Nelaimju sakne – tiesiskais nihilisms

“Situācija uz ceļiem ir stabilizējusies, varētu pat teikt, nedaudz uzlabojusies,” atzīst iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, kas kā apmierinošu vērtē Ceļu policijas pēdējā mēneša laikā paveikto, lai stiprinātu ceļu satiksmes drošību. Apmierinošu tāpēc, ka tikmēr, kamēr uz ceļiem iet bojā cilvēki, ministraprāt, cits novērtējums nebūtu īsti vietā.

Vakar Ē.Jēkabsons tikās ar Valsts policijas (VP) priekšnieku Jāni Zaščirinski, VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Aivaru Griguli un Ceļu policijas pārvaldes priekšnieku Visvaldi Puķīti, lai izvērtētu mēneša laikā paveikto satiksmes drošības uzlabošanā, kā arī detalizēti analizētu Kārtības policijas izstrādāto plānu smago satiksmes negadījumu novēršanai, par kuru jau rakstījām 12.augusta “LV” numurā.
Pēc tikšanās iekšlietu ministrs atzina, ka “pie apvāršņa redzams situācijas uzlabojums”. Augusta sākumā avāriju skaits ir samazinājies. Vienlaikus, kā uzsvēra Ē.Jēkabsons, nav vaļas priekam, jo pašreiz ir vēl smagāks uzdevums – noturēt šo stabilizējušos situāciju uz ceļiem, turklāt tiekties to vēl uzlabot. Drīzumā sāksies diennakts tumšais laiks, biežāk līs, un, kā liecina pieredze, tādos apstākļos ceļu satiksmes negadījumu skaits pieaug. “Katram ceļu satiksmes dalībniekam sevī ir jāattīsta policists,” uzskata ministrs.
Ē.Jēkabsons ieskicēja arī savu redzējumu par nelaimju cēloņiem. Viņa galvenais secinājums, kas balstīts arī uz praktiskiem novērojumiem, piedaloties kopā ar policistiem reidos, – sabiedrības tiesiskā un morālā apziņa ir zemā līmenī. “Tiesiskais nihilisms redzams ik uz soļa,” teic ministrs, kā piemēru minot paša pieredzēto uz Jūrmalas šosejas. Proti, kamēr policija atradās reidā atklāti, visi satiksmes dalībnieki pārvietojās tik pareizi, ka labāk nevarētu vēlēties. Vien tas, ka daudzi draudzīgi padeva signālu citiem: priekšā ir policija... Tikko izmantota slēptā metode, autoceļš pilnībā pārvērties. “Man pat brīžam palika aukstas kājas,” atklāti teica Ē.Jēkabsons. “Tad vairums brāzās krietni virs pieļaujamā ātruma, pat mātes pie džipu stūres, vedot bērnus.” Viņaprāt, lielais ātrums un braukšana dzērumā ir lielākie noziegumi uz ceļiem. Bet tā pamatā ir jau minētais tiesiskais nihilisms.
Statistika to nepielūdzami apliecina. Piemēram, ļoti daudz ir tādu vadītāju, kuri reibumā vadījuši auto, bet viņiem pat nav tiesību. Daudzi aizturēti gada laikā atkārtoti par braukšanu dzērumā.
 

Gan Ē.Jēkabsons, gan A.Grigulis atzina, ka policija saviem spēkiem vien nespēj kardināli mainīt situāciju, tādēļ problēmas risināšanā jāiesaistās visai sabiedrībai.
V.Puķītis, īsumā raksturojot turpmākās Ceļu policijas praktiskās ieceres, norādīja uz vienu no prioritātēm – darbā vēl vairāk izmantot tā sauktās slēptās metodes, kontrolējot ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu. Septembra pirmajā dekādē likumsargi pastiprināti strādās pie skolām. Arī kultūras un masu pasākumi būs uzmanības lokā, proti, tiks kontrolēts, vai autovadītāji pēc to apmeklēšanas nav sēdušies pie stūres reibumā. Bīstamajos ceļu posmos jeb tā sauktajos melnajos punktos iecerēts aktīvāk strādāt, pārbaudot, kā tiek ievērots ātruma ierobežojums, lai nepieļautu nelaimes. Savukārt intensīvas satiksmes vietās un sastrēgumos kārtības sargi uzmanīs tā sauktos ceļu huligānus jeb agresīvos braucējus. Arī gājējiem pēdējais laiks atsaukt atmiņā noteikumus, jo, iestājoties diennakts tumšākajam laikam, policisti kontrolēs, kā tiek ievērota prasība lietot gaismas atstarotāju.
A.Grigulis, atsaucoties uz iekšlietu ministra rīkojumu pārstrukturēt Ceļu policijas darbu, norādīja, ka plānota reģionālā reforma. Ceļu policistu skaits ir tāds pats kā deviņdesmito gadu sākumā, un tuvākajā laikā štatu paplašināšanas nebūs. “Racionāli jāizmanto esošie resursi,” teic Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks, uzsverot, ka reformas mērķis būs optimizēt Ceļu policijas darbu.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv