Par ostas attīstību – pretrunīgi viedokļi

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs atklāj starptautisko konferenci “Moderna ostas pilsēta Jaunajā Eiropā” viesnīcā “Radisson SAS Daugava” Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

“Latvijas Vēstnesis” jau ziņoja par Rīgas domes un uzņēmēju plāniem Rīgas brīvostas pārvietošanai un modernizācijai. Šajā kontekstā nozīmīga bija 20. augustā mūsu valsts galvaspilsētā, viesnīcas “Radisson SAS Daugava” telpās, noritējusī starptautiskā konference “Moderna ostas pilsēta jaunajā Eiropā”. Konferenci jau trešo gadu rīkotajā Rīgas forumā organizēja Rīgas menedžeru skola sadarbībā ar Rīgas domi un Rīgas brīvostas pārvaldi.

Konferences ievadā tās dalībniekus uzrunāja Rīgas domes priekšsēdētājs, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Gundars Bojārs. Viņš pauda viedokli, ka Rīgai kā modernai Eiropas metropolei nepieciešama decentralizācija. Un tās kontekstā īpaša uzmanība pievēršama ostas teritorijas attīstībai. G.Bojārs norādīja, ka Rīgas osta aizņem apmēram divdesmit procentus pilsētas teritorijas, taču atrodas pārāk tuvu pilsētas vēsturiskajam centram. Vēsturiskā centra teritoriju aizliegts izmantot rūpnieciskiem nolūkiem, tāpēc ostas pašreizējais novietojums kavē uzņēmējdarbības attīstību tās teritorijā.
Rīgas mērs pastāstīja, ka jau ilgāk nekā gadu noris darbs pie jaunā Rīgas attīstības plāna laika periodam no 2006. līdz 2018. gadam. G.Bojārs minēja vairākus būtiskus Rīgas brīvostas pārvietošanas un modernizācijas virzienus. Viņš arī pastāstīja, ka Daugavas krastmalu pilsētas centrā paredzēts intensīvāk izmantot tūrisma attīstīšanai – kruīzu kuģiem noteikti būtu jāpiestāj tuvāk centram. Savukārt pasažieru prāmju termināli varētu izveidot netālajā Andrejsalā. Kā kompensāciju par “atkāpšanos” no Rīgas vēsturiskā centra brīvostas rīcībā varētu nodot Piejūras dabas parka teritoriju. G.Bojārs uzsvēra, ka runas par iespējamo naftas termināļu celtniecību šajā vietā ir mīts – šādu plānu brīvostai neesot. Piejūras dabas parka teritorijā varētu izveidot konteineru termināļus un pārkraut tikai “tīras kravas”. Viņš arī atzīmēja, ka izdevīga vieta naftas termināļu ierīkošanai ir Kundziņsala, taču jāizstrādā mehānisms salā esošo nekustamo privātīpašumu kompensācijai. Pilsētas un ostas attīstības plāns tiks apstiprināts 2005.gadā, un to īstenos nākamā sasaukuma dome.
Kā zināms, sabiedrībā viedokļi par ostas modernizāciju un pārvietošanu tuvāk Daugavas grīvai dalās. Piektdien konferences dalībniekus pie ieejas viesnīcā sagaidīja vairāki vērienīgo projektu pretinieki. Viņi dalīja lapas, kurās pausts uzskats, ka ostas attīstības plāni nopietni apdraud Daugavas ietekas Rīgas līča ekosistēmu, Rīgas iedzīvotāju cilvēktiesības un valsts nozīmes kultūras pieminekli – abpus Daugavai izvietoto Komētfortu. Jāatgādina, ka 3. augustā preses konferencē, kurā sabiedrība tika informēta par Rīgas foruma pasākumiem, uzņēmējs Viesturs Koziols Komētfortu nodēvēja par “nožēlojamām drupām” un pauda uzskatu, ka forta statuss tiek kaitnieciski izmantots, lai liktu šķēršļus ostas attīstībai. Kultūras ministre Helēna Demakova šā gada jūlijā izteica pārliecību, ka Komētforta statuss nav apstrīdams, un norādīja: uzņēmējdarbības plāni un pilsētas attīstības ieceres jāsabalansē ar valsts kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas interesēm. Savukārt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs 10. augustā pieņēma lēmumu, ka topošajai brīvostas attīstības programmai vajadzīgs ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums. Tā nepieciešamību nosaka Latvijas normatīvie akti, kas saskaņoti ar Eiropas Savienības likumdošanu, bet novērtējuma veikšanas termiņi ir ostas vadības ziņā.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv