Eiropas fondi izsīkst straujāk, nekā plānots

Aizvadītajā nedēļā plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija par Lauku atbalsta dienesta (LAD) ierēdņu it kā negodīgo attieksmi pret projektu pieteicējiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu saņemšanai, pieprasot papildu samaksu par projektu virzīšanu apstiprināšanai un dodot priekšroku draugu un paziņu iesniegtajiem projektiem. LAD noliedz šos apgalvojumus, aicinot visus, kuru rīcībā ir jebkāda informācija par LAD ierēdņu negodīgām aktivitātēm, ziņot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

No labās: FM valsts sekretāres vietnieks Andžs Ūbelis, LAD Atbalsta departamenta direktors Mārtiņš Lazdovskis un FM ES fondu departamenta Informācijas un publicitātes nodaļas vadītāja Sanda Rieksta Foto no FM arhīva

Skaidrību sola pēc trim mēnešiem

Kā informē LAD Sabiedrisko attiecību sektora speciāliste Daiga Bāliņa, LAD uz laiku pārtraucis atklāta konkursa projektu pieteikumu pieņemšanu trim Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) virzības daļas aktivitātēm – pasākumiem “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos”, “Atbalsts jaunajiem zemniekiem” un “Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana”.
Šobrīd pasākumam “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” iesniegti 769 projekti, no kuriem 326 projekti jau apstiprināti, bet izskatīšanā atrodas 411 projekti. Visu šajā pasākumā iesniegto projektu kopējais finansējums sasniedz 62,3 miljonus latu, bet sabiedriskajam līdzfinansējumam nepieciešami 34,4 miljoni. Tā kā pašlaik šim pasākumam pieejamais sabiedriskais līdzfinansējums ir 28,3 miljoni latu, ir izveidojies deficīts 6,1 miljona latu vērtībā.
Pasākumam “Atbalsts jaunajiem zemniekiem” iesniegti 317 projekti, no tiem 73 jau apstiprināti, bet 244 atrodas izskatīšanā. Iesniegto projektu finansēšanai nepieciešami 4,8 miljoni latu, bet pieejamais sabiedriskais līdzfinansējums ir 4,05 miljoni latu. Tādējādi arī te izveidojies līdzfinansējuma deficīts, kas sasniedzis 750 tūkstošus latu. Savukārt pasākumam “Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana” pašlaik iesniegts 31 projekts, no kuriem 9 projekti apstiprināti, bet 22 projekti atrodas izskatīšanā. Visu iesniegto projektu kopējais finansējums sasniedz 37,3 miljonus latu, bet sabiedriskais līdzfinansējums 18,5 miljonus. Tā kā pašlaik pieejams 18,2 miljonu latu līdzfinansējums, tam vēl pietrūkst 0,3 miljoni latu.
Nākamo triju mēnešu laikā LAD izskatīs tos minētajiem trim pasākumiem iesniegtos projektus, kas vēl atrodas izskatīšanā. Tikai pēc tam būs skaidri zināms līdz šim iesniegto projektu finansēšanai nepieciešamais naudas apjoms, norāda dienesta pārstāve. Viņa arī uzsver, ka pastāv iespēja pārdalīt finansējumu no pasākumiem, kuros aktivitāte ir mazāka.
Kopumā lauksaimnieki no 2004. līdz 2006.gadam (ar izmaksu periodu līdz 2008.gadam) var pretendēt uz 92,4 miljoniem latu, 61,2 miljoni latu no šīs summas ir ES finansējums, bet 31,2 miljoni latu Latvijas līdzfinansējums, informē Finanšu ministrijas ES fondu departamenta Informācijas un publicitātes nodaļas speciāliste Lita Kokale. Savukārt zivsaimnieki šogad var pretendēt uz 28,7 miljoniem latu, no kuriem 16,3 miljoni latu ir ES finansējums, bet Latvijas nacionālais līdzfinansējums kopā ar privāto finansējumu veido 12,4 miljonus latu.

Saskaņo grantu shēmas un nacionālās programmas

Citu ES fondu apguve pagaidām turpinās bez aizķeršanās. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) vadības komiteja aizvadītajā nedēļā saskaņoja vairākas grantu shēmas un nacionālās programmas finansējuma saņemšanai no ERAF, tai skaitā tādām aktivitātēm kā “Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās” (projektus pieņems Valsts reģionālās attīstības aģentūra), “Alternatīvo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība” (projektus pieņems Sociālās palīdzības fonds), kā arī “Likumdošanas prasībām neatbilstošu atkritumu izgāztuvju rekultivācija”, “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar cilvēku ekvivalentu līdz 2000”, “Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu uzlabošana/modernizēšana”.
ERAF vadības komiteja apstiprina atklātu konkursu projektu vadlīnijas, grantu shēmas un nacionālās programmas publiskās infrastruktūras projektiem, biznesa vides sakārtošanai un konkurētspējas paaugstināšanai, īpaši atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus. Tās uzmanības lokā ir arī projekti vietējās ekonomikas un nodarbinātības attīstīšanai, tai skaitā nodarbinātības veicināšanai tūrismā un kultūrā, pētniecībai un tehnoloģiju attīstīšanai, kā arī vides aizsardzībai un attīstībai. Komitejas galvenais uzdevums ir koordinēt ERAF ieviešanu, nodrošinot starpnozaru koordināciju un apstiprinot fonda ieviešanas dokumentāciju.
Līdz 2006.gadam Latvijai no ERAF būs pieejami kopumā 489,7 miljoni eiru, no tiem 120,5 miljoni eiru kā Latvijas līdzfinansējums.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv