Ministru kabineta rīkojums Nr.579
Rīgā 2004.gada 19.augustā (prot. Nr.44 1.§)
Koncepcija par iespējām iegādāties nekustamo īpašumu Latvijas Republikas pastāvīgajai pārstāvniecībai Eiropas Savienībā, Briselē
1. Atbalstīt Koncepcijas par
iespējām iegādāties nekustamo īpašumu Latvijas Republikas
pastāvīgajai pārstāvniecībai Eiropas Savienībā, Briselē,
kopsavilkuma otrajā nodaļā ietverto risinājuma 3.variantu.
2. Ārlietu ministrijai kopīgi ar Finanšu ministriju turpināt
apzināt Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas
Savienībā, Briselē, prasībām atbilstošu nekustamo īpašumu un līdz
2004.gada 1.septembrim iesniegt priekšlikumus izskatīšanai
Ministru kabinetā.
3. Ārlietu ministrijai turpināt sarunas ar pašreizējo
pārstāvniecības telpu īpašnieku par nomas līguma termiņa
izmaiņām.
4. Finanšu ministrijai kopīgi ar Ārlietu ministriju izvērtēt
nekustamā īpašuma iegādes finansēšanas variantus.
Ministru prezidents I.Emsis
Finanšu ministrs
O.Spurdziņš
(Ministru kabineta
2004.gada 19.augusta rīkojums Nr.579)
Koncepcijas par iespējām iegādāties nekustamo īpašumu Latvijas Republikas pastāvīgajai pārstāvniecībai Eiropas Savienībā, Briselē, kopsavilkums
1. Risināmā jautājuma būtība
Saskaņā ar Ministru kabineta
2004.gada 20.aprīļa sēdes protokollēmumu (prot. Nr.23 61.§)
Finanšu ministrija ir izstrādājusi Koncepcijas projektu par
iespējām iegādāties nekustamo īpašumu Latvijas Republikas
pastāvīgajai pārstāvniecībai Eiropas Savienībā, Briselē.
Pašreiz Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā
atrodas Briselē, Arlona ielā 39–41. Minētajā ēkā bez
pārstāvniecības ir arī citi nomnieki un telpas nav piemērotas
Eiropas Savienības un Latvijas Republikas klasificētās
informācijas aizsardzības prasībām. Nebūtu racionāli ieguldīt
investīcijas nomātās telpās, lai sasniegtu tiesību aktos
noteiktajām prasībām atbilstošu aizsardzības pakāpi.
Pārstāvniecības darbības nodrošināšanai būtu nepieciešami
85–110 darbinieki, no tiem 15–20 Ārlietu ministrijas
diplomāti, 30–40 nozaru ministriju atašeji un 40–50
administratīvie darbinieki un līgumdarbinieki. Esošajās telpās ir
iespējams izvietot 48 darbiniekus. Šobrīd pārstāvniecībā strādā
34 darbinieki, un plānots, ka līdz 2005.gadam uz pārstāvniecību
tiks nosūtīti vēl vismaz 20 darbinieki. Lai visus darbiniekus
nodrošinātu ar darba vietām, ir nepieciešamas telpas aptuveni
3000 m2 platībā. Pašreizējās telpas neatbilst
minētajām prasībām.
2. Risinājuma varianti
Izvērtējot piedāvājumu, 2003.gadā
tika atrasts viens, šobrīd brīvs Latvijas Republikas pastāvīgās
pārstāvniecības vajadzībām atbilstošs nekustamais īpašums –
platība 3277 m2 (adrese – Rue du Commerce 44,
Leopold sektora centrā) un autostāvvieta 51 automašīnai
–, kas sastāda 255/800 domājamās daļas no nekustamā īpašuma
(adrese – Avenue des Arts 47–49) (turpmāk – nekustamais
īpašums).
Nekustamā īpašuma tirgus piedāvājuma izpēte 2004.gadā nav
notikusi.
Nekustamā īpašuma īpašnieks (investīciju firma COFINIMMO)
2004.gada 27.maijā ir izteicis priekšlikumu par nekustamā īpašuma
cenu, to pērkot uzreiz, – 9142500 eiro.
1.variants. Nekustamo īpašumu iegādājas valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra”, izmantojot aģentūras un kredīta līdzekļus.
Saskaņā ar “de Crombrugghe &
Partners” vērtējumu (veikts Briselē, 2004.gada 4.martā) īpašuma
tirgus vērtība ir 5500000 eiro, esošā lietošanas vērtība –
6600000 eiro.
