• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nelaimju sakne - tiesiskais nihilisms. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.08.2004., Nr. 132 https://www.vestnesis.lv/ta/id/92626

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ainavas un ziedi, kas izstaro prieku

Vēl šajā numurā

20.08.2004., Nr. 132

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Nelaimju sakne – tiesiskais nihilisms

“Situācija uz ceļiem ir stabilizējusies, varētu pat teikt, nedaudz uzlabojusies,” atzīst iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, kas kā apmierinošu vērtē Ceļu policijas pēdējā mēneša laikā paveikto, lai stiprinātu ceļu satiksmes drošību. Apmierinošu tāpēc, ka tikmēr, kamēr uz ceļiem iet bojā cilvēki, ministraprāt, cits novērtējums nebūtu īsti vietā.

Vakar Ē.Jēkabsons tikās ar Valsts policijas (VP) priekšnieku Jāni Zaščirinski, VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku AivaruMASINA.PNG (23966 bytes) Griguli un Ceļu policijas pārvaldes priekšnieku Visvaldi Puķīti, lai izvērtētu mēneša laikā paveikto satiksmes drošības uzlabošanā, kā arī detalizēti analizētu Kārtības policijas izstrādāto plānu smago satiksmes negadījumu novēršanai, par kuru jau rakstījām 12.augusta “LV” numurā.
Pēc tikšanās iekšlietu ministrs atzina, ka “pie apvāršņa redzams situācijas uzlabojums”. Augusta sākumā avāriju skaits ir samazinājies. Vienlaikus, kā uzsvēra Ē.Jēkabsons, nav vaļas priekam, jo pašreiz ir vēl smagāks uzdevums – noturēt šo stabilizējušos situāciju uz ceļiem, turklāt tiekties to vēl uzlabot. Drīzumā sāksies diennakts tumšais laiks, biežāk līs, un, kā liecina pieredze, tādos apstākļos ceļu satiksmes negadījumu skaits pieaug. “Katram ceļu satiksmes dalībniekam sevī ir jāattīsta policists,” uzskata ministrs.
Ē.Jēkabsons ieskicēja arī savu redzējumu par nelaimju cēloņiem. Viņa galvenais secinājums, kas balstīts arī uz praktiskiem novērojumiem, piedaloties kopā ar policistiem reidos, – sabiedrības tiesiskā un morālā apziņa ir zemā līmenī. “Tiesiskais nihilisms redzams ik uz soļa,” teic ministrs, kā piemēru minot paša pieredzēto uz Jūrmalas šosejas. Proti, kamēr policija atradās reidā atklāti, visi satiksmes dalībnieki pārvietojās tik pareizi, ka labāk nevarētu vēlēties. Vien tas, ka daudzi draudzīgi padeva signālu citiem: priekšā ir policija... Tikko izmantota slēptā metode, autoceļš pilnībā pārvērties. “Man pat brīžam palika aukstas kājas,” atklāti teica Ē.Jēkabsons. “Tad vairums brāzās krietni virs pieļaujamā ātruma, pat mātes pie džipu stūres, vedot bērnus.” Viņaprāt, lielais ātrums un braukšana dzērumā ir lielākie noziegumi uz ceļiem. Bet tā pamatā ir jau minētais tiesiskais nihilisms.
Statistika to nepielūdzami apliecina. Piemēram, ļoti daudz ir tādu vadītāju, kuri reibumā vadījuši auto, bet viņiem pat nav tiesību. Daudzi aizturēti gada laikā atkārtoti par braukšanu dzērumā.
 

Fakti

Šogad jūlijā gājuši bojā 50 cilvēki, liecina Valsts policijas sniegtā informācija. Salīdzinājumam – pērn 43, aizpērn 40. Savukārt cietušo skaits aizvadītajā mēnesī ir zem, ja tā var teikt, vidējā skaita pēdējos gados. Proti, šogad jūlijā cietuši 592, pērn šajā mēnesī – 661, aizpērn – 654. Ir rajoni un vietas Latvijā, kur pēdējos trīs gados jūlijā nav gājis bojā neviens cilvēks, piemēram, Aizkraukles rajonā, Jūrmalā, Rēzeknē, Valkas rajonā un Ventspilī. Ik gadu visvairāk ļaužu jūlijā gājuši bojā Rīgas rajonā. Savukārt cietušo skaita ziņā līderpozīcijas ieņem Rīga, kurā ik jūliju cietusi aptuveni trešā daļa no kopējā cietušo skaita.
Arī ceļu satiksmes negadījumu skaits ar cietušajiem aizvadītajā mēnesī bijis nedaudz mazāks nekā iepriekšējos gados – 451, 2003.gadā – 524, 2002.gadā – 508. Tajā pašā laikā kopējais ceļu satiksmes negadījumu skaits ir nedaudz pieaudzis – šogad jūlijā 4065, pērn 3963, aizpērn 3372.
Dati daiļrunīgi liecina, ka krīze uz Latvijas autoceļiem ir ieilgusi gadiem.

Gan Ē.Jēkabsons, gan A.Grigulis atzina, ka policija saviem spēkiem vien nespēj kardināli mainīt situāciju, tādēļ problēmas risināšanā jāiesaistās visai sabiedrībai.
V.Puķītis, īsumā raksturojot turpmākās Ceļu policijas praktiskās ieceres, norādīja uz vienu no prioritātēm – darbā vēl vairāk izmantot tā sauktās slēptās metodes, kontrolējot ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu. Septembra pirmajā dekādē likumsargi pastiprināti strādās pie skolām. Arī kultūras un masu pasākumi būs uzmanības lokā, proti, tiks kontrolēts, vai autovadītāji pēc to apmeklēšanas nav sēdušies pie stūres reibumā. Bīstamajos ceļu posmos jeb tā sauktajos melnajos punktos iecerēts aktīvāk strādāt, pārbaudot, kā tiek ievērots ātruma ierobežojums, lai nepieļautu nelaimes. Savukārt intensīvas satiksmes vietās un sastrēgumos kārtības sargi uzmanīs tā sauktos ceļu huligānus jeb agresīvos braucējus. Arī gājējiem pēdējais laiks atsaukt atmiņā noteikumus, jo, iestājoties diennakts tumšākajam laikam, policisti kontrolēs, kā tiek ievērota prasība lietot gaismas atstarotāju.
A.Grigulis, atsaucoties uz iekšlietu ministra rīkojumu pārstrukturēt Ceļu policijas darbu, norādīja, ka plānota reģionālā reforma. Ceļu policistu skaits ir tāds pats kā deviņdesmito gadu sākumā, un tuvākajā laikā štatu paplašināšanas nebūs. “Racionāli jāizmanto esošie resursi,” teic Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks, uzsverot, ka reformas mērķis būs optimizēt Ceļu policijas darbu.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!