Dziesma Baltijas brīvībai skanēja Rīgas sirdī
Atzīmējot akcijas “Baltijas ceļš”
15.gadadienu un Ribentropa–Molotova pakta parakstīšanas 65.
gadadienu, šogad visās Baltijas valstīs tika rīkoti plašai
sabiedrībai pieejami pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot mērķa
auditorijai – jaunatnei, lai sekmētu tautas vēsturiskās atmiņas
saglabāšanu un nezūdamību, sapratni un informētību sabiedrībā par
nesenās pagātnes sarežģītajiem notikumiem.
Daudzi Atmodas laika procesi bijuši raksturīgi ar to, ka tos
kopīgi organizēja Baltijas tautu kustības – Latvijas Tautas
fronte, “Sajūdis”, “Rahvarinne”, lai rastu veiksmīgāku risinājumu
cīņā par valstu neatkarību, uzturētu un attīstītu latviešu,
lietuviešu un igauņu tautas vienotības ideju nākotnē.
Viens no spilgtākajiem pasākumiem bija 1989.gada 23. augustā
organizētā akcija “Baltijas ceļš“, kas akadēmiski un
starptautiski atzīta kā viena no pasaules 20. gadsimta
nevardarbīgās pretošanās kustību fenomeniem. Šodien Latvija,
Igaunija un Lietuva ir atgriezušās Eiropas tautu saimē, bet
akcijas “Baltijas ceļš“ un Ribentropa–Molotova pakta gadadienas
ir un būs īpašas atceres dienas mūsu tautas atmiņā.
Nenoliedzama ir baznīcas loma un vieta Latvijas valstiskuma
atjaunošanā, pilsoniskās sabiedrības veidošanā un garīgo vērtību
saglabāšanā.
Koncerts “Dziesma Baltijas brīvībai” 23. augustā bija galvenais
pasākums Latvijā, atzīmējot akcijas “Baltijas ceļš “ 15.
gadadienu, kurā ar uzrunām Latvijas tautai piedalījās augstākās
valsts amatpersonas, lielāko kristīgo konfesiju garīdznieki,
viesi no Lietuvas, Igaunijas un Polijas.
Tautu uzrunāja Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga,
ārlietu ministrs Artis Pabriks, Rīgas pilsētas domes
priekšsēdētājs Gundars Bojārs, Rīgas domes Kultūras, mākslas un
reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns, Latvijas
Tautas frontes bijušais priekšsēdētājs Romualds Ražuks, dzejnieks
Knuts Skujenieks, kā arī viesi no Lietuvas, Igaunijas un Polijas
– bijušais Polijas neatkarīgo brīvo arodbiedrību apvienības
“Solidaritāte” prezidija loceklis, viens no tuvākajiem Leha
Valensas līdzgaitniekiem Bogdans Borusevičs, Igaunijas parlamenta
(Rīgikogu) loceklis Kjullo Arjakass, viens no Lietuvas pārbūves
kustības “Sajūdis” dibinātājiem profesors Broņislavs Genzalis un
Latvijas lielāko reliģisko konfesiju vadītāji – Romas Katoļu
baznīcas kardināls Rīgas arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats,
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis
Vanags, Latvijas Pareizticīgās baznīcas Rīgas un visas Latvijas
metropolīts Aleksandrs un Latvijas Baptistu draudžu savienības
bīskaps Jānis Šmits.
Paldies par atsaucību!
Meldra Usenko,
Tautas frontes muzeja direktore