Saskaņā ar “MODUS” vērtējumu (veikts Briselē, 2004.gada 5.aprīlī)
īpašuma tirgus vērtība ir 8700000 eiro.
Izvērtējot darījuma finansiālo pusi, kas saistīts ar nekustamā
īpašuma iegādi, tas ir neizdevīgs vairāku iemeslu dēļ.
Pirkuma cenas faktors
Piedāvātā nekustamā īpašuma
pirkuma cena ir nesamērīgi augsta. Saskaņā ar vērtēšanas
kompānijas “de Crombrugghe & Partners” sniegto atzinumu un
novērtējumu tā pārsniedz tirgus vērtību par 3642500 eiro un esošo
lietošanas vērtību par 2542500 eiro. Saskaņā ar “MODUS” vērtējumu
nekustamā īpašuma cena tirgus vērtību pārsniedz par 442500 eiro.
To pierāda arī veiktie aprēķini, kas atspoguļo ieguldīto
investīciju atmaksāšanās periodu, iegādājoties nekustamo īpašumu,
– tas ir 31 gads.
Nekustamā īpašuma atrašanās vietas un nerezidenta faktors
Darījuma finansiālo vērtējumu ietekmē faktors, ka nekustamais
īpašums atrodas ārvalstī – konkrēti Beļģijā, līdz ar to tas rada
pircējam nerezidenta statusu. Ar to ir saistītas papildu izmaksas
un dažādi sadārdzinājumi ne tikai nekustamā īpašuma iegādes
projektam, bet arī attiecībā uz īpašnieka darbības
nodrošināšanu.
Nodokļu faktors
Nekustamā īpašuma iegāde šajā variantā saistīta ar izmaksu palielinājumu, jo nodokļu atvieglojumus uz valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” nevar attiecināt šādu iemeslu dēļ:
1) pēc juridiskā statusa tā
ir uzņēmējsabiedrība, nevis bezpeļņas organizācija;
2) valsts uzņēmējsabiedrību nevar identificēt ar Latvijas
valsti.
Nekustamā īpašuma iegāde papildus saistīta ar speciālajiem
nodokļiem, lai kredīta atmaksas nodrošināšanai saņemtu garantiju,
kas ir Beļģijas nekustamā īpašuma hipotekārā ķīla.
Negatīvie momenti, kas saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi un
izmaksu palielinājumu, ņemot vērā Beļģijas ar nodokļiem saistītos
tiesību aktus, ir šādi:
• par īpašuma iegādi jāmaksā reģistrācijas nodoklis 12,5 %
apmērā no pirkuma cenas, kas sastāda 754256 latus;
• kredīta reģistrācijas nodeva 1 % no kredīta summas, kuras
atmaksu garantē hipotekārā ķīla, un hipotekārais ķīlas nodoklis
0,3 % no kredīta pamatsummas, kam pieskaitītas saistītās
izmaksas, kas sastāda 78443 latus.
Ja valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra”
kā nekustamā īpašuma īpašniekam jāveido Latvijas pastāvīgā
pārstāvniecība, papildus jāmaksā tiešie nodokļi:
• īpašuma nodoklis par nekustamo īpašumu apmēram 45,4875 % no
indeksētā kadastrālā ienākuma. Beļģijā noteikts kadastrālais
ienākums, kura pamatā ir ienākumi no nekustamā īpašuma nomas
maksas uz 1975.gada 1.janvāri, kas tiek koriģēts ar patēriņa cenu
indeksu, kas 2004.gadā bija 1,3604. Īpašuma nodoklis 2004.gadā
sastāda 34000 latu;
• pastāvīgajai pārstāvniecībai jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis
no apliekamā ienākuma, kas tiks gūts no nekustamā īpašuma
Beļģijā. Nerezidenta piemērojamā nodokļu likme 33,99 % vai
apmēram 38000 latu gadā, kas jāmaksā avansā reizi
ceturksnī;
• prognozējamās izmaksas nodokļu administrēšanai sastāda
6000 latu. Šī summa saistīta ar Beļģijas ieņēmumu dienestu
regulāro pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas procedūru.
Lai iegādātos nekustamo īpašumu, valsts akciju sabiedrībai
“Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” jāņem aizdevums
kredītiestādē, līdz ar to ik gadus pārstāvniecībai būs šādas
papildu izmaksas:
• kredītprocenti (vidēji gadā) – 5 %, kas sastādīs 252000
latu;
• kredītprocentu nodoklis (vidēji gadā) – 10 % vai 25200
latu.
Pārstāvniecības ikgadējās izmaksas veido īpašuma un nerezidenta
nodoklis, pārstāvniecības administrēšanas izmaksas,
kredītprocenti un kredītprocentu nodoklis, kas kopumā gadā veido
izmaksas 355000 latu apmērā.
2.variants. Nekustamo īpašumu iegādājas Latvijas Republikas Ārlietu mi-nistrija.
Līdzīgi kā 1.variantā jāuzsver, ka
piedāvātā nekustamā īpašuma pirkuma cena ir paaugstināta virs
tirgus cenas.
Ārlietu ministrija var piemērot Beļģijas Regulas C 161.panta
1.punktu, kas paredz, ka, ja kāda valsts iegādājas nekustamo
īpašumu Beļģijā, lai izmantotu to diplomātiskajām vai
konsulārajām pārstāvniecībām vai kā misijas vadītāja mājokli, tā
var tikt atbrīvota no reģistrācijas nodevu maksāšanas, izpildot
trīs nosacījumus:
• pircējs ir Latvijas valsts, nevis uzņēmums, kas pārstāv
valsti;
• nekustamais īpašums jāizmanto norādītajiem mērķiem;
• Latvijas tiesību aktos jābūt līdzīgam nosacījumam.
Lai iegūtu šādu atbrīvojumu no nodokļu maksājumiem, jālūdz
Beļģijas Finanšu ministrijas atļauja. Ārlietu ministrija,
iegādājoties nekustamo īpašumu, var saņemt atbrīvojumu no
reģistrācijas nodokļa.
Ārlietu ministrijai kā nekustamā īpašuma īpašniekam nav
jāreģistrējas kā pārstāvniecībai un nav jāmaksā tiešie
nodokļi.
No finansiālā viedokļa nekustamā īpašuma iegāde Beļģijā,
pamatojoties uz minētajiem nosacījumiem, kā biznesa darījums nav
izdevīgs ne Latvijas valstij, ne valsts akciju sabiedrībai
“Valsts nekustamā īpašuma aģentūra”.
3.variants. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija turpina apzināt Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā, Briselē, prasībām atbilstošu nekustamo īpašumu.
Nekustamā īpašuma īpašnieka
piedāvātā cena ievērojami pārsniedz
“de Crombrugghe & Partners” un “MODUS” vērtējumos minēto
nekustamā īpašuma tirgus vērtību. Minētā iemesla dēļ nav
iespējams saimnieciski pamatot izvēlētā nekustamā īpašuma
pirkšanu.
Ņemot vērā, ka nekustamais īpašums, kurā pašreiz atrodas Latvijas
Republikas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā, Briselē,
nav pielāgojams pārstāvniecības vajadzībām, Ārlietu ministrijai
jāturpina piemērota nekustamā īpašuma apzināšana.
3. Kopējās izmaksas
1.variants
Iegādes izmaksas – nekustamā īpašuma pirkšana, notāra pakalpojumi
un Beļģijas valsts noteiktās nodevas – hipotekārās ķīlas
reģistrācijas nodeva, hipotekārās ķīlas nodoklis, reģistrācijas
nodoklis 12,5 % apmērā – sastāda 6871749 latus;
ēkas remonta izmaksas – 974150 latu (iekļaujot 21 % PVN
saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem);
pārstāvniecības ikgadējās izmaksas – īpašuma, nerezidenta un
kredītprocentu nodokļi un kredītprocenti sastāda 355000
latu.
2.variants
Iegādes izmaksas – nekustamā īpašuma pirkšana un notāra
pakalpojumi sastāda 6039050 latu;
ēkas remonta izmaksas – 805000 latu (bez PVN).
4. Papildus nepieciešamais finansējums no valsts budžeta
1.variants
Nosakot tirgus nomas maksu, paredzamais investīciju atmaksāšanās
periods ir 31 gads, tādēļ Ārlietu ministrijai no valsts
budžeta ik gadu (31 gadu) nomas maksai būs nepieciešams
papildu finansējums 646680 latu (bez PVN) apmērā. Nomas maksā nav
iekļautas ēkas apsaimniekošanas izmaksas.
2.variants
Ārlietu ministrijai no valsts budžeta 2004.gadā būs nepieciešams
papildu finansējums 6844050 latu apmērā, lai segtu nekustamā
īpašuma iegādes un remonta izmaksas.
Finanšu ministrs
O.Spurdziņš