Toreiz – ar muguru pret austrumiem

Vakar, 23.augustā, par godu akcijas “Baltijas ceļš” 15.gadadienai pie Brīvības pieminekļa notika koncerts “Dziesma Baltijas brīvībai”. Pasākumā uzrunas teica augstākās valsts amatpersonas. Atceres pasākumi Latvijā notika arī daudzviet citur Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

“Baltijas ceļa” 15.gadadienas priekšvakarā Rīgā, Latvijas Tautas frontes muzejā, kur Atmodas laikā bija Latvijas neatkarības kustības centrs, durvis vērušas divas jaunas izstādes: “Lietuvas ceļš uz Eiropas Savienību” un fotodokumentārās liecības par “Baltijas ceļu” Lietuvā. Vienlaikus 20.augustā tika parakstīts arī sadarbības līgums starp Tautas frontes muzeju un Polijas fonda “Solidaritāte” centru.

Kā jau ierasts, kad tiekas seni paziņas un cīņubiedri, izstādes atklāšanā raisījās atmiņas par notikumiem pirms 15 gadiem un arī tālākā pagātnē. 1989.gada 23.augusta vakarā divi miljoni cilvēku sadevās rokās, lai atgādinātu pasaulei par netaisnību. Šo dzīvo ķēdi redzēja visa pasaule. Un nekādas slepenas vienošanās vairs nespēja kļūt par šķērsli Baltijas tautu gaitai uz brīvību.
Bijušais Tautas frontes vadītājs un muzeja sabiedriskās padomes priekšsēdētājs Romualds Ražuks atcerējās, ka 1989.gadā Tautas frontes delegācija devās uz Gdaņsku Polijā pie Leha Valensas, lai “mācītos, kā vajag taisīt revolūciju. Protams, līgumu, ko mēs gatavojamies parakstīt šodien, varēja noslēgt jau toreiz. Bet tad tas mums nebija svarīgi. Arī bez līguma mēs tikām brīnišķīgi uzņemti”.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš savā īsajā uzrunā centās saistīt pagātni, mūsdienas un nākotni: “Gribu teikt paldies “Solidaritātei”, kas mums daudz mācīja, daudz palīdzēja, un arī lietuviešu kolēģiem. Mūsu atmoda sākās no dienvidiem, nevis no austrumiem. Un arī ziemeļu kaimiņi mums palīdzēja. Tā kā Latvija tolaik bija sarežģītākajā situācijā, mēs daudzviet gājām it kā pēdējie. Tāpēc liels paldies jums par priekšzīmi. Un, lai cik tas būtu traģiski, arī pirmie upuri bija jums, nevis

Lietuvas plakāts “Baltijas ceļa” gadadienas atcerei

mums. To visu esam pārdzīvojuši, mūs stiprināja “Baltijas ceļš”.
2004.gads mūsu tautām ir īpaši svarīgs, jo mēs tikām uzņemti NATO un Eiropas Savienībā. Tas mums dod drošību un zināmas ekonomiskas garantijas. Kaut arī sākums ir grūts, es ticu, ka visi kopā šķēršļus pārvarēsim. Mēs taču esam brāļu tautas. Mums jābūt sevišķi draudzīgiem, jo baltu tautas pasaulē ir tikai divas – latvieši un lietuvieši. Lai “Baltijas ceļš” mūs stiprina turpmākajās gaitās ES, un lai mums visiem labi veicas!”
Lietuvas pārbūves kustības “Sajūdis” pārstāvis un Lietuvas Neatkarības akta parakstītājs Romualds Ozols atcerējās, kā 1989.gadā Tallinā izskanēja Edgara Savisāra ideja par rokās sadevušos cilvēku ķēdi no Viļņas caur Rīgu līdz Tallinai:
“Domāju, droši var apgalvot – “Baltijas ceļš” bija Baltijas tautu neatkarības gribas izpausmes augstākais punkts. To, kas notika “Baltijas ceļā”, nevar atkārtot neviens nekad un nekur. Tas ir neatkārtojami kā mīlestība. Jo “Baltijas ceļš” ir brīvības mīlestības apliecinājums. Tad mēs visi, stāvēdami ar muguru pret austrumiem, zinājām, ka ejam uz brīvību. Toreiz mēs iestājāmies par savu māju, savas saimniecības, savas kultūras un savas tautas atjaunotni.
Tagad esam Eiropas Savienībā. Taču toreiz mēs par savienībām nedomājām. Bet no tā laika līdz pat mūsdienām līdzi nāk kāda kopīga iezīme – integrēta sadarbība. Toreiz mēs sadarbojāmies, tagad – integrējamies. Kaut mums visiem kopā izdotos izveidot tādu ES, kādu paši vēlamies. Jo patiesībā pagaidām neviens nezina, kas tur var iznākt.”
Abas izstādes Tautas frontes muzejā ir aplūkojamas līdz septembra beigām.

Andris Sproģis, “LV”

andris.sprogis@vestnesis.lv