ievērojami pārsniedz
“de Crombrugghe & Partners” un “MODUS” vērtējumos minēto nekustamā īpašuma tirgus vērtību. Minētā iemesla dēļ nav iespējams saimnieciski pamatot izvēlētā nekustamā īpašuma pirkšanu.
Ņemot vērā, ka nekustamais īpašums, kurā pašreiz atrodas Latvijas Republikas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā, Briselē, nav pielāgojams pārstāvniecības vajadzībām, Ārlietu ministrijai jāturpina piemērota nekustamā īpašuma apzināšana.

3. Kopējās izmaksas

1.variants
Iegādes izmaksas – nekustamā īpašuma pirkšana, notāra pakalpojumi un Beļģijas valsts noteiktās nodevas – hipotekārās ķīlas reģistrācijas nodeva, hipotekārās ķīlas nodoklis, reģistrācijas nodoklis 12,5 % apmērā – sastāda 6871749 latus;
ēkas remonta izmaksas – 974150 latu (iekļaujot 21 % PVN saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem);
pārstāvniecības ikgadējās izmaksas – īpašuma, nerezidenta un kredītprocentu nodokļi un kredītprocenti sastāda 355000 latu.
2.variants
Iegādes izmaksas – nekustamā īpašuma pirkšana un notāra pakalpojumi sastāda 6039050 latu;
ēkas remonta izmaksas – 805000 latu (bez PVN).

4. Papildus nepieciešamais finansējums no valsts budžeta

1.variants
Nosakot tirgus nomas maksu, paredzamais investīciju atmaksāšanās periods ir 31 gads, tādēļ Ārlietu ministrijai no valsts budžeta ik gadu (31 gadu) nomas maksai būs nepieciešams papildu finansējums 646680 latu (bez PVN) apmērā. Nomas maksā nav iekļautas ēkas apsaimniekošanas izmaksas.
2.variants
Ārlietu ministrijai no valsts budžeta 2004.gadā būs nepieciešams papildu finansējums 6844050 latu apmērā, lai segtu nekustamā īpašuma iegādes un remonta izmaksas.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš