Uz profesionālas armijas sliekšņa

Pagājušonedēļ Nacionālajā aizsardzības akadēmijā kopā pulcējās visa Nacionālo bruņoto spēku vadība konferencē “Virsnieku sagatavošana NBS vajadzībām un NAA attīstības perspektīvas”.

Foto: Andris Kļaviņš

Meklējumu ceļi

Militārās izglītības sistēmas izveidē meklējumi turpinājušies kopš NBS atjaunošanas pirmsākumiem. 1992.gadā Augstākās padomes Aizsardzības un iekšlietu komisija apstiprināja pirmo “Latvijas Republikas aizsardzības koncepciju”, uz kuras bāzes tika izstrādāti vairāki likumi un lēmumi, kas attiecās uz militārās vadības svarīgu posmu – virsnieku korpusu. Viens no tālaika koncepcijas trūkumiem bija bruņoto spēku sadrumstalotība un to dažādā pakļautība. 1992.gada decembrī Romā starptautiskajā zinātniskajā seminārā “Militārās izglītības loma bruņoto spēku pārveidē” atbalstu guva mūsu speciālistu izstrādātie militārās izglītības principi, kurus 1993.gadā praksē sāka ieviest jaundibinātajā Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA). Jauno virsnieku sagatavošanā par primāro kļuva princips, ka mācību laikā jāsaglabā atbilstošas akadēmiskās un speciālās militārās izglītības proporcijas. NAA uzņēma vidusskolu absolventus. Akadēmiskos priekšmetus pasniedza augsti kvalificēti Latvijas Universitātes profesori, militārās zinības – bijušie padomju karaskolu mācībspēki un daži rietumvalstu speciālisti. Auditorijās iegūtās teorētiskās zināšanas kadeti papildināja praktiskajās mācībās lauku nometnēs gan vasarā, gan ziemā. Vadu komandierus – jaunos leitnantus – mācīja četrus gadus. Absolventi ieguva bakalaura grādu juridiskajās vai pedagoģijas zinībās. NAA sāka arī viengadīgo virsnieku sagatavošanas programmu personām ar augstāko izglītību, bet pēc pāris kursiem to pārtrauca kandidātu trūkuma dēļ. 1997. gadā tika sagatavota jauna militārās izglītības koncepcija, kura nedaudz atšķīrās no iepriekšējās. 2000.gada nogalē aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis parakstīja pavēli par jaunas militārās izglītības koncepciju, kas būtiski atšķīrās no iepriekšējām. Jaunās apmācības pamatprincips – vada komandierus sagatavoja gada laikā NAA, konkursa kārtībā uzņemot personas ar augstāko izglītību. Jaunajā koncepcijā bija arī citas izmaiņas. Tika nodibināta jauna struktūrvienība – Rekrutēšanas un atlases centrs, tika iedibināta virsnieku rotācijas sistēma. Jaunā programma bija lētāka. Viena jaunākā virsnieka sagatavošana, ieskaitot augstākās izglītības studiju kredīta dzēšanu un vienreizējo pabalstu, sākot dienestu, izmaksāja gandrīz 12 000 latu.

Jauni uzdevumi kolektīvās aizsardzības sistēmā

Tagad Latvija, kļuvusi par pilntiesīgu NATO dalībvalsti, veido savus profesionālos bruņotos spēkus, kas kalpotu valsts aizsardzības pamatprincipam – kolektīvās aizsardzības sistēmai. Iepriekšējās koncepcijās visi aprēķini bija pamatoti ar tolaik atzītajiem totālās un teritoriālās aizsardzības principiem, kas paredzēja Latvijai samērā lielu armijas skaitlisko sastāvu. Pašlaik situācija ir principiāli mainījusies, tādēļ vajadzīgi jauni aprēķini, kā arī izmaiņas karavīru un pirmām kārtām virsnieku apmācībā. Līdz ar to konferences mērķi bija, pirmkārt, analizēt pašreizējo situāciju armijas personāla sastāvā, otrkārt, aprēķināt aptuveno leitnantu skaitu, kas katru gadu jāsagatavo NAA nākamo desmit gadu perspektīvā, treškārt, kur un kā gatavos profesionālos karavīrus (instruktorus, kareivjus) Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Personālsastāva plānošana

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Juris Dalbiņš konferences atklāšanā izteica gandarījumu par iesākto darbu personāla stāvokļa analīzē, jo, iestājoties NATO, mums jāspēj pašiem apmācīt savus virsniekus atbilstoši augstākajām prasībām. Dažādu reorganizāciju dēļ pašreizējā sistēma vairs neatbilst mūsu vajadzībām. J. Dalbiņš atzina, ka, mazai valstij veidojot daudzas spēku struktūras pēc lielu valstu parauga, “var rasties tikai nespēks”. Milzīgi garas komandķēdes apgrūtina spēju ātri rīkoties nepieciešamības gadījumā. Virsnieku sadalījums neparedz pietiekamu leitnantu skaitu, bet tikai no leitnantiem un virsleitnantiem var izaugt pieredzējuši kapteiņi un majori. Vadības uzdevums ir pareizi sakārtot visu struktūru. Parlamentārais sekretārs pauda neizpratni par personāla plānošanas kļūdām, jo plānotais virsnieku štata amatu skaits par vairāk nekā tūkstoti pārsniedz finansēto amatu skaitu.
NBS komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots un spēku veidu komandieri analizēja situāciju un atzina kļūdas personāla plānošanā. NAA absolventiem būtu jāieņem leitnantu amati vienībās, tādējādi veidojot NBS virsnieku korpusa pamatu un būtu loģisks sākumposms virsnieku militārās izglītības plānošanā. Spēku veidu komandieriem kadru plānošanu apgrūtina neskaidrība ar apstiprināto štata vietu vai finansēto amatu skaitu. Kas jāņem par pamatu? Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis diezgan asi iezīmēja pašreizējo situāciju, aicinot “samazināt visas struktūras un amatus, kas parazitē uz divu bataljonu rēķina. Ja tas nav kara laika amats, tad tas nav virsnieka amats”. Viņš pauda pārliecību, ka nepieciešami virsnieki – vadītāji un virsnieki – speciālisti, atzīstot, ka Jūras spēkos ļoti nepieciešami dažādi tehnisko zinību speciālisti, tāpēc ir apsveicama sadarbība ar Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Jūras akadēmiju un Rīgas Aeronavigācijas institūtu tehnisko specialitāšu kadru sagatavošanā bruņotajiem spēkiem.

Kuģu stūrmaņi un iznīcinātāju piloti

Līdz ar NATO prasībām kolektīvās aizsardzības uzdevumu izpildē un partnervalstu spēku savietojamību palielināsies nepieciešamība jaunu militāro tehnoloģiju apgūšanā, kas savukārt prasīs atbilstošas sagatavotības speciālistus. Tas saistīts ar tehniskajām specialitātēm, kas nepieciešamas gaisa, jūras un sauszemes novērošanas un sakaru sistēmas attīstībai, glābšanas un meklēšanas spēju attīstībai, inženiertehnisko spēku kaujas nodrošinājuma vienībām, aizsardzībai no masu iznīcināšanas ieročiem un daudzām citām specialitātēm. Sakarā ar plānoto lielāku karakuģu iegādi nepieciešami stūrmaņi kuģiem virs 500 bruto tonnām, bet gaisa spēku attīstībai jāsagatavo helikopteru piloti, bortinženieri, aviācijas bruņojuma inženieri, stūrmaņi – lidojuma vadītāji, lidojuma drošības inspektori, kaujas aviācijas koriģētāji un ... iznīcinātāju piloti, jo 2015. gadā plānots iegādāties iznīcinātājus. Ja šie plāni nav tikai sapņu līmenī, tad pilotu un citu speciālistu sagatavošana jāsāk jau šodien.
Rīgas Tehniskās universitātes rektors Ivars Knēts, Latvijas Jūras akadēmijas rektors Jānis Brunavs un Rīgas Aeronavigācijas institūta rektora biedrs Olafs Brinkmanis savos ziņojumos runāja par līdzšinējo sekmīgo sadarbību ar Nacionālo aizsardzības akadēmiju militāro speciālistu sagatavošanā. Visās minētajās augstskolās mācās studentu grupas, kas papildus specialitātei militārās zinības un prasmes apgūst NAA. Līdzīgs sadarbības līgums noslēgts starp Aizsardzības ministriju un Rīgas Stradiņa universitāti par militāro ārstu sagatavošanu.

Priekšlikumi attīstībai

NAA rektors brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš, ilgus gadus strādājot un vadot NBS štābu, bet pirms tam NAA prorektora amatā, protams, labi zina visas armijas personāla problēmas. Vēlēšanās sakārtot personāla plānošanas un militārās izglītības lietas atbilstoši jaunajām prasībām bija šīs konferences mērķis. Savā ziņojumā ģenerālis sniedza arī salīdzinošo informāciju par virsnieku sagatavošanu kaimiņvalstīs un Skandināvijā. Mēs esam izmantojuši dažādus ieteikumus, bet mums pašiem vien jāatrod optimālais variants. Kā liecināja Rekrūtēšanas un atlases centra speciālistu ziņojums, cerēto popularitāti augstskolu beidzēju vidū komandējošā sastāva virsnieku viengadīgā sagatavošanas programma nav guvusi. Šogad pieteicās 57, bet uz pirmatlasi atnāca 17 kandidāti. Bieži vien pieteikšanās ir kā rezerves variants, ja pēc augstskolas neizdodas dabūt labu darbu, vairums piesakās ar pedagoga, psihologa, datorgrafiķa u.tml. specialitātēm, daudz sieviešu, maz tehnisko zinību pārstāvju. Vidusskolu absolventiem ir daudz lielāka interese par virsnieka profesiju. Šogad uz 50 vietām pretendēja 201 kandidāts, atlasi izturēja 72.
Brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš virsnieku sagatavošanas sistēmas pilnveidošanai iesniedza šādus priekšlikumus:
• kadetu kandidātu kurss (4 – 6 mēneši), kas kalpotu kandidāta sagatavošanai un viņa paša pārliecības izvērtēšanai par profesijas izvēli;
• saglabāt virsnieku viengadīgo un virsnieku speciālistu kursus;
• trīs (četru) gadu jaunāko virsnieku apmācības kurss ar kadetu kandidātu papildu apmācības posmu, kas ļautu saņemt profesionālā bakalaura grādu. Iesaistot vidusskolu beigušos, tiek paplašināts kadetu kandidātu skaits un palielinās konkurss mācībām NAA;
• rezerves virsnieku kurss (klātienes – augstskolās, neklātienes – NBS) karavīriem praktiķiem;
• kvalifikācijas paaugstināšanas kursi.
Ņemot vērā NBS pieprasījumu un analizējot situāciju, NAA tuvāko desmit gadu laikā jāplāno vidēji 100 jauno virsnieku sagatavošana gadā.
Tika iesniegti arī vairāki citi militārspecifiski priekšlikumi, kas skāra visu militārās izglītības sistēmu kopumā, tajā skaitā instruktoru sagatavošanu, paaugstinātas prasības svešvalodu apguvē, mācību bāzes un infrastruktūras uzlabošanu.
Konferences pamatmērķi tika sasniegti, izanalizēts stāvoklis personālsastāvā, izstrādāti priekšlikumi, kas jāizvērtē NBS ekspertiem un jāiesniedz AM un NBS vadībai apstiprināšanai, uzdevumu formulēšanai atbildīgajiem izpildītājiem un struktūrvienībām.

Andris Kļaviņš