Gaidot kaimiņvalsts labu politisko gribu

Laiku pa laikam Baltijas valstu sabiedrības uzmanības centrā izvirzās attiecības ar kopējo lielo austrumu kaimiņu Krieviju. Aizvadītajā nedēļā šim jautājumam pievērsušies vairāki Lietuvas politiķi.
Lietuvas prezidents Valds Adamkus uzskata padomju okupācijas nodarītā kaitējuma kompensāciju par vēsturiskā taisnīguma jautājumu. Viņaprāt, 50 gadus Lietuvu nelikumīgi okupēja Padomju Savienība, un Krievijai, kas ir PSRS tiesību pēctece, jāuzņemas atbildība par to.
Nupat sniegtajā intervijā Krievijas laikrakstam “Ņezavisimaja gazeta” Lietuvas valsts augstākā amatpersona skaidro, ka “Padomju Savienības komunistiskā režīma starptautiskie noziegumi pelnījuši tikpat stingru nosodījumu kā hitleriskās Vācijas noziegumi”. “Lietuvai ir tādas pašas tiesības uz kaitējuma kompensāciju kā Eiropas valstīm, kas cieta no hitleriskās Vācijas,” teica V.Adamkus. “Vēl jo vairāk tāpēc, ka Lietuvas pilsoņi, kas kara gados tika izvesti piespiedu darbos uz Vāciju, jau saņem Vācijas izmaksāto kompensāciju.”
Lietuvas Republikas prezidents paziņoja, ka Lietuva negatavojas panākt nekavējoties kaitējuma kompensāciju un vērsties pie starptautiskajām institūcijām. “Kaitējuma kompensācija vispirms ir Krievijas brieduma un labas politiskās gribas jautājums,” uzsvēra Lietuvas valsts vadītājs.
Nedaudz asākus formulējumus savā paziņojumā izraudzījies ietekmīgais Lietuvas politiķis un pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Vītauts Landsberģis, kas Latvijā labi pazīstams arī kā Atmodas laika Lietuvas “Sajūža” – Latvijas Tautas frontes līdzinieka – vadītājs.
Kā ziņo ELTA, V.Landsberģis uzskata, ka Krievija pret visām trim Baltijas valstīm piekopj aukstā kara politiku kopš brīža, kad tās atjaunoja savu neatkarību.
“Pasaulē ir izteiktas daudzas pret Baltijas valstīm vērstas apsūdzības – tās slikti izturoties pret citām etniskajām grupām; to neatkarības kustības vadījuši avantūristi, kuri apdraud pasaules kārtību un cenšas pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi; lietuvieši, latvieši un igauņi izdomājuši stāstus par padomju okupāciju un patiesībā neeksistējošiem zaudējumiem; Lietuva traucējot Krievijas pilsoņu brīvam tranzītam caur savu teritoriju, kas atrodas starp Kaļiningradu un Kuriļu salām,” teica V.Landsberģis.
Viņš uzskata, ka Maskava arvien izmanto jau iepriekš pārbaudītas metodes – psiholoģisko spiedienu, propagandu un reizēm arī ekonomisko karu.
“Viens no parastajiem Krievijas politikas spiediena instrumentiem ir spriedzes radīšana, apsūdzot pretējo pusi attiecību graušanā,” teicis pazīstamais Lietuvas politiķis.
Vītauts Landsberģis norādīja – Krievija apgalvo, ka tieši Viļņa ir sabojājusi attiecības ar Maskavu, tādējādi apdraudot valsts ekonomiskās intereses, un “rada propagandas ieročus prokrieviskajiem atriebības kārajiem spēkiem”.
Eiropas Parlamenta deputāts, kas pārstāv Lietuvu, pauda bažas, ka varētu būt pietiekami daudz lētticīgu cilvēku, kas varētu uzķerties uz šā propagandas āķa un tai noticēt.

“LV” informācija