Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta sēdē

Pieņemti “Noteikumi par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem un kārtību, kādā sagatavojami naudas plūsmas pārskati un pašu kapitāla izmaiņu pārskati”.
Noteikumi nosaka obligāti piemērojamos Latvijas grāmatvedības standartus, kuri attiecas uz komersantu, uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību – likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” vai likuma “Par konsolidētajiem gada pārskatiem” subjektu –, un kārtību, kādā sagatavojams likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem” noteiktais naudas plūsmas pārskats un pašu kapitāla izmaiņu pārskats, kā arī likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem” noteiktais konsolidētais naudas plūsmas pārskats un pašu kapitāla izmaiņu pārskats.
Lai atzītu un novērtētu finanšu pārskata un konsolidētā finanšu pārskata posteņus un sniegtu skaidrojumus par tiem, uzņēmums piemēro šādus Latvijas grāmatvedības standartus: Latvijas grāmatvedības standarts Nr.1 “Finanšu pārskatu sagatavošanas pamatnostādnes” (publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, 2004, 23.nr.); Latvijas grāmatvedības standarts Nr.2 “Naudas plūsmas pārskats” (publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, 2004, 23.nr.).
Noteikts, ka pašu kapitāla izmaiņu pārskatu un konsolidēto pašu kapitāla izmaiņu pārskatu uzņēmums sagatavo saskaņā ar šajos noteikumos minētā Latvijas grāmatvedības standarta XIII nodaļas prasībām.
Naudas plūsmas pārskatu un konsolidēto naudas plūsmas pārskatu uzņēmums sagatavo saskaņā ar šajos noteikumos minētā Latvijas grāmatvedības standarta prasībām.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 18.marta noteikumos Nr.119 “Noteikumi par augstāko virsnieku militārajām dienesta pakāpēm atbilstošajiem amatiem””.
Saskaņā ar Militārā dienesta likumu Ministru kabinets apstiprina augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošo amatu sarakstu. Ievērojot to, ka Latvija ir uzņemta Eiropas Savienībā, ir paplašinājušās militārā pārstāvja funkcijas. Līdz ar to ir nepieciešams papildināt militārā pārstāvja amata nosaukumu ar norādi uz pārstāvību Eiropas Savienībā.
Sakarā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) piešķirtajām kvotām NATO štābos ir nepieciešams papildināt brigādes ģenerāļa dienesta pakāpei atbilstošo amatu sarakstu ar jaunu amatu – augstākais štāba virsnieks NATO štābos. Šā amata ieviešana nepieciešama Nacionālo bruņoto spēku sekmīgai integrēšanai NATO struktūrās un augstāko virsnieku nosūtīšanai ALLIED COMMAND TRANSFORMATION (ACT) štābā, štāba priekšnieka vietnieka amatā (ģenerāļa kategorijas amatā). Visi 26 NATO dalībvalstu pārstāvji ir augstākās pakāpes karavīri.
NBS štāba Operatīvās plānošanas departamenta priekšnieka amats iekļauts brigādes ģenerāļa dienesta pakāpei atbilstošo amatu sarakstā, ņemot vērā šī departamenta vadošās struktūras lomu štābā. Šī departamenta vadītājs nepieciešamības gadījumā aizvieto arī NBS štāba priekšnieku, kā arī atbilstošai komandķēdes funkcionēšanas nodrošināšanai kopējā NBS struktūrā tam jābūt vismaz par pakāpi augstākam par attiecīgo struktūrvienību amatiem spēku veidu štābos.
Ar grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā Militārās pretizlūkošanas dienests pārdēvēts par Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, tāpēc mainās arī šī dienesta priekšnieka amata nosaukums.
Pārējo amatu nosaukumu maiņa saistīta ar Nacionālo bruņoto spēku reorganizāciju un dinamisko attīstību.

Akceptēts Saeimas lēmumprojekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalību ANO daudznacionālajos spēkos Irākā”.
Saeima 2003.gada 20.martā pieņēma lēmumu “Par Latvijas atbalstu ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1441 izpildei”, nolemjot atļaut Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienībām piedalīties starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās un starptautiskajās humānajās operācijās starptautiskās koalīcijas bruņoto spēku militārās vadības pārziņā un nosakot NBS dalības periodu līdz 2003.gada 31.decembrim. Saeimai pieņemot šādu lēmumu, Latvija oficiāli ir paudusi atbalstu cīņai pret terorismu un savu vēlmi veicināt vispārējo drošību. Līdz ar to NBS vienību dalība starptautiskās koalīcijas bruņoto spēku vadītajās starptautiskajās miera nodrošināšanas un starptautiskajās humānajās operācijās parāda Latvijas gatavību sniegt savu ieguldījumu globālās drošības stabilizācijā.
Apvienoto Nāciju Organizācija, izvērtējot situāciju Irākā, pieņēma lēmumu (2003.gada 16.oktobra rezolūcijā nr.1511), ka drošības un stabilizācijas nodrošināšanai Irākā ir nepieciešams ANO daudznacionālo spēku atbalsts. Pamatojoties uz šo rezolūciju, Saeima 2003.gada 11.decembrī pieņēma lēmumu par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā Apvienoto Nāciju Organizācijas daudznacionālo spēku sastāvā. Lēmuma darbības laiks tika noteikts līdz 2004.gada 16.oktobrim.
ANO, veicot sociālpolitisko apstākļu un drošības situācijas analīzi, 2004.gada 8.jūnijā pieņēma jaunu rezolūciju Nr.1546, kurā pauda viedokli, ka daudznacionālo spēku klātbūtne Irākā nepieciešama vēl uz 12 mēnešiem, kā arī nolēma, ka ir gatava mandāta darbību izbeigt ātrāk pēc Irākas valdības pieprasījuma. Līdz ar to, lai Latvijas NBS vienības varētu piedalīties ANO daudznacionālo spēku sastāvā līdz noteiktā termiņa beigām – t.i., 2005.gada 8.jūnijam, ir nepieciešams jauns Saeimas lēmums.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Valsts statistikas likumā”.
Spēkā esošā Valsts statistikas likuma redakcija ietver sevī normas un terminoloģiju, kura nav saskaņota ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Komerclikumā noteiktām prasībām. Lai ieviestu Valsts pārvaldes iekārtas likumu, panāktu vienotu pieeju valsts pārvaldes institucionālās un funkcionālās sistēmas sakārtošanai, kā arī lai saskaņotu likumā lietoto terminoloģiju ar Komerclikumā minēto terminoloģiju, ir sagatavoti grozījumi Valsts statistikas likumā.
Likumprojekts paredz noteikt: pārvaldes padotību atbilstoši Valsts pārvaldes likuma prasībām; paredzēts svītrot likumā normu par rajona statistikas nodaļām, jo šobrīd statistikas sistēmā notiek iekšēja reorganizācija, kā rezultātā rajona statistikas nodaļas tiek likvidētas un līdz 2004. gada beigām tiek izveidoti 4 datu savākšanas un apstrādes centri; likumā lietotās terminoloģijas saskaņošanu ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Komerclikumu.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”.
Nacionālās drošības likumā ir noteikts, ka izņēmuma vai kara stāvokļa pārvarēšanai ir jāizstrādā tautsaimniecības mobilizācijas plāns. Saskaņā ar rīkojumu “Par pasākumu plānu tautsaimniecības mobilizācijas plāna sagatavošanai” Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar pārējām ministrijām jāizstrādā un noteiktā kārtībā līdz 2005.gada 1.aprīlim jāiesniedz Ministru kabinetā tautsaimniecības mobilizācijas plāns 2005.–2009.gadam.
Šobrīd ir vairāki iemesli, kas liek atlikt tautsaimniecības mobilizācijas plāna izstrādi, kā arī ir izstrādāts koncepcijas projekts “Par papildu resursu piesaistes pasākumiem valsts apdraudējuma gadījumā”, kuras pamatā ir principiāli jauna un mūsdienīga pieeja materiālu resursu nodrošinājuma jautājumiem izņēmumu un karastāvokļa situācijās.
Tādējādi sagatavotais likumprojekts paredz grozīt Nacionālās drošības likuma Pārejas noteikumu 8.punktu un pārcelt tautsaimniecības mobilizācijas plāna izstrādes termiņu no 2005.gada 1.jūnija uz 2009. gada 1.jūnijam.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Izglītības inovācijas fonda likumā”.
Grozījums likumā nosaka Izglītības inovācijas fonda statusu. Izglītības inovācijas fonds ir atvasināta publiska persona, kas darbojas saskaņā ar šo likumu, Ministru kabineta apstiprinātu Fonda nolikumu un citiem normatīvajiem aktiem. Fonds atrodas izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā.
Likumprojekts nepieciešams, lai likumu precizētu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumos Nr.709 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2004.gadā””.
Grozījumi noteikumos izstrādāti, lai saskaņotu noteikumu normas ar 2004.gada 22.janvārī Saeimā pieņemtā likuma “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” normām.
Grozījumi paredz, ka noteikumi tiek papildināti ar normu, ka izdienas pensijas saņēmēji un III grupas invalīdi – valsts speciālās pensijas saņēmēji – neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu. Līdz ar to no 2004.gada 1.jūlija obligāto iemaksu likme darba ņēmējiem, kuri ir izdienas pensiju saņēmēji vai III grupas invalīdi – valsts speciālās pensijas saņēmēji, būs 30,32%, kur darba devējs maksās 22,08%, bet darba ņēmējs – 8,24%.
Noteikumi papildināti ar normu, lai nodrošinātu regulas (EEK) Nr.1408/71 par sociālās drošības shēmu attiecināšanu uz darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri pārvietojas Kopienas teritorijā, piemērošanas kārtību.

Pieņemts rīkojums “Par valsts uzņēmuma bezpeļņas organizācijas “Akadēmisko programmu aģentūra” reorganizāciju un valsts aģentūras “Akadēmisko programmu aģentūra” izveidi”.
Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu nolemts uzsākt Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošā valsts uzņēmuma bezpeļņas organizācijas “Akadēmisko programmu aģentūra” reorganizāciju un līdz 2004.gada 18.oktobrim izveidot valsts aģentūru “Akadēmisko programmu aģentūra”.
Noteikts, ka aģentūra ir uzņēmuma funkciju, saistību, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja. Aģentūra ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kuras darbības mērķis ir Eiropas Savienības programmu īstenošana izglītības nozarē, kā arī citu valsts vai starptautisku izglītības pasākumu īstenošana.
Aģentūrai ir šādas funkcijas: nodrošināt Eiropas Kopienas izglītības programmas SOCRATES darbību Latvijā; īstenot starpniekinstitūcijas funkcijas SOCRATES decentralizēto vai daļēji decentralizēto fondu finanšu vadībā; ieviest, vadīt un koordinēt Eiropas Kopienas integrētās mūžizglītības un akadēmiskās izglītības programmas Latvijā.
Aģentūra tiek finansēta no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētajiem līdzekļiem.

Pieņemts rīkojums “Par valsts bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija” reorganizāciju un valsts aģentūras “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra” izveidi”.
Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu nolemts uzsākt Zemkopības ministrijas padotībā esošās valsts bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija” reorganizāciju un līdz 2004.gada 31.oktobrim izveidot valsts aģentūru “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra”.
Noteikts, ka aģentūra ir sabiedrības tiesību, funkciju, saistību, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja. Aģentūra ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kuras darbības mērķis ir nodrošināt traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju uzskaiti valstī.
Aģentūrai ir šādas galvenās funkcijas: nodrošināt un uzturēt traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvo sistēmu; atestēt traktortehnikas vadītājus un izsniegt traktortehnikas vadītāju apliecības; veikt traktortehnikas, tās piekabju valsts tehnisko apskati un to ekspluatācijas drošības kontroli; reģistrēt un dzēst traktortehnikas atsavināšanas aizliegumus un komercķīlas atzīmes; nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzību, ja tirgū tiek piedāvāti riteņtraktori un satiksmē neizmantojamos mehānismos uzstādīti dzinēji.
Aģentūra tiek finansēta no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētajiem līdzekļiem. Ar reorganizāciju saistītos izdevumus paredzēts segt no sabiedrības līdzekļiem.

Pieņemti “Noteikumi par stipendijām”.
Noteikumi nosaka stipendiju minimālo apmēru un kārtību, kādā stipendijas saņem: augstākās izglītības programmās studējošie, kuri uzņemti konkursa kārtībā un studē valsts finansētajās studiju vietās; profesionālās pamatizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmās izglītojamie, kuri uzņemti atbilstoši valsts finansēto vietu skaitam, izņemot izglītojamos brīvības atņemšanas vietās; profesionālās pamatizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmās izglītojamie, kuri uzņemti atbilstoši pašvaldību finansēto vietu skaitam, izņemot izglītojamos brīvības atņemšanas vietās.
Augstākās izglītības programmās studējošie, kuri uzņemti konkursa kārtībā un studē valsts finansētajās studiju vietās, un profesionālās pamatizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmās izglītojamie, kuri uzņemti atbilstoši valsts finansēto vietu skaitam, stipendiju saņem no izglītības iestādes stipendiju fonda, kuru izveido no valsts budžeta līdzekļiem – no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem.
Profesionālās pamatizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmās izglītojamie, kuri uzņemti atbilstoši pašvaldību finansēto vietu skaitam, stipendiju saņem no izglītības iestādes stipendiju fonda, kuru izveido no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Uz stipendiju konkursa kārtībā var pretendēt augstākās izglītības programmās studējošie, kuri uzņemti konkursa kārtībā un studē valsts finansētajās studiju vietās, kuri: sekmīgi noteiktajā termiņā nokārto nepieciešamos pārbaudījumus; pilnībā iegūst attiecīgajam akadēmiskā gada semestrim paredzēto kredītpunktu skaitu; nav pakļauti valsts sociālajai apdrošināšanai saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, izņemot brīvprātīgi valsts sociālajai apdrošināšanai pievienojušās personas.
Augstākās izglītības programmā studējošajam stipendiju fonda ietvaros var piešķirt: minimālo stipendiju desmit mēnešus gadā (izņemot jūliju un augustu); vienreizēju stipendiju, kuras apmērs semestra laikā nepārsniedz minimālās stipendijas apmēru, ja studējošais ir situācijā, kad nepieciešami papildu izdevumi.
Augstākās izglītības iestāde apstiprina stipendiju piešķiršanas nolikumu un izveido stipendiju piešķiršanas komisiju, kuras sastāvā iekļauj minētās iestādes administrācijas, akadēmiskā personāla un studējošo pašpārvaldes pārstāvjus.
Augstākās izglītības iestādes stipendiju fondu izveido, paredzot: katrai pilna laika bakalaura studiju programmas, profesionālās augstākās izglītības programmas, maģistra studiju programmas un rezidenta medicīnā studiju vietai – 102 latus gadā; katrai pilna laika doktora studiju programmas studiju vietai – 696 latus gadā; katrai pilna laika doktora studiju programmas studiju vietai izglītības un zinātnes ministra apstiprinātajā izglītības tematiskajā jomā – 720 latus gadā; katram pilna laika augstākās izglītības programmā studējošajam – četrus latus gadā stipendijas izmaksām grūtniecības atvaļinājuma laikā.
Vienreizējām stipendijām paredz ne vairāk kā piecus procentus no augstākās izglītības iestādes stipendiju fonda apmēra.
Studējošajiem minimālās mēneša stipendijas nosaka šādā apmērā: bakalaura studiju programmas, profesionālās augstākās izglītības programmas, maģistra studiju programmas studentam un rezidentam medicīnā – 70 lati mēnesī; doktora studiju programmas studentam: studiju programmas apguvei – 80 lati mēnesī; zinātniskā grāda ieguvei – 60 lati mēnesī.
Ja diviem vai vairākiem studējošajiem, kuri pretendē uz šajos noteikumos minēto stipendiju, ir līdzvērtīgi sekmības rādītāji, augstākās izglītības iestādes stipendiju piešķiršanas komisija stipendiju pirmkārt piešķir: invalīdam, bārenim un bez vecāku gādības palikušajam, kā arī studējošajam, kura ģimenei, ar kuru viņš atrodas nedalītā saimniecībā, piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegtu izziņu par atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam; studējošajam no ģimenes, kura audzina trīs un vairāk bērnus; studējošajam, kura ģimenē ir bērni.
Izglītības un zinātnes ministrs ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.martam ar rīkojumu apstiprina to doktora studiju programmu izglītības tematisko jomu sarakstu nākamajam saimnieciskajam gadam, kurās studējošais var pretendēt uz kredītam pielīdzināto stipendiju.
Augstākās izglītības iestādes stipendiju piešķiršanas komisija semestra laikā var anulēt studējošā stipendijas apstiprinājumu, ja persona neievēro nepieciešamo pārbaudījumu un praktisko darbu izpildes termiņus vai pārkāpj izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus.
Augstākās izglītības iestādē stipendiju pārtrauc izmaksāt studiju pārtraukuma laikā. Stipendijas izmaksu var atjaunot pēc studiju pārtraukuma, ja persona sekmīgi turpina studijas.
Izglītojamais, kas profesionālās izglītības iestādē klātienē apgūst profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu, stipendiju fonda ietvaros saņem ikmēneša stipendiju. Profesionālās pamatizglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādes stipendiju fondu izveido, paredzot katram izglītojamajam 8,5 latus mēnesī. Izglītojamajam minimālo ikmēneša stipendiju nosaka 6 latu apmērā.
Profesionālās izglītības iestādē izglītojamajam stipendiju fonda ietvaros piešķir paaugstinātu stipendiju, ja persona: ir bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, kurš nav nodots audzināšanā bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai aizbildņa ģimenē; ir pilngadīgs, sekmīgs bez vecāku gādības palicis izglītojamais vai bārenis.
Profesionālās izglītības iestādē stipendiju fonda ietvaros var piešķirt: vienreizēju stipendiju, ja izglītojamais iesniedz iesniegumu un ir situācijā, kad ir nepieciešami papildu izdevumi un nav paredzēta kompensācija no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas, vienreizējām stipendijām paredzot ne vairāk kā piecus procentus no stipendiju fonda apmēra; paaugstinātu stipendiju par labām un izcilām sekmēm mācībās un aktivitāti izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē.
Profesionālās izglītības iestādē vienreizējās un paaugstinātās stipendijas apmērs nepārsniedz minimālās ikmēneša stipendijas pieckārtīgu apmēru.
Profesionālās izglītības iestādes apstiprina stipendiju piešķiršanas nolikumu un izveido stipendiju piešķiršanas komisiju. Komisijas sastāvā iekļauj profesionālās izglītības iestādes administrācijas, pedagoģiskā personāla un klātienē izglītojamo pašpārvaldes pārstāvjus.
Ja diviem vai vairākiem izglītojamajiem, kuri vēlas saņemt vienreizēju stipendiju, ir līdzvērtīgi sekmības rādītāji, izglītības iestādes stipendiju piešķiršanas komisija vienreizēju stipendiju pirmkārt piešķir invalīdiem, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kā arī izglītojamajiem no ģimenēm, kuras audzina trīs un vairāk bērnus, un trūcīgām ģimenēm.
Profesionālās izglītības iestādes izglītojamajai grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā piešķir minimālo ikmēneša stipendiju, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegtu darbnespējas lapu.
Ja profesionālās izglītības iestādē izglītojamais veselības stāvokļa dēļ ir akadēmiskajā atvaļinājumā, viņam stipendiju nepiešķir.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 1.oktobra noteikumos Nr.443 “Kārtība, kādā iekasē, maksā un administrē transportlīdzekļu ikgadējo nodevu un piemēro atbrīvojumus no nodevas maksāšanas un nodevas atlaides””.
Noteikumi izstrādāti atbilstoši likuma “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu” deleģējumam un 2004.gada 22.aprīlī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”, kas stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju. Grozījumu projekts nosaka kārtību, kādā notiek nodevas maksāšana par divasu un trīsasu puspiekabēm.
Maksājot nodevu par divasu vai trīsasu puspiekabi, nodevas likme tiek noteikta, pamatojoties uz informāciju, kas norādīta deklarācijā par puspiekabes izmantošanu.
Deklarāciju par puspiekabes izmantošanu sastāda katrai puspiekabei atsevišķi. Deklarāciju paraksta uzņēmuma vadītājs, apliecinot ar uzņēmuma zīmogu, vai īpašnieks vai to pilnvarota persona.
Ceļu satiksmes drošības direkcija pārbauda piemērotās nodevas likmes atbilstību likumam “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu” un deklarācijā norādītajai informācijai.
Piemērojot nodevas likmi puspiekabei, seglu vilcēja pašmasas un puspiekabes pilnas masas summu nosaka, puspiekabes reģistrācijas apliecībā uzrādītajai puspiekabes pilnai masai pieskaitot: 7000 kg, ja puspiekabe saskaņā ar deklarāciju galvenokārt tiek vilkta ar divasu seglu vilcēju; 8000 kg, ja puspiekabe saskaņā ar deklarāciju galvenokārt tiek vilkta ar trīsasu seglu vilcēju.
Ja iepriekšējā gadā nodeva par puspiekabi nav maksāta, nodevas likmi puspiekabei aprēķina, pieņemot, ka puspiekabe ir vilkta ar trīsasu seglu vilcēju ar dzenošā tilta mehānisko atsperojumu.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Kravu pārvadāšana ar smagsvara transportlīdzekļiem nepārprotami paātrina ceļu segumu sairšanu. Bet, pretlikumīgi pārvadājot smagākas kravas, nekā normatīvajos aktos atļauts, prognozējamais ceļu segumu kalpošanas laiks tiek strauji samazināts.
Pašreiz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.³³pants paredz tādas sodu sankcijas, kas nav adekvāti salīdzināmas ar kaitējumu, kas tiek nodarīts, veicot smagsvara kravas pārvadājumus ar pārsniegto pieļaujamo faktisko masu vai ass slodzi. Ar stingrāku soda sankciju ieviešanu ir iespējams panākt minēto pārkāpumu samazināšanu, ar to pagarinot ceļu segumu kalpošanas laiku, un ieekonomēt līdzekļus to atjaunošanai. Pārvadājot kravas ar pārkrautiem transportlīdzekļiem, tiek ne tikai neatgriezeniski grauts ceļu asfalta segums, bet arī apdraudēta satiksmes drošība.
Likumprojekts paredz par kravas pārvadāšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas vai pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa pieļaujamo faktisko masu vai ass slodzi soda sankcijas palielināšanu: transportlīdzekļa vadītājam – divkāršā apmērā, kravas pārvadātājam vai nosūtītājam – fiziskajai personai – divkāršā apmērā, kravas pārvadātājam vai nosūtītājam – juridiskai personai – desmitkārt.

Pieņemti “Noteikumi par atlīdzības izmaksas kārtību un tās apmēru fiziskās personas pārstāvim administratīvajā lietā, kas adresātam ir sarežģīta”.
Noteikumi nosaka atlīdzības izmaksas kārtību un tās apmēru fiziskās personas pārstāvim administratīvajā lietā, kas adresātam ir sarežģīta. Lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu pieņem iestāde vai tiesa, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli.
Atlīdzību pārstāvim izmaksā, pamatojoties uz šādiem dokumentiem: iestādes vai tiesas lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu; uzziņu par pārstāvja piedalīšanos administratīvajā lietā.
Lai saņemtu atlīdzību par pārstāvja pienākumu veikšanu administratīvajā lietā iestādē, pārstāvis mēneša laikā pēc minēto pienākumu veikšanas iesniedz iestādē iesniegumu par atlīdzības saņemšanu.
Lai saņemtu atlīdzību par pārstāvja pienākumu veikšanu administratīvajā lietā tiesā, pārstāvis mēneša laikā pēc minēto pienākumu veikšanas iesniedz Tiesu administrācijā iesniegumu par atlīdzības saņemšanu, tiesas lēmumu un uzziņu.
Par pienākumu veikšanu administratīvajā lietā tiesā pārstāvim izmaksā atlīdzību triju latu apmērā par vienu darba stundu, bet ne vairāk par 20 latiem par pilnu darba dienu. Atlīdzību aprēķina un izmaksā Tiesu administrācija no tai attiecīgajam mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Par pienākumu veikšanu administratīvajā lietā iestādē pārstāvim izmaksā atlīdzību triju latu apmērā par vienu darba stundu, bet ne vairāk par 15 latiem par pilnu darba dienu. Atlīdzību aprēķina un izmaksā iestāde no tai attiecīgajam mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Pieņemti noteikumi “Elektrisko un elektronisko iekārtu marķēšanas un informācijas sniegšanas prasības”.
Noteikumi nosaka: elektrisko un elektronisko iekārtu marķēšanas prasības, lai veicinātu šo iekārtu atkritumu dalītu savākšanu; patērētāju informēšanas prasības, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apstrādes un atkārtotas izmantošanas prasības, prasības pārstrādes un reģenerācijas iekārtu operatoriem, kā arī sabiedrības un Eiropas Komisijas informēšanas prasības.
Šie noteikumi attiecas uz Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumos Nr.624 “Noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām” minētajām elektriskajām un elektroniskajām iekārtām.
Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji un izplatītāji savā mājaslapā internetā, tirdzniecības vietās un mājsaimniecībā lietojamo elektrisko un elektronisko iekārtu lietošanas instrukcijās patērētājiem norāda šādu informāciju: noteikumu pielikumā norādītā simbola nozīme – prasība nodot elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus atsevišķi no citiem atkritumiem; elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu nodošanas iespējas; nepieciešamās darbības, lai sekmētu elektronisko atkritumu pārstrādi, reģenerāciju un atkārtotu izmantošanu; elektriskajās un elektroniskajās iekārtās esošo bīstamo vielu potenciālā ietekme uz vidi, cilvēku dzīvību un veselību.
Papildus citos normatīvajos aktos noteiktajām marķēšanas prasībām, kas attiecas uz elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, ražotāji iekārtas marķējumā norāda: noteikumu pielikumā norādīto simbolu; ražošanas datumu. Marķējumu izvieto uz elektriskās vai elektroniskās iekārtas redzamā vietā. Marķējumam jābūt viegli salasāmam un neizdzēšamam. Ja elektrisko vai elektronisko iekārtu izmēra vai funkciju dēļ to marķēšana nav iespējama, marķējumu izvieto uz elektriskās vai elektroniskās iekārtas iepakojuma, garantijas talona un lietošanas instrukcijā. Minētie nosacījumi attiecas uz iekārtām, kas laistas tirgū pēc 2005.gada 13.augusta.
Gada laikā pēc jauna veida elektriskas vai elektroniskas iekārtas piedāvāšanas tirgū tās ražotājs elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apstrādes, atkārtotas izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas iekārtu operatoriem elektroniski vai rakstiski nosūta šādu informāciju: elektrisko vai elektronisko iekārtu sastāvā esošie materiāli, vielas un sastāvdaļas; bīstamo ķīmisko vielu un produktu izvietojums iekārtā.
Vides ministrija vai tās pilnvarota institūcija nosūta Eiropas Komisijai ziņojumu (ievērojot Eiropas Komisijai noteikto ziņojuma formu) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu divus gadus ilgā laikposmā. Ziņojums sniedzams 18 mēnešu laikā pēc ziņojumā iekļautā laikposma beigām, un tajā iekļautā informācija ir brīvi pieejama sabiedrībai. Pirmais ziņojums tiek sniegts par laikposmu no 2005. līdz 2006.gadam.
Vides ministrija vai tās pilnvarota institūcija pēc pieprasījuma informē citas Eiropas Savienības dalībvalstis par Latvijā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ievesto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apstrādi, pārstrādi un reģenerāciju.

Pieņemts rīkojums “Par valsts pārvaldes iestādes “Latvijas Dabas muzejs” reorganizāciju un valsts aģentūras “Latvijas Dabas muzejs” izveidi”, kā arī noteikumus “Valsts aģentūras “Latvijas Dabas muzejs” nolikums”.
Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu ar 2004.gada 1.novembri paredzēts uzsākt Vides ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes “Latvijas Dabas muzejs” reorganizāciju un ar 2005.gada 1.janvāri izveidot valsts aģentūru “Latvijas Dabas muzejs”.
Noteikts, ka aģentūra ir iestādes tiesību, saistību, Nacionālā muzeju krājuma daļas, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja.
Aģentūra ir Vides ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kuras mērķis ir uzkrāt Latvijas dabas un materiālās kultūras vērtības un veidot sabiedrībā priekšstatu par Latvijas dabu kā nacionālo bagātību un daļu no pasaules dabas daudzveidības.
Aģentūrai ir šādas funkcijas: uzturēt un attīstīt muzeja krājumu kā Nacionālā muzeju krājuma daļu; veikt zinātnisko darbību dabaszinātņu un muzeoloģijas jomā; veikt vides izglītības darbu; informēt sabiedrību par Latvijas un pasaules dabas daudzveidību, popularizēt sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un saudzīgu attieksmi pret dabu.
Noteikumi nosaka, ka muzeja darbības mērķis ir uzkrāt Latvijas dabas un materiālās kultūras vērtības, kas liecina par tās daudzveidību, vēsturi un aizsardzību, un veidot sabiedrībā priekšstatu par Latvijas dabu kā nacionālo bagātību un daļu no pasaules dabas daudzveidības.
Muzejam ir noteiktas šādas funkcijas: uzturēt un attīstīt muzeja krājumu kā Nacionālā muzeju krājuma daļu; veikt zinātnisko darbību dabaszinātņu un muzeoloģijas jomā; veikt vides izglītības darbu; informēt sabiedrību par Latvijas un pasaules dabas daudzveidību, popularizēt sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un saudzīgu attieksmi pret dabu.
Lai nodrošinātu funkciju izpildi, muzejs: saglabā esošās dabaszinātniskās kolekcijas un priekšmetus un turpina to komplektēšanu, veic muzeja krājuma uzskaiti un zinātnisko izpēti; veido pastāvīgās ekspozīcijas; organizē un veido izstādes par dabaszinātņu tēmām; veic Latvijas dabas izpēti, sagatavo un publicē zinātniskos pētījumus par muzeja krājumu un Latvijas dabu; sagatavo un īsteno dabas izpētes un vides izglītības projektus; vāc, apkopo un analizē statistikas datus par muzeja apmeklētājiem un pasākumiem; organizē skolēnu dabaszinātnisko pulciņu nodarbības;  organizē lekcijas, rīko ekskursijas muzeja telpās un dabā, kā arī organizē mācību ekspedīcijas Latvijā un ārvalstīs; izstrādā un īsteno izglītojošas pedagoģiskās programmas un pasākumus; izdod ceļvežus, katalogus un citus informatīvus materiālus par Latvijas dabu, muzeja krājumu, muzeja vēsturi un muzeja zinātnisko un izglītojošo darbību, kā arī sniedz konsultācijas dabaszinātņu jomā un muzeoloģijā; veic dabas objektu ekspertīzi; sniedz fotografēšanas, filmēšanas un taksidermijas pakalpojumus.

Pieņemti noteikumi “Prasības trušu bioloģiskajai audzēšanai, turēšanai, kaušanai un transportēšanai”.
Noteikumi nosaka prasības trušu bioloģiskajai audzēšanai, turēšanai, kaušanai un transportēšanai. Bioloģiskajā lauksaimniecībā trušus audzē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku labturības prasībām, kā arī ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 1991.gada 24.jūnija regulu Nr.2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem un tās grozījumiem.
Saimniecību par bioloģisko saimniecību pārveido saskaņā ar regulas Nr.2092/91 I pielikuma A daļu, ņemot vērā noteiktos pārejas periodus, lai nodrošinātu trušu barošanā izmantojamo augu un augu produktu, kā arī attiecīgās zemes platības (kurā audzē minētos augus) atbilstību bioloģiskās ražošanas prasībām.
Ja trušus audzē saskaņā ar regulā Nr.2092/91 un šajos noteikumos minētajām prasībām, par bioloģiskiem produktiem uzskata: jauntrušus, kas dzimuši bioloģiskajā saimniecībā; trušus, kas vismaz sešus mēnešus nodzīvojuši bioloģiskajā saimniecībā.
Ja vienlaikus visu saimniecību pārveido par bioloģisko saimniecību, nosaka kopējo pārejas periodu – 24 mēnešus. Pārejas periods attiecināms gan uz saimniecībā esošajiem trušiem un to pēcnācējiem, gan uz zemi ar nosacījumu, ka trušus baro tikai ar attiecīgajā saimniecībā iegūtu barību.
Saimniecībā var turēt arī citus dažādu sugu dzīvniekus, kurus neaudzē saskaņā ar bioloģiskās ražošanas prasībām, bet tikai tādā gadījumā, ja tos tur ēkās un zemesgabalos, kas ir atdalīti no tām ēkām un zemesgabaliem, kuros audzē trušus saskaņā ar šiem noteikumiem. Saimniecības daļa, kurā bioloģiski audzē trušus, atbilst regulas Nr.2092/91 6.pantā un I pielikumā noteiktajām prasībām.
Ja trušu ganāmpulku veido pirmo reizi vai to atjauno un bioloģiski audzēti truši nav pieejami, kontroles institūcija (Pārtikas un veterinārā dienesta apstiprināta kontroles institūcija, kas akreditēta bioloģiskās lauksaimniecības jomā atbilstoši standartam EN 45011) var atļaut ievest saimniecībā: trusēnus pēc to atšķiršanas; vaislas materiālu.
Ganāmpulka uzlabošanai vai atjaunošanai kontroles institūcija var atļaut gada laikā bioloģiskajā saimniecībā ievest no parastajām lopkopības saimniecībām līdz 20% negrūsnu trušu mātīšu un 20% trušu tēviņu no kopējā trušu skaita, ja bioloģiski audzēti truši nav pieejami. Ar kontroles institūcijas atļauju minēto procentuālo īpatsvaru var palielināt līdz 40%, ja: saimniecību būtiski paplašina; tiek mainīta trušu šķirne; notiek specializācija jaunā lopkopības nozarē; šķirņu izmantošana lauksaimniecībā ir apdraudēta.
Trušu mātītei nepieļauj vairāk par četriem metieniem gadā. Trusēnus no mātēm atšķir ne agrāk kā: 45 dienu vecumā – broileru trušus un to krustojumus; 60 dienu vecumā – pārējo šķirņu trušus.
Barība atbilst visām trušu uzturam noteiktajām prasībām dažādos attīstības posmos. Piespiedu ēdināšana ir aizliegta. Trušus ēdina tikai ar bioloģiski audzētu barību, kas ražota tajā pašā saimniecībā, vai, ja tas nav iespējams, ar barību, kas ražota citās saimniecībās, kuras atbilst regulā Nr.2092/91 noteiktajām prasībām.
Barības devas sastāvā drīkst būt līdz 30% no pārejas periodā iegūtās barības. Ja pārejas periodā iegūtā barība ir no tās pašas saimniecības, šo attiecību drīkst paaugstināt līdz 70%. Trušu dienas barības devas sausnas sastāvā iekļauj vismaz 60% rupjās lopbarības (siens, salmi, zariņbarība), kā arī svaigu vai žāvētu (apvītinātu) lopbarību (zāle, sakņaugi un to lapas, siens, skābsiens vai skābbarība).
Trušu audzētājs nodrošina trušu uzskaiti, lai kontroles institūcija tos spētu identificēt: vaislas trušus – visos to audzēšanas posmos; pārējos trušus – sagatavošanas, pārvadāšanas un tirgū laišanas posmā.
Trušu turēšanas apstākļi neierobežo dzīvnieku kustības, nerada tiem diskomfortu un ciešanas. Dzīvniekiem nodrošina iespēju brīvi piecelties, apgulties, atpūsties, piekļūt pie barības un ūdens.
Trušus atļauts turēt aplokos, aizgaldos un sprostos, ja to platība atbilst trušu vajadzībām. Jauntrušus tur aplokos vai aizgaldos. Trušus var turēt ārā – aplokos vai pārvietojamos iežogojumos, ja laikapstākļi ir piemēroti trušu turēšanai ārā. Āra aplokos izveido nojumes, kur trušiem patverties no saules, lietus un vēja. Āra aplokos truši ir nodrošināti ar ganību zāli, zaļbarību vai citu sulīgo barību (skābbarība, sakņaugi), kā arī dzeramo ūdeni. Trušu mītnēs vismaz 10 stundas diennaktī ir nodrošināta gaisma.
Trušu mītnēs nav atļauta trušu turēšana tikai uz režģu grīdām. Sprostos vismaz viena trešdaļa no grīdas platības ir ar cieto segumu un pakaišiem.
Mītnēs minimālā grīdas platība uz dzīvnieku ir šāda: vaislas dzīvniekiem – 0,5 m²; mātītēm ar trusēniem – 0,6 m²; jauntrušiem un nobarojamiem trušiem, turot tos grupās, – 0,3 m². Optimālais sprostu augstums noteiktai trušu šķirnei ir šāds: mazajām šķirnēm – ne mazāks par 0,50 m; vidējām un lielajām šķirnēm – ne mazāks par 0,70 m. Minētie nosacījumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

Pieņemti “Pedagogu darba samaksas noteikumi”.
Saskaņā ar Izglītības likuma Pārejas noteikumiem līdz 2004.gada 1.septembrim pedagogu darba samaksu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumiem Nr.73 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”, kas reglamentē pedagogu zemākās darba algas likmes lielumu.
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu “Pedagogu darba samaksas noteikumi”. Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas mērķis: samazināt apmaksājamo pedagoģiskā darba likmju skaitu un, vienlaikus palielinot darba samaksas fondu, panākt ievērojamu darba samaksas par vienu pedagoģiskā darba likmi pieaugumu. Sešu gadu laikā vidējā algas likme pedagogam ar augstāko izglītību pieaugusi divkārt (no 80 līdz 160 latiem).
Noteikumi nosaka paaugstinātas pedagogu zemākās mēneša algas likmes, lai īstenotu Izglītības likuma 53.panta 2.daļā noteikto: “Pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām.”
Izglītības iestāžu vadītāju algu likmes plānotais paaugstinājums ir vidēji 47 lati par likmi. Augstskolu mācībspēkiem algu likmes plānots paaugstināt vidēji par 166 latiem. Noteikumi paredz arī speciālu algas skalu koledžu pedagogiem.
Šie noteikumi piemērojami valsts budžetā un pašvaldību budžetos attiecīgajam gadam apstiprinātā darba samaksas fonda ietvaros.
Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumi Nr.73 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments