Ventspils – kam šodienas, kam rītdienas, kam tālas nākotnes pilsēta

Nav noliedzams, ka mazajā Latvijā grūti būs sameklēt kādu apdzīvotu vietu, kas ekonomiskās izaugsmes, ārējo finanšu piesaistes, moderno tehnoloģiju ieviešanas, pilsētas attīstības, vides labiekārtotības un daudzās citās jomās varētu līdzināties Ventspilij. Protams, ir iemesli, apstākļi, kas noteikuši Ventspils raķetes šāvienam līdzīgu izrāvienu salīdzinājumā ar citām Latvijas pilsētām. Un par tiem runāt nav nozīmes.

Runa būs par morālo padarītā darba novērtējumu, par nelabprāt izmantotām pozitīvās pieredzes pārņemšanas iespējām. Par to, ka aizspriedumi, varbūt lepnums vai vēl kādi principi daudzkārt veltīgi liek divriteni izdomāt no jauna. Uz to ne bez pamatojuma un rūgtuma aizvadītajā piektdienā Latvijas paš-valdību izpilddirektoru seminārā “Ventspils naftas” biznesa centrā norādīja Ventspils domes pārstāvji.

Izpilddirektori apmeklē Ventspili

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācija (LPIA) ik ceturksni rīko izbraukuma seminārus kādā no Latvijas pašvaldībām. Tā ir iespēja asociācijas biedriem, kā arī to pašvaldību vadītājiem, kuru pašvaldībās nav izpilddirektora, iepazīties ar labāko pieredzi, kā arī aci pret aci jautāt, dibināt kontaktus ar plašu pašvaldības un iestāžu darbinieku loku, lai rastu kādas aktualitātes risinājumu. Klātbūtne vienlaikus ļauj pamanīt to, kas telefonsarunā vai prezentācijas bukletā netiek minēts. Jāteic, ka šīs iespējas tiek izmantotas.
Ventspilī 20.augustā bija ieradušies 80 pašvaldību izpilddirektori. Pašu ventspilnieku viesiem apskatei piedāvātā programma bija tematiski plaša, ļoti labi organizēta un interesanta. Skatīt varēja jaunizveidoto Ventspils reģionālo atkritumu apsaimniekošanas poligonu, Ventspils Augstskolas kompleksu, Ventspils olimpisko centru, Ventspils muzeju – Livonijas ordeņa pili. Profesionāla gida stāstījuma fonā bija iespēja redzēt sakopto Ventspils pilsētvidi un tās lepnākos objektus. Vienīgais, ko nekomentējot gribas piebilst pie redzētā, – no ikkatra todien sastaptā cilvēka var mācīties saskarsmes kultūru un prasmi katrā radīt īpašā viesa sajūtu. Tā ir goddevība.

Uzņēmumu skaita sadalījums pa nozarēm

Sūrs darbs – saldi augļi

Šo daudzkārt dzirdēto sakāmvārdu kā paroli neliekuļoti var piemērot Ventspils pašvaldības darbinieku ikdienai. Viens no pilsētas izpilddirektora vietniekiem Aldis Ābele klātesošajiem neslēpjot atzina – katra struktūrvienības vadītāja darba novērtējuma mēraukla ir spēja piesaistīt ārējo finansējumu. Sacītais liecina, ka pašvaldība mērķtiecīgi iet resursu meklēšanas ceļu, nevis izmanto jau tās rīcībā esošos. Nav arī noslēpums, ka dažs Ventspils domes darbinieks nepietiekamas kapacitātes dēļ darbu pašvaldībā ir zaudējis.

Plašais projektu klāsts

Ventspils domes investīciju nodaļas vadītāja Jana Berka, iepazīstinot ar pašvaldības pēdējos gados paveikto pilsētas infrastruktūras objektu sakārtošanā, stāstīja par realizētajiem vai procesā esošajiem projektiem, kam piesaistīts ES pirmsstrukturālo fondu finansējums. Kopsummā par 13,199 miljoniem latu īstenots Ventspils ūdenssaimniecības attīstības projekts. Ventspils reģiona cieto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta rezultātus semināra dalībnieki varēja novērtēt klātienē. Nav šaubu, ka atkritumu apsaimniekošanas poligons, ko apsaimnieko pašvaldības uzņēmums, atbilst mūsdienu vides kvalitātes prasībām, tomēr redzētais radīja vēlmi uzdot jautājumu par atkritumu šķirošanas iespējām, kas patlaban netiek veikta. Kā pastāstīja projekta koordinatore, projekta kopējās izmaksas ir 5,326 miljoni latu un atkritumu šķirošanas mašīnu uzstādīšanu uzņēmums plāno veikt nākotnē.
Pašvaldība var lepoties arī ar vairākiem realizētiem valsts investīciju projektiem. Tādi ir izglītības, kultūras un vides piesārņojuma novēršanas jomā. Pie sadarbības projektiem, kuros iesaistītas vairākas pašvaldības, pieder tūrisma projekts “Sadarbība starp Baltijas jūras rietumu piekrastes pilsētām Ventspili, Liepāju un Klaipēdu ilgtspējīgas tūrisma vides veidošanā”, projekts “SuPortNet II” (jahtu tūrisma veicināšana Baltijas jūrā, sadarbība starp Baltijas jūras jahtu ostām, palīdzot atjaunot mazo ostu darbību).
Interesants un zīmīgs šķiet PHARE 2001 ESK ietvaros uzsāktais sadarbības projekts starp Ventspils un Jēkabpils pašvaldībām un Latvijas Kokrūpniecības federāciju, kas paredz veidot Jēkabpils kokapstrādes biznesa parku. Kā minēts projekta pasē, tā mērķis ir “paaugstināt Latvijas kokapstrādes un saistīto nozaru uzņēmumu konkurētspēju, lai veidotu efektīvu mežsaimniecības klasteru, kas būtu balstīts uz zinātņietilpīgas produkcijas un augstas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu”. Projekta Ventspils komponentes galvenās aktivitātes ir kokrūpniecības kompetences centra izveide un ražošanas angāra konstrukcija Ventspils industriālajā parkā. Ir vēl virkne ar Ventspils ostas darbības virzienu attīstību saistītu projektu, kas liecina, ka izdaudzinātais Ventspils bagātības avots – naftas vads – netiek pārvērtēts. Domāts tiek visos virzienos un pilsētas rītdienai maksimāli meklētas iespējas. Tā, piemēram, Ventspils dome ir izveidojusi projektu ideju datu bāzi, ar ko paredzēts strādāt ES struktūrfondu finansējuma piesaistei līdz 2006.gadam. Šajā datu bāzē par prioritāriem atzīti 15 projekti, kas aptver dažādus izglītības, kultūras mantojuma saglabāšanas, sporta un brīvā laika pavadīšanas iespēju projektus.

www un e-Ventspils

Moderno tehnoloģiju vents-pilniekiem dotās iespējas, to izmantošana un priekšrocības ir atsevišķas sarunas vērta tēma. Par informāciju tehnoloģiju progresa virzības tempiem Ventspilī atbild izpilddirektora vietnieks Armands Magone. Seminārā dzirdētais lika aizdomāties par nesen medijos publicēto informāciju, kas vēstīja par interneta tīkla lietotāju skaita pārspīlējumiem. Proti, vai tendence vēlamo padarīt par patiesību, tādējādi mudinot arvien vairāk paļauties uz globālā tīmekļa un informācijas tehnoloģiju (IT) visvarenību, laika ietaupīšanu un citām nesalīdzināmajām priekšrocībām, nekļūst par atsvešinātības un norobežošanās iemeslu saiknē starp pašvaldību un tās iedzīvotājiem. Armands Magone norādīja, ka informācijas sabiedrība ir jāpieņem kā reāla nākotnes sabiedrība, kurā neviens nedrīkst justies atstumts. Cik nu kuram tas izdodas.
Neiedziļinoties ventspilnieku kā IT jomas pirmrindnieku vai, kā viņi paši sevi dēvē, skrējēju pa priekšu citiem, veikuma uzskaitījumā, pārdomu vērts bija A.Magones problēmu uzstādījums. Atskats nesenā pagātnē ļauj secināt, ka valsts palīdzīgu priekšroku galvenokārt dod “neko nedarītāju armijai”. Nacionālās programmas tiek veidotas, nevis atbalstot tos, kam mazāk naudas, bet gan neko nedarītājus. Tā vietā, lai apliecinātu vienīgo valstiski pareizo pieeju – sekmēt labākās pieredzes pārņemšanu, arvien vairāk zeļ centralizācijas tendences. Nemaz nerunājot par elementāru pateicību, trūkst pat ieinteresētības uzklausīt par reģionos padarīto. Vai tā ir valsts nevēlēšanas vai nespēja iedomāties, ka arī perifērijā var ko vērtīgu un vērā ņemamu izdarīt, lai jau praksē pārbaudīto piedāvātu īstenošanai citos reģionos? Latvija uz Eiropas valstu fona nevar lepoties ar pārticību un augstu labklājības līmeni. Kļūdas, ko pieļāvuši citi, nebūtu aprobējamas vēlreiz. Ventspilī ir atrasts risinājums šo anomāliju novēršanai. Pavisam drīzā laikā ventspilnieki piedāvās jaunu struktūru – Pašvaldību kompetences centru. Kā atklāja A.Magone, tā nebūs fiziska iestāde, bet iespējas ar IT tehnoloģiju starpniecību saņemt padomus – no elementārākajiem jautājumiem IT jomā līdz pašvaldību pakalpojumu klāsta, stratēģijas, ideoloģijas izveidei un tehnoloģiju pielietojumam.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv