Atskats vasarā no Katastrofu medicīnas centra puses

“Vasara bija vēsa un sākās ļoti vēlu – tikai jūlija beigās, augusta sākumā. Šie divi faktori zināmā mērā ietekmēja arī mediķu darbu,” teic Katastrofu medicīnas centra (KMC) vadītājs Mārtiņš Šics, atskatoties uz bijušo šīs vasaras trijos mēnešos.

Katastrofu medicīnas centra operatīvās brigādes ik dienu dodas palīgā saviem rajonu slimnīcu kolēģiem, veicot pacientiem sarežģītas mugurkaula, neiroķirurģiskas un citas neatliekamas operācijas stacionāros un pārvedot pacientus uz republikāniskajām klīnikām, ceļā nodrošinot dzīvības uzturēšanas funkcijas Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

“Kad jūlija beigās parādījās karstā saule, cilvēki, pēc tās noilgojušies, centās atgūt iekavēto, un līdz ar to pēc pirmajām karstajām dienām bija ļoti liels skaits pacientu ar saules apdegumiem. Tie, kam jutīga āda un kas pirmo sauli baudīja nesagatavoti (nebija pirms tam sauļojušies vai nelietoja pretapdeguma krēmus), guva plašus, līdz otrai pakāpei apdegumus.”
Runājot par nopietnākām traumām, M.Šics pievērš uzmanību tam, ka šogad pretstatā citiem gadiem bijis daudz vairāk dažādu apdegumu un applaucējumu, kas iegūti sadzīvē. Šīs traumas ietekmējuši arī laika apstākļi, jo siltās vasaras dienās, kad arī dīķī blakus mājai ūdens sasilst līdz pietiekamai temperatūrai, lai tajā nomazgātos, nav tik liela nepieciešamība sildīt ūdeni katlos. Pirmajā brīdī var šķist nenozīmīgi, taču M.Šics skaidro, ka šādā veidā – apgāžot sasildītos traukus, kas pilni ar karstu ūdeni, vai kā citādi nokļūstot saskarē ar tiem, – šovasar bijis netradicionāli daudz apdegumu. “Savdabīga sakritība, bet tā ir realitāte,” saka M.Šics. Vēsā laika dēļ daudzi iedzīvotāji sildījuši arī dzīvojamās telpas, izmantojot elektriskās sildierīces, arī ar iekārtām gūtas apdeguma traumas.
Ne tik labo laika apstākļu dēļ vienu traumu ir mazāk, bet citu skaits palielinās. Kamēr tika izmantotas sildāmās ierīces un, tās lietojot, gūtas traumas nebija tik intensīva atpūta uz un pie ūdeņiem.
KMC vadītājs par nepieļaujamu uzskata mazu bērnu vadāšanu ar ūdens motocikliem: “Tas ir nenovērtēts risks. Gadījumā, ja abi braucēji ar ūdens motociklu apgāžas un iekrīt ūdenī, glābšanas veste mazajam piecgadīgajam bērnam var nepalīdzēt izdzīvot. Turklāt braucēji nereti izvēlas vietas, kur tuvumā nav profesionālu glābēju. Nenovērtētais risks attiecas arī uz motorizēto transporta līdzekļu lietošanu ūdeņos, kur peldas cilvēki.” Pieminot ūdeņus, jārunā arī par citu jautājumu – pašu cilvēku kārtības apziņu, kuras trūkums bieži noved pie traumām – atstātas pudeles, saplēsta stikla tara, kuras izraisītās traumas ir ļoti bīstamas. Stiklu grieztās nepatīkamās un strutojošās brūces sagādā nedēļām ilgu darba nespēju un ievērojamus zaudējumus valstij.
M.Šics atzīst, ka manāmi uzlabojusies objektu drošības situācija “Latvenergo” saimniecībā ar piekļūšanu pie elektrības sprieguma skapjiem – šādā veidā gūto traumu ir mazāk, kas izskaidrojams ne tikai ar grūtībām piekļūt transformatoriem un noslēgtajiem, noplombētajiem sadales skapjiem, bet arī pateicoties profilaksei. Līdz ar to šogad elektrotraumu bijis ievērojami mazāk.
Sevišķu uzmanību KMC vadītājs vērš uz sadzīves traumām, kuras iespējams novērst. Tās lielākoties ir apdeguma traumas un cietušie – mazi bērni. “Mani ļoti satrauc tās traumas, kuras iegūst bērni gadījumos, kad tās bijis iespējams novērst. Tās notikušas pieaugušo neuzmanības un bīstamo apstākļu neizpratnes dēļ. Vasarā gandrīz katru dienu bija izsaukums, jo kāds mazs bērniņš uzgāzis sev uz galvas karstas kafijas vai tējas krūzi, applaucējis galvu, plecus. Šādi mazais bērns var gūt 15 līdz pat 25 procentus otrās pakāpes ķermeņa apdegumu,” teic M.Šics.
Runājot par aizvadīto vasaru, nevar nepieminēt nelaimes uz ceļiem. “Ārpus kritikas, protams, ir ceļu satiksmes negadījumu skaits. Tā ir pārgalvība un sevis pārvērtēšana,” saka M.Šics.
KMC vadītājs, runājot par automašīnu avārijām un cietušajiem, uzsver glābšanas iespējamību. Tā ir atkarīga no aprīkojuma. Šeit jārunā par smago situāciju lauku rajonos, kur avārijā cietušais cilvēks 50 kilometru attālumā no tuvākās ugunsdzēsības glābšanas vienības un medicīniskās palīdzības glābšanu var gaidīt pat stundu. Rīgā un dažās lielākajās pilsētās pieejams aprīkojums, kas cietušo no saspiestas mašīnas var atbrīvot sešās septiņās minūtēs, un pa to laiku jau ieradusies kvalitatīvi ekipēta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, – tas arī ļauj no 100 avarējušās mašīnās iespiestiem cilvēkiem Rīgā izglābt 96 un lielajās pilsētās 90 līdz 91, kamēr lauku rajonos no 100 cietušajiem mirst 14 līdz 15, kas guvuši tādas pašas traumas. Personāls, kas ierodas pie cietušā lauku rajonā, ir teorētiski sagatavots, taču viņiem nav viss nepieciešamais aprīkojums, lai izglābto skaits palielinātos.
Par bīstamām uzskatāmas mugurkaula traumas, kad glābšanas tehnoloģijai jābūt sevišķi efektīvai, jo cietušais no negadījuma vietas jātransportē uz ārstniecības iestādi. Jau ceļā uz tuvējo slimnīcu šo smago traumu dēļ cietušajam var būt komplikācijas, kas beidzas ar paralīzi. “Agrāk šādu komplikāciju, pārvedot uz Rīgas slimnīcām, bija ļoti daudz, taču tagad to skaits ir krasi samazinājies, jo KMC ieviesis virkni ļoti efektīvu glābšanas tehnoloģiju tieši šiem smagajiem gadījumiem. Jau trešo gadu mūsu brigāžu speciālisti liek mugurkaula fiksācijas implantus, dodoties uz slimnīcu, kur cietušais nogādāts uzreiz pēc avārijas. Uz turieni brauc mugurkaula ķirurgu (vertebrologu) brigāde un operē uz vietas. Daudzi slimnieki, kuri agrāk bija lemti mūža invaliditātei, jau trešajā ceturtajā dienā var celties kājās un staigāt, kas iespējams tādēļ, ka ar modernām tehnoloģijām tikuši fiksēti mugurkaula skriemeļi. Pēc gūtās traumas cilvēkam tiek saglabāta maksimāli pilnvērtīga dzīves kvalitāte,” stāsta M.Šics.
Turpinot runāt par avārijas situācijām, kur cietušajiem svarīgākā ir iespēja tikt izglābtiem, M.Šics izvēlas apzīmējumu “krievu rulete”: “Nepiešķirot adekvātu finansējumu neatliekamās palīdzības nodrošināšanai, tiek spēlēta krievu rulete. Katrs var nonākt avārijas situācijā, kur sākas skarbā realitāte – izdzīvot vai palikt neizglābtam un mirt. Citviet pasaulē valstis iegulda ievērojami vairāk naudas cilvēku glābšanas nodrošināšanai. Profesionāli politiķi zina un saprot, ka cilvēkam ir arī dzīvības cena, kas vērtējama reālā naudas izteiksmē. Latvijas valsts, zaudējot tikai vienu darbspējīgu cilvēku, zaudē vairāk nekā 200 000 latu, bet gadā iet bojā simtiem cilvēku, no kuriem daudzi desmiti būtu izglābjami. Piemēram, izglābjot tikai dažus cilvēkus gadā, Nacionālo bruņoto spēku helikopteri jau vairākkārt ir atmaksājušies. Veselības aprūpes budžets ir divas reizes mazāks, nekā tam vajadzētu būt, un mērķtiecīgi, regulāri neieguldot Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta attīstībā papildus dažus miljonus, valsts katru gadu zaudē desmitiem miljonu latu. Un tomēr kārtējo reizi atkal tiek gatavots budžets, kurš negarantēs valsts iedzīvotājiem tiesības tikt izglābtiem un nesīs valstij milzīgus ilgtermiņa zaudējumus.”
Pēc vasaras nāks rudens un ziema, kas nesīs līdzi citas cilvēku bēdas. Tad aktuālāki būs gadījumi, kad sēņotāji nezina, ko liek grozā vai ies uz mežu, nepotējušies pret ērču encefalītu, nāks rudens un mežu darbi ar smagām traumām un ziemai raksturīgiem smagiem ceļu satiksmes negadījumiem.
Un atkal NMP dienesta nepietiekamais finansējums nedos iespēju izglābt daudzus cietušos cilvēkus un mūsu tuviniekus.

Kate Rūķēna