Tīringenes valdības rīkotajā informatīvajā pasākumā Erfurtē 2004.gada 23.augustā
Augsti godātais Ministru
prezidenta kungs, godātās dāmas un kungi!
Esmu dziļi gandarīts par iespēju šodien atrasties Erfurtē,
brīnišķīgi zaļās Tīringenes brīvvalsts galvaspilsētā. Kopš esmu
sācis pildīt Latvijas valdības vadītāja pienākumus, lielu daļu
savas uzmanības esmu veltījis kontaktu ar Vāciju stiprināšanai.
To darīšu arī turpmāk, jo Latvijas saites ar Vāciju ir senas,
daudzšķautņainas un augsti vērtētas.
Ir arī virkne personīgu iemeslu manai interesei par jūsu valsti,
kam nu nav nekāda sakara ar manu pašreizējo sabiedrisko stāvokli.
Kā Latvijas Zaļās partijas biedrs, biologs un arī kādreizējais
vides ministrs Vācijā esmu izveidojis plašu draugu un kolēģu
loku.
Bez tam, kā jūs dzirdat, mana kundze ir pietiekami sekmīgi
ieguldījusi savu laiku un pacietību, lai šādos pasākumos kā šis
es varētu jūs uzrunāt valodā, ko pavisam nesen vēl dēvēja par
Baltijas jūras reģiona lingua franca.
Godātie klātesošie!
Ir pagājuši vairāki mēneši kopš mūsu kontinentam vēsturiskās
Austrumeiropas un Rietumeiropas apvienošanās solidārā un spēcīgā
Eiropas Savienībā. Neraugoties uz visai bieži šur tur pausto
viedokli par Eiropas Savienības lomas mazināšanos pasaulē,
Savienība neapšaubāmi arī turpmāk būs viens no galvenajiem
elementiem Eiropas tautu turpmākā likteņa veidošanā.
Būtībā runa vairs nav par suverēnu valstu savienību tradicionālā
20.gadsimta izpratnē. Runa ir par kvalitatīvi jaunām Eiropas
valstu savstarpējām attiecībām. Attiecībām, kuras varēja sākt
veidoties, lielā mērā pateicoties aukstā kara beigām. Attiecībām,
kurās arvien mazāk būs vietas ierastajam valstu dalījumam
Rietumeiropā un Austrumeiropā. Mēs būsim liecinieki tam, ka starp
vecajām un jaunajām ES dalībvalstīm pakāpeniski izlīdzināsies
sociālās un ekonomiskās attīstības atšķirības.
Eiropa turpmāk vairs nebūs tāda, kāda tā bija pirms desmit vai
pieciem gadiem. Par to esmu ļoti gandarīts.
25 Eiropas valstis ir vienojušās stiprināt to sabiedrībām
raksturīgās vērtības. Kvalitatīvi jaunās attiecības nozīmē, ka
Eiropas Savienības iekšienē valstis ir atteikušās no tik ierastā
spēka līdzsvara paradigmas. Ja Eiropas valstis vēlas arī turpmāk
būt globālās dienas kārtības veidotājas, tad ES šādu iespēju
sniedz. Kopš šā gada 1.maija arī Latvija ir daļa no šīs
transformācijā esošās jaunās Eiropas kārtības.
Dāmas un kungi!
29.oktobrī Romā tiks parakstīts Eiropas konstitucionālais līgums.
Pateicoties tam, Eiropas Savienība būs labāk spējīga ieņemt sev
atbilstošu vietu jaunajā globalizētās pasaules sistēmā. Tomēr
konstitucionālais līgums pats par sevi ES konkurētspējas problēmu
vēl neatrisina. Konkurētspēju tiešā veidā ietekmē ES valstu
gatavība īstenot neatliekamas reformas gan pašās dalībvalstīs,
gan Eiropas līmenī.
Mums – Eiropai, piemēram, būtu jāatsakās no tirgus ekonomiku
kropļojošas pašreizējās lauksaimniecības politikas. Zinātne un
izglītība ir jomas, kurās ieguldītie līdzekļi daudz lielākā mērā
sekmēs ES globālo konkurētspēju.
Konkurētspējas paaugstināšana ir iespējama, vienīgi īstenojot
nepieciešamās iekšējā tirgus struktūras reformas. Struktūras
reformas ir arī Latvijas tautsaimniecības dienas kārtības
jautājums.
Latvijas valdība ir sev uzstādījusi mērķi panākt tādu
tautsaimniecības attīstības tempu, kas 20–30 gados ļaus mūsu
iedzīvotāju labklājībai sasniegt attīstītāko Eiropas valstu
līmeni. Šobrīd diemžēl, neraugoties uz ārkārtīgi spēcīgo un
ilglaicīgo ekonomisko pieaugumu, pastāv būtiskas atšķirības
dažādu iedzīvotāju grupu ienākumu līmeņos un dzīves
kvalitātē.
Man ir prieks, ka Latvijas
ekonomiskā augšupeja ir arī starptautiski pamanīta. Augstu
novērtējumu Latvijas tautsaimniecībai nupat ir devis Vācijas
Bertelsmana fonds, kurš savā pētījumā par pārejas valstīm
Latvijas ekonomiku pieskaita pie reāli funkcionējošām stabilām
tirgus ekonomikām. Savukārt pēc Apvienoto Nāciju Attīstības
programmas izstrādātā tautas attīstības indeksa izvērtējuma,
Latvija 2003.gadā ierindojās 50. vietā starp pasaules valstīm.
Tas nav slikti, bet pastāv vēl virkne neizmantotu iespēju.
Mēs nevaram sūdzēties par zemiem ekonomiskās izaugsmes tempiem.
Temps ir ļoti augsts, neraugoties uz to, ka pasaules ekonomiskā
attīstība pēc 2000.gada ir palēninājusies. Latvijas iekšzemes
kopprodukta pieaugums 2003.gadā bija 7,5%. Tāds pats pieaugums
tiek prognozēts arī šogad.
Latvijas straujās ekonomiskās attīstības pamatā ir spēcīgi
augušais iedzīvotāju patēriņš, iekšzemes investīciju pieaugums un
augušais eksporta tirgus.
Īpaši iepriecina rūpniecības produktu eksports, kas ir audzis,
neraugoties uz ne pārāk labvēlīgo konjunktūru. Strauji augušās
investīcijas rūpniecībā un īstenotā ražošanas modernizācija ir
veicinājusi Latvijā ražoto preču konkurētspēju.
Investīciju apjoms uzņēmumu kopējā pamatkapitālā laikā no
2001.gada līdz 2003.gadam ir pieaudzis par 36%. Investīcijas
ražošanā pieauga par 38%. Pakalpojumu sfērā tās palielinājās par
25%. Esot Vācijā, vēlos atzīmēt, ka lielākie ieguldītāji Latvijā
ir Vācijas kompānijas.
Šajos gados Latvijā ir izveidota uzņēmējdarbībai draudzīga vide,
kas ir bijis viens no galvenajiem ekonomiskās attīstības sekmju
stāsta iemesliem. Ārvalstu kompāniju vadītāji darbojas Ārvalstu
investoru padomē, kura regulāri tiekas ar valdību. Kopīgi
meklējam veidu, kā uzlabot uzņēmējdarbības vidi.
Dāmas un kungi!
Viens no iemesliem Eiropas Savienībai kopumā raksturīgajai
lēnajai ekonomiskajai izaugsmei ir visai smagnējā fiskālā
politika. Nodokļi ir katras ES dalībvalsts iekšpolitikas
jautājums. Mums nodokļu politika nozīmē iespēju tuvināt Latvijas
ekonomiku ES vidusmēra līmenim. Valdība īsteno pārdomātu fiskālo
politiku, kuras mērķi ir nodrošināt Latvijas finanšu stabilitāti
un panākt līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi. Mēs esam samazinājuši
nodokļu slogu uzņēmējdarbībā. Šobrīd uzņēmumu ienākumu likme ir
15%, sociālās apdrošināšanas likme – 33%, nekustamā īpašuma
nodoklis – 1,5%.
Pēc Latvijā strādājošo vācu uzņēmēju atzinuma, Latvija spēj
piedāvāt ļoti elastīgu darba tirgu. Latvijai nav tradicionāli
kolektīvie algas līgumi starp darba devēju un darba ņēmēju.
Piedevām sociālo garantiju līmenis nav labvēlīgs apzinātai
palikšanai ārpus darba tirgus.
Latvijas ilgtermiņa ekonomiskajām un politiskajām interesēm
atbilstoša ir pievienošanās vienotās Eiropas naudas – eiro –
valstu grupai. Labvēlīga attīstības scenārija gadījumā pāreja no
nacionālās valūtas lata uz eiro notiks ap 2008.gada sākumu.
Gatavojoties šim solim, ir paredzētas izmaiņas Latvijas
monetārajā politikā. Nākamā gada sākumā lats tiks piesaistīts
eiro. Tam sekos divu gadu pārbaudes laiks Valūtas kursa mehānisma
2.fāzē. Pēc tam notiks pāreja uz eiro.
Vēlos atzīmēt, ka jau šobrīd Latvija izpilda Māstrihtas
kritērijus. Izņēmums ir inflācija, kuras pieaugums ir virs 6%.
Inflācijas pieaugumu noteica vairāku vienreizēju efektu
kombinācija – administratīvi regulējamo cenu kāpums, augstās
importa cenas, ko radīja eiro augstais kurss. Sava ietekme bija
arī spekulācijai ap procesiem, kas saistīti ar pievienošanos
ES.
Domāju, ka eiro ieviešana ilgtermiņā atstās pozitīvu ietekme uz
Latvijas eksportu. Tiks samazinātas valūtu svārstības. Tomēr
paralēli eiro ieviešanai ir jāīsteno mūsu ekonomikas struktūras
izmaiņas atbilstoši izmaiņām eirozonas ekonomikās.
Kopumā vēlos uzsvērt, ka Latvija spēj ārvalstu uzņēmējam sniegt
daudz priekšrocību. Latvijas ekonomikas iekļaušanās iekšējā tirgū
vairos Eiropas ekonomikas iespējas.
Dāmas un kungi!
Mūsu valstis un tautas saista ļoti ciešas un ļoti senas saites.
Latvieši un vācieši tās ļoti tiešā un nepastarpinātā veidā ir
veidojuši vairāk nekā septiņu gadsimtu garumā. Ne vienmēr
vēstures apziņa ataino tikai pozitīvas ainas. Abām pusēm var tikt
pārmesta arī sava darvas karote medus mucā. Tomēr Eiropas
vērtības Latvijā ļoti lielā mērā tika stiprinātas, pateicoties
šiem kopīgi nodzīvotajiem gadsimtiem.
Vēstures rats ir nepielūdzams. No ģeogrāfiski vienu Eiropas telpu
apdzīvojušiem kaimiņiem šodien esam kļuvuši par Eiropas
Savienības partnervalstu iedzīvotājiem. Tomēr esmu pārliecināts,
ka, lai kāda arī būtu šodienas modernā partnerība starp Latviju
un Vāciju vai Latviju un Tīringenu, gadsimtos kopīgi veidotais
kultūrvēstures mantojums pozitīvi ietekmēs ikvienu mūsu
sadarbības veidu.
Būtu aplami apgalvot, ka šodienas apstākļos abu valstu dienas
kārtības būtu pārblīvētas ar divpusējas sadarbības jautājumiem.
Otrā Pasaules kara sekas nebūt neveicināja sadarbību starp mūsu
tautām. Joprojām psiholoģisku fonu veido kara atstātais
psiholoģiskais mantojums. Abas puses, kaut atšķirīgi, tomēr
vistiešākajā veidā kļuva par nacisma un komunisma ideoloģiju
upuriem. Tomēr šai traģēdijai sekoja “Baltijas ceļa” akcija un
Berlīnes mūra sagraušana, Eiropas Savienības paplašināšanās.
Tātad mūsu priekšā ir plašs un iespējām bagāts sadarbības
lauks.
Latviju un Vāciju šodien vieno aktīva sadarbība visās jomās un
visos līmeņos. Nozīmīga vieta ir sadarbībai ar Vācijas
federālajām zemēm. Esam ieinteresēti veicināt sadarbību
izglītības, kultūras un iekšlietu jomā, kā arī aktivizēt abu
zemju saimnieciskos kontaktus. Tomēr ne viss ir tā, kā varētu
būt.
Mūsu attiecību attīstībai joprojām traucē visai vāji attīstītā un
savstarpējiem kontaktiem tik nepieciešamā infrastruktūra – ērti,
moderni un patērētājam ekonomiski izdevīgi transporta veidi. Vai
nav kuriozi, ka pirms Otrā pasaules kara no Rīgas līdz Berlīnei
ar vilcienu varēja aizbraukt ātrāk, nekā to var izdarīt
21.gadsimta sākumā?
Paplašinātās Eiropas Savienības apstākļos Latvijas un Vācijas
uzņēmējiem ir lieliskas iespējas sadarboties tādās jomās kā
tranzīts, enerģētika, transporta infrastruktūru celtniecība.
Latvijai ir lieliskas neaizsalstošas ostas, kurās sadarbojoties
abas puses varētu būt ieguvējas.
Pastāv iespaidīgas iespējas attīstīt jau šobrīd aktīvo abu pušu
dabaszinātņu zinātnieku sadarbību visdažādākajās jomās.
Un, visbeidzot, Latvijai un Vācijai kā tuviem kaimiņiem ir
atbildība par Eiropas Savienībā topošo politiku iepretī tā
sauktajām ES jaunajām Austrumeiropas kaimiņvalstīm.
Vēlreiz gribu pateikties Tīringenes brīvvalsts Ministru
prezidentam Dīteram Althausa kungam un šāvakara Latvijai veltītā
pasākuma rīkotājiem par iespēju būt Erfurtē, un esmu gatavs
vakara gaitā dalīties savās pārdomās par Latvijas un Vācijas
sadarbības iespējām.
Pateicos par uzmanību!