Ilgais ceļš uz papildu naudas sadalīšanu

Pirmreizējie valsts budžeta grozījumi šogad salīdzinājumā ar citiem gadiem ir iekavējušies par gandrīz diviem mēnešiem. Neraugoties uz to, iespaidīga valsts budžeta papildu ieņēmumu summa – 65,8 miljoni latu –jau pirms Saeimas vakardienas ārkārtas sēdes solījās tikt sadalīta ar pārliecinošu balsu vairākumu. Šādu pārliecību medijiem iepriekš pauda valdību veidojošo partiju pārstāvji. Tika norādīts, ka atbalsts balsojumā sagaidāms arī no opozīcijā esošās Tautas saskaņas partijas. Minētā partija vienīgā līdz ar apjomīgo likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”” tekstu izplatīja paziņojumu, kādu iemeslu dēļ šoreiz atbalstīs valdošo koalīciju. Proti, par pozīcijas finansiālo atbalstu sociālajai sfērai, pedagogu darba samaksas palielinājumu, Latvijas reģionu atšķirību mazināšanu.

Ar lielu aizrautību Saeimas sēdes rīta posmā politiķi debatēja, galvenokārt aizstāvot atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas neatbalstīto. Pavisam šā gada valsts budžeta grozījumiem otrajā lasījumā iesniegts līdz šim nebijis priekšlikumu skaits – 1061. Tomēr Saeimas deputāti bija bruņojušies ar pacietību – likumprojekta izskatīšanu neatlikt, bet darbu rezultatīvi pabeigt vienas dienas laikā.
Debates pirms balsojuma ir pēdējā iespēja mēģināt pārliecināt par izteiktā priekšlikuma nozīmību. Arī šoreiz atsevišķu deputātu izteicienos netika žēloti ne izteiksmīgi epiteti, ne skarbi nosodījuma un pat apvainojuma vārdi. Bija dzirdama bieža apelēšana pie godaprāta un aicinājumi strādāt valsts labā. Lai maksimāli taupītu laiku ievērojamā priekšlikumu skaita izskatīšanai, tika rosināts debatēm paredzēto laiku būtiski samazināt. Pirmo reizi uzstājoties, deputātam atļauts par jautājumu runāt divas minūtes, otrā – vienu minūti. Kā atzina deputāts Gundars Bērziņš, lai konstruktīvi izteiktos par priekšlikuma finansiālo aspektu, ir iespējams iekļauties minētajā laikā.
Dienas pirmajā pusē diskusijas pievērsās tā sauktās Latgales programmas atdzimšanas vēsturei. Šim reģionam, ko gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti runās atzina par depresīvo, dažādu projektu īstenošanai paredzēts piešķirt 4,5 miljonu latu finansējumu. Jāpiebilst, ka ne vien Latgale, bet arī citas pašvaldības iegūs dāsnu gan valdības virzītu, gan tā sauktās demokrātiskās kvotas ( ar Saeimas lēmumu sadalāmais finansējums) riecienu. Savukārt pēcpusdienā ilgākās runas izvērtās par īres griestu atcelšanas problēmām. Balsojumā netika atbalstīts opozīcijas priekšlikums šim nolūkam piešķirt vienu miljonu latu. Tas vedina domāt, ka īres griestu atcelšanas jautājums tiks risināts citā ceļā.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv