Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.212
Rīgā 2004.gada 18.augustā (prot. Nr.36 (191), 6.p.)
Par Vispārējās atļaujas noteikumiem
Pamatojoties uz likuma “Par
sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 9.panta otro daļu un
Ministru kabineta 2004.gada 15.aprīļa noteikumu Nr.304
“Elektronisko sakaru likums” 8.panta otro daļu un 34. panta pirmo
daļu, padome nolemj:
1. Apstiprināt Vispārējās atļaujas noteikumus (pielikumā).
2. Noteikt, ka šī lēmuma 1.punktā paredzētie noteikumi stājas
spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas
Vēstnesis”.
3. Ar šī lēmuma 1.punktā paredzēto noteikumu stāšanos spēkā spēku
zaudē:
3.1. Noteikumi par individuālajās licencēs telekomunikāciju
nozarē iekļaujamajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas
apstiprināti ar Komisijas 2002.gada 3.jūlija sēdes protokola
Nr.39/69 3.punktu un grozīti ar Komisijas 2003.gada 26.marta
lēmumu Nr.83 un 2004.gada 17.marta lēmumu Nr.78 (Latvijas
Vēstnesis, 2002, 107.nr.; 2003, 53.nr.; 2004, 52. nr.);
3.2. Noteikumi par vispārējo atļauju telekomunikāciju nozarē
nosacījumiem, kas apstiprināti ar Komisijas 2002.gada 28.augusta
sēdes protokola Nr.47 (77) 2.punktu (Latvijas Vēstnesis, 2002,
129.nr.).
Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja I.Šteinbuka
Vispārējās atļaujas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 15.aprīļa noteikumu Nr.304 “Elektronisko sakaru likums” 34. panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Šie noteikumi nosaka vispārējās
atļaujas nosacījumus, kas ir saistoši visiem elektronisko sakaru
komersantiem, kas sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus vai
nodrošina elektronisko sakaru tīklus.
2. Ja nosacījums attiecas tikai uz konkrēta elektronisko sakaru
pakalpojuma (elektronisko sakaru pakalpojumu grupas) sniegšanu
vai tīkla nodrošināšanu, tas ir saistošs tikai tam elektronisko
sakaru komersantam, kas sniedz šo konkrēto elektronisko sakaru
pakalpojumu (vai elektronisko sakaru pakalpojumu grupu) vai
nodrošina elektronisko sakaru tīklu.
II. Vispārējās atļaujas nosacījumi
3. Ieguldījumi universālā
pakalpojuma finansēšanā.
Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums ievērot normatīvajos
aktos noteiktās prasības, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisijas (turpmāk – Komisija) lēmumus par universālā
pakalpojuma saistībām vai tā finansēšanu.
4. Elektronisko sakaru pakalpojumu savietojamība un elektronisko
sakaru tīklu starpsavienojumi.
4.1. Elektronisko sakaru komersantam ir jāievēro normatīvajos
aktos noteiktās prasības un Komisijas noteiktās saistības
piekļuves un starpsavienojumu jomā.
4.2. Lai nodrošinātu elektronisko sakaru pakalpojumu
savietojamību, publisko elektronisko sakaru tīklu operatoram ir
tiesības un, ja to pieprasa citi elektronisko sakaru komersanti,
arī pienākums vest sarunas par publisko elektronisko sakaru tīklu
piekļuvi vai starpsavienojumu un slēgt piekļuves vai
starpsavienojuma līgumu.
5. Nacionālā numerācijas plāna numuru pieejamība
galalietotājiem.
5.1. Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums nodrošināt
nacionālā numerācijas plāna prasību izpildi.
5.2. Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums nodrošināt
galalietotājiem iespēju sazvanīt nacionālajam numerācijas plānam
atbilstošos numurus, saskaņā ar elektronisko sakaru komersanta
noslēgtajiem starpsavienojumu līgumiem.
6. Vides, pilsētu un lauku teritoriālās plānošanas
prasības.
Elektronisko sakaru komersantam, sniedzot elektronisko sakaru
pakalpojumus vai nodrošinot elektronisko sakaru tīklu, ir
jāievēro normatīvajos aktos noteiktās vides, pilsētu un lauku
teritoriālās plānošanas prasības.
7. Piekļuves nosacījumi privātiem
un publiskiem zemes īpašumiem.
Publisko elektronisko sakaru tīklu komersantam ir tiesības
ierīkot, ekspluatēt un attīstīt elektronisko sakaru tīklus
valsts, pašvaldību un privātā zemes īpašuma robežās normatīvajos
aktos noteiktajā kārtībā.
8. Kopējas infrastruktūras izmantošanas nosacījumi (tai skaitā
tehniskās un finanšu garantijas infrastruktūras darbu pienācīgai
veikšanai).
8.1. Elektronisko sakaru komersantam ir jāievēro normatīvajos
aktos noteiktie kopējas infrastruktūras izmantošanas
nosacījumi.
8.2. Elektronisko sakaru komersantam ir tiesības pretendēt uz
kopēju infrastruktūras izmantošanu, atbilstoši Komisijas
noteiktajām saistībām.
8.3. Elektronisko sakaru komersantam ir tiesības saņemt
atbilstošu atlīdzību par kopējā izmantošanā nodotās
infrastruktūras darbības nodrošināšanas izdevumiem.
9. Obligāti translējamo radio vai televīzijas programmu signālu
pārraides nosacījumi.
Elektronisko sakaru komersantam ir jāievēro normatīvajos aktos
noteiktie obligāti translējamo radio vai televīzijas programmu
signālu pārraides nosacījumi.
10. Lietotāju datu aizsardzība elektronisko sakaru nozarē.
10.1. Elektronisko sakaru komersantam ir jāievēro normatīvajos
aktos noteiktās prasības datu aizsardzībai elektronisko sakaru
nozarē.
10.2. Elektronisko sakaru komersantam ir aizliegts izpaust ziņas
par lietotājiem vai abonentiem bez viņu rakstveidā izteiktas
piekrišanas, kā arī izpaust ziņas par informāciju, kuru pārraida
vai kura ir pārraidīta, izmantojot publiskos elektronisko sakaru
tīklus, vai kuru var iegūt, sniedzot elektronisko sakaru
pakalpojumus, izņemot normatīvajos aktos paredzētos
gadījumus.
10.3. Ziņas par cita elektronisko sakaru komersanta lietotājam
vai abonentam sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem
elektronisko sakaru komersants ir tiesīgs izmantot, tikai
izpildot attiecīgajā starpsavienojuma līgumā noteiktās
saistības.
11. Elektronisko sakaru lietotāja tiesību aizsardzības
prasības.
11.1. Elektronisko sakaru komersantam ir jāievēro normatīvajos
aktos noteiktās lietotāju tiesību aizsardzības prasības.
11.2. Ja elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai elektronisko
sakaru komersants neslēdz ar lietotāju abonenta līgumu, tam ir
jānodrošina elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzēja
identifikācija, kā arī jāsniedz lietotājam informācija par tam
sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes nosacījumiem
un par strīdu risināšanas un lietotāja pretenziju iesniegšanas
kārtību.
12. Nevēlama satura informācijas pārraidīšanas
ierobežojumi.
12.1. Elektronisko sakaru komersantam ir jāievēro normatīvajos
aktos noteiktie nevēlama satura informācijas pārraidīšanas
ierobežojumi.
12.2. Elektronisko sakaru komersants nedrīkst veicināt piekļuvi
informācijai, kuras izplatīšana interneta tīmeklī ir aizliegta
saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pēc lietotāja pieprasījuma
interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējam jānodrošina iespēja
izmantot licencētu programmu (filtru), ar kuras palīdzību tiek
liegta piekļūšana interneta mājaslapām ar sabiedrībai nevēlamu
saturu. Elektronisko sakaru komersants šādas programmas (filtra)
piegādi var noteikt kā papildu pakalpojumu, kurš nav elektronisko
sakaru pakalpojums.
12.3. Elektronisko sakaru komersants, kas sniedz publiskos datu
un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus un publiskos
interneta piekļuves pakalpojumus ar īslaicīgu pārraidītās
informācijas uzglabāšanu, ja to veic vienīgi informācijas
pārraidīšanas nolūkā publiskajā elektronisko sakaru tīklā un ar
noteikumu, ka informācija netiek uzglabāta ilgāk par laiku, kas
ir nepieciešams informācijas pārraidīšanai, ir atbildīgs par
pārraidītās informācijas saturu šādos gadījumos:
12.3.1. ja ierosina informāc aidi;
12.3.2. ja izvēlas pārraidāmās informācijas saņēmēju;
12.3.3. ja izvēlas vai pārveido pārraidāmo informāciju.
12.4. Elektronisko sakaru komersants, uzglabājot informāciju pēc
lietotāja pieprasījuma, ir atbildīgs par uzglabājamo informāciju
šādos gadījumos:
12.4.1. ja tam ir pieejamas ziņas un fakti vai ir zināmi
apstākļi, kas liecina par nelikumīgu darbību vai informāciju
vai,
12.4.2. ja tas neveic darbības, lai likvidētu informāciju vai
liegtu pieeju informācijai, ko tas glabājis pēc ziņu iegūšanas,
ka šī informācija sākotnējā pārraidīšanas avotā ir izņemta no
publiskā elektronisko sakaru tīkla vai pieeja tai ir liegta, vai
tiesas vai kompetentas valsts iestādes ir pieprasījušas izņemt
šādu informāciju vai liegt tai pieeju.
12.5. Elektronisko sakaru komersantam ir jāinformē normatīvajos
aktos noteiktās valsts iestādes par iespējamām nelikumīgām
darbībām vai informāciju, ko sniedz lietotājs un pēc normatīvajos
aktos noteiktu valsts pārvaldes iestāžu pieprasījuma jādara
zināma informācija, kas ļauj noteikt to lietotāju, ar kuru
elektronisko sakaru komersants ir noslēdzis līgumu par
informācijas uzglabāšanu.
12.6. Elektronisko sakaru komersantam nav pienākums pārraudzīt
informācijas saturu, ko tas pārraida vai uzglabā, kā arī nav
pienākums aktīvi meklēt faktus un apstākļus, kas norāda uz
nelikumīgu darbību.
13. Informācija, kas iesniedzama, lai uzraudzītu atļaujas
nosacījumu izpildi.
13.1. Elektronisko sakaru komersants, uzsākot elektronisko sakaru
pakalpojumu, uz kuriem attiecas vispārējo atļauju reģistrēšanas
prasības, atbilstoši Komisijas noteiktajam elektronisko sakaru
pakalpojumu sarakstam, sniegšanu vai tīklu nodrošināšanu, par to
paziņo Komisijai.
13.2. Elektronisko sakaru komersants sniedz Komisijai informāciju
, kas nepieciešama, lai uzraudzītu vispārējās atļaujas nosacījumu
izpildi, normatīvajos aktos noteiktajā apmērā un kārtībā.
14. Operatīvās darbības subjektu tiesības.
Elektronisko sakaru komersantam ir jāievēro normatīvajos aktos
noteiktās operatīvās darbības subjektu tiesības.
15. Nosacījumi sistēmu
izmantošanai ārkārtas situācijās elektroniskiem sakariem starp
operatīvajiem dienestiem un valsts pārvaldes iestādēm, kā arī
iedzīvotāju informēšanai.
Ārkārtas situāciju gadījumā elektronisko sakaru komersantam ir
pienākums veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai pēc iespējas
turpinātu ievērot vispārējās atļaujas nosacījumus un normatīvajos
aktos noteikto. Elektronisko sakaru komersantam ārkārtas
situāciju gadījumā pēc normatīvajos aktos paredzēto institūciju
pieprasījuma ir jāveic darbības, kas saistītas ar elektronisko
sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu izmantošanu
sakaru nodrošināšanai operatīvajiem dienestiem un valsts
pārvaldes iestādēm, kā arī iedzīvotāju informēšanai.
16. Elektronisko sakaru tīklu elektromagnētiskā starojuma
ierobežošanas pasākumi.
16.1. Elektronisko sakaru komersants nodrošina elektronisko
sakaru tīklu iekārtu darbību, ievērojot normatīvajos aktos
noteiktos elektromagnētiskā starojuma ierobežojumus.
16.2. Elektronisko sakaru tīkla operatoram ir jāievēro
Elektronisko sakaru aģentūras noteiktās prasības par
elektromagnētiskā starojuma ierobežošanas pasākumiem.
17. Publisko elektronisko sakaru tīklu integritātes prasības un
prasības novērst elektromagnētiskos traucējumus starp
elektronisko sakaru tīkliem.
17.1. Elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru (tīkla)
iekārtām ir jāatbilst Ministru kabineta noteiktajām
elektrodrošības un elektromagnētiskās saderības prasībām.
17.2. Elektronisko sakaru komersants nodrošina elektronisko
sakaru tīkla integritāti atbilstoši normatīvajos aktos
noteiktajām prasībām.
18. Publisko elektronisko sakaru tīklu aizsardzība pret
neautorizētu piekļuvi.
Elektronisko sakaru tīkla operatoram ir jānodrošina elektronisko
sakaru tīklu aizsardzība pret noklausīšanos vai cita veida
iejaukšanos un neautorizētu piekļuvi, izņemot normatīvajos aktos
noteiktajos gadījumos.
19. Radiofrekvenču spektra nosacījumi, ja šim nolūkam nav
piešķirtas lietošanas tiesības.
19.1. Elektronisko sakaru komersantam ir jāievēro normatīvajos
aktos noteiktās prasības par radiofrekvenču spektra izmantošanas
nosacījumiem.
19.2. Bez radiofrekvenču lietošanas tiesību komercdarbībai
saņemšanas elektronisko sakaru komersantam ir tiesības izmantot
bezvadu platjoslas pārraides sistēmām (RLAN un HIPERLAN) šādas
radiofrekvenču joslas, ievērojot attiecīgus izmantošanas
nosacījumus un ierobežojumus:
19.2.1. Radiofrekvenču josla 2400,0 - 2483,5 MHz - DSSS
(Direct Sequence Spread Spectrum) modulācijas metode,
maksimālais kanāla platums 22 MHz, ekvivalentā izotropiski
izstarotā jauda (EIRP) nedrīkst pārsniegt 100 mW un
20dBW/1MHz , atbilstība LVS EN 300 328 (darbam
iekštelpās).
19.2.2. Radiofrekvenču josla 2400,0 - 2483,5 MHz – FHSS
(Frequency Hopping Spread Spectrum) modulācijas
metode, ekvivalentā izotropiski izstarotā jauda (EIRP) nedrīkst
pārsniegt 100mW un 10dBW/100 kHz, atbilstība LVS EN 300 328
(darbam iekštelpās).
19.2.3. Radiofrekvenču josla 5150 - 5350 MHz – ekvivalentā
izotropiski izstarotā jauda (EIRP) nedrīkst pārsniegt 200 mW,
atbilstība LVS EN 301 893 (darbam iekštelpās).
19.2.4. Radiofrekvenču josla 5470 - 5725 MHz – ekvivalentā
izotropiski izstarotā jauda (EIRP) nedrīkst pārsniegt 1 W,
radioiekārtām jānodrošina automātiskā radiofrekvenču izvēle (DFS)
vismaz 255 MHz platā joslā un automātiska raidītāja jaudas
regulēšana (ATPC) vismaz 3 dB robežās, atbilstība LVS EN
301 893 (darbam arī ārpus telpām).
20. Speciālas prasības elektronisko sakaru komersantam ar būtisku
ietekmi tirgū.
Elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū ir
pienākums ievērot normatīvajos aktos noteikto attiecībā uz
būtisku ietekmi tirgū, kā arī Komisijas noteiktās speciālās
prasības un saistības elektronisko sakaru komersantam ar būtisku
ietekmi tirgū.
21. Pasākumi, kas nodrošina atbilstību standartiem vai
specifikācijām.
Elektronisko sakaru komersantam ir jāievēro Ministru kabineta
noteiktie obligāti piemērojamie Latvijas Republikas nacionālie
standarti.
22. Informācija par kārtību, kādā samaksājama valsts nodeva par
sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.
Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums samaksāt ikgadējo
valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu normatīvajos
aktos noteiktajā apmērā un kārtībā.
Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Šajos noteikumos ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvām:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes
2002. gada 7. marta direktīva 2002/20/EK par elektronisko
komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas
direktīva) //OJL 108, 24.04.2002.;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7. marta direktīva
2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz
elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem
(pamatdirektīva) // OJL 108, 24.02.2004.;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7. marta direktīva
2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām
attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem
(universālā pakalpojuma direktīva) // OJL 108, 24.02.2004.;
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 8. jūnija direktīva
2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu
tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā
tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) // OJL 178,
17.07.2000.;
5) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 9.marta direktīva
1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla
iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu //OJL 091
07.04.1999.;
6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta direktīva
2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar
tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves
direktīva) //OJL 108, 24.04.2002.;
7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 12.jūlija direktīva
2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves
aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par
privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) //OJL 201,
31.07.2002.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja I.Šteinbuka